Zemkopības ministrija

Rīkojums Nr.295 Rīgā 1999.gada 9.novembrī

Par koppiena paraugu noņemšanas, transportēšanas uz laboratoriju un izmeklēšanas metodēm

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1999.gada 12.oktobra noteikumu Nr.347 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam" 13. punktu noteikt, ka:

1. koppiena paraugu noņem, transportē un uzglābā saskaņā ar kādu no turpmāk minētām metodēm:

1.1. Latvijas nacionālo standartu LVS 175:1999 "Nepasterizēta piena paraugu nošemšana";

1.2. Latvijas nacionālo standartu LVS EN ISO 707:1997 "Piens un piena produkti. Norādījumi paraugu noņemšanai";

1.3. metodi koppiena paraugu noņemšanai mikrobioloģiskām analīzēm tā savākšanas laikā (1.pielikums).

2. Koppiena paraugu sagatavo mikrobioloģiskai izmeklēšanai saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS 178:1999 "Piens un piena produkti. Testa paraugu un atšķaidījumu sagatavošana mikrobioloģiskai izmeklēšanai".

3. Baktēriju kopskaitu koppienā nosaka saskaņā ar kādu no turpmāk minētām metodēm:

3.1.Latvijas nacionālo standartu LVS 179:1999 "Mikroorganismu koloniju veidojošo vienību skaita noteikšana. Koloniju skaitīšanas tehnika pie 300C". Šo standartu izmanto kā references metodi;

3.2. metodi mikroorganismu skaita noteikšanai koppienā (izejvielā) ar cilpas metodi pie 300C (2.pielikums);

3.3. instrumentālām metodēm pēc iekārtas darba apraksta. Iekārtu kalibrē ar kontrolparaugiem un veic regulāru rezultātu salīdzināšanu ar šī rīkojuma 3.1.punktā noteikto references metodi;

3.4. metodi reduktāzes noteikšanai ar rezazurīnu Ministru kabineta 1999.gada 12.oktobra noteikumu nr.347 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam" 33.punktā minētajos gadījumos (3.pielikums).

4. Somatisko šūnu skaitu koppienā nosaka saskaņā ar kādu no turpmāk minētām metodēm:

4.1. Latvijas nacionālo standartu standartu LVS EN ISO 13366-1:1997 "Piens. Somatisko šūnu skaita noteikšana — 1.daļa. Mikroskopiskā metode". Šo standartu izmato kā references metodi;

4.2. Latvijas nacionālo standartu LVS EN ISO 13366-3:1997 "Piens. Somatisko šūnu skaita noteikšana — 3.daļa. Fluora — opto — elektroniskā metode" un iekārtas darba aprakstu. Iekārtu kalibrē ar kontrolparaugiem, analizētiem ar šī rīkojuma 4.1 punktā noteikto references metodi.

5. Koppiena sasalšanas punktu nosaka saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS 176:1999 "Piens. Sasalšanas punkta noteikšana".

6. Blīvumu koppienā nosaka saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS 186:1999 "Piens un piena produkti. Areometriskā blīvuma noteikšanas metode".

7. Inhibitoru un neitralizējošo vielu klātbūtni koppienā nosaka saskaņā ar:

7.1.Latvijas nacionālo standartu LVS 174:1999 I.metode. "Piens. Inhibitoru klātbūtnes noteikšanas metode". Šo standartu izmato kā references metodi;

7.2.Latvijas nacionālo standartu LVS 174:1999, II metode "Inhibitoru klātbūtnes notekšana ar Delvotest P un Delvotest SP ";

7.3.Latvijas nacionālo standartu LVS 174:1999, III metode "Inhibitoru klātbūtnes noteikšana ar rezazurīna nātrija sāls šķīdumu".

8. Tauku saturu koppienā nosaka saskaņā ar kādu no turpmāk minētām metodēm:

8.1.Latvijas nacionālo standartu LVS ISO 1211:1995 "Piens. Tauku satura noteikšana. Gravimetriskā metode". Šo standartu izmanto kā references metodi;

8.2. gerbera (butirometru) metodi;

8.3.instrumentālo metodi pēc iekārtas darba apraksta. Iekārtu kalibrē ar kontrolparaugiem, kas analizēti ar šī rīkojuma 8.1.punktā noteikto references metodi.

9. Olbaltumvielu saturu koppienā nosaka saskaņā ar kādu no turpmāk minētām metodēm:

9.1.Starptautiskās piensaimnieku federācijas standartu IDF 20B:1993 "Piens. Slāpekļa satura noteikšana". Šo standartu izmanto kā references metodi;

9.2.instrumentālo metodi pēc iekārtas darba apraksta. Iekārtu kalibrē ar kontrolparaugiem, kas analizēti ar šī rīkojuma 9.1.punktā noteikto references metodi.

10. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

11. Rīkojums stājas spēkā ar 2000.gada 1. janvāri.

Zemkopības ministrs A. Kalvītis

Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore G. Mičule

 

1.pielikums

Metode koppiena paraugu noņemšanai mikrobioloģiskām analīzēm tā savākšanas laikā

I. Vispārīgās prasības

1. Koppiena paraugu (turpmāk — paraugs) mikrobioloģiskām analīzēm noņem saskaņā ar standarta LVS 175:1999 "Nepasterizēta piena paraugu noņemšana" 3.2.punkta prasībām.

2. Personai, kas paraugu noņem, piens rūpīgi jāsamaisa pirms parauga noņemšanas, lai iegūtu viendabīgu paraugu.

3. Paraugs mikrobioloģiskām analīzēm jānoņem sterilos traukos.

4. Pēc noņemšanas paraugs jāuzglabā izolētā dzesēšanas kastē (konteinerā), kas var nodrošināt ātru parauga atdzesēšanu un uzturēt 0 līdz 6°C temperatūru, saskaņā ar standarta LVS 175:1999 "Nepasterizēta piena paraugu noņemšana" 7.punkta prasībām.

5. Laboratorijā paraugus līdz analīzes uzsākšanai uzglabā temperatūrā 0 līdz 4°C. Laikam starp parauga noņemšanu un analīzi jābūt pēc iespējas īsākam, un tas nedrīkst pārsniegt 36 stundas. Ja piena transportēšanas un uzglabāšanas laikā temperatūra ir bijusi 0 līdz 6°C, laiks starp parauga noņemšanu un analīzi nedrīkst pārsniegt 24 stundas.

II. Parauga noņemšana ar smeļamo kausiņu

6. Kausiņam, ko lieto parauga noņemšanai jābūt piemērota lieluma un izgatavotam no nerūsējoša tērauda, kā minēts standarta LVS 175:1999 "Nepasterizēta piena paraugu noņemšana" 3.1.punktā. Ja izmanto vienreizējās lietošanas kausiņu vai pipeti, tiem jābūt steriliem. Parauga maisīšanu un noņemšanu veic viena persona.

7. Paraugu ņem no piena tilpnes tieši pirms iesūknēšanas pārvadāšanas tilpnē.

8. Ja piens tiek uzglabāts vairākās tilpnēs, paraugu ņem no katras tilpnes atsevišķi. Paraugus salej vienā sterilā traukā.

9. Lejot paraugu no kausiņa sterilā traukā, uzmanīgi jāatver trauka vāciņš, nepieskaroties vāciņa un trauka iekšējai virsmai. Trauku tur atvērtu iespējami īsu laiku, lai nepakļautu paraugu kontaminācijai.

10. Parauga noņemšanas kausiņa skalošanai un dezinfekcijai lieto divdaļīgu trauku ar vāku. Pirms lietošanas vienā trauka nodalījumā ielej apmēram četrus litrus dezinficējošā šķīduma (vismaz 200 mg aktīvā hlora uz vienu litru ūdens). Otrajā nodalījumā ielej apmēram četrus litrus dzeramā ūdens. Trauka saturu maina, cik bieži vien iespējams, bet ne retāk kā pēc viena paraugu noņemšanas riņķa (apmēram divdesmit piena ražotāji).

11. Pēc parauga noņemšanas kausiņu nopurina un ievieto dezinficējošā šķīdumā, kas atrodas šī pielikuma 10.punktā minētā trauka pirmajā nodalījumā. Pirms nākošā parauga noņemšanas kausiņu rūpīgi noskalo dzeramajā ūdenī, kas atrodas otrajā trauka nodalījumā. Lieko skalojamo ūdeni nopurina.

12. Pirms parauga noņemšanas kausiņu divas reizes izskalo ar noņemamo pienu, to atlejot atpakaļ tilpnē. Nākošo kausiņu ar pienu ielej sterilā parauga noņemšanas traukā. Trauku nekavējoties aizvāko un ievieto dzesējošā konteinerā.

Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore G.Mičule

 

2.pielikums

Metode mikroorganismu skaita noteikšanai koppienā (izejvielā) ar cilpas metodi pie 30°C

1. Metode lietojama gadījumā, kad izmeklēšanu var sākt ar 10-4 atšķaidījumu un tā izstrādāta, pamatojoties uz Starptautiskās piensaimnieku federācijas standarta IDF 131:1985 "Milk. Enumuration of microorganisms- plate loop technique at 30°C".

2. Testēšanai paredzēto koppiena (turpmāk – piena) daudzumu paņem ar noteikta izmēra stieples cilpu un desmit mililitrus pārnes atšķaidīšanas šķīdumā. Iegūto atšķaidījumu sēj uz Petri platēm un sajauc ar barotni. Inkubē pie 30°C 72 stundas, saskaita kolonijas un aprēķina mikroorganismu skaitu attiecīgā parauga vienā mililitrā.

3. Metodē lieto atšķaidīšanas šķīdumus, barotnes un reaģentus, kas minēti standarta LVS 178:1999 "Piens un piena produkti. Testa paraugu un atšķidījumu sagatavošana mikrobioloģiskai izmeklēšanai" (turpmāk – LVS 179:1999) 5.2.punktā un LVS 179:1999 5.5.punktā.

4. Metodes veikšanai lieto ierīces un traukus, kas minēti LVS 179:1999 6.punktā. Cilpai, ar kuru iespējams pārnest 0,001 ml piena, jābūt apaļai un izgatavotai no platīna, platīna - rodija vai platīna - irīdija stieples (diametrs 0,4-0,5 mm). Cilpas iekšējam diametram jābūt no 1,40 līdz 1,50 mm. Cilpa jāiestiprina turētājā. Pirms lietošanas cilpu kalibrē.

5. Cilpas kalibrēšanu veic, analizējot 25 piena paraugus, paralēli uzsējot tos saskaņā ar LVS 179:1999 un šo pielikumu. Novērtēšanai izvēlas plates ar koloniju skaitu no 10 līdz 300. Ar abām metodēm iegūtie rezultāti vidēji nedrīkst atšķirties vairāk par 10 %.

6. Paraugu noņem saskaņā ar LVS 175:1999.

7 . Stikla trauku sagatavo saskaņā ar standarta LVS 178:1999 6.punktu.

8. Cilpu sterilizē, desmit minūtes to vārot destilētā ūdenī vai 20 minūtes autoklāvējot pie 120±1°C. Pirms darba uzsākšanas cilpai ļauj atdzist.

9. Paraugu sagatavo saskaņā ar standarta LVS 178:1999 8.11.punktu.

10. Cilpu uzpilda, turot to vertikāli. Cilpu trīs reizes uzmanīgi iemērc analizējamā paraugā, virzot to augšup lejup. Attālumam starp cilpas iemērkšanas vietām jābūt apmēram 30 mm. Katra augšup lejup kustība ilgst vienu sekundi. Lai atvieglotu darbu ar cilpu, lieto platkakla paraugu pudeles.

11. Uzsēšana un kultivēšana notiek šādi:

11.1. ar pienu piepildīto cilpu (0,001 ml) iemērc precīzi iemērītos desmit mililitros atšķaidīšanas šķīduma un noskalo. Tādā veidā tiek iegūts 10-4 atšķaidījums. Ja ir nepieciešams lielāks atšķaidījums (10-5 ), pēc samaisīšanas ar sterilu pipeti paņem 1 ml no iegūtā 10-4 atšķaidījuma un pārnes 9 ml atšķaidīšanas šķīduma;

11.2. katru atšķaidījumu sēj 2 Petri platēs;

11.3. barotņu uzliešanu un mikroorganismu kultivēšanu veic saskaņā ar standarta LVS 179:1999 8.3.punkta prasībām;

11.4. pirms katra nākošā parauga uzsēšanas cilpu vienu minūti vāra destilētā ūdenī un apžāvē virs liesmas. Cilpas sterilizēšana liesmā nav ieteicama. Periodiski veic cilpas vizuālo apskati, lai pārliecinātos, ka tā nav deformējusies un tās virsma ir tīra.

12. Koloniju skaitīšana notiek saskaņā ar standarta LVS 179:1999 8.4.punktā.

13. Rezultātus aprēķina šādi:

13.1. Ja baktēriju kopskaitu (N) nosaka pēc viena atšķaidījuma, tad aprēķinu veic šādi:

N= n x 10m,

kur n — koloniju skaits uz vienas Petri plates;

m — atšķaidījuma pozitīvā pakāpe.

Parauga baktēriju kopskaits ir iegūto rezultātu vidējais aritmētiskais.

13.2. Ja aprēķinos izmanto divus atšķaidījumus, rīkojas kā aprakstīts standarta LVS 179:1999 9.punktā.

14. Testēšanas protokolu noformē saskaņā ar standarta LVS 179:1999 11.punktu.

Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore G.Mičule

 

3.pielikums

Metode reduktāzes noteikšanai ar rezazurīnu

1. Metode pamatojas uz rezarīna reducēšanu ar oksidēšanas — reducēšanas fermentiem, ko izdala piena mikroorganismi.

2. Reduktāzes noteikšanai izmanto:

2.1. šādas ierīces:

2.1.1. reduktāzes aparātu, kas nodrošina temperatūras režīmu (37±1)°C vai ūdens vanna bez temperatūras regulēšanas ierīces, kuru ievieto termostatā, kas nodrošina temperatūras režīmu (37±1)°C;

2.1.2. ledusskapi, kas nodrošina temperatūras režīmu (4 ±2)°C;

2.1.3. svarus ar pietiekamu svēršanas apjomu un precizitāti 1% no neto svara;

2.1.4. sterilizatoru (žāvēšanas skapis), kas nodrošina temperatūru no (170±5)°C;

2.2. šādus laboratorijas traukus:

2.2.1. mēģenes ar diametru (16±1) mm un augstumu (150±5) mm;

2.2.2. viena mililitra pipetes ar vai bez iedaļām. Pipešu galos ievieto vati;

2.2.3. desmit mililitru pipetes. Pipešu galos ievieto vati;

2.2.4. stikla pudeles vai kolbas;

2.2.5. 200 ml mērkolbu;

2.3. šādus reaģentus:

2.3.1. destilēto ūdeni, kas iegūts ar stikla aparatūru;

2.3.2. Rezazurīna nātrija sāli (pulverī vai tabletēs);

3. Rezazurīna nātrija sāls pamatšķīdumu gatavo — 100 mg rezazurīna nātrija sāls pārnes 200 ml mērkolbā un ar destilētu, vārītu, līdz 25°C atdzesētu ūdeni uzpilda līdz zīmei. Šķīdumu rūpīgi samaisa. Šķīdumu glabā ledusskapī ne ilgāk par vienu mēnesi.

4. Rezazurīna nātrija sāls darba šķīdumu gatavo - vienu daļu rezazurīna nātrija sāls pamatšķīduma atšķaida ar 2,5 daļām destilēta, vārīta, līdz 25°C atdzesēta ūdens. Rezazurīna nātrija sāls koncentrācija darba šķīdumā ir 0,014 %. Šķīdumu glabā ledusskapī ne ilgāk par trīs diennaktīm.

5. Rezazurīna nātrija sāls darba šķīdumu no tabletēm gatavo — vienu rezazurīna tableti izšķīdina 50 ml destilēta, vārīta, līdz 25°C atdzesēta ūdens. Rezazurīna nātrija sāls koncentrācija darba šķīdumā ir 0,01 %. Šķīdumu glabā ledusskapī ne ilgāk par trīs diennaktīm.

6. Analīzes gaita ir šāda (to veic ne agrāk kā divas stundas pēc govs slaukšanas):

6.1. sterilā mēģenē iemēra vienu mililitru rezazurīna darba šķīduma un 10 ml pārbaudāmā piena;

6.2. mēģeni noslēdz ar gumijas korķi, samaisa trīs reizes, lēni apvēršot, un ievieto reduktāzes aparātā pie (37±1)°C. Ja nav reduktāzes aparāta, var izmantot ūdens vannu, kuru ievieto termostatā pie (37±1)°C;

6.3. pēc mēģeņu ievietošanas ūdens līmenim ūdens vannā vai reduktāzes aparātā jābūt vienādam vai nedaudz augstākam par šķidruma līmeni mēģenēs;

6.4. lai izvairītos no gaismas iedarbības, reduktāzes aparātu noslēdz ar vāku;

6.5. laika atskaiti sāk no brīža, kad mēģene ievietota reduktāzes aparātā vai termostatā;

6.6. krāsas izmaiņas mēģenē novēro pēc vienas un 1,5 stundām. Ja pēc vienas stundas mēģenes saturs ir atkrāsojies, analīzi neturpina. Ja mēģenē šķidruma augšdaļā vai apakšējā daļā paliek neiekrāsojies slānis, platumā ne vairāk par vienu centimetru, to pie rezultāta novērtēšanas neņem vērā. Ja mēģeni apvēršot tās saturs iekrāsojas, to neņem vērā.

7. Rezultātu vērtē atkarībā no krāsas izmaiņas vai atkrāsošanās pēc noteiktā laika perioda un vadoties no šīs tabulas:

Rādītāji Reduktāzes klase .

Augstākā I II III

Analīzes laiks, stundas 1,5 1 1 1

Orientējošais baktēriju 3,0x105 5,0x 105 no 5,0x 105 no 4,0x106

kopskaits 1 ml līdz 4,0x106 līdz 20x106

Piena krāsa mēģenē Zilpelēka Zilpelēka Violeta Gaiši

vai pelēka vai pelēka līdz rozā

ar violetu ar violetu tumši vai balta

nokrāsu nokrāsu rozā

Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore G.Mičule