Centrālā statistikas pārvalde
Informācija 1999.gada 16.novembrī
Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos 1999.gadā
(procentos)
1.oktobrī | 1.novembrī | |
Pavisam valstī | 9,5 | 9,3 |
Pilsētās: | ||
Rīga | 5,2 | 5,1 |
Daugavpils | 11,0 | 10,6 |
Jelgava | 9,8 | 9,5 |
Jūrmala | 9,7 | 9,6 |
Liepāja | 15,2 | 14,8 |
Rēzekne | 14,0 | 13,3 |
Ventspils | 8,4 | 8,2 |
Rajonos: | ||
Aizkraukles | 11,8 | 11,8 |
Alūksnes | 11,2 | 10,9 |
Balvu | 23,6 | 23,3 |
Bauskas | 9,1 | 8,9 |
Cēsu | 8,1 | 8,0 |
Daugavpils | 20,8 | 20,0 |
Dobeles | 11,3 | 11,4 |
Gulbenes | 9,9 | 9,7 |
Jelgava | 12,1 | 12,1 |
Jēkabpils | 14,5 | 14,4 |
Krāslavas | 23,4 | 22,9 |
Kuldīgas | 8,3 | 8,2 |
Liepājas | 14,8 | 14,6 |
Limbažu | 12,6 | 10,9 |
Ludzas | 19,8 | 18,9 |
Madonas | 13,2 | 12,9 |
Ogres | 6,5 | 6,2 |
Preiļu | 22,7 | 22,2 |
Rēzeknes | 29,0 | 28,3 |
Rīgas | 7,9 | 7,7 |
Saldus | 6,2 | 6,0 |
Talsu | 11,8 | 11,1 |
Tukuma | 8,0 | 7,4 |
Valkas | 9,2 | 9,0 |
Valmieras | 9,7 | 9,4 |
Ventspils | 10,6 | 10,7 |
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem. Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, uzņēmējasabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.
Darba statistikas daļa