Tēvzemes daudzinājums — cimdu rakstos

Kultūras centrā "Ritums" līdz 12.decembrim atvērta Jetes Užānes cimdu izstāde "Es dziedāšu par tevi, tēvuzeme"

Ar sveicienu no Dzērbenes Lejniekiem:

Latvijas karogs man patiešām ir cildena lieta, mūsu himna patiešām ir svēta, un mūsu zeme ir svēts, dārgs mantojums.

Mums ir jāatbild par to, ko mēs darām! Kad esam pakļautībā, mēs nevaram izvēlēties. Līdz ko mums dota brīvība, mums ir jāatbild par to, ko darām.

Kādreiz sāku domāt — nu ko es vēl varētu darīt savas zemes labā. Es tik ļoti mīlu savu stūrīti šajā Vidzemes apvidū.

Un cik bagāta ir mūsu tēvu zeme!

Mums līst sidraba lietiņš, mums tek sidraba upītes, mēs ejam caur sidraba birzi, un arī tēva dubļi ir sidraboti...

Vai mēs esam nabagi?
Visam ir savs sākums un savas beigas — gan lugai, gan mājai, gan mūžam. Tādēļ mums ir jāiemācās mīlēt dzīvi un cilvēkus visapkārt.

Esmu sev atklājusi gaismu...

Mēs nākam pasaulē katrs ar savu uzdevumu, un mums jācenšas darīt visu iespējamo tajā vietā un tajos apstākļos, kuros dzīvojam.Svētīsim katru brītiņu, ko esam uz šīs zemes, jo bez tās melnās stundas mēs jau arī balto neieraudzīsim!

Jete Užāne

Valsts svētku noskaņā, kas Latvijā ienākusi ar Lāčplēša dienai paceltajiem karogiem un Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņas godināšanu, labi iederas Jetes Užānes dziedamie cimdi, gleznu cimdi, gadskārtu un zīmju cimdi, kas visi kopā veido izstādi "Es dziedāšu par tevi, tēvuzeme". Tā iekārtota Vecrīgā, kultūras centra "Ritums" mājīgajā zālē, kur pēcpusdienas stundās uz mēģinājumiem pulcējas vīru koris "Tēvzeme", jauktais koris "Skaņupe", meiteņu koris "Skanda" un kamerkoris "Vidus", bet no pulksten 11 līdz 17 durvis ir atvērtas ikvienam, kuru interesē daiļās mākslas. Te arvien ir atvērta kāda izstāde.

Šajā pavasarī Jete Užāne nosvinēja 75.dzimšanas dienu, un nekāda lielā adītāja viņa savā riteņkrēslā vairs nav. Taču "Rituma" saimniecei Vijai Lejietei tieši Jetes Užānes cimdi pateikuši priekšā izstādes tēmu, un viņa kopā ar trim "Tēvzemes" vīriem devusies uz Dzērbeni pie pašas adītājas.

Jete Užāne par šo apmeklējumu stāsta: "Sākumā par izstādi negribēju ne dzirdēt. Nepatīk plātīties ar vecām lietām, kad klāt vairs nekas nenāk. Bet viņi saka — katrā vietā jau sava publika, ir cilvēki, kas manus cimdiņus nebūšot vēl redzējuši. Un tad vēl vīri nodziedāja to Tirzmalietes dziesmu! Man jau tikai viena pāriņa par to izadīta — tas pantiņš par rudens lapām, dzeltainītēm. Ja viņi man agrāk būtu tā nodziedājuši, kad vēl jaudāju ko padarīt, tad es būtu izadījusi visu dziesmu — būtu cikli par mūsu dabu, par mūsu rakstiem, etnogrāfiju. Gan jau darba gaitā rastos vēl kas klāt. Tagad jāiztiek, kā ir. Rokas neko negrib vairs darīt. Kādu baltu cimdu pārīti no smalkas dzītiņas, vieglām adatiņām, to esmu vēl izadījusi. Vēl arvien iegriežas kāds autobuss ar skolas bērniem, kam jāsāk mācīties adīt. Un tad vēl ir vietas, kur cimdiņus grib rādīt. Ir runāts rīkot izstādi arī Jēkabpils rajona Salās. Uz Rīgu piedāvājās arī mani aizvizināt, tikai man tas par grūtu. Aizsūtīju kādus četrdesmit cimdu pārus un dažus istabas puķu podus. Bet savu sakāmo uzrakstīju uz papīra."

Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri tautas daiļamata meistari Jeti Užāni 1997. gadā iznāca mākslas zinātnieka Māra Branča sastādītā grāmata "Cimdu Jetiņa" ar Gunāra Janaiša meistarīgi uzņemtajiem cimdu attēliem. Izstādes atklāšanas svētkos viss lielais Jetes nesalaužamā gribas un gara spēka cienītāju un apbrīnotāju pulks iedziedāja skaņu lentē arī Tirzmalietes lepno dziesmu, lai Jete to varētu savos Lejniekos paklausīties kādā vientuļā rudens novakarē vai draugu lokā. Draugu viņai ir daudz. Un ar šo izstādi būs vēl vairāk. Biezajā "Rituma" viesu grāmatā krājas pateicības vārdi gan cimdu adītājai, gan izstādes rīkotājiem un iekārtotājiem. Pensionāres Inta Ērgle un Ināra Stalbova (savā darba mūžā — ķīmiķe un medicīnas māsa) grāmatā ieraksta Ārijas Elksnes vārdus: "Tevī vienmēr kāds pumpurs plaukst, kāds asns uz sauli dīgst. Tādu kā tu mums vesels lauks, vesels mežs būtu vajadzīgs."

Aina Rozeniece,  "LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs

un Gunārs Janaitis

Vilhelma Purvīša "Rudens" motīvs

Laimdota no "Lāčplēša" cikla