Zeme. Krāsas. Debesis — Ranku dzimtas kopā

"Vairāk gaismas!" — uz to mūsu gadsimta sākumā aicināja medicīnas profesors Jēkabs Alksnis. Un gadsimta beigās es parakstos zem šī aicinājuma ar saviem svečturiem.

Ar šādu domu jau kopš pavasara keramiķe Māra Ranka gatavojusies izstādei Latvijas Zinātņu akadēmijā. Te ar metālmākslinieka Jāņa Strupuļa personālizstādi, kas notika 1998. gada aprīlī, aizsākās tradīcija — Zinātņu akadēmijas goda locekļu darbu skates. Savas gleznas akadēmijas saimei rādījuši Džemma Skulme, Boriss Bērziņš, Auseklis Baušķenieks. Arī Indulis Ranka. Šoreiz uzaicinājums sarīkot izstādi izteikts visai kuplajai Ranku ģimenei, kurā katrs ir savā ziņā mākslinieks. Tēlnieka Induļa Rankas dzīvesbiedre Māra ir pazīstama keramiķe, viņas darbi eksponēti daudzviet Latvijā un arī Norvēģijā. Viņas mākslinieciskā individualitāte un dabas izjūta sevišķi spilgti izpaudusies dārza keramikā, trauku kompozīcijās, arī svečturos. Diplomēta grafiķe ir arī vecākā meita Ilze, taču viņa pašlaik auklē savu skaistāko mākslas darbu — gadu un vienu mēnesi veco dēlu Gustavu Robertu un pašlaik ar citām mākslām neiznākot laika nodarboties. Savās starptautisko attiecību studijās pārāk aizņemts esot arī jaunākais dēls Matīss, toties izstādē piedalās astoņpadsmitgadīgā Ieva, kuras aizraušanās ir krāsas un ornaments, un 22 gadus vecais Mikus Lukass, kas izstādījis 12 fotodarbus ar kopēju nosaukumu "Debesis".

Māra Ranka īpaši šai izstādei izgatavojusi piecpadsmit svečturus — piecpadsmit oriģinālas kompozīcijas, kas vieš telpā dvēselisku gaišumu, pat ja sveces vēl nedeg. Viņa, tāpat kā bērni, šai ienākšanai respektablajā Zinātnes templī gatavojusies ar lielu godbijību:

— Es taču nevarēju te ienākt ar kādiem niekiem kā tāda lauku pele. Indulis ļoti augstu vērtē savu akadēmijas goda locekļa statusu. Tas viņam ir ļoti dārgs. Tuvums Latvijas gara spēka nesējiem viņu arvien uzlādē. Un viņa pozitīvais noskaņojums skar mūs visus. Mēs to izjūtam. Kāpēc man te tik daudz baltās krāsas? Nezinu, tas nāca pats no sevis. Bet, kā saka japāņi, nākamais gads būs Metāla vecākā brāļa Baltā pūķa gads. Metāls ir pirmelements. Un baltā krāsa ir pamatkrāsa. Un es arī domāju, ka mums jaunajā gadsimtā jāieiet ar gaismu, ar labestību. Mums katram, ikkatram cilvēkam ir ko teikt. Cits to izsaka vārdos, cits — ar savām rokām darītā darbā.

Atklājot izstādi, Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers to nosauca par ārkārtēju un neikdienišķu notikumu akadēmijas dzīvē:

— Pirmo reizi te savus darbus rāda nevis kāds Zinātņu akdēmijas loceklis, bet gan viņa ģimene. Varētu pat teikt — Ranku dinastija. Un skatoties uz šiem darbiem, kas ir tik daudzveidīgi un tik skaisti, man liekas, es varu saprast, no kurienes nāk lielais spēks, kas mūsu pazīstamajam tēlniekam Indulim Rankam dod to varu cilāt desmit un divdesmit tonnu smagos akmeņus un pārvērst tos mākslas darbos, kas mūs visus priecē. Ģimenes pavarda kopēja Māra te ienākusi ar svečturiem, ar svecēm, kuru gaismā mūsu tēvutēvi gadu simtiem ir dzīvojuši un strādājuši. Ievas ornamentos varbūt ir iešifrēta kāda ziņa nākotnei, kā Lielvārdes jostā. Bet ja tā arī nav, tad šie ornamenti ir skaisti ar savu košumu, fantāziju. Noskaņu ļoti labi papildina saules un mākoņu gleznas fotogrāfijās. Ranku ģimene dzīvē saskata labo, pozitīvo, un tas redzams arī šajā izstādē, par ko mēs, skatītāji, sakām lielu paldies!

Zinātņu akadēmijas goda locekle Saulcerīte Viese līdz ar puķi Mārai Rankai saka paldies par to lielo saimes bļodu, pie kuras viņas lauku mājās Jāņos mielojoties vismaz septiņdesmit līgotāji.

Tādas milzu bļodas Māra pašlaik neveidojot: "Tas bija pirms gadiem piecpadsmit. Toreiz piedalījos Kurzemes keramikas dienās. Kūrās vecā malkas krāsns, kur varēja likt iekšā, ko prāts kāro. Bija labais Padures māls. Tagad man visa tā pietrūkst. Bet var jau veidot arī mazākus darbiņus. Vai mēs visi esam mākslinieki? Es domāju, ka tā cilvēkam ir dabiska izteikšanās. Māksla ir kā spēlēšanās. Mūsu dzīvesveids. Nevar jau tikai ēst, mācīties, strādāt."

Saņēmusi apsveikumus un ziedu veltes no akadēmijas prezidenta profesora Jāņa Stradiņa, no kolēģiem Jāņa Strupuļa un Džemmas Skulmes un citiem sveicējiem, ģimenes vārdā runāja Māra Ranka: "Domājot par šo izstādi, es bļodas un krūzes paliku malā. Lai būtu sveces — siltums un gaisma!

Paldies par uzaicinājumu un sirsnīgajiem vārdiem. Reizi pa reizei ir vajadzīgi svētki. Vajadzīgi labi vārdi. Bet, runājot mūsu prezidentes vārdiem, es gribētu teikt, — ja man būtu tā vara, es Zinātņu akadēmijai uzdāvinātu bibliotēku ar īstu mākslas galeriju. Prātam un skaistumam jāstājas blakus."

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Alma Edžiņa

Indulis un Māra Rankas ar meitu Ievu, dēlu Miku Lukasu un vedeklu Renāti

Māras Rankas darinātie svečturi ar znota Aināra veidotājiem paliktņiem