Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 10. maija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeima šodien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma deklarāciju par atbalstu Igaunijai, kurā nosodīta Krievijas un dažādu Igaunijas vietējo vandaļu iejaukšanās demokrātiskas valsts iekšējās lietās. Latvija ir apliecinājusi savu nacionālo interešu ievērošanu. Šeit runa jau nav tikai par mūsu kaimiņu atbalstīšanu, bet gan par Baltijas vienotību, kas mums ir bijusi svarīga 1919.gadā, 1991.gadā un arī šodien.

Pasaulē pieminekļu pārvietošana nav nekas neparasts. Ir jāsaprot, ka Igaunija pieminekli pārvietoja likumīgi, jo tam nav nekāda sakara ar Igaunijas Republiku. Piemineklis ir sarkanajiem boļševikiem un iekarotājiem, pat ne tiem karavīriem, kas tur ir zem asfalta. Boļševiki Igauniju gribēja sagrābt 1945.gadā, 1940.gadā, 1924.gada komunistiskā puča laikā un viņi to gribēja izdarīt arī 1919.gadā. Tā kā runa nav tikai par vienu gadījumu, bet gan par Igaunijai un igauņu tautai pilnīgi nepieņemamu simboliku. Neapšaubāmi, ka tā saucamā Igaunijas sagrābšana jeb atbrīvošana, ja skatās no boļševiku viedokļa, vienlaikus ir arī Eiropas valsts sagrābšana, kas līdz ar to ir Eiropas iekarošana. Tā bija staļiniskās PSRS politika, kas sekmīgi tika realizēta. Par laimi tas viss 1945.gadā apstājās Eiropas vidū, nevis kaut kur krietni tālāk. Cietusi būtu arī Francija un citas tautas, jo tas jau bija paredzēts.

Lai šis jautājums tomēr paliek. Es domāju, ka pieminekļu pārvietošana būs aktuāla gan Polijā, gan arī daudzās citās zemēs. Mūsu apvienības deputāti “par” balsoja trīs reizes. Arī pagājušajā sēdē. Tā kā bija opozīcijas deputātu iebildumi, toreiz šo jautājumu nevarēja izskatīt līdz galam. Šodien kompromiss tika panākts, kad vairāk nekā divas trešdaļas deputātu nobalsoja par deklarāciju, nevis sprieda par vienas vai otras frāzes pareizrakstību.

Nākamnedēļ arī gaidāmas nopietnas debates par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Mūsu frakcijas deputātiem ir vairāki priekšlikumi, jo nevaram piekrist viedoklim bez ierunām atdot Latvijas teritoriju un apšaubīt Latvijas Republikas tiesisko pēctecību. Krievija varbūt to tik vien gaida.

Mēs aktīvi piedalīsimies arī darba grupas darbā par partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu tēriņiem. Mums arī būs savi priekšlikumi, tāpēc droši vien ir pareizi, ka tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai katra partija varētu iesniegt savus priekšlikumus. Bet vēl labāk būtu, ja visām vai gandrīz visām partijām izdotos vienoties par kopīgu viedokli saglabāt priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus un novērst likuma nepilnības pagājušajās vēlēšanās, kas trešajām personām ar 300, 500 vai vēl vairāk tūkstošiem latu visai būtiski ļāva ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Tas būtu jānovērš, nopietni diskutējot par to. Mēs tam esam gatavi.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakciju satrauc notikumi Igaunijā un Latvijas nacionālradikāļu rīcība, kuri gatavi sekot bēdīgajai pieredzei un saasināt starpetniskās attiecības Latvijā.

Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka notikumi Igaunijā apliecina, cik trausls ir starpetniskais miers un sabiedriskā kārtība Baltijas valstīs. Pieņemot lēmumu par bronzas kareivja pieminekļa pārcelšanu, Igaunijas valdība neņēma vērā to valsts iedzīvotāju jūtas, kam šis piemineklis ir emocionāli ļoti nozīmīgs. Tika ignorēti daudzkārtējie mītiņi un protesta akcijas. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija norāda, ka Tallinā notikušās sadursmes ir valsts integrācijas politikas rezultāts, kas uzsver vienīgi valodas un etnisko aspektu. Tajā pašā laikā novārtā atstāts integrācijas sociālais aspekts, kas arī noveda pie plašas jaunatnes marginalizācijas un padarīja to par eksplozīvu faktoru. Nekārtību dalībnieku lielākā daļa ir jauni, neatkarības gados Igaunijā uzauguši cilvēki, kas ir bēdīgs valsts integrācijas politikas rezultāts. Tādēļ politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija neatbalsta deklarāciju par atbalstu Igaunijai. Centienus solidarizēties ar Igaunijas valdību mēs vērtējam kā mēģinājumu importēt no Igaunijas negatīvus procesus, kas noveda pie traģiskām sekām. Šodien nevar salīdzināt Latvijas un Igaunijas integrācijas pieredzi. Pēc Igaunijas notikumiem mēs varam uzdot sev jautājumu – vai mūsu pašu mājās viss ir kārtībā? Par laimi, Latvijai 2003. un 2004.gadā izdevās izvairīties no vardarbības. Tas, ka Latvijā nebija vardarbības, lielā mērā ir vecāku un skolotāju nopelns, kuri neļāva izmantot bērnus kā politisko cīņu ieroci. Mēs esam izvairījušies no sadursmēm; valda nosacīts miers. Lielākā daļa Latvijas politiķu negrib pamanīt krievvalodīgo jauniešu sociālās atstumtības problēmu. Mūsu nacionālradikāļi starpetniskās problēmas vēlas risināt no spēka pozīcijām, kas ir ļoti bīstami.

Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” aicina veikt Igaunijā notikušo konfliktu cēloņu rūpīgu analīzi, izvērtēt, cik efektīva ir integrācijas stratēģija Latvijā, un mainīt valsts mazākumtautību politiku. Mēs aicinām visus politiķus, arī 9.Saeimas deputātus, atzīt, ka mēģinājums īstenot integrāciju bez dialoga ar pašiem integrējamajiem un to patiesas līdzdalības ir Latvijas Republikas valdošo aprindu kļūda.

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms, runājot par Latvijas parlamenta atbalsta deklarāciju Igaunijas Republikai, gribētu atzīmēt, ka arī līdz šīs deklarācijas pieņemšanai Latvijas valsts ir izteikusi nepārprotamu atbalstu Igaunijai. Kā pirmais no Eiropas Savienības valstu ārlietu ministriem šādu atbalstu izteica mūsu ārlietu ministrs Artis Pabriks. Es domāju, ka tas bija ļoti savlaicīgs un adekvāts paziņojums. Tāpat valdība ir sniegusi arī praktisku un materiālu palīdzību Igaunijas valdībai, kas arī nav mazsvarīgi. Parlamentā Baltijas asamblejas Latvijas delegācija pie atbalsta rezolūcijas darbu sāka 2.maijā. Saskaņojot tekstu ar Lietuvas delegāciju, 3.maijā paziņojums tika pieņemts. Visbeidzot šo pirmdien un otrdien, Eiropas lietu komisijai uzturoties darba vizītē Briselē, komisijas priekšsēdētājai Paegles kundzei bija iespēja uzrunāt Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas un citus Eiropas Parlamenta deputātus, kuri piedalījās ārpolitiskajās debatēs, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Poteringa kungu. Šodien internetā varam lasīt, ka gan Eiropas Komisijas prezidents Barrozo kungs, gan Poteringa kungs ir pauduši stingru atbalstu Igaunijai. Es domāju, ka Latvijas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas uzruna ir guvusi atbalsi.

Saistībā ar notiekošajiem procesiem Baltijas valstīs jāatsaucas uz iepriekšējo runātāju no “Saskaņas Centra”. Tika izteikts priekšlikums izvērtēt un mainīt politiku. Bet laikam taču jāizvērtē vispirms un pēc tam jāskatās, vai kaut kas ir maināms vai nav. Tā kā te jau ir acīmredzams priekšnosacījums, kas tad būtu jāmaina. Un tam nevar piekrist.

Runājot par citiem Saeimā izskatītajiem likumprojektiem, gribu atzīmēt, ka šodien trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un likumā “Par autoceļiem”, kas ir svarīgi pašvaldību darbam. Pirmajā lasījumā tika pieņemta likumprojektu pakete, kas saistīta ar inflācijas apkarošanas plāna pasākumiem. Tas arī bija, manuprāt, svarīgākais šajā sēdē.

A.Latkovskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Neapšaubāmi, ka Saeimā šodien svarīgākais jautājums bija deklarācijas pieņemšana par atbalstu Igaunijai. Jāsaka gan, ka labāk vēlāk nekā nekad. Paldies Dievam, ka tas notika lielā latviešu deputātu vienprātībā. Bet smieklīgākais bija tas, ka vairāki valdošās koalīcijas un labējo partiju deputāti, kuri iepriekšējā nedēļā balsoja pret šādas deklarācijas par atbalstu Igaunijai izskatīšanu, šodien kāpa tribīnē un mēģināja taisnoties. Tas sēžu zālē izsauca tikai smieklus.

Bet tas, par ko mēs lemjam Saeimā, ir viena lieta, bet, kas notiek ārpus Saeimas durvīm, ir otra lieta. Es gribu uzsvērt, ka šodien Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka jau otro mēnesi inflācija Latvijā pārsniedz astoņus procentus. Ko tas nozīmē, visi jau noteikti zina, dodoties uz veikalu, lai nopirktu nepieciešamās pārtikas preces vai iegādātos apģērbu saviem bērniem. Pats bēdīgākais ir tas, ka inflācija nav tikai astoņi procenti – Latvijas ražotāju precēm gada inflācija ir 16 procenti. Divreiz lielāka. Šis maznozīmīgais fakts kaut kā ir paslīdējis garām gan medijiem, gan valdošās koalīcijas politiķiem. Tas nozīmē, ka Latvijā ražotajām pārtikas precēm (lielākā daļa tomēr izvēlas Latvijā ražoto pārtiku) inflācija ir divreiz lielāka nekā oficiālā inflācija. Jāsaka, ka gan pensiju indeksācija, gan skolotāju un citas algas šai augstajai inflācijai līdzi netiek.

Pretinflācijas plānu valdība pieņēma jau pirms diviem mēnešiem, bet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debates ir uzsākušās tikai tagad. Bēdīgi vērot, ka šajās debatēs starp Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakciju un Tautas partijas frakciju nav vienotības par konkrētiem mērķiem. Ir Šlesera ideja par “gāzi grīdā”, kamēr Tautas partija iestājas par lielāku nodokļu slogu. Pirms nedēļas izskanēja ļoti absurda Tautas partijas ideja par pievienotās vērtības nodokļa 20 procentu likmes noteikšanu jebkādiem produktiem. Situācijā, kad PVN būtu jāsamazina, lai mazinātu inflāciju, 20 procentu likme to tikai palielinātu. Līdz ar to situācija, kad Tautas partija ķeras klāt saimniecisko jautājumu risināšanai, pārvēršas kaut kādā haosā. Pretinflācijas plāns, kam kaut kādā veidā bija jānomierina sakarsusī ekonomika, tieši otrādi, to uzspridzina. Līdz ar to šī neprofesionalitāte ir novedusi pie tā, ka mēs esam patiešām bēdīgas situācijas priekšā. Dārgāki un, iespējams, arī konkurētnespējīgāki eksportam un arī tepat Latvijā kļūst tieši latviešu uzņēmēju un Latvijas ražotāju produkti. Tajā pašā laikā ārzemju produkti noturas šajās pašās cenu šķērēs.

Es domāju, ka valdībai būtu jādara daudz vairāk. Spurdziņa kungam, kurš ir atbildīgs par finanšu jomu, būtu laiks atkāpties. Viņš šajā amatā strādā jau kopš 2004.gada, kad pārņēma ministriju no “Jaunā laika” finanšu ministra Dombrovska kunga. Toreiz inflācija bija trīs procentu līmenī, tagad – pāri par astoņiem procentiem. Latvijā inflācija astoņu procentu apjomā pēdējo reizi bija pirms desmit gadiem – 1997.gada septembrī. Toreiz tā bija 8,1 procents.

Dz.Jaundžeikars
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeimas deputāti izskatīja 20 likumprojektus un pieņēma vairākus svarīgus lēmumus. To vidū Saeimas deklarāciju “Par atbalstu Igaunijas Republikai”, kurā nosodītas nekārtības, vandalisms un ekstrēmisma izpausmes Tallinas ielās un pie Igaunijas vēstniecības Maskavā, kā arī Krievijas iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās saistībā ar Igaunijas valdības lēmumu pārvietot pieminekli un padomju karavīru apbedījumus no pilsētas centra uz Brāļu kapiem.

Tas, kas notika Igaunijā, savulaik varēja kļūt par realitāti arī Latvijā, jo drošības struktūrām ir bijis jāpieliek milzu pūles, lai novērstu šādu scenāriju atkārtošanos mūsu valstī. Īpaša interese par vardarbības un nekārtību izraisīšanu bija pagājušajā gadā pirms Saeimas vēlēšanām, kad es biju iekšlietu ministra amatā. Toreiz bija nepieciešams novērst sadursmes 16.martā un 9.maijā. Tā tas bija arī šogad leģionāru piemiņas dienā un vakar, 9.maijā, kad abu pušu radikāļi veica provokācijas ar vienu mērķi – nodarīt kaitējumu Latvijai un Latvijas tēlam. Paldies Dievam, ka Latvijas drošības iestādēm un Valsts policijai līdz šim ir izdevies šādas provokācijas veiksmīgi novērst un apturēt. Taču situācija Igaunijā liecina, ka tas ne vienmēr var izdoties. Tāpēc es atbalstu iekšlietu ministra Ivara Godmaņa iniciatīvu turpmāk likumdošanā paredzēt ierobežojumus un noteikt, ka vienā vietā un laikā nevar tikt saskaņotas divu pretēju nometņu sapulces, gājieni un piketi. Šāds priekšlikums jau tuvākajā laikā būtu jāapspriež Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Nacionālās drošības komisijā.

Tagad par citiem jautājumiem. Arvien straujāk tuvojas tas brīdis, kad Saeimai būs jāpieņem viens no svarīgākajiem lēmumiem šī sasaukuma laikā, ievēlot Valsts prezidentu nākamajiem četriem gadiem. Šosestdien, 12.maijā, notiks Latvijas Pirmās partijas, partijas “Latvijas ceļš” un reģionālo partiju konference, kurā apvienība oficiāli izvirzīs Valsts prezidenta amata kandidātu. Šobrīd, kā zināms, apvienība ir nosaukusi trīs kandidātus – pašreizējo bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku, iekšlietu ministru Ivaru Godmani un Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni. Domāju, ka visi šie kandidāti ir ļoti cienījami un godam varētu pārstāvēt valsti gan Latvijā, gan ārpus tās. Tāpat esmu pārliecināts, ka ikviens no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” kandidātiem var iegūt Saeimas vairākuma atbalstu. Tāpēc jau tuvākajā laikā būtu jāuzsāk konsultācijas koalīcijā un jātiekas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, lai vienotos par kopīgu atbalstu nākamajam Valsts prezidentam.

Noslēgumā vēlos apsveikt visus Mātes dienā, ko svinam šosvētdien. Tie ir ģimenes svētki, kurus parasti pavadām ģimenes lokā, sveicot un izsakot pateicību visām sievietēm, kurām ir bijis lemts uzņemties šo sūtību.

G.Daudze
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pirmkārt, ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka šodien pēc, manuprāt, nepamatoti garām debatēm tika pieņemta deklarācija par atbalstu Igaunijai.

Pirmajā lasījumā šodien tika pieņemti vairāki likumprojekti, kuri tieši skar finanšu apriti mūsu valstī, jo uzskatāmi par daļu no likumiem, kas virzīti inflācijas ierobežošanai. Inflācijas problēmai kolēģi jau pieskārās, un jāsaka, ka saistībā ar nepieciešamību ierobežot inflāciju Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir saņēmusi vairākus satraukuma pilnus jautājumus par to, kā inflācijas ierobežošanas programma iespaidos valsts sociālā atbalsta programmas. Īpašu satraukumu pauž maznodrošinātie, pensionāri un invalīdi. Šajā sakarā es gribu paskaidrot, ka augstais inflācijas līmenis valstī, protams, diktē savus noteikumus un šobrīd visgrūtākais uzdevums ir sabalansēt sabiedrības vajadzības ar valsts iespējām. Īpaši grūti tas ir, risinot sociālos jautājumus.

Kā zināms, Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā jau piekto gadu ir arī Labklājības ministrija, kas ikdienā strādā ar sociālās atstumtības un nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām – invalīdiem, pensionāriem, bezdarbniekiem un citiem. Šie jautājumi nevar gaidīt labākus laikus, un paši no sevis tie neatrisināsies. Līdzšinējā Latvijas pieredze liecina, ka nepietiekams finansējums sociālo jautājumu risināšanā vienā brīdī var novest pie katastrofālām sekām. Tādēļ Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija ir nolēmusi atbalstīt Labklājības ministrijas izstrādātās budžeta prioritātes nākamajam gadam, kas līdztekus citiem priekšlikumiem paredz būtiski palielināt pabalstus invalīdiem un dubultot pensiju piemaksas pensionāriem.
Jau no nākamā gada ministrija plānojusi ievērojami palielināt bērnu invalīdu kopšanas pabalsta apmēru, valsts atbalstu bērniem invalīdiem, kā arī ieviest jaunu invalīdu kopšanas pabalstu cilvēkiem pēc 18 gadu vecuma, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana. Tāpat Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta nepieciešamību turpināt uzsākto darbu pensionāru stāvokļa uzlabošanā. Mēs uzskatām, ka 2008.gadā ir vismaz jādubulto piemaksas pie vecuma pensijas par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam. Šis lēmums ļautu gūt reālu ienākumu pieaugumu gandrīz 380 tūkstošiem Latvijas pensionāru, kuriem šobrīd tas ir tik tiešām vitāli nepieciešams. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir nolēmusi stingri atbalstīt minētās prioritātes, jo mēs uzskatām, ka inflācijas apkarošana nav pieļaujama uz sociāli mazāk aizsargāto cilvēku rēķina. Mums visiem ir jāsaprot, ka sociālie jautājumi ir visas valsts kopīga atbildība. Tāpēc es vēlreiz gribu apliecināt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija rūpīgi sekos, lai nepieciešamība ierobežot inflāciju neradītu nelabvēlīgas sekas sociāli visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām Latvijā.

Saeimas preses dienests