Par 2000. gada datorproblēmu

Latvijas Bankā 2000. gada datorproblēmas (turpmāk tekstā — Problēma) apzināšana un informācijas apkopošana par to, kā arī Problēmas risināšana tika sākta 1998. gada sākumā. 1998. gada 15. oktobrī pēc Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes rīkojuma tika nodibināta Problēmas risinājuma koordinācijas darba grupa. Grupā iekļauti arī divi Latvijas Bankas padomes locekļi. Tas nodrošināja Latvijas Bankas vadības tiešu līdzdalību projektā, piešķirot tam īpašu nozīmi.

1998. gada novembrī tika sagatavots vienots darba plāns, kurā norādīti konkrēti pasākumu izpildes termiņi, prioritātes un atbildīgās personas. 1999. gada janvārī tika veikta detalizēta visu Problēmas riskam pakļauto informācijas un citu sistēmu inventarizācija Latvijas Bankā un tās filiālēs. 1999. gada 1. jūlijā tika pabeigta visu sistēmu testēšana, sagatavojot attiecīgus pārbaudes aktus. 1999. gada 1. ceturksnī pabeigta svarīgāko sistēmu testēšana, 2. ceturksnī pārējo sistēmu testēšana. Tika veikta nepieciešamā sistēmu maiņa. Līdz ar to visas Latvijas Bankas informācijas un citas Problēmas riskam pakļautās sistēmas ir sagatavotas darbam 2000. gadā.

1999. gada maijā tika veikti 2000. gada savietojamības testi ar S.W.I.F.T. norēķinu sistēmu un 1999. gada jūlijā un augustā (ar banku līdzdalību) — elektroniskās klīringa sistēmas kompleksie testi. Šie testi noritēja veiksmīgi, tajos netika novērotas problēmas saistībā ar šo sistēmu gatavību 2000. gadam.

Pēc minēto darbu veikšanas Latvijas Bankā tika apstiprināts "Latvijas Bankas darbības turpināšanas plāns", kurā iekļauti pārējie nepieciešamie sagatavošanās darbi un rīcības plāns, kas jāveic, lai minimizētu iespējamos ar Problēmu saistītos riskus. Tas domāts gadījumiem, ja kāds no Latvijas Bankas sadarbības partneriem vai pakalpojumu sniedzējiem nestrādātu vai nespētu pildīt savas saistības sakarā ar Problēmu. Sastādīts krīzes situācijas rīcības plāns 1999. gada pēdējām un 2000. gada pirmajām dienām. Tā izstrāde notika sadarbībā ar Vācijas centrālo banku.

Lai izvairītos no nepārbaudītu informācijas sistēmu vai to sastāvdaļu lietošanas gadu mijā, Latvijas Bankā laikā no 1999. gada 15. novembra līdz 2000. gada 6. janvārim aizliegts ieviest jaunas informācijas sistēmas. Tas atļauts vienīgi ārkārtas gadījumos, lai novērstu būtiskas kļūdas esošajās sistēmās, tai skaitā arī ar Problēmu saistītos iespējamos traucējumus.

Papildu drošībai Latvijas Banka veica Problēmas risināšanas gaitas pārbaudi, kuru īstenoja starptautiska auditorfirma. Šīs detalizētās pārbaudes rezultātā norādīts uz dažām, lielākoties birokrātiska rakstura, nepilnībām projekta īstenošanas gaitā. Auditori atzinuši, ka konstatētie trūkumi neietekmēs Latvijas Bankas gatavību 2000. gadam, jo vairumā gadījumu tie attiecas uz darba procedūru un lietvedības jautājumiem. Auditoru ziņojums tiek rūpīgi analizēts un vērtēts, lai veiktu ieteiktos papildu pasākumus konstatēto nepilnību novēršanai.

Latvijas Banka ir izdevusi "2000. gada problēmas risināšanas noteikumus", kas ir saistoši visām Latvijas Republikā reģistrētajām bankām un ārvalstu banku nodaļām (filiālēm). Tajos ir noteikti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu Problēmas sekmīgu risināšanu. Noteikumu ievērošana tiek kontrolēta vispārējās banku uzraudzības ietvaros. Pārbaudes attiecībā uz Problēmas risinājumiem šogad ir banku uzraudzības neatņemama sastāvdaļa. Latvijas Banka nav uzņēmusies atbildību par katras bankas informācijas sistēmu un datortehnikas gatavību Problēmas risinājumam, taču uzskatām par nepieciešamu samazināt risku kopējā norēķinu sistēmā, kurā darbojas visas bankas.

Balstoties uz pieredzi un informāciju, kas gūta, veicot pārbaudes un aptaujas Latvijas bankās, Latvijas Banka ir apkopojusi gan pašu banku sagatavoto, gan uzraudzības dienestu darbinieku veikto pārbaužu rezultātā iegūto informāciju par banku paveikto un vēl darāmo Problēmas risināšanā. Konstatēts, ka bankas nopietni strādā, lai rastu Problēmas risinājumu.

Ne centrālā banka, ne banku sistēma nepastāv nošķirti, un arī nākamā gada 1. janvārī Latvijas Banka un bankas būs sasaistē ar saviem partneriem no citām nozarēm. Tāpēc Problēmas risināšanā Latvijas Banka sadarbojas ar telekomunikāciju organizācijām, Latvijas Komercbanku asociāciju, maksājumu karšu centriem, Rīgas Fondu biržu, Latvijas Centrālo depozitāriju, apdrošināšanas kompānijām, kā arī ar Vērtspapīru tirgus uzraudzības komisiju. Latvijas Banka piedalās Latvijas valdības izveidotajās komisijās, kuru darbība saistīta ar Problēmas risināšanu. Apkopojam un regulāri papildinām informāciju par visu Latvijas Bankai svarīgāko pakalpojumu sniedzēju ("Lattelekom", "Latvenergo", "Latvijas gāze", "Rīgas siltums", Valsts informācijas tīkla aģentūra u.c.) paveikto un to gatavības pakāpi Problēmas pārvarēšanai.

Lai informētu iedzīvotājus, īpaši banku klientus, par Problēmas risināšanas gaitu, ir izveidota speciāla informatīva sadaļa Latvijas Bankas Interneta lappusē (www.bank.lv), un tā tiek regulāri aktualizēta. Sagatavots atbilžu kopums uz Latvijas Bankai visbiežāk adresētajiem jautājumiem par Problēmu un Latvijas Bankas gatavību darbībai 2000. gada 1. janvārī.

Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš