Ministru kabineta 2007.gada 15.maija sēdē

 

AM: Par finansējumu NATO valstu rezerves virsnieku kongresa organizēšanai

15.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu biedrībai “Latvijas Rezerves virsnieku asociācija” kongresa organizēšanai”.

Rīkojuma projekts nosaka piešķirt 89 403 latus Alianses rezerves virsnieku konfederācijas, Alianses medicīnas rezerves virsnieku konfederācijas un Nacionālo rezerves spēku kongresa organizēšanai, kas norisināsies Rīgā no 30.jūlija līdz 5.augustam.

Kongresa galvenais organizators ir Latvijas Rezerves virsnieku asociācija. Plānots, ka Latviju apmeklēs vairāk nekā tūkstotis aktīvo un atvaļināto rezerves virsnieku, kuri simpozijā, komitejās un darba grupās diskutēs par rezervistiem būtiskiem jautājumiem, kā arī piedalīsies sporta un pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās.

Šogad pirmo reizi par 60.gadskārtas sanāksmes norises vietu ir izvēlēta viena no jaunajām NATO dalībvalstīm – Latvija.

Alianses rezerves virsnieku konfederācijas, Alianses medicīnas rezerves virsnieku konfederācijas un Nacionālo rezerves spēku sadarbības pamatā ar NATO ir nepieciešamība veicināt katras Alianses dalībvalsts aktīvo militāro rezervju potenciālu.

Kopš konfederāciju dibināšanas 1948.gadā visu NATO valstu nacionālo rezervju asociācijas ir kļuvušas par tās dalībniecēm, šobrīd kopējais dalībnieku skaits pārsniedz 800 000 rezerves virsnieku. 

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007.–2010.gadam

Lai veicinātu dzīvokļu īpašnieku aktivitāti mājokļa ilgmūžības un energoresursu ekonomiskas izmantošanas jomā, Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007.–2010.gadam. 15.maijā programmu apstiprināja Ministru kabinets.

Ar programmas pieņemšanu tiks paaugstināta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku apziņa “no īrnieka par īpašnieku” un tiks palielināta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku informētība par māju kvalitāti, energoresursu efektīvu izmantošanu un ēku renovācijas jautājumiem.

Programmas pasākuma “Energonovērtējums” ietvaros tiek sniegts valsts līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energonovērtējuma veikšanai. Pasākuma “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija” ietvaros tiks sniegts valsts līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijai, energoefektivitātes palielināšanai, kas tiek veikta saskaņā ar energoauditora ieteikumiem.

Mājokļu aģentūra veiks daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāju informēšanas kampaņu un iedzīvotāju konsultēšanu jautājumos, kas saistīti ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldi, apsaimniekošanu un ēku renovāciju, energonovērtējumu un renovāciju veikšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Plānots, ka tiks veikti 1120 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energonovērtējumi, 310 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas projekti un uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas procesā iegūtās pieredzes un informācijas bāzes izstrādāts informatīvais materiāls, kas būtu izmantojams tālākos sabiedrības informēšanas pasākumos. No 2007. līdz 2010.gadam programmas realizācijas kopējās paredzētās izmaksas ir 6 920 000 latu.

 

EM: Par priekšlikumiem mācību vietu palielināšanai bērnudārzos

Ministru kabineta sēdē 15.maijā EM sniedza savus priekšlikumus mācību vietu palielināšanai bērnudārzos, prezentējot sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību”.

Ziņojumā ministrija analizējusi šodienas pieprasījumu un piedāvājumu pēc mācību vietām pirmsskolas izglītības iestādēs (PII); analizējusi pieprasījumu pēc mācību vietām PII nākotnē, secinot, ka pieprasījums pēc vietām PII sāks samazināties pēc 12 gadiem; iezīmējusi rīcības virzienus mācību vietu skaita palielināšanai PII; kā arī izstrādājusi tipveida dokumentāciju valsts un privātās partnerības bērnudārza attīstībai.

Valstī vairāku gadu garumā ir vērojams vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai samazinātu šo vietu trūkumu bērnudārzos, Ekonomikas ministrija definējusi šādus rīcības virzienus mācību vietu skaita palielināšanai PII:

1. sekmēt bijušo PII transformāciju atpakaļ par PII;

2. paplašināt esošo PII infrastruktūru, izbūvējot piebūves un trešos stāvus;

3. sekmēt privāto iniciatīvu: paredzot valsts mērķdotāciju privāto PII pedagogiem; līdzīgi kā Rīgā un Jelgavā, aicināt pašvaldības paredzēt finanšu kompensāciju vecākiem, kuru bērni nav tikuši pašvaldības PII;

4. paredzēt valsts mērķdotāciju PII infrastruktūras paplašināšanai un modernizācijai;

5. ne vēlāk kā 2008.gadā uzsākt no ES struktūrfondiem paredzēto programmu PII nodrošināšanai ieviešanu;

6. sekmēt valsts un privātās partnerības (VPP) projektu īstenošanu PII infrastruktūras nodrošināšanā, kur EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir izstrādājusi tipveida dokumentāciju (konkursa nolikumu, VPP līguma projektu un metodiskos norādījumus) VPP bērnudārza attīstībai.

Apskatot dažādās iespējas PII tehniskam risinājumam pašvaldībās, Ekonomikas ministrijā tika rīkota apspriede, kur panākta vienošanās par PII būvniecības paraugprojektu ieteikt 2005.gadā Rīgas pilsētas mikrorajonā “Dreiliņi –2” īstenoto PII būvprojektu 136 bērniem. Ņemot vērā efektīvu līdzekļu samērības principu, darba grupa par pamatu jaunu PII būvniecībai iesaka izmantot iepriekš minēto būvprojekta dokumentāciju, tā ietaupot gan finanšu līdzekļus, gan laiku būvprojekta izstrādei.

Savukārt VPP tipveida dokumentācijas mērķis, ņemot vērā salīdzinoši neseno pieredzi VPP projektu īstenošanā Latvijā, ir samazināt VPP projektu īstenošanas un administrēšanas izmaksas un laiku, kas būtu nepieciešams, realizējot šādus projektus un piesaistot privāto partneri.

Ir izstrādāti šādi tipveida dokumenti: VPP līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras nolikuma paraugs, kā arī šo dokumentu sagatavošanas metodiskie norādījumi PII būvniecībai, lai palīdzētu pašvaldībām veikt PII būvniecības un apsaimniekošanas iepirkuma procedūru, izmantojot VPP metodi; VPP līguma projekts, kas ietver arī PII pakalpojuma sniegšanas standartu, kas ir izstrādāts, ņemot vērā, ka privātais partneris nodrošinās PII būvniecību (ieskaitot būvniecības finansēšanu) un apsaimniekošanu, t.sk. komunālo pakalpojumu sniegšanu.

Kā zināms, valstī vairāku gadu garumā ir vērojams vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs.

Tam ir vairāki iemesli:

• pagājušā gadsimta 70.gadu beigās un 80.gadu sākumā strauji pieaugušais dzimstības līmenis;

• strauja PII samazināšanās (vairāk nekā par pusi) pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad ievērojami samazinājās iedzīvotāju dzimstība;

• Izglītības likuma 4.panta normas par visu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai normas stāšanās spēkā 2002.gada 1.septembrī;

• Darba likuma 156.panta normas par bērnu kopšanas atvaļinājumu līdz pusotra gada vecumam ( iepriekšējā redakcijā – līdz trīs gadu vecumam) stāšanās spēkā 2004.gada 22.aprīlī;

• pozitīvās izmaiņas darba tirgū pēdējo trīs četru gadu laikā, t.sk. sieviešu nodarbinātības pieaugums.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par skaidras naudas izņemšanu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas

15.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavoti MK noteikumi par skaidras naudas izņemšanu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas.

Aizvadītā gada nogalē tika izdarīti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz MK deleģējumu noteikt kārtību, kādā tiek izņemta skaidra nauda no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Līdz šim šo jomu regulēja 2003.gada 1.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.360 “Noteikumi par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas”. 

Jaunie noteikumi reglamentē kārtību, kādā izņem skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas, ja nokavētie nodokļu maksājumi netiek samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, tika veiktas vairākas izmaiņas.

MK noteikumi papildināti ar normu, kas nosaka to personu loku, no kuru kases vai citas glabāšanas vietas varēs izņemt skaidro naudu. Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz iespēju izņemt skaidro naudu ne tikai no juridiskās personas, bet arī no individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Līdz ar to bija jāveic izmaiņas MK noteikumos, nosakot, ka tie attieksies arī uz individuālajiem komersantiem, kuriem atbilstoši viņu komercdarbības veidam ir kase vai cita vieta, kurā tiek glabāta skaidrā nauda.

Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi arīdzan reglamentē – lai izņemtu skaidru naudu no kases vai citas glabāšanas vietas, turpmāk nebūs vajadzīgs attiecīgā nodokļu administrācijas direktora vai direktora vietnieka lēmums. Atsevišķs lēmums par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases nav nepieciešams, jo minētais piespiedu piedziņas līdzeklis ir piemērojams, pamatojoties uz nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

 

FM: Par jaunas administratīvās ēkas būvniecību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vajadzībām

Valdība 15.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunas administratīvās ēkas būvniecību. Ēku plānots būvēt Rīgā, Ķīpsalas ielā, uz valstij piederoša zemes gabala, kas reģistrēts zemesgrāmatā uz Finanšu ministrijas vārda. Ēkas būvniecībai valsts līdzekļi netiek plānoti.

Lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu optimāli pildīt savas funkcijas, institūcijai ir jānodrošina telpas pietiekamā daudzumā. Telpas ir nepieciešamas gan jaunu darba vietu iekārtošanai, gan pārrunu telpu izveidošanai. Tāpat šobrīd nav piemērotas telpas arhīvam un bibliotēkas vajadzībām. Iestādes darbu un amatpersonu darbības kontroli apgrūtina apstāklis, ka tās struktūrvienības izvietotas trīs dažādās ēkās: Alberta ielā 12, Alberta ielā 13 un Strēlnieku ielā 9. Stāvvietas dienesta automašīnām tiek nomātas.

Lai risinātu telpu nepietiekamības problēmu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) piedāvāja jaunas KNAB administratīvās ēkas būvniecību. Paredzams, ka KNAB jaunās administratīvās ēkas projektēšana un būvniecība notiks par VNĪ līdzekļiem. Jaunā ēka zemesgrāmatā tiks ierakstīta uz VNĪ vārda. Būvniecībā ieguldītie līdzekļi ilgtermiņa periodā tiks atgūti nomas maksas veidā, kas KNAB būs jāmaksā VNĪ par nekustamā īpašuma nomu.

MK sēdes protokollēmums paredz, ka VNĪ ir atbildīgā institūcija par ēkas projektēšanu un būvniecību atbilstoši KNAB prasībām. Ēkas projektēšana ir jāveic līdz 2008.gada 15.martam, saskaņojot ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (zemesgabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Ķīpsalas vēsturiskā apbūve” teritorijā un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā).

Finanšu ministrijai līdz nekustamā īpašuma nomas līguma noslēgšanai katru gadu līdz 1.decembrim jāiesniedz Ministru kabinetam informatīvais ziņojums par lēmuma izpildes gaitu.  

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par vairāku 2007.–2013.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu apguvi

“Vairāku 2007.–2013.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu apguve sākama jau vasarā, nesagaidot oficiālo Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu fondu apguves stratēģiskajiem dokumentiem,” savu viedokli valdības sēdē pauda īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks, uzsverot, ka “cenu sadārdzinājums un aktīvās būvniecības sezonas aizsākšanās neļauj ilgāk vilcināties fondu projektu īstenošanas uzsākšanā”. Līdzīgā veidā 2007.–2013.gadā ES fondu naudas apguvi jau uzsākušas arī citas ES dalībvalstis, piemēram, Ungārija.

Īpašu uzdevumu ministrs uzskata, ka jaunās ES fondu naudas apguvi varētu sākt Satiksmes, Ekonomikas, Labklājības, Vides un Veselības ministrija. Pēc N.Broka iniciatīvas nozaru ministrijas ir izvērtējušas to pārziņā esošās nākamās septiņgades ES fondu aktivitātes un secinājušas, ka par daļu no stratēģiskajos dokumentos ietvertajiem atbalsta virzieniem un nosacījumiem diskusijas ar EK beigušās un būtiskas izmaiņas nav paredzamas, kas ļauj izsludināt projektu konkursus, lieki nevilcinoties.

Jau vasarā būtu iespējams sākt šādas Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes: “Atbalsts ieguldījumiem īpaši atbalstāmajās teritorijās” (atbildīgā par ieviešanu – Ekonomikas ministrija (EM)), “Mājokļa energoefektivitāte” (EM), “Darba tirgus institūciju un infrastruktūras pilnveidošana” (Labklājības ministrija (LM)), “1.šķiras valsts autoceļu maršrutu sakārtošana” (Satiksmes ministrija (SM)) un “Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība” (Veselības ministrija).

No Kohēzijas fonda projektiem satiksmes infrastruktūrā uzsākšanai sagatavoti šādi Satiksmes ministrijas pārziņā esoši projekti: “E22 posms Rīgas apvedceļš – Koknese, 1.kārta”, “E22 posms Ludza–Terehova (A12)”, “Otrā sliežu ceļa izbūve iecirknī Rīga–Krustpils”, “Lielo ostu infrastruktūras attīstība jūras maģistrālu ietvaros” un “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T.”

Savukārt vides sektorā uzsākšanai sagatavoti šādi infrastruktūras projekti: “Ūdenssaimniecība Jelgavā, 2.kārta”, “Ūdenssaimniecība Ogrē, 2.kārta”, “Ūdenssaimniecība Cēsīs, 3.kārta”, “Ūdenssaimniecība 14 Kurzemes reģiona pašvaldībās”, “Ūdenssaimniecība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, 2. un 3.kārta”, “Ūdenssaimniecība 12 Zemgales reģiona pašvaldībās”.

Eiropas Sociālā fonda ietvaros “starta gatavībā” ir šādas aktivitātes: “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” un “Darba tirgus institūciju kapacitātes stiprināšana” (LM), kā arī uzņēmējdarbības jomas aktivitāte “Atbalsts nodarbināto apmācībām” (EM).

Īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu un Kohēzijas fonda departamentu darbu, kā arī pārējo ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga ES fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par ES fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

 

IeM: Par aizturēto ārzemnieku ievietošanas, izvietošanas, izvešanas un atbrīvošanas kārtību, kā arī pienākumiem izmitināšanas centrā

Ministru kabinets 15.maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka aizturēto ārzemnieku ievietošanas, izvietošanas un atbrīvošanas kārtību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus izmitināšanas centrā.

Likumprojekts precizē Valsts robežsardzes amatpersonas tiesības un pienākumus attiecībā uz nepilngadīgo ārzemnieku aizturēšanu. Tas arī nosaka labvēlīgāku procedūru aizturētā vai kopā ar aizturēto vecāku vai viņa likumisko pārstāvi izmitināšanas centrā ievietotā nepilngadīgā ārzemnieka nogādāšanai uz uzņemošo valsti.

Projekts arī nosaka aizturēto ārzemnieku ievietošanas, izvietošanas, izvešanas un atbrīvošanas no izmitināšanas centra nosacījumus, kā arī šo personu tiesības un pienākumus izmitināšanas centrā.

Likumprojektā ietverts deleģējums MK izdot noteikumus, kas noteiks izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasības, izmitināšanas centrā ievietoto ārzemnieku uzturēšanas normas, garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību, kā arī veselības pārbaudes un sanitārās apstrādes kārtību. MK būs arī jānosaka izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumi un priekšmetu saraksts, kurus aizturētajam ārzemniekam aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.

Likuma grozījumi vēl jāatbalsta Saeimai.

 

IeM: Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm

Ministru kabinets 15.maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, kas paredz IeM pensionāriem, tāpat kā citiem pensionāriem, segt laikā no 2000. līdz 2002.gadam neizmaksāto pensijas daļu.

2006.gada novembrī, pildot Satversmes tiesas spriedumu, Saeima grozīja likumu “Par valsts pensijām”. Grozījumi paredz izmaksāt nesaņemto pensiju strādājošiem pensionāriem, kuriem laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam pensijas izmaksa bija ierobežota saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumiem. Šos ierobežojumus Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei.

IeM izstrādātie grozījumi saskaņo likumu “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” un paredz samaksāt IeM pensionāriem no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam nesamaksāto izdienas pensiju. Tam būs nepieciešami 141 003 lati, par kuru piešķiršanu lems kopā ar visu ministriju priekšlikumiem, gatavojot 2007.gada valsts budžeta grozījumus.

Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimai.

 

IeM: Par iestāžu iekšējo normatīvo aktu saskaņošanas kārtību operatīvās darbības jomā

Ministru kabinets 15.maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus Operatīvās darbības likumā, kas precizēs kārtību, kādā jāsaskaņo iestāžu iekšējie normatīvie akti operatīvās darbības jomā.

Pašlaik vairākos likumos ir paredzēta atšķirīga kārtība. Operatīvās darbības likums nosaka, ka ar operatīvo darbību saistītie iekšējie normatīvie akti stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos akceptējis ģenerālprokurors. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka instrukcijas vai ieteikumu projektu saskaņo ar Tieslietu ministriju, bet 2005.gadā veiktie grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā nosaka, ka valsts drošības iestāžu iekšējie normatīvie akti, kas ir saistīti ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, stājas spēkā pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru un nav jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju.

Lai novērstu šīs pretrunas, IeM piedāvātie grozījumi paredz, ka iestāžu iekšējie normatīvie akti, kas regulē operatīvo darbību, nav jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju.

 

IeM: Par ceļošanas dokumentu ieviešanu personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss

Ministru kabinets 15.maijā atbalstīja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ceļošanas dokumentu personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Alternatīvais statuss – ja patvēruma meklētājs neatbilst bēgļa statusa kritērijiem, tam uz laiku var piešķirt alternatīvo statusu, ja personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē (ja šī persona ir bezvalstnieks) draud nāves sods, spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās, kā arī ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ personai ir nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties dzimtenē.

Pašlaik personai ar alternatīvo statusu, kurai nav iespējams saņemt savas pilsonības vai iepriekšējās mītnes zemes izsniegtu pasi, Latvijā izsniedz personu apliecinošu dokumentu, kas nav ceļošanas dokuments. Pēc jaunā dokumenta ieviešanas šīs personas iegūs iespēju ceļot ārpus Latvijas. Plānots, ka jaunais dokuments tiks ieviests vienlaikus ar jaunā parauga ES prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstošām pasēm, t.i., šā gada beigās.

Likuma grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu nosacījumu ieviešanu.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Saeimā.

 

IeM: Par Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma projektu

Ministru kabinets 15.maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma projektu, kas nosaka Šengenas informācijas sistēmas (SIS) un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, par tās darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un to funkcijas. Likums paredz, ka ziņojumus SIS savas kompetences ietvaros varēs apstrādāt Valsts policija, Drošības policija, Finanšu policija, Muitas kriminālpārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Militārā policija, prokuratūra, tiesas, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Satversmes aizsardzības birojs.

Iekļaut ziņas SIS varēs tad, ja kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšana nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta bez dalībvalsts palīdzības vai ja ziņojuma iekļaušana SIS var mazināt dalībvalstu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu.

Ziņojumu iekļaušana SIS būs pieļaujama tikai tad, ja kādā no Latvijas datu bāzēm būs ieraksts par to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu identiska mērķa sasniegšanai. Dzēšot ierakstu nacionālajā datu bāzē, dzēšams arī ziņojums SIS. Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu SIS nedrīkstēs pieņemt, ja informācijas aizsardzību regulējošie normatīvie akti nepieļauj papildinformācijas pārsūtīšana uz dalībvalstīm, izmantojot SIRENE informācijas sistēmu.

Savukārt piekļuve SIS iekļautajām ziņām būs Valsts policijai, Drošības policijai, Valsts robežsardzei, Pašvaldības policijai, Militārajai policijai, Finanšu policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam, Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, Muitas kriminālpārvaldei, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, prokuratūrām, tiesām un Satversmes aizsardzības birojam.

Piekļuves tiesības SIS attiecīgo institūciju un iestāžu amatpersonām piešķirs sistēmas pārzinis – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, pamatojoties uz institūcijas vai iestādes vadītāja pieprasījumu.

Persona par sevi vai tās pilnvarotā persona varēs saņemt informāciju, kas glabājas SIS un SIRENE informācijas sistēmā, kā arī informāciju par to, kādas iestādes saņēmušas ziņas par šo personu, ja vien šo informāciju izpaust neliegs likumi nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nebūs noteikusi cita dalībvalsts. Personas datu apstrādi uzraudzīs Datu valsts inspekcija.

Likums arī nosaka, kādas ziņas un kādā kārtībā iekļaujamas un dzēšamas no SIS, ziņojumu prioritāšu rindu, to līdzāspastāvēšanu ar citu dalībvalstu ziņojumiem, kārtību, kādā izvērtē un izpilda citu dalībvalstu iekļautos ziņojumus.

Projekts paredz, ka likums varētu stāties spēkā 2007.gada 1.septembrī. To vēl jāpieņem Saeimai.

Latvija apņēmās pievienoties Šengenas līgumam 2004.gada 1.maijā, iestājoties Eiropas Savienībā. Šengenas konvencija cita starpā paredz SIS izveidi, kas ir viens no kompensācijas mehānismiem noziedzības profilaksē un apkarošanā, nodrošinot ātru informācijas apmaiņu par meklējamām personām, priekšmetiem un dokumentiem starp dalībvalstu tiesībsargājošajām iestādēm. Konvencija uzliek valstīm pienākumu izveidot un uzturēt Šengenas informācijas sistēmu un izveidot SIRENE biroju, kas ir atbildīgs par SIS iekļauto datu kvalitāti un koordinēšanu.

 

IeM: Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām

Ministru kabinets 15.maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām un par turpmāko rīcību būvniecības nodrošināšanai.

Informatīvais ziņojums sagatavots, lai uzsāktu darbu pie VUGD ēku būvniecības, rekonstrukcijas vai renovācijas. Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas un to telpas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, fiziski un morāli novecojušas. Tās neatbilst Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem par darba drošību un būvuzraudzību. VUGD darbinieki ir spiesti strādāt nepiemērotos apstākļos, depo skaits un izvietojums ir nepiemērots, tādēļ aptuveni 20–25% gadījumu VUGD nevar pietiekami ātri nokļūt izsaukuma vietā, norādīts ziņojumā.

Iekšlietu ministrija ir vairākkārt iesniegusi Ministru kabinetā dažādus stratēģiskos un plānošanas dokumentus saistībā ar VUGD telpu problēmu, taču kopš 1991.gada VUGD no valsts budžeta ir saņēmis finansējumu tikai diviem investīciju projektiem, turklāt tie neparedzēja veikt būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju. 2006.gada beigās un 2007.gadā līdzekļi tika piešķirti tikai vienam investīciju projektam – VUGD Valmieras brigādes depo ēkas pabeigšanai.

Aplēses liecina, ka VUGD ēku būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai kopumā varētu būt nepieciešami vairāk nekā 93 miljoni latu, uzturēšanai – 16 miljoni latu, bet izdevumiem kapitālieguldījumiem – 49 miljoni latu.

Ziņojumā norādīts, ka šobrīd Iekšlietu ministrijai nav pilnvērtīgas informācijas par darbu un finanšu apjomu, kādu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēku problēmas risināšanā varētu ieguldīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, bet kādu – valsts un privātās partnerības ietvaros piesaistītas komercsabiedrības.

Tāpēc Iekšlietu ministrija piedāvā organizēt starpministriju darbu grupu, pieaicinot valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un Ekonomikas ministrijas amatpersonas, kuras uzdevums būtu izpētīt iespējas daļu pasākumu realizēt kā valsts un privātās partnerības projektus un noteikt iespējamos darba apjomus, ko varētu veikt valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Tāpat ministrija paredz veidot ministrijas darba grupu, pieaicinot VUGD un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras amatpersonas, lai apsekotu un novērtētu esošās VUGD ēkas un būves un lemtu par optimālākajām vietām jaunu ēku būvniecībai.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par piemaksu nodrošināšanu skolotājiem par līdz šim neapmaksātām darba pozīcijām

15.maijā Ministru kabinets atbalstīja piemaksu nodrošināšanu skolotājiem no šā gada 1.septembra par līdz šim neapmaksātām darba pozīcijām – divām konsultāciju stundām un vidēji par vienu rakstu darbu labošanas stundu. No jaunā mācību gada skolotājiem palielinājums būs aptuveni divas reizes lielāks, nekā līdz šim bija plānots.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža uzsver, ka šis lēmums iezīmē stabilitāti, apliecinot konkrētu piedāvājumu un nozares prioritātes. Viņa piebilst, ka šis priekšlikums saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju tika izstrādāts kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

No šā gada 1.septembra jau iepriekš paredzētā 50 latu palielinājuma vietā par vienu likmi, papildus vidēji tiks maksāti 27 lati par konsultācijām, 14 lati par rakstu darbu labošanu, kā arī nodrošināta 10% kvalitātes piemaksa jeb 32 lati par vienu pedagoģiskā darba likmi kopā ar samaksu par konsultācijām, rakstu darbu labošanu un kvalitātes piemaksu, mēnesī vidējais skolotāja atalgojums būs 357 lati:

Par likmi (21 stunda nedēļā), Ls	Papildus par konsultācijām, Ls	Papildus par darbu labošanu, Ls	10% kvalitātes piemaksa, Ls	Kopā, Ls
284	27 (2 stundas nedēļā par likmi)	14 (1 stunda nedēļā par likmi)	32	357

Šīs līdz šim neapmaksātās skolotāju darba pozīcijas tiks nodrošinātas ne tikai aptuveni 33 000 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošo vispārizglītojošo un profesionālo skolu pedagogiem, bet visu ministriju pārziņā esošo izglītības iestāžu mācībspēkiem kopā – aptuveni 55 000 pedagogu.

Izglītības un zinātnes ministrija atkārtoti apliecina savu atbalstu un gatavību darbam, lai kopumā uzlabotu situāciju izglītības nozarē, lai nodrošinātu ilglaicīgu risinājumu un skaidri iezīmētu prioritātes, pilnveidojot pedagogu atalgojumu, tajā skaitā iekļaušanu vienotajā darba samaksas sistēmā. Atbalsts valdības lēmumam Ministru kabineta sēdē tika pausts arī Profesionālo izglītības iestāžu direktoru padomes un Lauku profesionālās izglītības biedrības vārdā.

15.maijā valdība uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar Finanšu ministriju šā gada valsts budžetā rast papildu pozīcijām nepieciešamo finansējumu – 9 440 000 latus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem

15.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””.

Apstiprinātais grozījums paredz, ka mazākumtautību izglītības programmās izglītojamo mācību sasniegumus mācību priekšmetā “Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās” 2., 3. un 4.klasē vērtē 10 ballu skalā.

Izmaiņas noteikumos bija nepieciešamas, jo izglītības iestādes, kas realizē mazākumtautību izglītības programmas, mācību priekšmetā “Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās” bija sākušas vērtēt izglītojamo mācību sasniegumus 10 ballu skalā saskaņā ar IZM 2003.gada 12.augusta rīkojumu Nr.379 “Par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu vispārējās izglītības programmās” un 2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.188 “Par grozījumiem IZM 2003.gada 12.augusta rīkojumā Nr.379 “Par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu vispārējās izglītības programmās””.

 

IZM: Par nekustamā īpašuma Kandavas pagastā, Lejas Mustenē, saglabāšanu valsts īpašumā

15.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē, saglabāšanu valsts īpašumā”, kas paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot IZM valdījumā nekustamo īpašumu Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē.

Valsts vēstures arhīva 2005.gada 1.decembra izziņa Nr.5-JP-8834 informē, ka nekustamais īpašums “Lejas Mustene” Kandavas pagastā līdz 1940.gadam Tukuma–Talsu zemesgrāmatu nodaļā nav reģistrēts.

Kandavas novada domes 2002.gada 25.aprīļa sēdes protokolā (prot.Nr.5 23.§) “Par zemes lietošanas tiesībām un nekustamo īpašumu sadali” norādīts, ka ar Kandavas pagasta zemes komisijas 1996.gada 22.februāra sēdes lēmumu (prot.Nr.2) zemes lietošanas tiesības uz zemesgabalu Lejas Mustene 4,3 ha platībā ir piešķirtas Kandavas lauksaimniecības tehnikumam. 2004.gada 4.oktobrī sagatavotā zemes robežu plāna uzmērītā zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 9062 014 0129) platība ir noteikta 4,4 ha. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta otro daļu zemesgabals Lejas Mustenē 4,4 ha platībā, uz kura izvietotas sešas valstij piekrītošas būves, piekrīt valstij.

Ar Valsts pieņemšanas komisijas 1968.–1979.gada aktiem ekspluatācijā ir pieņemtas trīs cūku fermas, zāles miltu cehs un četras kūtis, kuras Kandavas lauksaimniecības tehnikums izmantoja mācību procesā. Ar 1993.gada 20.aprīļa aktu pamatlīdzekļi un inventārs ir nodots Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bilancē. Ar Lauksaimniecības ministrijas 1992.gada 26.februāra pavēli Nr.43 minētās būves kā valsts kapitāla daļas tika iekļautas Kandavas lauksaimniecības tehnikuma sastāvā valsts funkciju izpildes nodrošināšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr.72 6.§) par Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu IZM valdījumā” Zemkopības ministrijai ir uzdots nodot IZM lietojumā deviņas būves (būvju kadastra apzīmējumi 9062 014 0129 001, 9062 014 0129 002, 9062 014 0129 003, 9062 014 0129 004, 9062 014 0129 005, 9062 014 0129 006, 9062 014 0129 007, 9062 014 0129 008 un 9062 014 0129 009), Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē. Kandavas novada domes Būvvaldes 2006.gada 30.janvāra izziņa Nr.11-4/5 apliecina, ka trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 9062 014 0129 007, 9062 014 0129 008 un 9062 014 0129 009) atrodas pussabrukušā stāvoklī.

Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas 2006.gada 6.janvāra izziņa Nr.10B-1.3/40 apliecina, ka nekustamais īpašums Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā “Lejas Mustene” sastāv no zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 9062 014 0129) un sešām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 9062 014 0129 001, 9062 014 0129 002, 9062 014 0129 003, 9062 014 0129 004, 9062 014 12 005, 9062 014 0129 006).

Kandavas novada domes Būvvaldes 2006.gada 30.janvāra izziņa Nr.11-4/5 apliecina, ka uz zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 9062 014 0129) izvietotas sešas būves (būvju kadastra apzīmējumi 9062 014 0129 001, 9062 014 0129 002, 9062 014 0129 003, 9062 014 0129 004, 9062 014 0129 005, 9062 014 0129 006).

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantu būves (būvju kadastra apzīmējumi 9062 014 0129 001, 9062 014 0129 002, 9062 014 0129 003, 9062 014 0129 004, 9062 014 0129 005, 9062 014 0129 006), Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē, ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

 

IZM: Par zemesgabala Rīgā, Daugavgrīvas ielā 56, saglabāšanu valsts īpašumā

15.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par zemesgabala Rīgā, Daugavgrīvas ielā 56, saglabāšanu valsts īpašumā”.

MK rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 2004.gada 8.jūnija vēstulē Nr.01000-09/291 izteikto lūgumu nodrošināt iespējas uz bijušā hokeja laukuma teritorijas izveidot mazo futbola laukumu studentu treniņiem. Uz blakus esošā zemesgabala Rīgā, Daugavgrīvas ielā 56a, atrodas RTU valdījumā esošais futbola laukums un sporta paviljons.

Atbilstoši 2003.gada 21.maija pieprasāmā zemesgabala plānam zemesgabals (zemes kadastra Nr.0100 063 2015) atrodas Rīgas pilsētā 63.grupā, 110.grunts. Valsts vēstures arhīva 2002.gada 26.novembra izziņa Nr.5-JP-7919 apstiprina, ka nekustamā īpašuma 63.grupa, 110.grunts, 1936.gada 20.februārī īpašuma tiesības apstiprinātas Finanšu ministrijai. Valsts vēstures arhīva 2002.gada 26.novembra izziņā Nr.5-JP-7919 norādīts, ka vēlāk izdarītu īpašuma tiesības apstiprinošu ierakstu zemesgrāmatā nav, no tā var secināt, ka uz 1940.gada 21.jūliju īpašuma tiesības uz zemesgabalu ar tagadējo adresi Rīga, Daugavgrīvas iela 56a, 63.grupa, 110.grunts, bija apstiprinātas Finanšu ministrijai. Zvērinātā mērnieka A.Pienkausa 1998.gadā 5.oktobrī uzmērītais zemesgabals (zemes kadastra Nr.0100 063 2015) 2320 m² platībā ir daļa no zemesgabala Rīgas pilsētā, 63.grupa, 110.grunts, un tam ir piešķirts grunts Nr.2015. Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2006.gada 18.augusta izziņa Nr.2A-4.4/4742 informē, ka nodaļas rīcībā nav informācijas par ēku esamību uz minētā zemesgabala.

Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2003.gada 10.jūnija izziņa Nr.716 apliecina, ka zemesgabala bijušais īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu Rīgā, 63.grupa, 110.grunts. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta 6.daļā noteikto kārtību valstij piekrītošais zemesgabals var tikt ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa