Rīgā 2007.gada 15.maijā (prot. Nr.29 29.§)
2.1. kas saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā noteikto klasifikāciju ir bīstamas ķīmiskās vielas vai bīstami ķīmiskie produkti;
2.2. kas atrodas darba vidē vai tiek izmantotas darbā un savu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību dēļ apdraud nodarbinātā drošību vai veselību;
2.3. kam ir noteikta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) - tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā (1., 2.pielikums);
2.4. kam ir noteikti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER) - nodarbinātā organismā uzņemto ķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijas un ķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītāji nodarbinātā bioloģiskajā vidē, ko nosaka veseliem nodarbinātajiem, kuri ir pakļauti ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī (3.pielikums).
11.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas informāciju, kas saņemta no piegādātāja vai importētāja;
11.2. nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus;
11.3. veikto vai veicamo preventīvo pasākumu rezultātus un prognozes;
11.4. citu informāciju par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamību;
11.5. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā;
11.6. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bioloģiskās ekspozīcijas rādītājus (BER);
11.7. konkrētos darba apstākļus un procesus darba vietā un telpā (tai skaitā blakus darba vietās), kā arī darba vidē esošo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamās īpašības, kuru dēļ rodas vai palielinās risks nodarbināto veselībai un drošībai attiecīgajos darba apstākļos un avārijas situācijās;
11.8. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas koncentrāciju darba vides gaisā, kas noteikta kā astoņu stundu vai īslaicīgā aroda ekspozīcijas koncentrācija (vienu vai abas no šīm vērtībām), kā arī vielu iedarbības veidu un ilgumu;
11.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzumu darba vietā;
11.10. iespējamo avāriju risku, kas saistīts ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu lietošanu darbā un to fizikāli ķīmiskām īpašībām:
11.10.1. ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, tad, izpildot tur noteikto kārtību, ņem vērā arī šo noteikumu prasības;
11.10.2. ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, avāriju riska samazināšanas pasākumus nosaka šie noteikumi;
11.11. citu riska novērtējumu (piemēram, jaunas ķīmiskas vielas riska novērtējuma vai avārijas riska novērtējuma) rezultātus.
12.1. notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, produkta sastāva, agregātstāvokļa vai izejvielu maiņa);
12.2. ieviestas jaunas darbības vai pārveidots ražošanas process (piemēram, darba aprīkojums, tehnoloģiskais un kontroles process);
12.3. darba vides pārbaužu rezultāti norāda iespējamu ķīmisko vielu iedarbības risku uz nodarbinātajiem, mērījumos noteikts, ka pārsniegta ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) vai konstatētas tehnoloģiskā procesa, iekārtu vai tehnisko paņēmienu nepilnības;
12.4. radusies avārijas situācija, kas izraisījusi vai veicinājusi nelaimes gadījumu, ugunsgrēku, sprādzienu vai bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu noplūdi;
12.5. apstiprināts akūts arodsaindēšanās gadījums vai ķīmiskā riska faktora izraisīta arodslimība;
12.6. saņemta jauna informācija par attiecīgās ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta kaitīgumu nodarbināto veselībai, informācija par ugunsgrēka vai sprādziena iespējamību, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu noplūdes iespējamību.
17. Ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumu periodiskumu nosaka atbilstoši ķīmiskās vielas ekspozīcijas indeksam, ko iegūst, dalot ķīmiskās vielas koncentrāciju (aroda ekspozīcijas koncentrāciju) darba vides gaisā ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER):
EI = ———, kur
AER
EI - ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss;
C - ķīmiskās vielas koncentrācija (aroda ekspozīcijas koncentrācija) darba vides gaisā.
20.1. 64 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos EI ≤ 0,25 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir zemāka par 1/4 daļu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));
20.2. 32 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,25 < EI ≤ 0,5 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir robežās starp 1/4 daļu un pusi aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));
20.3. 16 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,5 < EI ≤ 1 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir robežās starp pusi aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līdz aroda ekspozīcijas robežvērtībai (AER)).
23. Ja nodarbinātie ir pakļauti vairāk nekā vienas ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iedarbībai (vienlaikus vai pakāpeniski), risku novērtē, ņemot vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību un tās ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību:
23.1. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar pretēju (antagonisku) iedarbību, šo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) paliek tādas pašas kā tad, ja katra viela iedarbotos atsevišķi;
23.2. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību, šo vielu kopējo iedarbības efektu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
C1; C2 ; Cn - vielu koncentrācijas darba vides gaisā (mg/m³);
AER1; AER2; AERn - vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (mg/m³).
Vielu ekspozīcijas faktiskās koncentrācijas attiecība pret AER (ekspozīcijas indeksu EI) summējot nedrīkst pārsniegt 1. Ja šo daļskaitļu summa ir 1, tā atbilst kopējās iedarbības robežvērtībai.
31.1. apgādā darba vietu ar attiecīgu aprīkojumu, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, tehniskos paņēmienus un tehnoloģiskos procesus, kas nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai;
31.2. nodrošina tehnoloģisko iekārtu, darba vietu un aprīkojuma regulāru apkopi;
31.3. norīkojot nodarbināto darbā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, ņem vērā nodarbinātā profesionālo izglītību, pieredzi, apmācības un sagatavotības līmeni darba aizsardzības jomā;
31.4. ierobežo to nodarbināto skaitu, kuri strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem;
31.5. novērš nodarbināto saskari ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem vai līdz minimumam samazina to iedarbības ilgumu un intensitāti;
31.6. nodrošina, ka darba telpās atrodas tikai konkrētā darba veikšanai nepieciešamais ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzums;
31.7. plānojot un organizējot darba procesu:
31.7.1. nodrošina ķīmisko vielu un ķīmisko produktu pareizu glabāšanu, ņemot vērā to savietojamības, sprādzienbīstamības un ugunsdrošības īpašības;
31.7.2. atdala ķīmisko vielu un ķīmisko produktu noliktavu no darba telpām un aprīko to ar nosūces ventilāciju;
31.7.3. novērš ķīmisko vielu noplūdi, bet, ja tā notikusi, paredz tūlītējus pasākumus noplūdes seku likvidēšanai vai samazināšanai;
31.7.4. klasificē un marķē ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kā arī atkritumus, kas satur šīs vielas vai produktus, nodrošina to drošu un ātru savākšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī bīstamo atkritumu klasificēšanu, marķēšanu, iepakošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu un utilizēšanu;
31.7.5. attiecīgi norobežo darba vietas un lieto normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā noteiktās drošības zīmes un uzrakstus;
31.7.6. izstrādā rīcības pasākumus iespējamām avārijas situācijām;
31.7.7. nodarbināto atpūtai un sadzīves vajadzībām iekārto atbilstošas telpas, kurās novērsts ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītais risks.
32.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novēršana vai maksimāla samazināšana darba vietā, izveidojot atbilstošu darba procesu un tehniskās uzraudzības sistēmu;
32.2. piemērota darba aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu izmantošana un darba vides kontrole bīstamo ķīmisko vielu izplatības novēršanai vai samazināšanai;
32.3. kolektīvās aizsardzības pasākumu izvēle un ieviešana tieši pie riska avota (piemēram, saskaņā ar projektu un aprēķiniem iekārtota vispārējā un, ja nepieciešams, vietējā nosūces ventilācija);
32.4. individuālo darba aizsardzības pasākumu, tai skaitā individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana, ja ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbību nevar novērst ar šajā punktā minētajiem pasākumiem.
34.1. novērš viegli uzliesmojošu vielu uzkrāšanos vai ķīmiski nestabilu vielu (vielas, kas dažādu ārēju faktoru ietekmē savas īpašības nesaglabā ilgstoši) bīstamu koncentrāciju darba vietā un darba vides gaisā;
34.2. nodrošina ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumu ievērošanu un nepieļauj aizdegšanās avotu atrašanos darba vietās, kur tiek veiktas darbības ar sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem un viegli uzliesmojošām un ķīmiski nestabilām vielām vai to maisījumiem;
34.3. nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un citus pasākumus, kas mazina kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un drošību, ja noticis ugunsgrēks vai sprādziens, kas saistīts ar ugunsnedrošu vielu aizdegšanos, vai mazina citas sekas, ko radījušas ķīmiski nestabilas vielas vai to maisījumi;
34.4. nodrošina normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību.
45.1. par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām, ievērojot jebkuras pārmaiņas darba vietā, kas var mainīt riska novērtējuma datus;
45.2. par pasākumiem riska novēršanai un samazināšanai un par pārmaiņām riska novērtējuma datos;
45.3. par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba vietā, to koncentrāciju darba vides gaisā, risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER);
45.4. par drošības datu lapās sniegto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu raksturojumu saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu;
45.5. par rīcību un pasākumiem avārijas situācijās.
46.1. pirms darba uzsākšanas;
46.2. regulāri, ne retāk kā reizi gadā;
46.3. atkārtoti, ja darba vidē notikušas pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, saņemta jauna informācija par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašībām vai konstatēts, ka nodarbinātā zināšanu līmenis ir nepietiekams.
48.1. zinātnisko pētījumu, testu un analīžu veikšana;
48.2. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu - blakusproduktu vai ražošanas atkritumu - pārstrāde vai iznīcināšana;
48.3. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kā starpproduktu ražošana un izmantošana vienotā, nepārtrauktā procesā.
49.1. izņēmuma pamatojums;
49.2. aprēķini par lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzumu gadā;
49.3. to darbību (reakciju, procesu) apraksti, kurās tiek lietota attiecīgā ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts;
49.4. paredzamais nodarbināto skaits;
49.5. tehniskie un citi pasākumi, kas novērš vai samazina risku nodarbināto drošībai un veselībai.
55.1. arodslimību ārsts informē nodarbināto par obligāto veselības pārbaužu rezultātiem un sniedz informāciju un ieteikumus par veselības aprūpi arī pēc ķīmisko vielu ietekmes izbeigšanas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību informē darba devēju par neatbilstošiem darba vides apstākļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārējos līdzīgos apstākļos nodarbinātos, norādot, ka arī viņiem būtu vēlams veikt obligātās veselības pārbaudes;
55.2. darba devējs atkārtoti izvērtē riska novērtējuma rezultātus un darba aizsardzības pasākumus, kas novērš vai samazina attiecīgo risku, atbilstoši šo noteikumu III nodaļai;
55.3. darba devējs ņem vērā arodslimību vai arodveselības ārsta, darba aizsardzības speciālista, kompetenta speciālista vai kompetentās institūcijas ieteikumus, veicot darba aizsardzības pasākumus ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novēršanai vai samazināšanai, paredzot iespēju norīkot nodarbinātos alternatīvos darbos, kur nepastāv ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbības risks;
55.4. darba devējs nodrošina sistemātisku veselības uzraudzību un paredz atkārtotu veselības pārbaudi jebkuram nodarbinātajam, kurš ticis pakļauts līdzīgai ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai.
1) Komisijas 1991.gada 29.maija Direktīvas 91/322/EEK par iesakāmo robežlielumu noteikšanu, izpildot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu ķīmisku, fizikālu un bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā;
2) Eiropas Padomes 1998.gada 7.aprīļa Direktīvas 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);
3) Komisijas 2000.gada 8.jūnija Direktīvas 2000/39/EK, ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/37/EK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);
5) Komisijas 2006.gada 7.februāra Direktīvas 2006/15/EK, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā un groza Direktīvu 91/322/EEK un 2000/39/EK.
Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
Vielas sinonīma Nr.p.k. |
Ķīmisko vielu nosaukumu sinonīmi |
Vielas Nr.p.k. 1.pielikumā |
|
1. |
abrazīvie putekļi |
543 |
|
2. |
3- |
acetilanizols |
443 |
3. |
3- |
acetilmetoksibenzols |
443 |
4. |
2- |
acetoksibenzoskābe |
3 |
5. |
3-(α- |
acetonilbenzil)-4-hidroksikumarīns |
651 |
6. |
adipīnskābes dibutilesteris |
165 |
|
7. |
adobacilīns |
69 |
|
8. |
agrimicīns |
555 |
|
9. |
akrilaldehīds |
17 |
|
10. |
akriloilhlorīds |
16 |
|
11. |
akrilskābes 1H,1H-tridekafluorheptilesteris |
602 |
|
12. |
akrilskābes 2-etoksietilesteris |
248 |
|
13. |
akrilskābes etilesteris |
233 |
|
14. |
akrilskābes heptilesteris |
305 |
|
15. |
akrilskābes metilesteris |
419 |
|
16. |
akrofols |
459 |
|
17. |
alkāni |
495 |
|
18. |
alkilamīni |
31 |
|
19. |
alumīnija oksīds ar silīcija dioksīda piejaukumu |
369 |
|
20. |
amidopirīns |
252 |
|
21. |
1- |
amino-1,3-propāndikarbonskābe |
47 |
22. |
4- |
amino-1-metoksibenzols |
73 |
23. |
2- |
amino-3- (4-imidazolil) propānskābe |
48 |
24. |
2- |
amino-3-(2-amino-2-karboksietildisulfēnil) propānskābe |
44 |
25. |
2- |
amino-3-(3-indolil) propānskābe |
58 |
26. |
2- |
amino-3-(4-hidroksifenil)-propānskābe |
56 |
27. |
4- |
amino-3, 5, 6-trihlorpiridīn-2-karbonskābe |
32 |
28. |
2- |
amino-3-fenilpropānskābe |
45 |
29. |
2- |
amino-3-guanidīnopentānskābe |
41 |
30. |
2- |
amino-3-hidroksibutānskābe |
57 |
31. |
2- |
amino-3-hidroksipropānskābe |
55 |
32. |
2- |
amino-3-merkaptopropānskābe |
43 |
33. |
2- |
amino-3-metilbutānskābe |
59 |
34. |
2- |
amino-3-metilpentānskābe |
49 |
35. |
2 – |
amino-4-metilmerkap-tobutānskābe |
52 |
36. |
2- |
amino-4-metilpentānskābe |
50 |
37. |
aminobenzilpenicilīns |
69 |
|
38. |
aminobenzols |
72 |
|
39. |
4- |
aminobenzolsulfon-amīds |
564 |
40. |
α - |
amino- β -fenilpropionskābe |
45 |
41. |
α - |
amino- β -merkaptopropionskābe |
43 |
42. |
α - |
amino- β -metilbaldriānskābe |
49 |
43. |
2- |
aminodzintarskābe |
42 |
44. |
2- |
aminoetilbenzoāts |
108 |
45. |
aminoetiķskābe |
46 |
|
46. |
aminofenilmetil-penicilīns |
69 |
|
47. |
α - |
amino- γ -metiltiosviestskābe |
52 |
48. |
α - |
aminoizokapronskābe |
50 |
49. |
ε- |
aminokapronskābes laktāms |
366 |
50. |
4- |
amino-N-(3-metoksipirazīn-2-il)- benzolsulfonamīds |
565 |
51. |
4- |
amino-N-(4,6-dimetilpirimidīn-2-il)-benzolsulfonamīds |
558 |
52. |
4- |
amino-N-(5-metoksipirimidīn-2-il)-benzolsulfonamīds |
562 |
53. |
4- |
amino-N-(5-etil-[1,3,4]tiadiazol-2-il) benzolsulfonamīds |
229 |
54. |
4- |
amino-N-(6-metoksipiridazīn-3-il)-benzolsulfonamīds |
563 |
55. |
4- |
amino-N-(aminoiminometil)-benzolsulfonamīds |
559 |
56. |
4- |
amino-N-(tiazol-2-il)-benzolsulfonamīds |
565 |
57. |
2- |
aminopropānskābe |
40 |
58. |
3- |
aminopropānskābe |
18 |
59. |
α- |
aminopropionskābe |
40 |
60. |
amonija hidrofluorīds |
270 |
|
61. |
amonija hidrogēnfosfāta un dihidrogēnfosfāta maisījums |
60 |
|
62. |
amonija tiocianāts |
64 |
|
63. |
antihelmicīns |
310 |
|
64. |
apatīts |
543 |
|
65. |
aziridīns |
241 |
|
66. |
bārija ūdeņraža fosfāts |
86 |
|
67. |
barīts |
89 |
|
68. |
benzālhlorīds |
98 |
|
69. |
benzilcianīds |
253 |
|
70. |
benzo[def] krizēns |
94 |
|
71. |
p- |
benzohinons |
102 |
72. |
1,3- |
benzoldikarbonskābe |
337 |
73. |
1,2- |
benzoldikarbonskābes anhidrīds |
281 |
74. |
1,2- |
benzoldikarbonskābes di-2-propēnilesteris |
161 |
75. |
1,2- |
benzoldikarbonskābes dialkilēsteri |
162 |
76. |
1,2- |
benzoldikarbonskābes dibutilesteris |
167 |
77. |
1,2- |
benzoldikarbonskābes dietilesteris |
173 |
78. |
1,2- |
benzoldikarbonskābes dimetilesteris |
202 |
79. |
1,4- |
benzoldikarbonskābes dimetilesteris |
206 |
80. |
1,2- |
benzoldikarbonskābes dinonilesteris |
215 |
81. |
1,2- |
benzoldikarbonskābes dizobutilesteris |
191 |
82. |
1,3- |
benzoldiols |
525 |
83. |
benzoskābes hloranhidrīds |
103 |
|
84. |
2,2'- |
bipiridīns un 4,4'-bipiridīns |
113 |
85. |
bis(2- etilheksil) sebacināts |
217 |
|
86. |
bis-azepān-1-ilmetanons |
221 |
|
87. |
bisfenols A |
341 |
|
88. |
bis-N,N'-heksametilēnurīnviela |
221 |
|
89. |
boksītu aglomerāts |
543 |
|
90. |
bora trifluorīds |
117 |
|
91. |
DL- |
bornan-2-ons |
365 |
92. |
1- |
brom-3-nitrobenzols |
486 |
93. |
1- |
brombutāns |
131 |
94. |
brometāns |
236 |
|
95. |
brommetāns |
420 |
|
96. |
butānaldehīds |
577 |
|
97. |
butanāls |
577 |
|
98. |
1,4- |
butāndikarbonskābe |
7 |
99. |
1,4- |
butāndikarbonskābes dibutilesteris |
165 |
100. |
1,4- |
butāndikarbonskābes monoetilesteris |
8 |
101. |
1- |
butanols |
137 |
102. |
2- |
butanols |
137 |
103. |
n- |
butanols |
137 |
104. |
butānskābe |
567 |
|
105. |
3- |
butēn-2-ons |
438 |
106. |
1- |
butēn-3-īns |
642 |
107. |
butilcelosolvs |
139 |
|
108. |
butilglikolacetāts |
140 |
|
109. |
butildiglikols |
141 |
|
110. |
cefalosporīns N |
142 |
|
111. |
cefolosporīns P |
142 |
|
112. |
cements |
543 |
|
113. |
cianobenzols |
106 |
|
114. |
2- |
cianoetanols |
309 |
115. |
ciānoetilēns |
11 |
|
116. |
cianometāns |
1 |
|
117. |
cietkoksnes |
523 |
|
118. |
p- |
cimols |
154 |
119. |
cinebs |
155 |
|
120. |
cis-3-hlorakrilskābes nātrija sāls |
459 |
|
121. |
cis-3-hlorpropēnskābes nātrija sāls |
459 |
|
122. |
DBP |
167 |
|
123. |
p,p’- |
DDT (4,4'-DDT) |
370 |
124. |
dekāndiskābes dibutilesteris |
169 |
|
125. |
dekāndiskābes dimetilesteris |
203 |
|
126. |
1- |
dekanols |
160 |
127. |
demetons |
407 |
|
128. |
desflurāns |
71 |
|
129. |
dialkiloksalāti |
547 |
|
130. |
1,2- |
diaminoetāns |
238 |
131. |
1,6- |
diaminoheksāns |
298 |
132. |
2,6– |
diaminoheksānskābe |
51 |
133. |
α, ε - |
diaminokapronskābe |
51 |
134. |
diamonija hidrogēnortofosfāts |
60 |
|
135. |
dibora tricinka heksaoksīds |
157 |
|
136. |
dibrommetāns |
428 |
|
137. |
dietil-1,4-dihidro-2,6-dimetilpiridīn-3,5-dikarboksilāts |
193 |
|
138. |
dietilēndiamīns |
504 |
|
139. |
dietilfeniltiometilfosfonāts |
307 |
|
140. |
O,O’- |
dietil-O”-(2-etiltioetil) tiofosfāta un O,O’-dietil-S-(2-etiltioetil) tiofosfāta maisījums |
407 |
141. |
difacinons |
174 |
|
142. |
2- |
difenilacetil-1,3-indandions |
174 |
143. |
difenils |
112 |
|
144. |
difluorhlorbrommetāns |
121 |
|
145. |
difosforapentasulfīds |
276 |
|
146. |
difosforpentaoksīds |
274 |
|
147. |
3,7- |
dihidro-1,3-dimetil-1H-purīn-2,6-dions |
575 |
148. |
3,7- |
dihidro-3,7-dimetil-1H-purīn-2,6-dions |
576 |
149. |
1,3– |
dihidroksibenzols |
525 |
150. |
2,2' |
dihidroksidietilēteris |
171 |
151. |
m- |
dihlorbenzols |
183 |
152. |
o- |
dihlorbenzols |
182 |
153. |
p- |
dihlorbenzols |
184 |
154. |
dihlordifeniltrihloretāns (DDT) |
370 |
|
155. |
1,2- |
dihlorfluoretāns |
267 |
156. |
dihlormetāns |
428 |
|
157. |
dihlormetilbenzols |
98 |
|
158. |
α, α - |
dihlortoluols |
98 |
159. |
dihromāti |
334 |
|
160. |
diludīns |
193 |
|
161. |
N,N- |
dimetil-2-hidroksietilamīns |
195 |
162. |
2,2- |
dimetil-3-(2-metil-1-propēnil) ciklopropān-1-karbonskābe |
382 |
163. |
2,6- |
dimetil-3,5-dietoksikarbonil-1,4-dihidropiridīns |
193 |
164. |
2,3- |
dimetilakrilskābe |
415 |
165. |
3,3- |
dimetilakrilskābes etilesteris |
416 |
166. |
α, α - |
dimetilbenzilhidroperoksīds |
251 |
167. |
1,2- |
dimetilbenzols |
386 |
168. |
1,3- |
dimetilbenzols |
385 |
169. |
1,4- |
dimetilbenzols |
387 |
170. |
dimetilbenzols |
384 |
|
171. |
N,N- |
dimetiletanolamīns |
195 |
172. |
N,N- |
dimetilfenilamīns |
196 |
173. |
1,3- |
dimetilksantīns |
576 |
174. |
3,7- |
dimetilksantīns |
575 |
175. |
O,O’- |
dimetil-O”-(2-etiltioetil) tiofosfāta un dimetil-S-(2-etiltioetil) tiofosfāta maisījums |
407 |
176. |
2,2- |
dimetilvinilkarbinols |
414 |
177. |
2,4- |
dinitrohlorbenzols |
314 |
178. |
4,6- |
dinitro-o-krezols |
426 |
179. |
2,2'- |
dipiridils un 4,4'-dipiridils |
113 |
180. |
dipropilēnglikola monometilēteris |
441 |
|
181. |
disēra dihlorīds |
532 |
|
182. |
dislāpekļa tetraoksīds |
549 |
|
183. |
3,3’- |
ditio-bis-2- aminopropānskābe |
44 |
184. |
1,2- |
ditio-difosforskābes tetra-O-etilesteris |
566 |
185. |
divanādija pentaoksīda dūmi |
630 |
|
186. |
divanādija trioksīda putekļi |
629 |
|
187. |
DNOC |
426 |
|
188. |
dodekanols |
220 |
|
189. |
dolomīts |
543 |
|
190. |
DPM |
441 |
|
191. |
dzeltenā asinssāls |
358 |
|
192. |
dzelzs aglomerāts |
223 |
|
193. |
dzeramā soda |
461 |
|
194. |
elektrokorunds |
22 |
|
195. |
enflurāns |
71 |
|
196. |
1,2- |
epoksipropāns |
218 |
197. |
2- |
eropēnskābes 2-etoksietilesteris |
248 |
198. |
etanāls |
2 |
|
199. |
N,N’- |
etāndiil-bis-ditiokarbamīnskābes cinka sāls |
155 |
200. |
1,2- |
etāndiols |
239 |
201. |
etāndiskābe |
546 |
|
202. |
etanols |
246 |
|
203. |
etiķskābes 3-metil-1-butilesteris |
335 |
|
204. |
etiķskābes benzilesteris |
96 |
|
205. |
etiķskābes metilesteris |
418 |
|
206. |
etiķskābes propilesteris |
513 |
|
207. |
etiķskābes vinilesteris |
641 |
|
208. |
etil-[[3-[2-(dietilamino)etil]-4-metil-2-okso-2H-1-benzpirān-7-il]oksi] acetāta hidrohlorīds |
368 |
|
209. |
etil-3-metilkrotonskābe |
416 |
|
210. |
etilacetāts |
232 |
|
211. |
etilbutilketons |
304 |
|
212. |
1,2- |
etilēndikarbonskābes anhidrīds |
400 |
213. |
etilēnglikola dimetilēteris |
207 |
|
214. |
etilēnglikola monobutilētera acetāts |
140 |
|
215. |
etilēnglikola monobutilēteris |
139 |
|
216. |
etilēnglikola monoetilēteris |
237 |
|
217. |
2- |
etilheksilakrilāts |
14 |
218. |
etilizoamilketons |
423 |
|
219. |
etilmerkaptāns |
228 |
|
220. |
etilmetilketons |
126 |
|
221. |
O- |
etil-O’-fenil-S-propiltiofosfāts |
307 |
222. |
2- |
etoksi-1-etanols |
237 |
223. |
fenibuts |
33 |
|
224. |
[(2- |
fenil-1,5-dimetil-3-okso-2,3-dihidro-1H-pirazol-4-il)-metilamino]-metānsulfonskābes nātrija sāls |
70 |
225. |
6- |
fenilacetamidopeni-cilān-skābes nātrija sāls |
99 |
226. |
fenilamīns |
72 |
|
227. |
2- |
fenilazomalonnitrils |
254 |
228. |
N,N’-(m- |
fenilēn) disukcinimīds |
258 |
229. |
1,1'-1,3- |
fenilēnbis-1H-pirol-2,5-dions |
258 |
230. |
1,2- |
fenilēndiamīns |
256 |
231. |
1,3- |
fenilēndiamīns |
255 |
232. |
1,4- |
fenilēndiamīns |
257 |
233. |
fenilhidrazonomalonnitrils |
254 |
|
234. |
fenilkarbinols |
100 |
|
235. |
fenilmetanols |
100 |
|
236. |
fenilmetilketons |
4 |
|
237. |
2- |
fenilpropēns |
436 |
238. |
fenmedifams |
111 |
|
239. |
3- |
fenoksifenols |
262 |
240. |
ferrovanādijs |
631 |
|
241. |
fitomicīns |
555 |
|
242. |
flagofīts |
543 |
|
243. |
formaldehīda dimetilacetāls |
208 |
|
244. |
2- |
formilfurāns |
288 |
245. |
fosfora pentahlorīds |
273 |
|
246. |
fosfora pentoksīds |
274 |
|
247. |
fosforiltrihlorīds |
275 |
|
248. |
fosforskābes dibutilfenilesteris |
166 |
|
249. |
freons 11 |
268 |
|
250. |
freons 12 |
177 |
|
251. |
freons 12 Br |
121 |
|
252. |
freons 13 B1 |
124 |
|
253. |
freons 141 |
267 |
|
254. |
freons 142 |
179 |
|
255. |
freons 143 |
609 |
|
256. |
freons 152 |
178 |
|
257. |
freons-112 |
176 |
|
258. |
2- |
furānkarbaldehīds |
288 |
259. |
germānija (IV) oksīds |
292 |
|
260. |
germāns |
293 |
|
261. |
glutamīnskābes 5-laktāms |
53 |
|
262. |
glutārskābes dialdehīds |
294 |
|
263. |
graudu |
523 |
|
264. |
halotāns |
71 |
|
265. |
heksahlorpropanons |
295 |
|
266. |
1,6- |
heksāndiamīns |
298 |
267. |
1,6- |
heksāndiizocianāts |
299 |
268. |
heksāndiskābes dibutilesteris |
165 |
|
269. |
heksānskābe |
367 |
|
270. |
heptanols |
306 |
|
271. |
herbāns |
289 |
|
272. |
2- |
hidroksi-2-metilpropionitrils |
5 |
273. |
(R)-4- |
hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)-2-benzpirons |
651 |
274. |
(S)-4- |
hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)-2-benzpirons |
651 |
275. |
7-[2- |
hidroksi-3-(N-(2-hidroksietil), N-metil)amino] propilteofilīna nikotīnskābes sāls |
383 |
276. |
hidroksibenzols |
264 |
|
277. |
2- |
hidroksibenzoskābes svina sāls |
570 |
278. |
2- |
hidroksietilakrilāts |
15 |
279. |
3-(4- |
hidroksifenil) alanīns |
56 |
280. |
α- |
hidroksiizobutironitrils |
5 |
281. |
2- |
hidroksimetilfurāns |
287 |
282. |
1- |
hidroksinaftalīns |
456 |
283. |
2- |
hidroksinaftalīns |
457 |
284. |
3- |
hlor-1,2-epoksipropāns |
226 |
285. |
1- |
hlor-3-hidroksipropāns |
312 |
286. |
hloracetilhlorīds |
447 |
|
287. |
hlorāls |
612 |
|
288. |
hloramps |
32 |
|
289. |
1- |
hlorbutāns |
133 |
290. |
hloretāns |
244 |
|
291. |
hloretiķskābe |
446 |
|
292. |
hloretilēns |
644 |
|
293. |
hlormetāns |
429 |
|
294. |
hloropons |
618 |
|
295. |
hlorpelargonskābe |
319 |
|
296. |
α - |
hlorpropionskābe |
322 |
297. |
α - |
hlortoluols |
97 |
298. |
homopiperidīns |
300 |
|
299. |
hroma ortofosfāts |
328 |
|
300. |
hroma trioksīds |
329 |
301. |
hroma-amonija alauns |
333 |
|
302. |
intenkordīns |
338 |
|
303. |
intensaīns |
338 |
|
304. |
izdedži un minerālvate |
543 |
|
305. |
izoamilmetilketons |
422 |
|
306. |
izobutilacetāts |
577 |
|
307. |
izobutilacetons |
422 |
|
308. |
izobutilmetilketons |
424 |
|
309. |
izobutilspirts |
137 |
|
310. |
izoflurāns |
71 |
|
311. |
o-, m-, p- |
izomēri |
489 |
312. |
izopentilacetāts |
335 |
|
313. |
izopentilmetilketons |
422 |
|
314. |
izopropēnilbenzols |
250 |
|
315. |
izopropilacetons |
424 |
|
316. |
izopropilbenzola hidroperoksīds |
251 |
|
317. |
izopropilbenzols |
388 |
|
318. |
izopropilspirts |
340 |
|
319. |
2- |
izopropiltoluols |
154 |
320. |
3- |
izopropiltoluols |
154 |
321. |
4- |
izopropiltoluols |
154 |
322. |
kalcija dihidroksīds |
348 |
|
323. |
kālija heksafluorsilikāts |
357 |
|
324. |
kālija O-alkilditiokarbonāts |
354 |
|
325. |
kālija O-butilditiokarbonāts |
355 |
|
326. |
kālija O-etilditiokarbonāts |
356 |
|
327. |
karbanonitrils |
148 |
|
328. |
karbations |
466 |
|
329. |
karbinols |
413 |
|
330. |
karboksīds (pesticīds) |
221 |
|
331. |
1- |
karboksimetilpiridīnija betaīns |
111 |
332. |
karbonilhlorīds |
280 |
|
333. |
kaustiskā soda |
462 |
|
334. |
keramika |
543 |
|
335. |
krezolu maisījums |
381 |
|
336. |
kriolīts |
270 |
|
337. |
2,6- |
ksilenols |
200 |
338. |
o-,m-,p- |
ksilols |
384 |
339. |
kumilhidroperoksīds |
251 |
|
340. |
kumola hidroperoksīds |
251 |
|
341. |
kumolhidroperoksīds |
198 |
|
342. |
kuprozāns |
155 |
|
343. |
lakbenzīns |
393 |
|
344. |
laurilspirts |
220 |
|
345. |
luminofors P - 385 |
84 |
|
346. |
magnija dodekaborīts |
398 |
|
347. |
maleīnanhidrīds |
400 |
|
348. |
māls |
543 |
|
349. |
manebs |
404 |
|
350. |
metakrilanhidrīds |
410 |
|
351. |
metakrilhlorīds |
411 |
|
352. |
metanāls |
271 |
|
353. |
metānskābe |
548 |
|
354. |
2- |
metil-1,3-butadiēns |
339 |
355. |
3- |
metil-1-butanols |
336 |
356. |
1- |
metil-1-etanols |
340 |
357. |
2- |
metil-1-propanols |
137 |
358. |
3- |
metil-2-butanons |
431 |
359. |
metil-2-metilpropeonāts |
434 |
|
360. |
N- |
metil-2-pirolidons |
425 |
361. |
2- |
metil-2-propanols |
137 |
362. |
metilamilketons |
303 |
|
363. |
metilāls |
208 |
|
364. |
metilbenzols |
600 |
|
365. |
3- |
metilbutilacetāts |
335 |
366. |
1- |
metilbutiletanoāts |
421 |
367. |
metilditiokarbamāts |
466 |
|
368. |
metilditiokarbamīn-skābes nātrija sāls |
466 |
|
369. |
metiletilketons |
126 |
|
370. |
o-, m-, p- |
metilfenoli |
381 |
371. |
metilhloroforms |
605 |
|
372. |
metilizobutilketons |
424 |
|
373. |
2- |
metilkrotonskābe |
415 |
374. |
metilmerkaptāns |
412 |
|
375. |
4- |
metil-m-fenilēndiizocianāts |
599 |
376. |
metiloksirāns |
518 |
|
377. |
metilpentilketons |
303 |
|
378. |
4- |
metilpiperazīn-1-amīns |
34 |
379. |
3-(1- |
metilpirolidīn-2-il) piridīns |
474 |
380. |
metilpropenoāts |
419 |
|
381. |
2- |
metilpropēnskābe |
409 |
382. |
2- |
metilpropēnskābes anhidrīds |
410 |
383. |
2- |
metilpropēnskābes amīds |
408 |
384. |
2- |
metilpropēnskābes butilesteris |
135 |
385. |
2- |
metilpropēnskābes hloranhidrīds |
411 |
386. |
2- |
metilpropēnskābes metilesteris |
433 |
387. |
metilspirts |
413 |
|
388. |
α- |
metilstirols |
250 |
389. |
N- |
metilurīnviela |
437 |
390. |
1- |
metoksi-4-nitrobenzols |
484 |
391. |
4- |
metoksianilīns |
73 |
392. |
5- |
metoksisulfadiazīns |
562 |
393. |
monoetanolamīns |
35 |
|
394. |
monohlorbenzols |
317 |
|
395. |
monopropilēnglikol-metilēteris |
442 |
|
396. |
muskavīts |
543 |
|
397. |
nafta |
393 |
|
398. |
2- |
naftilskābe |
453 |
399. |
α - |
naftols |
456 |
400. |
β |
naftols |
457 |
401. |
nātrija 3-hlorakrilāts |
459 |
|
402. |
nātrija sārms |
462 |
|
403. |
nātrija tiocianāts |
470 |
|
404. |
n-butilacetāts |
231 |
|
405. |
neorganiskie hroma (II) savienojumi |
327 |
|
406. |
neorganiskie hroma (III) savienojumi |
327 |
|
407. |
nikotīnamīds |
476 |
|
408. |
N-(5- |
nitro-2-furfurilidēn)-1-aminohidantoīns |
284 |
409. |
m- |
nitroanilīns |
482 |
410. |
o- |
nitroanilīns |
481 |
411. |
p- |
nitroanilīns |
483 |
412. |
nitrofurāls |
282 |
|
413. |
nitrofurantoīns |
283 |
|
414. |
3-(5- |
nitrofurfurilidēnamino)-2-oksazolidīnons |
286 |
415. |
5- |
nitrofurfurola semikarbazons |
282 |
416. |
N-[2-(5’- |
nitrofuril-2)-2-propēnilidēn]-1-aminohidantoīns |
284 |
417. |
N-[(5’- |
nitrofuril-2’)akrilidēn]-1-aminohidantoīns |
284 |
418. |
nivalīns |
289 |
|
419. |
nonanols |
491 |
|
420. |
norsulfazols |
565 |
|
421. |
nurunons |
289 |
|
422. |
oglekļa disulfīds |
533 |
|
423. |
oglekļa monoksīds |
493 |
|
424. |
oglekļa tetrahlorīds |
587 |
|
425. |
2,2' |
oksibisetanols |
171 |
426. |
oksirāns |
242 |
|
427. |
2,2,3,3,4,4,5,5 |
oktafluorpentilakrilāts |
13 |
428. |
oktān-1,8-dikarbonskābes dioktilesteris |
217 |
|
429. |
1,8- |
oktāndikarbonskābe |
528 |
430. |
1,8- |
oktāndikarbonskābes dimetilesteris |
203 |
431. |
oktanols |
497 |
|
432. |
ortoborskābes bārija sāls |
83 |
|
433. |
ortofosforskābe |
278 |
|
434. |
pemza |
543 |
|
435. |
pent-3-ēn-3-ols |
414 |
|
436. |
pentakarbonildzelzs |
222 |
|
437. |
1,5- |
pentāndiāls |
294 |
438. |
1- |
pentanols |
30 |
439. |
pentānskābe |
79 |
|
440. |
3- |
pentilacetāts |
26 |
441. |
pentilacetāts |
25 |
|
442. |
pentilbromīds |
28 |
|
443. |
3- |
pentiletanoāts |
26 |
444. |
pentiletanoāts |
25 |
|
445. |
pentilformiāts |
29 |
|
446. |
perhidroazepīns |
300 |
|
447. |
perhloretilēns |
586 |
|
448. |
perlīts |
543 |
|
449. |
petrolēteris |
392 |
|
450. |
pilietilēns |
510 |
451. |
piramidons |
252 |
|
452. |
piretra |
506 |
|
453. |
1- |
piridiletiķskābes betaīns |
111 |
454. |
piridīn-3-karbonskābe |
475 |
|
455. |
piridīn-3-karbonskābes amīds |
476 |
|
456. |
pirimidīn-4,5,6-triamīna sulfāts |
601 |
|
457. |
pirolidīn-2-ona-5-karbonskābe |
53 |
|
458. |
2- |
pirolidīnkarbonskābe |
54 |
459. |
poliamīds |
510 |
|
460. |
polietilēntereftalāts |
393 |
|
461. |
poliformaldehīds |
510 |
|
462. |
polikaprolaktāms |
510 |
|
463. |
polipropilēns |
510 |
|
464. |
polisaharīds |
390 |
|
465. |
poliuretāns |
510 |
|
466. |
portlandcements |
144 |
|
467. |
propanāls |
522 |
|
468. |
1,2- |
propāndiola cikliskais karbonāts |
515 |
469. |
1,2- |
propāndiols |
517 |
470. |
1- |
propanols |
521 |
471. |
2- |
propanols |
342 |
472. |
2- |
propanons |
6 |
473. |
2- |
propanons, dimetilketons |
6 |
474. |
propānskābes propilesteris |
520 |
|
475. |
2- |
propēn-1-ols |
19 |
476. |
2- |
propenāls |
17 |
477. |
propenoilhlorīds |
16 |
|
478. |
propēns |
519 |
|
479. |
propēnskābe |
12 |
|
480. |
2- |
propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,7-tridekafluorheptilesteris |
602 |
481. |
2- |
propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5-oktafluorpentilesteris |
13 |
482. |
2- |
propēnskābes 2-etilheksilesteris |
14 |
483. |
propēnskābes 2-hidroksietilesteris |
240 |
|
484. |
propēnskābes amīds |
10 |
|
485. |
2- |
propēnskābes etilesteris |
233 |
486. |
propēnskābes heptilesteris |
305 |
|
487. |
propēnskābes metilesteris |
419 |
|
488. |
n- |
propilamīns |
514 |
489. |
propilbenzols |
388 |
|
490. |
propilēnglikola monometilētera acetāts |
441 |
|
491. |
propilēnglikola monometilēteris |
442 |
|
492. |
propilēnhlorhidrīns |
315 |
|
493. |
2- |
propīn-1-ols |
511 |
494. |
propionskābe |
512 |
|
495. |
pseidokumols |
632 |
|
496. |
putekļi augu un dzīvnieku dabas |
523 |
|
497. |
putekļi cukura |
523 |
|
498. |
putekļi koksnes |
523 |
|
499. |
putekļi kokvilnas, linu, vilnas, pūku |
523 |
|
500. |
putekļi miltu |
523 |
|
501. |
putekļi papīra |
523 |
|
502. |
putekļi tabakas |
523 |
|
503. |
putekļi talkveida |
523 |
|
504. |
putekļi tējas |
523 |
|
505. |
ratindāns |
174 |
|
506. |
rimantāns |
527 |
|
507. |
salicilskābes vara sāls |
636 |
|
508. |
sarkanā asinssāls |
359 |
|
509. |
sebacīnskābes dibutilesteris |
169 |
|
510. |
sebacīnskābes dimetilesteris |
203 |
|
511. |
sebacīnskābes dioktilesteris |
217 |
|
512. |
sekbutilacetāts |
577 |
|
513. |
sēra dioksīds |
530 |
|
514. |
sēra trioksīds |
531 |
|
515. |
sērskābes anhidrīds |
531 |
|
516. |
sevofluorāns |
71 |
|
517. |
skudrskābes pentilesteris |
29 |
|
518. |
stikla šķiedra |
543 |
|
519. |
stikla vate |
543 |
|
520. |
streptocīds |
564 |
|
521. |
sulfadimezīns |
558 |
|
522. |
sulfaetiltiadiazols |
229 |
|
523. |
sulfaetiodols |
229 |
|
524. |
sulfametazīns |
558 |
|
525. |
sulfanilguanidīns |
559 |
|
526. |
sulfanilskābes 6-metoksipiridazīn-3-ilamīds |
563 |
|
527. |
sulfanilskābes tiazol-2-ilamīds |
565 |
|
528. |
sulfanilurīnviela |
637 |
|
529. |
sulgīns |
559 |
|
530. |
talks |
543 |
|
531. |
teofilīns + 1,2-etilēndiamīns |
225 |
|
532. |
terc- butanols |
137 |
|
533. |
terc-pentilacetāts |
27 |
|
534. |
terc-pentilhidroperoksīds |
417 |
|
535. |
terilēns |
389 |
|
536. |
tetrabora silicīds |
541 |
|
537. |
tetraetilditiopirofosfāts |
566 |
|
538. |
tetrafluor-1,3-dihloracetons |
581 |
|
539. |
tetrahlordifluoretāns |
176 |
|
540. |
tetrakarbonilniķelis |
479 |
|
541. |
tilāms |
245 |
|
542. |
TNT |
624 |
|
543. |
m- |
tolilidēndiizocianāts |
599 |
544. |
toluol-2,3-diamīns |
163 |
|
545. |
toluol-2,4-diizocianāts |
599 |
|
546. |
tordons-22k |
32 |
|
547. |
triacilglicerols |
394 |
|
548. |
tricinka difosfīds |
156 |
|
549. |
trifluorbrommetāns |
124 |
|
550. |
1,1,1- |
trihlor-2,2-bis-(4-hlorfenil)etāns |
370 |
551. |
trihloretēns |
615 |
|
552. |
trihlormetāns |
320 |
|
553. |
trikarbonil (metilciklopentadienil) mangāns |
403 |
|
554. |
trimelitskābe |
105 |
|
555. |
1,3,5- |
trimetilbenzols |
445 |
556. |
1,7,7- |
trimetilbiciklo(2,2,1) heptan-2-ons |
365 |
557. |
trimetilēnhlorhidrīns |
312 |
|
558. |
1,3,7- |
trimetilksantīns |
375 |
559. |
2,4,6- |
trinitrofenols |
503 |
560. |
trisilīcija tetranitrīds |
540 |
|
561. |
trivara fosfīds |
633 |
|
562. |
tufs |
543 |
|
563. |
vaitspirts |
393 |
|
564. |
varfarīns |
651 |
|
565. |
vinilbenzols |
554 |
|
566. |
vinilmetilbenzols |
435 |
|
567. |
N- |
vinilpirolidons |
640 |
568. |
viniltoluols |
435 |
|
569. |
vitamīns B2 |
526 |
|
570. |
vizla |
543 |
|
571. |
zilskābe |
149 |
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
1.1. asinīs ir 40 µg Pb/100 ml (references lielums - svina koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai ≤ 10 µg/100 ml). Atkārtota asins analīze tiek veikta pēc diviem mēnešiem, ja svina līmenis ir 40-60 µg/100 ml. Ja svina līmenis ir > 60 µg/100 ml, nepieciešama pārcelšana darbā, kur nav saskares ar svinu, veselības aprūpe un atkārtota Pb līmeņa kontrole;
1.2. klīniskā asinsaina, retikulocīti un bazofilu punktainā graudainība eritrocītos;
1.3. koproporfirīns urīnā - 100 µg/g kreatinīna (references lielums 22-57 µg/g kreatinīna);
1.4. aminolevulīnskābe urīnā - 5 mg/g kreatinīna (references lielums 0,5-2,5 mg/g kreatinīna).
2. BER dzīvsudrabam (Hg):
2.1. asinīs ir 15 µg Hg/l (references lielums dzīvsudraba koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai < 1µg/l);
2.2. urīnā ir 35 µg Hg/g kreatinīna jeb 50 µg Hg/l (references lielums dzīvsudraba koncentrācijai urīnā < 5 µg Hg/g kreatinīna jeb 3,5 µg/l).
3. BER kadmijam (Cd):
3.1. asinīs ir 5 µg Cd/l (references lielums kadmija koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai (nesmēķētājiem) < 1 µg/l);
3.2. urīnā ir 5 µg Cd/g kreatinīna jeb 6 µg/l (references lielums kadmija koncentrācijai urīnā aroda neeksponētai populācijai (nesmēķētājiem) < 0,5µg/l).
4. BER hromam (Cr) urīnā ir 10 µg Cr/g kreatinīna, mainoties maiņas laikā (references lielums kopējā hroma koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai < 0,5 µg/l, urīnā - < 0,5 µg/l).
5. Organiskiem šķīdinātājiem (benzols, toluols, stirols) nosaka to metabolītus un/vai šādas ķīmiskās vielas:
5.1. benzolam - urīnā maiņas beigās nosaka fenolu (BER 25 µg/g kreatinīna);
5.2. toluolam - urīnā maiņas beigās nosaka hipurskābi (BER 1,6 g/g kreatinīna), asinīs - toluolu (BER 0,05 mg/l);
5.3. stirolam - urīnā maiņas beigās nosaka mandeļskābi (BER 0,8 g/g kreatinīna), asinīs - stirolu (BER 0,55 mg/l).
6. Fosfororganiskiem savienojumiem nosaka holinesterāzes aktivitāti eritrocītos, BER 70 % no bāzes līmeņa.
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
1. Paraugu ņemšanu veic raksturīgākajās darba vietās. Izpildot vienādas darba operācijas ar līdzīgiem darba rīkiem, kontrolē darba vides gaisu pēc darba vietu izlases principa, izvēloties tās gan telpas centrā, gan telpas malās.
2. Gaisu analīzei ņem darba procesa laikā (tipiskos darba apstākļos) darbinieka elpošanas zonā - telpas daļas puslodē 0,3 m rādiusā, kura apņem cilvēka seju ar centru viduspunktā starp acīm un kuras pamats ir novietots uz līnijas, kas iet caur galvas vidu un balseni.
3. Darba maiņas laikā vai tehnoloģiskā procesa atsevišķu posmu laikā vienā darba vietā (punktā) ekspozīcijas novērtēšanai ņem ne mazāk kā trīs paraugus; nosakot fibrogēnas iedarbības aerosolus, ir pieļaujams viens paraugs.
4. Parauga ņemšanai un analīzei izmanto kalibrētas precīzas instrumentālas analītiskas mēriekārtas.
5. Ja gāzu un tvaiku koncentrācija (Cg) izteikta neatkarīgās no temperatūras un gaisa spiediena mērvienībās ppm, tad, ņemot vērā vielas molmasu un gāzveida vielas mola ieņemto tilpumu pie atbilstošas temperatūras, gāzveida ķīmiskās vielas masas koncentrāciju (C, mg/m3) aprēķina pēc šādām formulām:
C(mg / m3) = | Vielasmolmasa | x Cg(ppm), pie 20°C | ||
24.04 |
C(mg / m3) = | Vielasmolmasa | x Cg(ppm), pie 25°C | ||
24.44 |
6. Gāzveida ķīmiskās vielas masas koncentrāciju (C, mg/m3) izsakot kā gāzu un tvaiku koncentrāciju (Cg) neatkarīgās no temperatūras un gaisa spiediena mērvienībās ppm, izmanto šādas pārrēķinu formulas:
Cg(ppm) = | 24.04 | x C(mg / m3), pie 20°C | ||
Vielasmolmasa |
Cg(ppm) = | 24.44 | x C(mg / m3), pie 25°C | ||
Vielasmolmasa |
7. Ķīmiskās vielas maiņas koncentrāciju nosaka šādi:
7.1. astoņu stundu darba dienas vai maiņas laikā ņem vienu vai vairākus citu citam sekojošus gaisa paraugus (darba vides gaisa daudzums, kuru ņem gaisa analīzei, lai izmērītu ņemtajā gaisa paraugā bīstamo vielu koncentrāciju), kuros veic nepieciešamās analīzes;
7.2. paraugu ņemšanu veic, izmantojot individuālos gaisa uztvērējus (ierīces, kas uztver gaisu darbinieka elpošanas zonā), visas maiņas laikā vai arī vidējo rādītāju nosaka pēc atsevišķu, maiņas laikā ņemto, analīžu rezultātiem;
7.3. nosakot vidējo rādītāju pēc atsevišķu maiņas laikā ņemto analīžu rezultātiem, to aprēķina kā vidējo laika periodam, kurā darbinieks veic visas tehnoloģiskā procesa operācijas;
7.4. koncentrāciju aprēķinus veic pēc šādas formulas:
Cmaiņā - apzīmē bīstamās ķīmiskās vielas vidējo aritmētisko koncentrāciju maiņā, mg/m3;
Ci, C1,C2 ...Cn- bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija atsevišķos tehnoloģiskā procesa stadiju laika periodos (operācijās), mg/m3 maiņas laikā;
ti, t1 , t2, tn - tehnoloģiskā procesa atsevišķu stadiju (operāciju) ilgums - atbilstošais ekspozīcijas laiks, stundās
7.5. darba vides novērtējums aptver vismaz 75 % no maiņas laika un to veic vairākās darba maiņās.
8. Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšanu mērījumu veikšanas laikā iegūtajos paraugos veic atbilstoši konkrētā gadījumā izmantotajai metodei un mērīšanas līdzeklim un iegūtos rezultātus salīdzina ar AER.
9. Nosakot bīstamo ķīmisku vielu koncentrāciju:
9.1. ķīmisko vielu noteikšanas metodikai un mērīšanas līdzekļiem jānodrošina specifiska vielas noteikšana arī tad, ja darba vides gaisā ir citas vielas, vismaz 0,1 AER līmenī (orientējošai koncentrācijas noteikšanai pieļaujams 0,5AER līmenis);
9.2. noteiktās ķīmiskās vielas koncentrācijas summārā kļūda nedrīkst pārsniegt ± 25%;
9.3. ķīmisko vielu koncentrāciju mērījuma rezultātu attiecina uz apstākļiem, kur gaisa temperatūra ir 20 0C (293 K) un atmosfēras spiediens 760 mm Hg (101,23 kPa).
10. Orientējošu ķīmisko vielu koncentrāciju noteikšanu ar indikātorcaurulītēm un citiem indikatīviem mērīšanas līdzekļiem veic atbilstoši iekārtu ražotāja sniegtai informācijai, tajā skaitā lietošanas instrukcijai, ievērojot darba vides gaisā vienlaicīgu citu vielu klātbūtni un to iespējamo ietekmi uz mērījumu rezultātiem;
11. Ātras iedarbības bīstamo vielu nepārtrauktai automatizētai kontrolei darba vidē izmanto ātras darbības gāzu analizatorus.
12. Ja mērījumos iegūst rezultātu, kas ir zem metodes noteikšanas robežas (minimālās ķīmiskās vielas koncentrācijas, ko var noteikt ar šo metodi), uzskata, ka nosakāmās ķīmiskās vielas koncentrācija ir puse no tās ķīmiskās vielas koncentrācijas, kas konkrētajai metodei noteikta kā metodes noteikšanas robeža.