Ministru kabineta rīkojums Nr.266

Rīgā 2007.gada 15.maijā (prot. Nr.28 49.§)

Par Konferenču centra būvniecības koncepciju

1. Atbalstīt Konferenču centra būvniecības koncepcijā (turpmāk – kon­cepcija) ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”) par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Šī rīkojuma 1.punktā minēto risinājuma 2.variantu īstenot, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus.

4. Atļaut Finanšu ministrijai iznomāt koncepcijas IV noda­ļas “Problēmas risinājuma varianti’’ 2.variantā minētajai kapitālsabiedrībai (kas izveidota ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru līdzdalību) daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 051 0145) – zemes vienību (zemes vienības platība – līdz 25000 m²) Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3, jauna konferenču centra būv­niecībai.

5. Nomas līgumu noslēgt uz 50 gadiem.

6. Finanšu ministrijai, sākot ar 2008.gada 1.decembri, katru gadu līdz 1.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas izpildes gaitu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

(Ministru kabineta
2007.gada 15.maija rīkojums Nr.266)

Konferenču centra būvniecības koncepcija

I. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir lielākā orga­nizācija, kas pārstāv darba devēju intereses. LDDK ir Saeimas, Ministru kabineta un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sociāli ekonomisko sarunu partneris.

LDDK pārstāv 33 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas nozaru un re­ģionā­lās asociācijas un federācijas, kā arī atsevišķus uzņēmumus, kuros strā­dā vairāk nekā 50 darbinieku. Kopumā LDDK biedri Latvijā nodarbina 30 % dar­ba ņēmēju.

LDDK mērķi ir sekmēt Latvijas darba devēju organizāciju nostiprināšanu un attīstību, sekmēt tādu tautsaimniecības, nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas vidi, kas veicina uzņēmējdarbības veidošanos un attīstību, nodrošināt vispārēju darba devēju interešu konsolidēšanu un pārstāvēšanu, koordinēt darba devēju intereses nacionālā un starptautiskā mērogā, veicināt sabiedrības izpratni par darba devēju organizācijām, sekmēt informācijas, pieredzes un labās prakses apmaiņu starp LDDK biedriem.

Mērķu sasniegšanai LDDK pilda šādus uzdevumus un funkcijas: pārstāv darba devēju organizāciju intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, tās apakš­padomēs un citās konsultatīvajās institūcijās, kā arī starptautiskajās institūcijās; informē biedrus par politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem un apkopo biedru sniegtos atzinumus; sniedz atzinumus par valsts pārvaldes institūciju un Saeimas, kā arī Eiropas Savienības institūciju, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisku organizāciju izstrādātajiem politikas plāno­šanas dokumentu un tiesību aktu projektiem; iniciē politikas plānošanas do­kumentu un tiesību aktu projektu izstrādi; konsultē biedrus par LDDK kom­petencē esošajiem jautājumiem; informē sabiedrību par LDDK un tās biedru mērķiem un darbību.

LDDK ir šādas tiesības: sadarboties ar citu valstu un starptautiskajām darba devēju organizācijām, kā arī iestāties starptautiskajās organizācijās; pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav no­teikti ierobežojumi tās izsniegšanai; piedalīties valsts un pašvaldību institūciju izveidoto komisiju, darba grupu un konsultatīvo padomju darbā un atbilstoši kompetencei sniegt atzinumus par risināmajiem jautājumiem; piedalīties un izteikt priekšlikumus valsts un pašvaldību institūciju atklātās sēdēs jautājumos, kas skar LDDK intereses; veikt saimniecisko darbību, lai sasniegtu LDDK mērķus; izveidot nodibinājumus vai komercsabiedrības, kuri nepieciešami LDDK efektīvai darbībai; veikt citas darbības, kuras ir vērstas uz statūtos noteikto mērķu sasniegšanu.

Pamatojoties uz šajā nodaļā minētajiem faktiem, LDDK savu funkcionālo vajadzību īstenošanai iecerējusi uzbūvēt jaunu daudzfunkcionālu konferenču centru.

II. Norādes par politikas dokumentiem un tiesību aktiem, kuri saistīti ar problēmas risināšanu

Koncepcija ir sagatavota saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.no­vembra sēdē nolemto (prot. Nr.61 35.§ 2.punkts). Minētajā lēmumā Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”) sadarbībā ar LDDK tika uzdots izstrādāt tiesību akta projektu par iespējamiem jaunās konferenču ēkas būvniecības modeļiem un noteiktā kārtībā iesniegt to izska­tīšanai Ministru kabinetā.

III. Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kuras radīsies, ja netiks risināta problēma

Pašlaik pieprasījums pēc liela mēroga kongresu un konferenču rīkošanas ir tik liels, ka neviena ēka Latvijā to nevar nodrošināt, tādēļ būtu lietderīgi uzcelt jaunu konferenču centru vismaz 3000–4000 viesiem.

Izveidojot Rīgu par perspektīvu konferenču centru, būtu iespējams sek­mīgi atrisināt Latvijas tūrisma izteiktās sezonalitātes rakstura problēmas.

IV. Problēmas risinājuma varianti

Ministru kabineta 2006.gada 21.no­vembra sēdē (prot. Nr.61 35.§) tika atbalstīts priekšlikums par jaunās konferenču centra ēkas būvniecību uz zemes vie­nības Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 051 0145), neapbūvētās daļas (zemes vienības platība – līdz 25000 m²).

Īpašuma tiesības Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.215945 uz zemes vienību 78900 m² platībā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 051 0145) ir nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums – 11.02.1999.). Daļu zemes vienības aizņem sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” ēkas un būves.

Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”) sa­dar­bībā ar LDDK izskatīja divus iespējamos jauna konferenču centra būv­niecības modeļus. 

1.variants – jaunais konferenču centrs tiek būvēts par LDDK biedru lī­dzekļiem.

Ir paredzēts atļaut Finanšu ministrijai iznomāt LDDK (reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā 2005.gada 16.maijā ar Nr.40008004918) jauna konferenču centra būvniecībai daļu no zemes vienības Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3 (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 051 0145) (zemes vienības platība – līdz 25000 m²).

Nomas līgums tiks noslēgts uz 50 gadiem. Lai īstenotu moderna un daudzfunkcionāla konferenču centra būvniecību, jānodrošina apjomīgu inves­tīciju piesaiste, kas iespējama, rēķinoties ar ilgtermiņa attīstības plānu. Veikto ieguldījumu atpelnīšana ir drošāka, ja tiek garantēti skaidri sadarbības no­sacījumi ilgstošam laikposmam, tādēļ zemesgabala nomas līgums slēdzams uz 50 gadiem.

Jaunā konferenču centra apjoms ir paredzēts 3000–4000 viesiem atbilstoši konkrētās teritorijas plānotajai apbūves intensitātei.

Jaunuzceltais konferenču centrs tiks ierakstīts zemesgrāmatā uz LDDK vārda kā patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts. Īpašuma tiesības zemesgrāmatā tiks nostiprinātas uz zemes nomas līguma laiku.

2.variants – Komerclikuma noteiktajā kārtībā tiek izveidota kapi­tālsabiedrība ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un LDDK biedru līdzdalību, kur pamatkapitāla lielāko daļu veidos LDDK biedru iemaksas. Valsts nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā netiek plānota. Jaunais konferenču centrs tiek būvēts par kapitālsabiedrības līdzekļiem, kurus veidos LDDK un tās biedru piesaistītie līdzekļi, kā arī citu investoru pie­saistītie līdzekļi.

Ir paredzēts atļaut Finanšu ministrijai iznomāt kapitālsabiedrībai jauna daudzfunkcionāla konferenču centra būvniecībai daļu no zemes vienības Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3 (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000510145) (zemes vienības platība – līdz 25000 m²).

Nomas līgums tiks noslēgts uz 50 gadiem. Veikto ieguldījumu atpelnīšana ir drošāka, ja tiek garantēti skaidri sadarbības nosacījumi ilgstošam laikposmam, tādēļ zemesgabala nomas līgums slēdzams uz 50 gadiem.

Daudzfunkcionālā konferenču centra apjoms tiks plānots atbilstoši kon­krētās teritorijas paredzētajai apbūves intensitātei.

Daudzfunkcionālā konferenču centra projektēšanu, būvniecību un apsaim­niekošanu ar tās rīcībā esošajiem un piesaistītajiem finanšu līdzekļiem veiks šim mērķim izveidotā kapitālsabiedrība.

Jaunuzceltais konferenču centrs tiks ierakstīts zemesgrāmatā uz kapitāl­sabiedrības vārda kā patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts. Īpašuma tiesības zemesgrāmatā tiks nostiprinātas uz zemes nomas līguma laiku.

Valsts budžeta līdzekļu piesaiste nevienā no iepriekš piedāvāto risinājuma variantu īstenošanas gadījumiem netiek plānota.

Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”) sadarbībā ar LDDK ir izvēlējusies jaunā konferenču centra būvniecības pro­blēmas risinājuma 2.variantu, tādējādi panākot valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kā specializētas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kapitālsabiedrības iesaistīšanos plānotajā projektā un nodrošinot ekonomisko ieguvumu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pamatfunkciju realizēšanai.

V. Nepieciešamie tiesību aktu projekti

Būvniecības projekta īstenošanai nav nepieciešams izstrādāt papildus tiesību aktus. Finanšu ministrija kā atbildīgā institūcija par koncepcijas īste­nošanu līdz būvniecības pabeigšanai, sākot ar 2008.gada 1.decembri, katru gadu līdz 1.decembrim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas izpildes gaitu.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš