• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 65 "Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas atzīšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2007., Nr. 80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157414

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas dienesta informācija

Par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū

Vēl šajā numurā

18.05.2007., Nr. 80

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 65

Pieņemts: 02.05.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.65

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr. 19 7. p.)

Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas atzīšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.1 panta piekto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) atzīst ārējo kredītu novērtējuma institūciju (turpmāk – ĀKNI) par piemērotu tās kredītu novērtējuma izmantošanai bankām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām (turpmāk – iestāde) kredītriska kapitāla prasību aprēķinā, lietojot standartizēto pieeju (t.sk. vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērtās vērtības aprēķinam) un lietojot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērtās vērtības aprēķinam, saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 60 “Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi”.

2. Komisija par piemērotu noteikumu 1. punktā minētajam mērķim var atzīt (turpmāk – atzīšana) tādu ĀKNI, kuras kredītu novērtējumu kredītriska kapitāla prasību aprēķinā, lietojot standartizēto pieeju (t.sk. vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērtās vērtības aprēķinam) un lietojot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērtās vērtības aprēķinam (turpmāk – kredītriska kapitāla prasību aprēķins), plāno izmantot vismaz viena Latvijas Republikā reģistrēta iestāde.

3. Lai Komisija atzītu ĀKNI, attiecīgā ĀKNI vai iestāde, kura plāno izmantot ĀKNI kredītu novērtējumu kredītriska kapitāla prasību aprēķinā, vēršas Komisijā ar iesniegumu (turpmāk – iesniegums), kurā ietver:

3.1. ja iesnieguma iesniedzēja ir ĀKNI, noteikumu II daļā minēto informāciju;

3.2. ja iesnieguma iesniedzēja ir iestāde, 13.2. un 13.4. punktā minēto informāciju.

4. ĀKNI pēc Komisijas pieprasījuma sniedz paskaidrojošu informāciju par ĀKNI struktūru un kredītu novērtējuma piešķiršanas metodoloģiju un, ja iesnieguma iesniedzēja ir iestāde, noteikumu II daļā minēto informāciju.

5. Komisija neizskata iestādes iesniegumu par tādu ĀKNI, kura ir vienā konsolidācijas grupā ar iestādi.

6. Ja mātes sabiedrība, kura ir ĀKNI un kurai ir meitas sabiedrības, kas ir ĀKNI, var pierādīt, ka katra meitas sabiedrība, kurai tā vēlas iegūt atzīšanu, ievēro grupas līmenī noteikto praksi un procedūras, mātes sabiedrība var iesniegt kopēju iesniegumu par mātes sabiedrību un visām meitas sabiedrībām, kuras vēlas iegūt atzīšanu.

7. Noteikumu 3. punktā minētā informācija iesniedzama latviešu vai angļu valodā. Ja ĀKNI iesniegusi iesniegumu (vai plāno iesniegt tuvākā gada laikā) par atzīšanu citā dalībvalstī, tad ĀKNI sniedz II daļā minēto informāciju angļu valodā.

8. ĀKNI, kura ir atzīta vai kuras iesniegumu izskata Komisija, nekavējoties informē Komisiju par visām būtiskajām izmaiņām ĀKNI struktūrā vai tās kredītu novērtējuma piešķiršanas metodoloģijā.

9. ĀKNI, kura ir atzīta, reizi gadā nosūta Komisijai 17.1.2., 17.1.3. un 17.2.3. punktā minētos datus un citu informāciju, kuru ĀKNI uzskata par nepieciešamu ĀKNI kredītu novērtējuma atbilstības kredītu kvalitātes pakāpei un vērtspapirizēšanas pozīcijas kvalitātes pakāpei noteikšanai (turpmāk – kredītu novērtējuma skalas saskaņošana).

10. Ja Komisija konstatē, ka ĀKNI struktūra un tās kredītu novērtējuma piešķiršanas metodoloģija ir būtiski grozīta un vairs neatbilst Kredītiestāžu likuma 35.1 pantā noteiktajām prasībām, Komisija var lemt par ĀKNI atzīšanas anulēšanu.

11. Ne retāk kā reizi piecos gados Komisija pati vai sadarbībā ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām veic ĀKNI un tās kredītu novērtējuma piešķiršanas metodoloģijas atbilstības Kredītiestāžu likuma prasībām analīzi.

II. ĀKNI atzīšanai nepieciešamā informācija

12. ĀKNI atzīšanai nepieciešamā informācija ietver:

12.1. informāciju par ĀKNI kredītu novērtējumu izmantošanu kredītriska kapitāla prasību aprēķinā;

12.2. informāciju par ĀKNI un tās struktūru;

12.3. informāciju par ĀKNI kredītu novērtējuma metodoloģiju;

12.4. informāciju, kas apliecina, ka ĀKNI piešķirtie individuālie kredītu novērtējumi (individual credit assessment) ir tirgum pieejami un pieprasīti;

12.5. informāciju ĀKNI kredītu novērtējuma skalas saskaņošanai.

13. Informācija par ĀKNI kredītu novērtējumu izmantošanu kredītriska kapitāla prasību aprēķinā ietver:

13.1. Latvijas Republikā reģistrētas iestādes nosaukumu, kura plāno izmantot attiecīgās ĀKNI kredītu novērtējumu, un šīs iestādes apliecinājumu par nodomu izmantot attiecīgās ĀKNI kredītu novērtējumu kredītriska kapitāla prasību aprēķinā;

13.2. datumu, sākot ar kuru iestāde plāno izmantot attiecīgās ĀKNI kredītu novērtējumus kredītriska kapitāla prasību aprēķinā;

13.3. dalībvalstu sarakstu (ja tādas ir):

13.3.1. kurās ĀKNI ir atzīta,

13.3.2. kurās ĀKNI iesniegusi (vai tuvākā gada laikā plāno iesniegt) iesniegumu par atzīšanu;

13.4. tirgus segmentu (aktīvu kategoriju) (t.i., valsts finanses, komercsabiedrības, strukturētās finanses), kuriem ĀKNI kredītu novērtējums tiek izmantots riska pakāpes noteikšanai, sarakstu un informāciju, vai atzīšana ietver kredītu novērtējuma izmantošanu vērtspapirizēšanas pozīciju riska pakāpes noteikšanai.

14. Informācija par ĀKNI un tās struktūru ietver:

14.1. ĀKNI akcionāru ar būtisku līdzdalību sarakstu, norādot katra šāda akcionāra līdzdalības apmēru;

14.2. ja attiecīgā ĀKNI ietilpst konsolidācijas grupā, šīs grupas struktūru;

14.3. ĀKNI organizatorisko struktūru;

14.4. valstu sarakstu, kuru rezidentiem ĀKNI piešķir kredītu novērtējumu;

14.5. pilnu slodzi strādājošo darbinieku kopskaitu;

14.6. lielāko klientu (ieņēmumi no kuriem nodrošina 5 vai vairāk procentus no ĀKNI kopējiem ieņēmumiem) skaitu, no šiem klientiem gūto ieņēmumu kopsummu un procentuālo attiecību pret ĀKNI kopējiem ieņēmumiem;

14.7. pēdējo triju gadu ĀKNI finanšu pārskatus, kā arī, ja iespējams, prognozes nākamajiem trim gadiem;

14.8. piešķirto kredītu novērtējuma veidus – klientu pasūtītos (solicited) vai nepasūtītos (unsolicited) –, nepasūtīto kredītu novērtējuma īpatsvaru (procentos) kopējo piešķirto kredītu novērtējumu skaitā, kā arī kredītu novērtējuma veida noteikšanas politikas aprakstu;

14.9. rīcības kodeksu (Code of Conduct), kas atbilst tirgus standartiem vai starptautiski atzītiem principiem, ja tāds ir izstrādāts un ĀKNI to ievēro.

15. Par ĀKNI kredītu novērtējuma metodoloģiju sniedzamā informācija ietver:

15.1. informāciju, lai novērtētu, vai ĀKNI kredītu novērtējuma metodoloģija ir objektīva (precīza, sistemātiska, konsekventa un pakļauta izvērtēšanai, kas balstās uz vēsturisko pieredzi):

15.1.1. kredītu novērtējuma metodoloģijas un procesu vispārēju aprakstu, kas ietver arī to procesu raksturojumu, kas ir ieviesti, lai nodrošinātu konsekventu vērtēšanas metodoloģijas piemērošanu visiem kredītu novērtējumiem, norādot novērtēšanas analītiķu vai komiteju (vai pēc būtības līdzīgu struktūru) lomu, vadlīnijas, kas tām jāievēro, u.tml.;

15.1.2. metodoloģijas noteikšanas, ieviešanas un grozīšanas kārtību;

15.1.3. katram tirgus segmentam (aktīvu kategorijai) ievada datu vispārēju aprakstu, kas ietver galvenos mainīgos lielumus, datu avotus, pieņēmumus un kvantitatīvās tehnikas, no vērtējamajām vienībām iegūtās informācijas apjomu u.tml.;

15.1.4. katram tirgus segmentam (aktīvu kategorijai) kvalitatīvo resursu (piemēram, sabiedrības stratēģija, darbības plāni) vispārēju aprakstu;

15.1.5. metodoloģijas piemērošanas reģionālās īpatnības;

15.1.6. metodes aprakstu, ko izmanto, lai pārbaudītu vērtējuma sistēmas precizitāti, konsekvenci un izšķirtspēju (discriminatory power), un detalizētu informāciju par šādas pārbaudes rezultātiem un secinājumiem;

15.2. informāciju, lai novērtētu, vai ĀKNI kredītu novērtējuma metodoloģija ir neatkarīga (netiek pakļauta ārējai politiskai ietekmei un ekonomiskam spiedienam, kas varētu ietekmēt kredīta novērtējumu):

15.2.1. procedūras, kuras paredzētas, lai nodrošinātu godīgu un objektīvu kredītu novērtējuma izstrādi, norādot mehānismus, kā noteikt, nepieļaut, pārvaldīt un novērst faktiskos vai iespējamos interešu konfliktus;

15.2.2. detalizētu to piesardzības pasākumu raksturojumu, ko piemēro gadījumiem, kad tiek vērtēti ĀKNI akcionāri, meitas sabiedrības vai citas saistītās sabiedrības, kas ietilpst ĀKNI konsolidācijas grupā;

15.2.3. informāciju, kas apliecina iekšējā audita dienesta esamību un iekšējo procedūru efektīvu īstenošanu;

15.2.4. informāciju, kas apliecina, ka kredītu novērtēšanas analītiķiem ir nepieciešamās prasmes atbilstošā līmenī un ka šīs prasmes laika gaitā tiek saglabātas un pilnveidotas atbilstošās kvalifikācijas celšanas nodarbībās;

15.2.5. informāciju, kas apliecina, ka kredītu novērtēšanā iesaistītā personāla atalgojuma politika neietekmē izstrādātā kredītu novērtējuma neatkarību un objektivitāti, piemēram, apstiprinājumu, ka analītiķu atalgojums nav saistīts ar kredītu novērtēšanas līmeni, emitentu maksājumiem, ieņēmumiem no investoriem;

15.2.6. detalizētu ĀKNI pakalpojumu izcenojumu (fee) politikas aprakstu;

15.2.7. informāciju, kas apliecina, ka kredītu novērtēšanas procesā iesaistītajam personālam nav nekādu darījumu attiecību ar vērtējamajām vienībām, kas varētu traucēt neatkarīgai un augstas kvalitātes kredītu novērtējuma piešķiršanai;

15.3. informāciju, lai novērtētu, vai ĀKNI kredītu novērtējuma metodoloģija tiek regulāri (vismaz reizi gadā vai pēc svarīgiem notikumiem) pārskatīta:

15.3.1. vispārēju informāciju par kredītu novērtējuma pārskatīšanu, piemēram, ieviestajiem procesiem, apjomu, biežumu, iesaistītajiem darbiniekiem, izmantotajiem līdzekļiem, uzskaiti, datu atjaunināšanu, vērtējamo struktūru sniegto informāciju, kas tiek ņemta vērā, automātiskajām brīdinājuma sistēmām, mehānismiem, kas sistēmiskas kļūdas kredītu novērtējumā ļauj atrisināt ar iespējamām izmaiņām vērtēšanas metodē u.tml.;

15.3.2. veikto kredītu novērtējuma pārskatīšanu rezultātu kopsavilkumu;

15.3.3. informāciju, kas apliecina, ka atpakaļejoša pārbaudes sistēma (back-tes­ting) ir ieviesta un darbojas vismaz vienu gadu;

15.3.4. kontaktu uzturēšanas ar vērtējamās vienības augstāko vadību kārtību;

15.3.5. vērtējamās vienības finansiālā stāvokļa izmaiņu ietekmi uz kredītu novērtējumu;

15.3.6. kārtību, lai nodrošinātu Komisijas nekavējošu informēšanu par būtiskām izmaiņām ĀKNI kredītu novērtējuma metodoloģijā;

15.4. informāciju, kas apliecina, ka ĀKNI kredītu novērtējuma metodoloģija ir publiski pieejama:

15.4.1. izklāstu par to, kādā veidā un kādā valodā izmantojamā metodoloģija publiski pieejama, un par kredītu novērtējuma pieejamības noteikumiem visiem potenciālajiem lietotājiem;

15.4.2. informācijas atklāšanas politikas izklāstu attiecībā uz piešķirto kredītu novērtējumu veidiem – klientu pasūtītajiem vai nepasūtītajiem.

16. Par ĀKNI piešķirto individuālo kredītu novērtējumu sniedzamā informācija ietver:

16.1. pierādījumus, kas apstiprina tirgus uzticēšanos piešķirtajam individuālajam kredītu novērtējumam, tādus kā tirgus daļa, emitentu skaits, cik ilgi ĀKNI darbojusies tirgū, ieņēmumi no vērtēšanas darbības, vai jebkurus citus pierādījumus;

16.2. pierādījumus, ka individuālais kredītu novērtējums uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ir pieejams visām iestādēm, kurām pastāv likumīga (legitimate) ieinteresētība kredītu novērtējumā.

17. ĀKNI kredītu novērtējuma skalas saskaņošanai nepieciešamā informācija ietver:

17.1. saskaņošanai ar kredītu kvalitātes pakāpi:

17.1.1. saistību nepildīšanas (default) definīciju;

17.1.2. kumulatīvo saistību nepildīšanas rādītāju (Cumulative Default Rate, turpmāk SNR) triju gadu periodā katrai kredītu novērtējuma kategorijai un vismaz divus pēdējos SNR, ja tādi ir pieejami;

17.1.3. vidējo desmit gadu perioda triju gadu SNR (the ten-year average of the three-year Cumulative Default Rate). Ja šādi dati nav pieejami, norāda ĀKNI prognozes attiecībā uz ilgtermiņa saistību nepildīšanas rādītāju par visām parādsaistībām, kam piešķirts viens un tas pats kredīta novērtējums;

17.1.4. saistību nepildīšanas mērķa varbūtību (target probability of default) katrai kredītu novērtējuma kategorijai, ja tāda tiek izmantota;

17.1.5. SNR aprēķināšanā izmantotās metodoloģijas aprakstu;

17.1.6. saistību nepildīšanas rādītāju statistisko nozīmību;

17.1.7. dinamiskās vērtēšanas metodoloģijas iezīmes (noteiktā laikā vai cikliskā) (point-in-time or through the cycle);

17.1.8. kredīta novērtējuma kategoriju raksturojumu;

17.1.9. ĀKNI piešķirto kredītu novērtējumu loku;

17.1.10. kredītu novērtējuma laika diapazonu (time horizon);

17.1.11. pārejas matricas (transition matrices);

17.1.12. ģeogrāfisko segumu (cove­rage);

17.2. saskaņošanai ar vērtspapirizēšanas pozīcijas kvalitātes pakāpi:

17.2.1. saistību nepildīšanas (default)/vērtības samazināšanās, kas rodas kvalitātes pasliktināšanās dēļ (impairment), definīciju, uz kuras pamata tiek aprēķināti saistību nepildīšanas/vērtības samazināšanās, kas rodas kvalitātes pasliktināšanās dēļ, rādītāji;

17.2.2. kredītu novērtējuma noteikšanā izmantoto pieņēmumu atbilstības pašreizējai situācijai datus (performance data) un to galveno iezīmju aprakstu (piemēram, apsvērumus, nosakot konkrētu laika diapazonu, par kuru tiek veikta izpēte, kā koriģētais un anulētais (curing and withdrawn) kredītu novērtējums ietekmē kredītu novērtējuma atbilstības pašreizējai situācijai pētījumus, kā tiek ņemta vērā sezonalitāte);

17.2.3. datus par zaudējumiem/zaudējumu atgūšanu saistībā ar vērtspapirizēšanas pozīcijām;

17.2.4. informāciju, kas minēta 17.1.8.–17.1.12. punktā;

17.3. informāciju par ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību vai tām pielīdzināmo vērtspapīru (turpmāk ? IFA) kredītu novērtējumiem, kas ietver:

17.3.1. IFA novērtējuma (kurā galvenokārt novērtēta ieguldījumu portfeļa (underlying assets) kredītkvalitāte) aprakstu;

17.3.2. informāciju, kādi faktori tiek ņemti vērā un cik lielā mērā katrs no tiem ietekmē IFA kredītu novērtējumu;

17.3.3. informāciju, kas minēta 17.1.8.–17.1.12. punktā.

III. ĀKNI atzīšanas kārtība

18. Saņemot iesniegumu par ĀKNI atzīšanu, Komisija izvērtē iesnieguma atbilstību normatīvo aktu prasībām un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

18.1. par ĀKNI tiešo atzīšanu;

18.2. par ĀKNI netiešo atzīšanu.

19. ĀKNI tiešā atzīšana ir saņemtajā iesniegumā minētās ĀKNI izvērtēšana, ko veic Komisija vai Komisija sadarbībā ar citas dalībvalsts uzraudzības institūciju (turpmāk – kopīgā atzīšana). Kopīgās atzīšanas procesā Komisija ar citas dalībvalsts uzraudzības institūciju vienojas par atzīšanas procesa koordinējošo institūciju.

20. ĀKNI netiešā atzīšana ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieņemtā lēmuma par attiecīgās ĀKNI atzīšanu atbalstīšana, Komisijai neveicot tās izvērtēšanu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EC par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!