Par stipendiju “Sievietēm zinātnē” pasniegšanu

17.maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) svinīgā ceremonijā pasniegtas 2007.gada “L`Oréal” Latvijas stipendijas “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Tas ir finansiāls un morāls stimuls dzīvības zinātņu un materiālzinātņu speciālistēm – doktorēm un doktorantēm – pētījumu īstenošanā. Stipendiju goda patronese ir Latvijas Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvija ir viena no 35 zemēm, vienīgā Baltijas valsts, kur starptautiskā “L`Oréal” un UNESCO kopprojekta “Sievietēm zinātnē” (For Women In Science) ietvaros jau trešo gadu tiek piešķirtas nacionālās stipendijas. Trijos gados augusi stipendiju popularitāte, ir liels konkurss (26:3), zinātnieču lokā iekļautas arī doktorantes, augusi pati stipendija.

Ceremoniju atklāja LZA prezidents Juris Ekmanis, pamatojot ar statistikas datiem zinātnieču īpašo lomu Latvijā. Lielais sieviešu īpatsvars – 52,2% no Latvijas zinātniekiem – ierindo mūs vienā no pirmajām vietām ES. Mūsu zinātnieces ir augsti kvalificētas – 41,5% no viņām ir doktora grāds.

J.Ekmanis nolasīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikumu šāgada laureātēm ar vēlējumu turpmākai izaugsmei un pateicību zinātnes atbalstītājiem. UNESCO LNK ģenerālsekretārs Rolands Ozols, atskatoties stipendiju iedibināšanas vēsturē, uzteica acīmredzamo ieinteresētības un aktivitātes peiaugumu. “L`Oréal Baltic” ģenerāldirektors Eriks Delamars, kurš savas runas ievaddaļu norunāja jaukā latviešu valodā, šo pasākumu nosauca par aizraujošu piedzīvojumu un, atsaucoties uz pasaules statistikas radītāju, ka sieviešu zinātnieku vidē ir tikai 27%, nodēvēja Latvijas laureātes par lielisku aizrautības, izturības un dinamisma piemēru. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre profesore Tatjana Koķe, nodevusi sveicienus no ministres Baibas Rivžas, sacīja, ka zinātniekiem ir nozīmīgs stimuls – Eiropas kopīgā zinātnes telpa un ir jāpanāk, lai ne tikai Latvijas prāti dotos uz zinātnes centriem Eiropā, bet arī Eiropas zinātnieki strādātu pie mums.

Šogad stipendijas saņēma divas dzīvības zinātņu un viena materiālzinātņu pārstāve. 

Dr.chem. Aiva Plotniece, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un ß-diketonu laboratorijas vadošā pētniece, saņēma stipendiju darbam pie jauniem ķīmiskajiem savienojumiem, kas palīdzētu medikamentiem pietiekami īsā laikā sasniegt noteiktas organisma šūnas, kā arī pētījumiem par gēnu transfekcijas aģentiem – vielām, kas palīdz nogādāt zāles organismam vajadzīgajās vietās. Tas nākotnē ļautu ietekmēt ne tikai iedzimtus ģenētiskās darbības traucējumus, bet arī onkoloģiskās un sirds un asinsvadu slimības.  

Dr.med. Baiba Jansone, LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas docētāju grupas lektore, pēta, kā neiropeptīdi piedalās stresa izpausmju un depresijas regulācijā. Tālākie pētījumi dotu ieguldījumu praktiskajā medicīnā stresa un depresijas ārstēšanā.

Fizikas maģistrei Līgai Grīnbergai, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta asistentei, stipendija piešķirta doktora disertācijas izstrādei. Līga Grīnberga strādā pie jauna materiāla izveides, kas ļautu ūdeņradi izmantot kā nākotnes degvielu, piemēram, autotransportā, turklāt padarītu tā izmantošanu ekonomiski izdevīgu.

Visas laureātes ir vairākkārt ieguvušas atzinību, stažējušās ārvalstu pētniecības institūcijās un aktīvi realizē starptautisko sadarbību. “Zinātnē ir viegli gan vīrietim, gan sievietei, ja ir radošā doma, labs finansējums un cilvēciskas attiecības,” sacīja Baiba Jansone. Tā bija atbilde Žūrijas komisijas priekšsēdētāja akadēmiķa J.Stradiņa jautājumam: kam vieglāk – sievietei vai vīrietim – strādāt zinātnē?