ATSAUCĒ IETVERT:
Par Vēsturnieku komisijas dāvanu komisijas izveidotājam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2007., Nr. 80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157424
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Vēsturnieku komisijas dāvanu komisijas izveidotājam
“Vajag jau kādu, kas uzmundrina, iedvesmo, kritizē. Laikā, kad vara bija vāja, bija vāji arī vēsturnieki. Vēsturniekam jābūt brīvam no pieprasījuma, no ietekmēm. Bet mums jautāja par vēsturi, un vajadzēja atbildes… Maigi sakot, esmu nu tagad par visu pārsteigts,” tā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) Senāta zālē atklātā sarunā 15.maijā sacīja Valsts eksprezidents Guntis Ulmanis.
Bijušajam Valsts prezidentam G.Ulmanim tika pasniegti Vēsturnieku komisijas Raksti – 20 tumšsarkani sējumi. Viņa prezidentūras laikā 1998.gada rudenī Latvijā iedibināja Vēsturnieku komisiju akadēmiķa Dr.habil.hist. Andra Caunes vadībā. Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Komisijas 24 locekļu vidū bija 12 ārzemju vēsturnieki, politologi, 12 Latvijas vēsturnieki, no kuriem seši ir LZA locekļi.
Uzdevums bija sarežģīts, atzina G.Ulmanis, – bija jāskaidro 20.gs. Latvijas vēstures jautājumi. Strīdīgie, aktuālie, sāpīgie un sarežģītie. Tomēr, kā sacīja komisijas vadītājs A.Caune: “Mēs ieklausījāmies, un strādājām laika secībā, pētot pirmo okupāciju 1940.gadā, karu, leģionu, holokaustu, pēckara laiku un laiku no 1960. līdz 1991.gadam. Nu ir piesaistīta un izaugusi jauna pētnieku paaudze, kura jau ieguvusi atzinību, ir sniegti septiņi paziņojumi par aktuālām vēstures tēmām, notikušas starptautiskas konferences.” Komisjas darbība guvusi autoritāti arī ārzemēs.
A.Caune, pateicies eksprezidentam G.Ulmanim un augstu novērtējis Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas aktīvo atbalstu vēsturnieku darbam, izteica cerību, ka arī jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents / prezidente atbalstīs pētnieku nākotnes nodomus turpināt rakstīt Latvijas patieso vēsturi.
Ilga Tālberga, Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskais sekretariāts