• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Īrijas prezidentes valstsvizīti Latvijā 21.-22.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.05.2007., Nr. 81 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157514

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds"

Vēl šajā numurā

22.05.2007., Nr. 81

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par Īrijas prezidentes valstsvizīti Latvijā 21.–22.maijā

 

PREZIDENTES1.JPG (23145 bytes)
Vakar Latvijā divu dienu valstsvizītē ieradās Īrijas prezidente ar dzīvesbiedru. Attēlā: Īrijas prezidente Mērija Makalīze un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 21.maijā, sveicot godasardzi oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā pie Rīgas pils
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

21.maijā Rīgas pilī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Īrijas prezidente Mērija Makalīze apspriedās par Latvijas un Īrijas turpmāko politisko, ekonomisko un kultūras sadarbību.

Sarunā prezidentes pārrunāja brīvo darbaspēka kustību ar Īriju, kas stājusies spēkā pēc Latvijas dalības ES. Abu valstu vadītājas atzinīgi novērtēja iespēju cilvēkiem brīvi ceļot Eiropas Savienībā, gūstot izglītību, darba pieredzi un iespējas, tajā pašā laikā V.Vīķe-Freiberga izteica cerību, ka pēc kāda laika daļa no trimdā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem atgriezīsies valstī. M.Makalīze sacīja, ka Latvija var lepoties ar saviem cilvēkiem –, arī esot ārpus savas dzimtās zemes, viņi izcili pārstāv savu valsti, ir talantīgi un ar labām darba iemaņām. Īrijas prezidente pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka arī Īrija ir piedzīvojusi posmu tās vēsturē, kad daudzi izceļoja no Īrijas, meklējot darba un labākas dzīves iespējas. Šobrīd, kā M.Makalīze sacīja V.Vīķei-Freibergai, “mēs viņus uztveram kā savas valsts vēstniekus plašajā pasaulē, kas nelielai zemei ir ļoti būtiski. Daudzi ir snieguši nozīmīgu palīdzību Īrijai, gan veicinot politiskos un biznesa kontaktus, gan veidojot kultūras saites”. M.Makalīze stāstīja, ka līdz ar lielāku Latvijas iedzīvotāju pieplūdumu Īrijā daudz plašāk svin Jāņus, kuru tradīcijas jau sāka izzust.

Sarunā tika spriests par Eiropas nākotnes veidošanu. Abas prezidentes atzīmēja, ka īru un latviešu tautas ir piedzīvojušas sarežģītus vēstures posmus, tāpēc ir svarīgi nākamajām paaudzēm nodot liecības par abu valstu vēsturi, lai vienmēr būtu modrībā par brīvības un demokrātijas vērtībām. M.Makalīze uzsvēra, ka Īrija augstu novērtē arī mieru, kas ir gūts noslēgtajā Miera procesā, un pateicas par atbalstu Latvijai šajā jautājumā.

M.Makalīze augstu novērtēja V.Vīķes-Freibergas ieguldījumu prezidentūras laikā demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanā Latvijā, Eiropā un pasaules mērogā: “Jūs esat bijusi iedvesmas avots ne tikai Latvijai – jūs esat bijusi iedvesmas avots Eiropas Savienībai un man personīgi, un, jāteic, arī daudzām citām sievietēm Īrijā. (..) Mēs zinām, ka Eiropai ir ārkārtīgi nepieciešama jūsu balss, jūsu gudrība, jūsu pieredze, lai tā mūs vadītu, balstītu un atgādinātu mums par visu to, kas mums ir svarīgs, virzoties tālāk nākotnē.”

Valsts prezidenta preses dienests

00.JPG (18758 bytes)
Vakar, 21.maijā, Rīgas pilī pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas: Mārtins Makalīzs, Īrijas prezidente Mērija Makalīze, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

Kopīgajā preses konferencē

Vaira Vīķe Freiberga: Dāmas un kungi!

Man ir tiešām patiess prieks sveikt Rīgā, Latvijā, Rīgas pilī, Īrijas prezidenti kā cilvēku, kas pārstāv valsti, ar kuru mūs saista ļoti ciešas un draudzīgas attiecības visos iespējamos veidos, bet ar kuru mūs saista arī tas, ka mēs abas divas esam sievietes prezidentes. Es domāju, ka ļoti jauki, ka šādā vizītē tiek atgādināts, ka pasaulē ir divi dzimumi. Abi divi ar vienādām tiesībām, tajā skaitā arī politiskajā jomā, un ka ir pilnīgi normāli, ka prezidentes var būt arī sievietes. Te mums ir tāds dubults apliecinājums šādam faktam.

Mēs pārrunājām veselu virkni jautājumu, kuros īru un latviešu tautai ir ļoti līdzīgas pieredzes gan tālākā pagātnē, gan mūsdienu pasaulē un izaicinājumos, kas vai nu mums šobrīd vēl ir aktuāli kā Latvijas gadījumā, vai arī tādi izaicinājumi, kuriem īri iepriekšējos gadu desmitos bija izgājuši cauri un tos pozitīvi atrisinājuši.

Kad kā kandidātvalsts vēlējāmies pievienoties Eiropas Savienībai, Īrija mums bija reizē iedvesmas avots un arī praktisks partneris un atbalstītājs. Mēs raudzījāmies uz sekmēm, kas ļāva Īrijai iegūt tik augstu labklājības līmeni, sākot no izejas punkta, kāds nebūt nebija tas labākais Eiropā. Mēs redzējām tur cerības un iespējas, paraugu tam, kas ir iespējams, ja tautai ir apņēmība, ja valdībām ir skaidri mērķi un griba tos īstenot.

Mēs visi atceramies neaizmirstamo ceremoniju 2004.gada 1.maijā, kad Īrijas Eiropas Savienības prezidentūras laikā pārstāvji no visām tagad jau paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīm piedalījās ceremonijā, kur tika pacelti reizē visi karogi ar Eiropas Savienības zili zvaigžņoto karogu. Mums, it īpaši tām valstīm, kas ilgus gadu desmitus bija aiz “dzelzs priekškara”, un it īpaši jau Baltijas valstīm, tas bija aizkustinošs brīdis, tas bija kā apliecinājums, ka visi mūri ir nojaukti un mēs esam atpakaļ savā Eiropas nāciju saimē, kas ir veidojusies no brīvprātīgas un labprātīgi izvēlētas apvienošanās, nevis no piespiedu pakļaušanās vardarbīgā veidā. Tā ir cita pasaule, kurā mums tagad ir privilēģija dzīvot. Mēs kopā tajā vēlamies dzīvot un strādāt, un būvēt to kopā.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Mērija Makalīze: Man ir liels prieks apciemot Latviju un skaisto Rīgu. Un īpašs prieks man ir par iespēju mūsu abām tautām apvienoties. Prieks ir arī atkal tikties ar Vīķi-Freibergas kundzi un Freiberga kungu. Mēs jau vairākus gadus esam vērojuši Latvijas attīstību – gan pirmsiestāšanās periodā, gan pēc jūsu iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Relatīvi īsā laikā Īrijas un Latvijas attiecībās notikušas milzīgas pārmaiņas. Bet jau no pirmā mūsu tikšanās brīža abu valstu vēsturiskā pieredze ir savstarpēji bagātinājusies. Abas mūsu valstis iepazinušas briesmas un ciešanas, ko rada mazo nāciju ignorēšana pasaules politikā. Un mēs labi zinām, cik svarīgi mazām nācijām ir saglabāt savu identitāti. Jau pirmās reizes tiekoties, mums bija spontānas un dabiskas simpātijas vienai pret otru. Es arī atceros, cik liels bija mūsu prieks 2004.gada 1.maijā Dublinā, kad Latvija ieņēma savu likumīgo vietu pie ES galda. Bet Īrija jau pirms tam bijām pārliecināta, ka Latvija mums ir īpašs draugs. Draugs, kas saprot mūsu izjūtas un mūsu pasaules redzējumu.

Tagad mums ir aktuāli atgādināt jaunajai ES pilsoņu paaudzei, ka mums jāpatur prātā šis brīnišķīgais laiks, kurā mums ir iespēja dzīvot. Un atgādināt arī par mūsu atbildības sajūtu par mieru, labklājību un mūsu valstu partnerību. Pēdējos gados pie mums Īrijā ieradušies daudzi latvieši. Viņi mūsu valstī ir ļoti silti uzņemti. Īrija pati pusotru gadsimtu bija zeme, no kuras cilvēki devās projām uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Tādēļ mēs jo labi zinām, kā ir, kad jaunieši dodas prom no savas valsts. Pēdējā laikā mēs esam nonākuši pie cita viedokļa par migrāciju. Tagad mēs ļoti labi saprotam, ka īri, kas strādā ārzemēs, ir mūsu valsts vēstnieki. Viņi nes pasaulē mūsu valsts vārdu, mūsu kultūru, mūsu tradīcijas, mūsu cerības un sapņus. Un tāpat es varu teikt, ka arī jūsu tautieši Īrijā ir jūsu valsts vēstnieki. Viņiem ir augsta kvalifikāciju un kultūra, un viņi mūsu zemē tiek patiesi cienīti. Viņi ir labi strādnieki un labi audzēkņi skolās. Viņi mums palīdz celt Īriju. Es esmu runājusi ar daudziem no viņiem un zinu, ka daudzi vēlas ar laiku atgriezties Latvijā. Mēs Īrijā tagad esam ļoti privileģētā situācijā, jo beidzot pēc pusotra gadsimta daudzi īri atgriežas atpakaļ Īrijā un pārved ārzemēs iegūtās zināšanas.

Mēs patiešām dzīvojam brīnišķā laikā, jo mūsu cilvēkiem ir iespējas izvēlēties. Mēs ceram, ka abas valstis, Īrija un Latvija, kas tagad ir partneres ES, turpinās uzplaukt, turpinās veidot mūsu tautām labklājību un izvēles brīvību. Latvijas iestāšanās ES jūsu tautai pavērusi jaunas cerības un jaunus mērķus. Taču mēs no Īrijas pieredzes arī zinām, ka dalība ES nav burvju nūjiņa. Tas ir ceļojums, kas mums prasījis daudzus gadus. Iestājoties ES, Īrija bija nabadzīgākā valsts, bet tagad Īrija kļuvusi par pārticīgu valsti, kas spēj savai tautai dot plašas iespējas. Mēs ceram, ka kopā ar Latviju veidosim savienību, kas būs arī latviešu tautas cienīga, ka nākotnes ES būs jūsu vecāku un vecvecāku nesto upuru cienīga, jo viņi saviem bērniem un mazbērniem nodeva ticību latviešu tautas talantam un brīvības ideāliem.

Cienītā prezidentes kundze, es zinu, ka jūsu izcilais prezidentūras laiks tuvojas beigām, un es vēlos teikt jums un visai Latvijas tautai, ka jūs esat bijusi iedvesmojums sievietēm un visiem cilvēkiem, kuri tic brīvībai un strādā brīvībai, kuri nevis mirst par brīvību, bet strādā brīvībai un veido to dialoga ceļā. Jūs patiesi esat bijusi mūsu iedvesmas avots un mūsu cerība. Jūsu prezidentūras iekrita brīnišķā laikā, kad jūs ievedāt Latviju Eiropas Savienībā. Taču jūs esat bijusi arī personisks iedvesmas avots man un ļoti daudzām citām sievietēm Īrijā. Un es ceru un lūdzu Dievu, lai Latvija – valsts, kuras vadību jūs atstāsiet jūlijā, arī turpmāk attīstītos sekmīgi. Mēs uzskatām, ka Eiropai ir ļoti nepieciešama jūsu valsts un jūsu pieredze.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktafonā

 

Atbildot uz jautājumiem

“Latvijas Vēstneša” jautājums abām prezidentēm: Ekselences, kāds ir jūsu viedoklis par neseno ES un Krievijas galotņu tikšanos un kā jūs vērtējat tās rezultātus? 

M.Makalīze: Būtu lieki atgādināt, ka Krievija ir liels un svarīgs kaimiņš Latvijai un arī visai ES. Attiecības ar Krieviju ir ļoti svarīgas ES tālākajai virzībai. Un šo attiecību veidošanā mums ir ļoti noderīgas to valstu zināšanas, kam jau ir liela pieredze attiecībās ar Krieviju. Mums ir ļoti svarīgi zināt iespējami vairāk par Krieviju – gan par tās pagātni un tagadni, gan par Krievijas nākotnes nodomiem. Es gribētu domāt, ka, virzoties nākotnē, mūsu mērķis ir ievirzīt ES un Krievijas attiecības vissaprātīgākajā, abpusējas uzticības veidotā gultnē. Tieši tā ir ķīla šīs pasaules daļas sekmīgai nākotnei. Un mēs ļoti priecājamies, ka tagad mums pie ES ideju galda ir tik laba un pieredzējusi padomdevēja kā Latvija.

V.Vīķe-Freiberga: Es gribu piemetināt, ka viens no ES pamatjēdzieniem ir ES dalībvalstu solidaritāte. ES savā attīstībā ir nonākusi pie atziņas, ka solidaritātei jāizpaužas visās iespējamajās dzīves jomās, vai tie būtu enerģijas piegādes avoti un atkarība no tiem, vai arī tie būtu tirdzniecības jautājumi. Jā, Krievija ir mūsu tiešs un nozīmīgs kaimiņš, bet tā ir nozīmīgs kaimiņš arī ES kopumā, ar ko mēs vēlamies iespējami vislabākās attiecības uz savstarpējās cieņas un atzīšanas pamata. Bet ES dzīvē ļoti svarīgs moments ir, ka jebkurai valstij divpusējās attiecībās ar Krieviju ir savs viedoklis, kas vienmēr jau ir saskaņots ar sabiedrotajiem. Un jebkādi sarežģījumi kļūst par visas ES interešu lietu. Mēs ES esam savstarpēji solidāri. Mūsu dialogā ar Krieviju šis ES solidaritātes princips ir ļoti svarīgs, un mums tas ir vienmēr jāatceras.

Jautājums Latvijas Valsts prezidentei: Ko cilvēki Latvijā domā par emigrāciju uz Īriju un kādu iespaidu tā atstāj uz Latvijas ekonomiku? Kādus soļus Latvijas valdība spers, lai šos cilvēkus atsauktu atpakaļ mājās? 

V.Vīķe-Freiberga: Pavisam atklāti runājot, pašlaik ir zināmā mērā divdomīga situācija. Kad mēs vedām sarunas par iestāšanos ES, viens no aspektiem, ko uzsvērām, bija tas, ka mēs vēlējāmies cilvēku pārvietošanās brīvību. Un mēs joprojām spēcīgi aizstāvam cilvēku un pakalpojumu kustības brīvību. Iespēju mūsu cilvēkiem slēgt darba līgumus citās ES dalībvalstīs un uz godīgiem, likumīgiem pamatiem konkurēt citās valstīs. Taču Īrija ir viena no valstīm, kura jau no paša sākuma atvēra savas durvis. Un patiešām liels ir latviešu skaits, kuri jau devušies un dodas uz Īriju strādāt labi apmaksātu darbu, uzlabot savas nākotnes izredzes, veidot savu bērnu nākotni un ļaut viņiem iegūt izglītību. Ideālā gadījumā mēs vēlētos, lai lielākā daļa šo cilvēku pēc laika atgrieztos Latvijā. Lai viņu bērni nezaudētu identitātes sajūtu un apziņu, ka viņu saknes ir Latvijā. Mēs vēlamies, lai šie cilvēki atgrieztos Latvijā – bagātāki gan ar darba pieredzi, gan savstarpējo attiecību pieredzi un arī ar zināmu kapitālu, tai skaitā arī ar intelektuālo kapitālu. Lai viņi dotu Latvijai iespējami lielāku labumu periodā, kad mēs pārejam no nabadzīgas ES valsts līmeņa uz vidējas valsts līmeni. Kad mūsu iedzīvotāju vidējais ienākumu līmenis nebūs zemāks kā caurmērā citās ES valstīs. Šis pārejas laiks ir sarežģīts, un darba devējiem Latvijā ir jāatrod līdzsvars starp pārāk strauju algu pieaugumu, kas padarītu vēl lielāku inflāciju mūsu valstī, un, no otras puses, ja algas netiks paceltas, cilvēki turpinās doties darbā uz citām valstīm. Es arī gribētu, lai cilvēki, kas tagad mācās Īrijā un integrējas vietējā sabiedrībā, saglabātu dubulto identitāti, kāda bija arī man pašai. Es pati no savas pieredzes zinu, ka tas ir iespējams. Man bija dubulta, pat trīskārša identitāte. Bet ir iespējams saglabāt savu nacionālo identitāti, īpaši ja ir atbalsts no uzņēmējas valsts. Mūsu valdība aizvien aktīvāk apsver programmas ārzemēs dzīvojošo latviešu atbalstam. Piemēram, sestdienas skolu programmu, kurās bērni varētu saglabāt latviešu valodas zināšanas. Lai šie bērni, atgriezušies Latvijā, varētu turpināt mācības Latvijas skolās un pēc tam, iespējams, doties atkal uz Īriju, tagad jau studēt. Mēs vēlamies, lai būtu brīva cilvēku pārvietošanās abos virzienos. Lai nebūtu tā, kā bija savā laikā Īrijā, kad masveidīga emigrācija kļūst par draudu nacionālajai identitātei pašā valstī. Šī ir ļoti smalka līnija, pa kuru mums jāiet. Tomēr domāju, ka aina ir cerīga. Jā, daži latvieši atradīs sev mājas Īrijā. Bet es ceru, ka daudzi atgriezīsies Latvijā.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā

 

 

01.JPG (17754 bytes)

02.JPG (24419 bytes)
Īrijas prezidente Mērija Makalīze un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: nepiespiestā sarunā pēc sagaidīšanas ceremonijas (augšējā attēlā) un noliekot ziedus pie Latvijas valstiskuma simbola – Brīvības pieminekļa Rīgā

03.JPG (13241 bytes)

04.JPG (11253 bytes)
Īrijas prezidente Mērija Makalīze valstsvizītes ietvaros: tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām – Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi (augšējā attēlā) un Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti
Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas Valsts prezidentes tosts valstsvakariņās par godu Īrijas Valsts prezidentes Mērijas Makalīzes valstsvizītei Latvijas Republikā, Rīgā, 2007.gada 21.maijā:

Ļoti cienījamā prezidentes kundze! Godājamais Dr.Makalīz! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods kā savus viesus šovakar sveikt Īrijas Valsts prezidenti Mēriju Makalīzi un viņas dzīvesbiedru Dr.Mārtinu Makalīzu. Šo pirmo Īrijas prezidentes valstsvizīti Latvijā es uzskatu par īpašu apliecinājumu Latvijas un Īrijas savstarpējo attiecību briedumam, draudzīgajām attiecībām un konstruktīvajam dialogam.

Ar gandarījumu un siltām jūtām atceros savu vizīti jūsu skaistajā un draudzīgajā zemē 2002.gada jūnijā, kā arī tikšanos ar jums, prezidentes kundze, Dublinā 2004.gada 1.maijā – vēsturiskajā brīdī, kad Latvija kopā ar vēl deviņām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti Īrijas prezidentūras laikā. Tas ir paliekošs notikums mūsdienu Eiropas vēsturē, un esmu lepna par iespēju būt tā lieciniece.

Cienījamā prezidentes kundze!

Mūsu valstu attiecības aizsākās jau drīz pēc mūsu valstu nodibināšanas, kad abas jaunās valstis – Latvija un Īrija – kopīgi darbojās Tautu savienībā. Latvija vienmēr atcerēsies, ka Īrija bija to valstu starpā, kas neatzina Latvijas aneksiju PSRS. Mūsu tautas vieno pasaules redzējums, kas balstīts uz līdzīgiem vēsturiskiem pārdzīvojumiem – sarežģītu pieredzi ar lielākām kaimiņvalstīm, migrācijas radītiem izaicinājumiem, cīņu par neatkarību un valodas saglabāšanu.

Vēstures pieredze mums ir devusi spēju novērtēt citu valstu atbalstu un solidaritāti, kura ir bijusi vienlīdz svarīga kā pašos drūmākajos 20.gadsimta gados, tā šodien, 21.gadsimta sākumā, jaunajā, apvienotajā Eiropā. Es esmu pārliecināta, ka kopīgi mums ir pa spēkam turpināt mūsu priekšgājēju, Eiropas Savienības dibinātāju, iesākto – uzcelt pārticīgu, drošu un stipru Eiropu, kas stiprinātu demokrātijas, savstarpēja atbalsta, sadarbības un cilvēktiesību principu pārsvaru visā pasaulē.

Šobrīd, pēc 2004.gada Eiropas Savienības paplašināšanās, Latvijas un Īrijas attiecības ir īpašas. To saku ar pārliecību, jo mūsu valstu savstarpējās saites un sadarbību vairāk nekā jebkad ietekmē fiziskā attāluma lomas mazināšanās. Īrija, atverot darba tirgu jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir pavērusi jaunas iespējas arī Latvijas iedzīvotājiem papildināt zinības un darba prasmi, ko viņi varēs izmantot, atgriežoties Latvijā. Tā ir lieliska iespēja praktiskā veidā pārņemt unikālo Īrijas attīstības pieredzi un uzkrātās zināšanas, kas ilgtermiņā sniegs ieguldījumu abu mūsu valstu uzplaukuma veicināšanā.

Robežu lomas mazināšanās ir radusi iespēju mūsu tautām iepazīt vienai otru daudz dziļāk. Ievērojama latviešu tautas daļa ir izvēlējusies Īriju par savām mājām un jūtas tur novērtēti. (Pēc Īrijā notikušās pēdējās tautas skaitīšanas datiem, 2006.gada aprīlī Īrijā dzīvoja 13 319 Latvijas pilsoņi). Es vēlētos pateikties jums, prezidentes kundze, par jūsu interesi un rūpēm, ko esat veltījusi latviešu kopienai. Ar patiesu prieku varu teikt, ka latvieši Īrijā ir aktīvi, organizējot savu ikdienas dzīvi, un uztur gan saikni savā starpā, gan ar tuviniekiem un draugiem, kuri palikuši Latvijā, – darbojas vairākas latviešu biedrības, bērnu nedēļas nogales skola, tiek izdots laikraksts un noturēti dievkalpojumi latviešu valodā, kā arī kopīgi svinēti latviešu un īru nacionālie svētki.

Īpaši es vēlētos uzsvērt Latvijas un Īrijas saites kultūras jomā. Latviešiem jau izsenis ir pazīstami un iemīļoti ievērojamākie īru autori – Oskars Vailds, Bernards Šovs, Airisa Mērdoka. Latvijas teātros ir iestudētas vairākas Semjuela Beketa lugas. Izcilā īru rakstnieka Džeimsa Džoisa romāns “Uliss” latviešu valodā tulkots divas reizes, un, pateicoties Īrijas vēstnieka Tima Mova aktīvai darbībai, šogad Ventspils augstskolā norisinājās informatīvi pasākumi, veltīti šā ievērojamā autora dzīvei un literārajai darbībai. 2006.gada nogalē Latvijas skatītājiem tika piedāvātas Īrijas filmu dienas, kas ļāva iepazīties ar Īrijas nozīmīgākajiem kinematogrāfa darbiem un sniedza ieskatu arī Īrijas jaunāko laiku vēsturē. Īriem ir bijusi iespēja iepazīt Latvijas kordziedāšanas mākslu – latviešu kori ir dziedājuši koncertos un plūkuši laurus starptautiskos koru konkursos Dublinā, Korkā un Droghedā.

Cienījamā prezidentes kundze!

Īrija iestājās Eiropas Savienībā 1973.gadā, kļūstot par Eiropas veiksmes stāstu. Ekonomiskās izaugsmes un Eiropas Savienības radīto iespēju izmantošanas prasmes dēļ Īrija nereti tiek dēvēta par ķeltu tīģeri. Latvija šobrīd ir šā izaugsmes ceļa sākumposmā, un mēs ar apbrīnu raugāmies uz jūsu iedvesmojošo piemēru, cerot to atkārtot. Es vēlētos paust visdziļāko un sirsnīgāko pateicību par atbalstu, kādu esat mums snieguši Eiropas integrācijas procesā un savas nepārvērtējamās pieredzes pārņemšanā.

Esmu gandarīta par augošajām ekonomiskajām attiecībām mūsu valstu starpā un ceru, ka mūsu valstu ekonomiskās saites turpinās attīstīties vēl straujāk nākotnē. Mūsu ekonomiskās sadarbības izaugsmei joprojām ir liels potenciāls (Īrija ir 17.vietā eksportā un 29.vietā importā). Es aicinu uzņēmējus vairāk izmantot iespējas, ko sniedz Eiropas Savienība, un esmu droša, ka šī vizīte būs pozitīvs impulss mūsu ekonomisko attiecību veicināšanā un īru investoru darbībai Latvijā un Baltijas valstu reģionā kopumā.

Cienījamā prezidentes kundze!

Es ar pārliecību varu teikt, ka mūsu tautu savstarpējās saites un kontakti rada stabilu pamatu Latvijas un Īrijas sadarbībai nākotnē un vēl ciešāku attiecību veidošanai. Es uzsaucu šo tostu par jums, prezidentes kundze, un jums, Dr.Makalīz! Par īru un latviešu tautu labklājību, par Īrijas un Latvijas draudzību un ciešu sadarbību vienotā Eiropā!

 

Pie Latvijas Saeimas priekšsēdētāja

21.maijā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Īrijas prezidenti Mēriju Makalīzi (Mary McAleese). Sarunā piedalījās arī Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Saeimas priekšsēdētājs un Īrijas prezidente uzsvēra abu valstu labās attiecības, kuru sekmīgai attīstībai pamatu veido daudzi saskarsmes punkti – Latvija un Īrija kā mazas valstis saglabājušas savu identitāti un nozīmību sarežģītajos vēstures ceļos, arī valstu mentalitātē un garīgajās vērtībās atrodamas daudzas līdzības.

I.Emsis akcentēja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir svarīgs Īrijas ekonomiskās veiksmes stāsts, tās gūtā pieredze dinamiskas un strauji augošas valsts ekonomikas izaugsmē. M.Makalīze atzinīgi novērtēja no Latvijas izbraukušo un Īrijā strādājošo iedzīvotāju pozitīvo ietekmi uz viņas valsts ekonomiku. Pārsvarā tie ir jauni un augsti izglītoti cilvēki, “lieliski Latvijas vēstnieki Īrijā”, sacīja M.Makalīze.

Puses padziļināti pārrunāja Eiropas Savienības aktualitātes – abu valstu nostāju Līguma par Konstitūciju Eiropai risinājumā, nepieciešamību veidot vienotu Eiropas Savienības enerģētikas politiku un Latvijas aktīvo dalību jauno kaimiņu politikas īstenošanā.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs pauda cerību par abu valstu politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības paplašināšanos nākotnē.

Saeimas preses dienests

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!