Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• LL.M. Inese Nikuļceva. “Māklera tiesiskā regulējuma problemātika” 

“Fiziska persona bez reģistrācijas komercreģistrā nedrīkst veikt māklera darbību. Savukārt māklerim, kurš ir komersants, ir saistoši visi Komerclikumā paredzētie māklera pienākumi.

Jau zināmu laiku Latvijā noris diskusija par nepieciešamību normatīvajos aktos paredzēt mehānismu nekustamā īpašuma mākleru kvalifikācijas kontrolei, piemēram, nosakot obligātu mākleru sertifikāciju. Šādas sertifikācijas piekritēji apgalvo, ka, pirmkārt, nekustamā īpašuma mākleru kvalifikācija kopumā ir nepiedodami zema un darba kvalitāte bieži vien apšaubāma, otrkārt, māklera darbības tiesiskais regulējums Latvijā ir nepietiekams.

Konkrētā raksta mērķis nav analizēt nekustamā īpašuma mākleru darba kvalitāti, bet gan izskaidrot māklera regulējumu Komerclikumā un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, kā arī rosināt nepieciešamos pilnveidojumus Komerclikumā.”

• Mg.iur. Māris Meļķisis. “Valsts pārvaldes uzdevumu tiesiskais pamats” 

“Nav noliedzams, ka sabiedrības vērtējums par valsts pārvaldi vistiešāk ir atkarīgs no pašas valsts pārvaldes darbības. Ja valsts pārvalde darbojas labi, lielākā sabiedrības daļa ir apmierināta, bet, ja tā darbojas slikti, sabiedrībā valda neapmierinātība. Viens no būtiskākajiem labas valsts pārvaldes priekšnoteikumiem ir sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes uzdevumu definēšana un prioritāro valsts pārvaldes uzdevumu izvēle. Centīšos šo jautājumu īsumā aplūkot no juridiskā viedokļa.”

• Dipl.iur. Anete Erdmane. “Vārda brīvība un holokausta noliegums” 

“Vārda brīvība ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa. Taču tā nav uzskatāma par absolūtu un neierobežotu brīvību. Vārda brīvības izpausmes var būt saistītas gan ar goda un cieņas aizskaršanu, gan ar rasu vai nacionālo naidu, diskrimināciju un neiecietību kurinošu runu paušanu.

Ņemot vērā antisemītisko ideju izplatību un atdzimšanu, arvien svarīgāk kļūst aizsargāt Otrajā pasaules karā cietušo personu godu, upuru piemiņu, kā arī sabiedrisko kārtību un morāli, jo holokausta nolieguma aizliegums ietver vairāk nekā tikai atsevišķas grupas interešu aizsardzību.

Holokausta noliegums ne vienmēr izpaužas kā pilnīgs Otrā pasaules kara genocīda noliegums. Arī holokausta apjoma apstrīdēšana vai nepietiekama atspoguļošana var tikt uzskatīta par holokausta noliegumu.”

• Mg.iur. Ieva Viļuma. “Intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesiskā realizācija” 

“2007.gada 1.martā stājās spēkā grozījumi vairākos likumos saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesisko aizsardzību. Šo grozījumu pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr.2004/48/EK “Par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu” īstenošana. No vienas puses, Direktīva apkopo dalībvalstu labāko praksi, civiltiesiski cīnoties ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējiem, bet, no otras puses, – Direktīvā noteiktais ir dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo tiesību normu un prakses kopsalikums.

Šā iemesla dēļ nevar viennozīmīgi raksturot katras konkrētās normas piemērošanu. Rakstā ir minēti atsevišķi ārvalstu prakses piemēri gadījumos, ja Direktīvā ietvertās normas bijušas lietotas attiecīgās valsts praksē.”

“Jurista Vārda” redakcija