1992.gada 8.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 90 deputāti. Plenārsēžu darba kārtība 8. un 9.decembrim. Atkārtoju mūsu procedūru. Vispirms svītrojumi, pēc tam ierosinājumi par atsevišķiem balsojumiem un pēc tam papildinājumi.

Lūdzu par svītrojumiem vai atsevišķiem balsojumiem! Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija lūdz plenārsēdi nobalsot par budžeta izskatīšanu kā otro jautājumu sakarā ar to, ka šis jautājums ir steidzams un nav sarežģīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Sakarā ar to, ka 358.dokuments – likumprojekts par grozījumiem budžetā – izdalīts tikai šodien, lūdzu darba kārtības 5.punktu par grozījumiem un papildinājumiem budžetā izskatīt rītdien. Tūlīt pēc darba kārtības 15.punkta izskatīšanas, kas paredzēta pulksten 10.00./

Priekšsēdētājs: Līgotnis, lūdzu!

A.Līgotnis: Aizsardzības un iekšlietu komisija katra ziņā protestē pret budžeta izskatīšanu kā otro jautājumu, jo mēs neesam ar mieru to savam jautājumam – par tiesu varu – laist priekšā. Mūsējais ir ne mazāk svarīgs jautājums, un, kā jūs redzat, aizmugurējos solos gaida uzaicinātie cilvēki. Mēs neuzskatām par iespējamu visu dienu viņus atkal noturēt šajā zālē, kā tas bija pagājušajā otrdienā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Es lūdzu tūlīt pēc valsts kontrolieru iecelšanas izskatīt 359.dokumentu par grozījumiem Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā. Būtībā ir nepieciešama Augstākās padomes formāla piekrišana izmaiņām komisijas sastāvā. Taču, ja šī piekrišana netiks dota, jaunais komisijas priekšsēdētājs nevarēs uzsākt darbu. Tādēļ es lūgtu izskatīt šo jautājumu pēc iespējas ātrāk. Tātad tūlīt pēc kontrolieru iecelšanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Andrejevs.

G.Andrejevs: Cienījamais priekšsēdētāj! Man būtu lūgums 14.jautājumu par civilo aizsardzību otrajā lasījumā pārcelt uz rītdienu, uz kādu fiksētu laiku. Tas ir saistīts ar Civilās aizsardzības štāba pārstāvju ierašanos. Šā dokumenta apspriešana varētu notikt jebkurā jums izdevīgā laikā – vai nu no paša rīta, vai tūlīt pēc pirmā pārtraukuma, bet tikai lai tas būtu fiksēts laiks.

Priekšsēdētājs: Andrejeva kungs, man ir ļoti grūti momentā jums kaut ko ieteikt, jo es tikai nupat izdzirdēju jūsu priekšlikumu. Būtu labi, ja jūs pats, ņemot vērā to situāciju, kāda būs pēc balsošanas, vēlreiz atnāktu pie mikrofona un ieteiktu konkrēto laiku.

Godātie kolēģi! Ar darba kārtību situācija ir šāda: tā kā svītrojumi nav ierosināti, tad es aicinātu nobalsot par Prezidija piedāvāto darba kārtību, bet pēc tam atsevišķi balsot par laiku, kad izskatīt konkrētos jautājumus – budžeta jautājumu, projektu par tiesu varu un Ivara Krastiņa ierosinājumu par izmaiņām Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā.

Vai ir kādi jautājumi? Vai ir skaidrība par mūsu procedūru? Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es nesaprotu šo atsevišķo balsojumu par tiesu varu.

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim par šā jautājuma izskatīšanas laiku. Neviens neierosināja to svītrot. Svītrojumu vispār nav, ir tikai ierosinājumi par izskatīšanas laiku. Tāpēc es uzskatu, ka mēs varam nobalsot par šo piedāvāto darba kārtību un pēc tam balsot visus citus jautājumus, pēc reitinga nosakot to izskatīšanas secību.

J.Kinna: Jā, bet tad arī es gribētu iekļaut savu priekšlikumu par konkrētu laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Kinna: Ņemot vērā to, ka trīs jautājumi būtībā ir saslēgušies ļoti cieši kopā – tātad likums “Par tiesu varu’’, likums “Par Valsts zemes dienestu’’ un likums “Par zemesgrāmatu darbības atjaunošanu’’, es ierosinu šo jautājumu skatīt pēc nedēļas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tātad par tiesu varu, par Zemes dienestu un...

J.Kinna: ...un likums “Par zemesgrāmatu darbības atjaunošanu’’.

Priekšsēdētājs: Jūs runājat komisijas vai savā vārdā? Paldies. Līgotņa kungs, varbūt nobalsosim par šo darba kārtību, tad sāksim izteikties par motīviem un balsosim par katru jautājumu atsevišķi, jo citādi mums tagad ir grūti visu kopā izlemt. Par visiem ierosinātajiem laikiem būs atsevišķs balsojums. Svītrojumu nebija, tāpēc mēs balsosim par darba kārtību kopumā. Atsevišķi balsosim par laikiem. Lūdzu rezultātu. Paldies. 89 – par, 2 – pret, 3 – atturas. Darba kārtība ir apstiprināta.

Tagad par procedūru, vai tā būs ļoti vienkārša vai ļoti sarežģīta. Gribētos, lai tā būtu vienkārša. Acīmredzot jāveido kaut kāda reitinga tabula, jo kā gan citādi... Visi grib ātrāk izskatīt šos jautājumus.

Tātad pirmā ierosināja Zeiles kundze, lai budžets tiktu izskatīts kā otrais jautājums. Nākamais bija Zaļetajeva kunga ierosinājums – budžetu izskatīt rīt. Līgotņa kungs protestēja. Viņa ierosinājums ir atstāt noteiktajā vietā likumprojektu “Par tiesu varu”, ņemot vērā to, ka šeit ir uzaicināts arī zināms skaits cilvēku. Tātad atstāt jautājumu par tiesu varu tajā vietā, kur to Prezidijs ir ierosinājis.

Ivars Krastiņš ierosināja darba kārtības 17.jautājumu par izmaiņām Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā izskatīt kā otro. Deputāts Kinna ierosināja likumprojektus par tiesu varu, par Zemes dienestu un zemesgrāmatām skatīt vienā blokā nākamnedēļ.

Par to, kā šo procedūru apvienot, lūdzu, kādi ir priekšlikumi?

J.Bojārs: Man ir vēl viena iebilde. Pats pēdējais – 29.jautājums -, protams, šonedēļ netiks izskatīts. Mans priekšlikums nebija vis tāds, ka valdība mūs informē, tad tas viss pazūd un nekas nemainās. Priekšlikums bija tāds, ka attiecīgās komisijas vienlaicīgi šo jautājumu izpēta, noziņo par to un mēs kopā lemjam, kādas ir vajadzīgās izmaiņas un kādi pasākumi ir nepieciešami. Es vēlreiz atgādinu, ka vairākums sabiedrības nav spējīgs samaksāt par dzīvokļiem, par īri un par kurināmo. Cilvēki nav spējīgi! Tāpēc šāda valdības informācija nedos absolūti neko, tāpat kā parasti tā neko nav devusi. Tātad mēs ierosinām šā jautājuma kompleksu izpēti. Varbūt to nevajadzēja šonedēļ pat likt darba kārtībā, toties vajag kompleksi izpētīt un izlemt, ko tad īsti mēs reformējam un kā sabiedrība spēs nomaksāt šos savus rēķinus.

Priekšsēdētājs: Par procedūru. Pirms jūs izsakāt savu viedokli, es varbūt īsi rezumēšu, un jūs tad varēsit komentēt. Praktiski situācija ir tāda: visradikālākais ir deputāta Kinnas un deputāta Zaļetajeva priekšlikums. Deputāts Kinna ierosina šodien neizskatīt likumprojektu “Par tiesu varu”, bet apvienot šo jautājumu ar Zemes dienestu un ar zemesgrāmatām un izskatīt to nākamnedēļ. Ja šis priekšlikums gūs jūsu atbalstu, tad viss pārējais izpaliek. Tad mēs balsosim tikai par Ivara Krastiņa priekšlikumu. Arī par Zeiles kundzes priekšlikumu mēs balsosim. Ja šis priekšlikums negūs jūsu atbalstu, tad būs jābalso par deputātes Zeiles priekšlikumu. Jābalso būs par to pašu priekšlikumu, ka likumprojekts “Par tiesu varu” paliek tur, kur tas jau ir ievietots darba kārtībā. Ivara Krastiņa priekšlikums ir par to, ka jautājumu par šīs komisijas priekšsēdētāju vajag izskatīt kā otro. Un tad iznāks, tā šādā veidā šie jautājumi sarindosies reitinga tabulā. Citu iespēju es šeit neredzu.

Jūs, Vaivada kungs, bijāt pirmais. Lūdzu.

J.Vaivads: Es atbalstu Kinnas kunga priekšlikumu, jo tiešām tie jautājumi ir saistīti. Mēs tos varētu pārbīdīt, bet tad nākamais variants un mans priekšlikums būtu visas šīs izmaiņas tomēr izdarīt tikai tad, kad mēs būtu nobalsojuši, ka atstāsim darba kārtību tādu, kāda tā ir. Un, ja tā tiek akceptēta, tad varētu atteikties no turpmākajiem variantiem, nevis mēģināt kaut ko pārķīlēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man arī bija tāds pats kluss priekšlikums, bet es, būdams sēdes vadītājs, neuzdrošinājos to izteikt.

Lūdzu, deputāts Līgotnis.

A.Līgotnis: Godātie kolēģi, es lūdzu jūs saprast, ka Kinnas kunga priekšlikums praktiski nozīmē to, ka nākamā gada 1.janvārī (kā tas ir ieplānots) tiesu reforma tādā gadījumā mums netiks uzsākta, jo Tieslietu ministrija nepaspēs sagatavot tos likumdošanas aktus, kuri ir nepieciešami, lai to varētu izdarīt. Bez tam šeit ir zināms loģikas trūkums, jo tos likumprojektus, kas ir otrajā lasījumā, taču nevar skatīt vienlaikus ar tiem, kas ir trešajā lasījumā. Dabiski, vispirms ir principiāli jāizšķiras par vienu lietu un tikai tad var risināt atsevišķa nesais­tīta likuma likteni. Šeit šie likumi nav saistīti, kā to Muciņa kungs cenšas iestāstīt, un dažiem tas galvā jau ir sasaistījies, bet es uzskatu, ka jūs šodien pārliecināsities, ka te nav nekādas saistības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man gan ir jāiebilst Līgotņa kungam, kurš uzskata, ka dažiem galvā kaut kas ir sasaistījies. Tad es gribētu palūgt, lai cienītie kolēģi izlasa Zemesgrāmatu likumu. Kādā veidā mēs atjaunosim to darbību un kādā veidā tās sakārtosim, ja mēs šodien vienkārši nobalsosim par to likumu, kuru mums pašreiz piedāvā Līgotņa vadītā komisija. Tātad šeit tomēr ir sasaiste. Un man ir bailes tomēr par to, cienītie kolēģi, ka mēs šodien nobalsosim vienu un pēc tam, kad izskatīsim Zemesgrāmatu likumu, atkal visu celsim atpakaļ. Vai tas būs labāk? Es nezinu, kāpēc par katru cenu vajadzīga šī steiga, lai pēc tam atkal visu pārskatītu. Es sapratu, ka vakardien pie valdības vadītāja, kur mēs bijām izsaukti vēlu vakarā, juristiem bija priekšlikums, ka šo Zemesgrāmatu nodaļu varētu uztaisīt vienkārši kā SIA. Es saprotu, ka ir arī tāda vēlēšanās. Taču es ceru, ka līdz tādiem absurdiem vismaz Augstākajā padomē mēs nenonāksim. Un tāpēc mans priekšlikums tomēr ir visiem šos likumus izlasīt. Visus trīs! Tātad izlasīt tiesu varas likumu, izlasīt, kāds ir otram lasījumam piedāvātais Zemes dienesta likums, bet galvenais – beidzot izlasīt 1938.gada Zemesgrāmatu likumu, jo man ir bail, ka šajā zālē tikai divi vai trīs tos ir izlasījuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es domāju, ka Grūbes kunga izteiktie argumenti tieši liecina par to, ka mums tas ir jāizskata. Jo šī atlikšana neatrisinās problēmu. Trešais lasījums nav pirmais lasījums. Ja tas ir iekļauts darba kārtībā... Pagājušajā nedēļā tika nolemts, ka atliks uz nedēļu, un mēs visi to akceptējām. Tātad mums ir jāatrisina šis jautājums, vienīgi to izskatot, nevis atliekot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Par procedūru. Es iesaku nesaistīt un nelikt vienā rindā jautājumu par tiesu varu un jautājumu par grozījumiem budžetā. Es ierosinu vispirms izlemt jautājumu par tiesu varu un tikai pēc tam, kad jau būs panākts rezultāts, izskatīt budžeta jautājumus.

Kas attiecas uz tiesu varu, tad es neredzu nekādu tiešu sakaru ar diviem pārējiem piedāvātajiem jautājumiem. Sasaistīt šos divus jautājumus – tas nozīmē vienkārši neizlemt nevienu no tiem, vēl vairāk – šo jautājumu likumprojekti ir dažādās gatavības stadijās. Tāpēc es uzskatu, ka jautājums par tiesu varu jāizskata tad, kad tas ir paredzēts darba kārtībā, bet attiecībā uz budžetu mums ir trīs iespējas: Zeiles kundzes ieteikums to izskatīt šodien kā otro; atstāt, kā ir darba kārtībā; mans priekšlikums – izskatīt budžeta grozījumus rītdien no rīta, ievērojot to, ka dokumenti tika izdalīti tikai šodien no rīta. Tas ir diezgan liels projekts. Es uzskatu, ka deputātiem nepieciešamas kaut dažas stundas, lai detalizēti iepazītos ar to un labi apzinātu, kas ar budžetu notiek./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Cienījamie kolēģi, es lūdzu mazu mirkli uzmanības! Man ļoti žēl, ka iznāk oponēt Līgotņa kungam, bet ar 1.janvāri jā­stājas spēkā arī tiesu reformai. Gluži tāpat ar 1.janvāri ir jāsāk darboties zemes īpašumam. Un Latvijas laika Zemesgrāmatu likumā ar šo īpašumu juridisko nostiprināšanu nodarbojās tiesu sistēma. Zemesgrāmatas atradās tiesu sistēmā. Pašreiz mūsu piedāvātais tiesu varas likums neparedz šādas problēmas atrisināšanu. Un tāpēc es lūdzu: vispirms nākamajā nedēļā izdebatēsim Zemesgrāmatu likumu pirmajā lasījumā un pēc tam galīgi akceptēsim tiesu varas likumu.

Priekšsēdētājs: Bojārs, pēc tam – Ozols.

J.Bojārs: Es nekādi nevaru piekrist iepriekšējam runātājam. Šis likums ir tikai pirmajā lasījumā, un mēs to vispār neesam apsprieduši. Tātad Zemesgrāmatu likums tiek atlikts... Atvainojiet, tiesu reforma tad tiek atlikta vēl uz trim lasījumiem. Es uzskatu, ka tiesu reforma ir galīgi iekavēta. Mēs to nedrīkstam pieļaut. Zemes īpašuma reģistrācija ir tikai viens mazs aspekts visā tiesu reformā. Un mēs šo aspektu vienmēr, ja tas ir vajadzīgs, varam labot. Pie tam es absolūti neesmu pārliecināts, ka tieši sistēma, kura bija pirmskara Latvijā, ir pareiza. Zviedriem tik tiešām tas cilvēks, kurš reģistrē šos zemes īpašumus, saucas tiesnesis, bet pašu šo varu sauc nevis par tiesu, bet par institūciju. Es to vēlreiz pārbaudīju Zviedrijas likumdošanā. Un nekas no tā nemainās. Tā ka mēs šo niansi varēsim iestrādāt tiesu varas likumā, jo tur šī institūcija ir ieskicēta tikai vispārējos vārdos. Es ierosinu likumu “Par tiesu varu” tomēr nobalsot, jo mēs vēl četras piecas nedēļas ar šo likumprojektu gaidīt nevaram. Tas nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Ozols, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist Zaļetajeva kunga teiktajam, ka šis biezais likumprojekts par budžeta izmaiņām satur tikai vienu būtisku punktu, tas ir, 2.punktu, kas nodrošina kompensāciju izmaksu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem 1500 rubļu apmērā sakarā ar siltuma tarifu sadārdzinājumu. Tas jau ir stājies spēkā ar 1.novembri, bet finansējums vēl nav atvērts. Un arī mērķsubsīdijas un dotācijas vietējām pašvaldībām nav piešķirtas. Šis ir svarīgākais jautājums, kura izlemšanai mums nevajadzētu daudz laika. Un tāpēc es gribētu lūgt jūs šo jautājumu izskatīt kā otro darba kārtības punktu, lai mēs šodien to varētu izskatīt arī otrajā lasījumā un iedarbināt mehānismu šo līdzekļu izdalīšanai caur Latvijas Bankas mūsu valdības budžeta fondu. Tāpēc lūdzu noteikti atbalstīt šo priekšlikumu un izskatīt kā otro punktu. Tajā pašā laikā arī noteikti uzskatu, ka ir jāatbalsta arī likuma “Par tiesu varu” izskatīšana, jo mēs to jau vienreiz trešajā lasījumā esam skatījuši. Arī šā likuma izskatīšana nav tik darbietilpīga, un es katrā ziņā nebūt neuzskatu, ka tas būtu saistāms ar Grūbes kunga minēto likumu, ka vajag gaidīt šo pirmo lasījumu un atlikt šo trešo lasījumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es saprotu, ka juristi katrā ziņā vienkārši netur to vārdu, kuru viņi vakardien izteica arī pie premjera kunga, - ka vajag tomēr ļoti korekti paskatīties šajā Zemesgrāmatu likumā, kas tur bija ierakstīts, un tad varētu nonākt pie kopsaucēja. Taču tā, bez šaubām, ir viņu goda lieta, ne jau manējā. Es šeit kolēģiem varu tikai pateikt, ka ne jau mēs, mūsu komisija, apturēja šā Zemesgrāmatu likuma izskatīšanu. To saku tāpēc, lai pārējiem kolēģiem arī būtu skaidrs. To ir darījusi Likumdošanas jautājumu komisija, un tāpēc tas visiem nav zināms, kas tur ir ierakstīts, kādā veidā un tā tālāk. Tā ka es vienkārši izsaku nožēlu par šādu procedūru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs.

A.Panteļejevs: Vakar Tautas frontes frakcija apsprieda šo jautājumu un nobalsoja par to, ka šis likumprojekts “Par tiesu varu” šodien ir jāakceptē trešajā lasījumā. Noteikti! Bez tam tāds, kāds tas ir pašlaik. Jautājums par zemesgrāmatām ir ļoti svarīgs jautājums, kas ir jādebatē un jāatrod tā risinājums. Un, ja šis risinājums tiks atrasts pēc tam, tad var mainīt arī likumu par tiesu varu. Taču šobrīd mums jāatceras, ka jautājums par zemesgrāmatām ir ļoti svarīgs jautājums, kādi nebūt nav visi milzīgie jautājumi, kuri saistīti ar tiesu funkcionēšanu. Ja mēs iekavēsim kopējo tiesu funkcionēšanu šā viena jautājuma dēļ, tad sekas var būt traģiskas. Manai komisijai, Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai, katru dienu nākas sastapties ar šo problēmu, un mēs redzam, kas notiek, ja tiesu funkcionēšana tiek aizkavēta. Es kategoriski protestēju, ka šā viena neatrisinātā un iekavētā jautājuma dēļ - es gan nezinu, tieši kura vainas dēļ, – mēs tagad aizkavējam visu tiesu reformu.

Priekšsēdētājs: Šeit izskanēja replikas – pārtraukt balsošanas motīvu izteikšanu, bet rakstiskā veidā man tas nav iesniegts. Tāpēc mēs turpinām.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es ierosinātu nobalsot par jautājumiem tādā secībā, kādā tie šeit tiek piedāvāti. Ja mēs to laiku, ko tērējām, pamatodami tos vai citus grozījumus, izlietotu lietderīgi, tad mēs tagad varbūt jau būtu tikuši līdz budžetam.

Attiecībā uz likumu “Par tiesu varu” un šīm zemesgrāmatām es domāju, ka visas tās pretenzijas, kuras izteica mūsu zemniecības pārstāvji, ir vietā un ir pamatotas, bet, apturot kāda jautājuma izskatīšanu, mēs nepanāksim neko. Tāpēc pamēģināsim lēmumā par likumu “Par tiesu varu’’ ieviest to, kas ir nepieciešams, lai tas vismaz ļautu tālāk strādāt pie zemesgrāmatām, bet pēc tam to tā vai citādi savstarpēji varētu saskaņot. Ilgāk šo jautājumu apturēt nav iespējams. Mēs vienkārši buksējam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu uzmanību par procedūru! Mums izvirzās šāda situācija: ja mēs apkopojam to, ko kolēģi ir ierosinājuši, tad, lai šo jautājumu izšķirtu, ir vajadzīgi divi balsojumi. Pirmais balsojums – atstāt darba kārtības punktus tādā secībā, kādā tie jau ir iekļauti, jo it sevišķi man nav tiesību revidēt Augstākās padomes Prezidija ieteikumu. Es saprotu, ka komisija var savu priekšlikumu atsaukt, un mēs tad nebalsojam. Ar Augstākās padomes Prezidija piedāvāto projektu, kas ir pieņemts ar lēmumu, ir citādi: es domāju, ka man nav tiesību to revidēt. Taču ir vēl otrs priekšlikums, kas paredz, ka šo jautājumu vajag izskatīt kopā ar likumprojektiem par tiesu varu, Zemes dienestu un zemesgrāmatām un to varētu izskatīt pēc nedēļas. Acīmredzot būtu pareizi, ja par šiem abiem priekšlikumiem mēs nobalsotu, un, kurš iegūs balsu vairākumu, tas arī būs spēkā. Ja jums nav iebildumu pret tādu procedūru, tad es tā darīšu.

Attiecībā uz budžetu mēs varētu balsot atsevišķi, jo tas nesaistās ne ar tiesu varu, ne ar zemesgrāmatām un pārējām lietām. Ja iebildumu nav, būs divi balsojumi. Es pirmo uz balsošanu lieku priekšlikumu, ka jautājumu par tiesu varētu atstāt tur, kur to jums ir piedāvājis Augstākās padomes Prezidijs. Tas būs viens balsojums. Otrs balsojums būs par Kinnas kunga priekšlikumu – tiesu varu saistīt ar Zemes dienestu un zemesgrāmatām un pārnest tā izskatīšanu uz nākamo nedēļu.

Pirmais balsojums – atstāt tā, kā šeit ir piedāvājis Augstākās padomes Prezidijs. Lūdzu rezultātu. 64 – par, 13 un 19.

Lūdzu, balsosim par Kinnas kunga priekšlikumu – izskatīt nākamnedēļ kopā ar likumprojektiem par Zemes dienestu un zemesgrāmatām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! 37 – par, 21 – pret, 33 – atturas. Šis jautājums paliek darba kārtībā Augstākās padomes Prezidija piedāvātajā variantā.

Par budžetu. Acīmredzot pareizi būtu konsekventi vadīties pēc tās pašas metodikas. Vispirms balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto variantu, pēc tam par Zeiles kundzes ierosinājumu un izšķirsim jautājumu ar balsu vairākumu. Nav iebildumu?

Zaļetajeva kungs, vai jūs par procedūru? Par balsošanas motīviem mēs laikam esam jau pabeiguši. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Ir vēl trešais priekšlikums – likumprojektu par budžetu izskatīt rītdien./

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu. Pirmais balsojums – Augstākās padomes Prezidija piedāvājums – izskatīt kā piekto jautājumu. Otrais balsojums – izskatīt kā otro jautājumu, un trešais – izskatīt rīt. Būs trīs balsojumi.

Pirmais balsojums – par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto secību un vietu. Lūdzu rezultātu. 60, 2, 23. Paldies.

Balsojam par Zeiles kundzes piedāvājumu – izskatīt to šodien kā otro jautājumu. Balsojiet, lūdzu! Rezultātu! 41, 9, 39. Paldies.

Zaļetajeva kunga piedāvājums – izskatīt rīt. Balsojiet, lūdzu! Rezultātu! 22, 37, 22. Paliek Augstākās padomes Prezidija piedāvātā secība un šā jautājuma izskatīšanas vieta.

Pēdējais bija Ivara Krastiņa priekšlikums. Kolēģi, lai būtu ātri un konsekventi ievērota vienāda attieksme pret visiem jautājumiem, acīmredzot būtu jārīkojas tāpat. Pirmais - Augstākās padomes Prezidija piedāvātā vieta un secība. Otrais variants ir Ivara Krastiņa kunga lūgums – pārcelt to kā otro jautājumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto – skatīt to 9.decembrī kā 17.jautājumu. Lūdzu rezultātu. 54, 7, 19. Paldies.

Balsosim par Ivara Krastiņa lūgumu – izskatīt to šodien kā otro jautājumu. Balsojiet, lūdzu! Rezultātu! 34, 7, 31. Paliek Augstākās padomes Prezidija ieteikums.

Andrejeva kungs, vai jums ir konkrēts priekšlikums?

G.Andrejevs: Mums būtu lūgums skatīt to rīt pulksten 12.00. Pēc pārtraukuma.

Priekšsēdētājs: Atkārtoju vēlreiz – jūsu priekšlikums bija, lai deputāti vēlreiz...

G.Andrejevs: Šis ir darba dienas pēdējais jautājums – 14.punkts.

Priekšsēdētājs: Likumprojektu “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” otrajā lasījumā varētu skatīt rīt pulksten 12.00. Lūdzu, paskatieties, kolēģi! Mūsu procedūra ir tāda: ja iebilžu nav, mēs nebalsojam. Kolēģi Bojār, jūsu lūgumu mēs pieņēmām zināšanai. Mums nekādi balsojumi nebija vajadzīgi.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Varam sākt izskatīt šodienas darba kārtību. Pirmais punkts – par valsts kontrolieru iecelšanu. Lūdzu, Gavrilova kungs! Vai esmu kaut ko palaidis garām?

M.Gavrilovs: Papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi, tā ir mana vaina. Lūdzu, par papildinājumu.

M.Gavrilovs: */No vēlētājiem nepārtraukti ienāk sūdzības par Darba biržas darbību. Ņemot vērā situāciju ar bezdarbu, ir priekšlikums šeit noklausīties Blažēviča kungu par situāciju bezdarba jautājumā un par Darba biržas darbību. Šis jautājums ir obligāti jāizskata, jo iedzīvotāju vidū par šo situāciju ir ļoti liela neapmierinātība./

Priekšsēdētājs: Paldies. Informācija par Darba biržu. Kad jūs ierosināt to noklausīties?

M.Gavrilovs: */Es domāju, ka varētu rītdien pulksten trijos./

Priekšsēdētājs: To nevar, jo mums rīt pulksten 15.00 jau ir iebalsots cits jautājums.

M.Gavrilovs: */Nu, tādā gadījumā pulksten piecos./

Priekšsēdētājs: Pēc valdības informācijas par īri. Pēc valdības informācijas par dzīvokļu un komunālajām izmaksām deputāts Gavrilovs ierosina noklausīties informāciju par biržas darbu.

M.Gavrilovs: Un Blažēviča kunga atskaiti.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Bojārs!

J.Bojārs: Tādā redakcijā, kādā šis jautājums ir rītdienas darba kārtībā, es ierosinu to svītrot, jo tam nav nekādas jēgas – tikai noklausīties šādas informācijas. Mēs tādas desmitiem esam klausījušies. Tātad man ir priekšlikums šo jautājumu sagatavot visām kompetentām komisijām, valdībai sagatavot priekšlikumu plānu. Tad varētu noklausīties un izlemt. Šāda informācija nav vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Jūs runājat par Darba biržu vai par īri?

J.Bojārs: Starp citu, mēs tā nobalsojām, taču šeit ir ierakstīta tikai valdības informācija. Kāpēc tā? Mēs taču pagājušajā nedēļā tā nobalsojām – kompleksi risināt šo jautājumu, bet te ir ierakstīts – valdības informācija...

Priekšsēdētājs: To mēs varēsim precizēt, taču tagad balsosim par Gavrilova kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 36 – par, 8 – pret, atturas – 32. Nav balsu vairākuma.

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Tad iespējams atbalstīt arī Bojāra kunga priekšlikumu to izskatīt kā darba kārtības jautājumu./

Priekšsēdētājs: Vispirms mēs precīzi paskatīsimies stenogrammā, kādas šeit ir kļūdas. Taču, pirms neesam stenogrammā precīzi konstatējuši, es aicinātu neatklāt debates par šo jautājumu.

Es atvainojos, Kalniņa kungs! Lūdzu, jums vārds! Par valsts kontrolieru iecelšanu.

J.Bojārs: Atvainojiet, Gorbunova kungs! Tātad mans priekšlikums – šo jautājumu šādā redakcijā šonedēļ svītrot...

Priekšsēdētājs: Pirms pārtraukuma mēs paskatīsimies stenogrammu, lai būtu zināmi vainīgie... Jūs vienmēr varēsit izlemt.

Lūdzu, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš, valsts galvenais kontrolieris: Iepazīstināšu jūs ar valsts kontrolieru amata kandidātiem. Es gribēju piebilst vēl to, ka Augstākās padomes Prezidijs pagājušajā nedēļā valsts kontrolei apstiprināja jaunu tāmi, saskaņā ar kuru valsts kontrolieru skaits mūsu valstī tiek palielināts apmēram par vienu trešo daļu. Pēc šīs tāmes katrā rajonā turpmāk ir paredzēts pa vienam valsts kontrolierim, bet lielākajos rajonos un pilsētās – pa diviem valsts kontrolieriem, tādas, piemēram, ir Liepāja un Daugavpils. Izejot no tā, mēs jau šogad sākam meklēt cilvēkus, lai nokomplektētu štatus.

Jāsaka tā: ir divu veidu parādības. No vienas puses, ir ļoti liela vietējo padomju pasivitāte, kuras neatbild pat uz mūsu vēstulēm. Tāpēc ir ļoti liels lūgums deputātu kungiem savos vēlēšanu apgabalos paskatīties piemērotas kandidatūras. No otras puses, vietējās padomēs ir uzvirmojušas lielas kaislības starp dažādām kandidatūrām. Politiski dažādi noskaņotie cilvēki un grupējumi izvirza katrs savus kandidātus, un ir ļoti grūti izšķirties, kuram dot priekšroku. Jā, pēc štatu sarakstiem ir paredzēts tikai viens cilvēks attiecīgajā rajonā. Šis darbs ir grūts un nepateicīgs, un, kamēr šis darbs nav sākts, man būtu lūgums tīši nesaasināt un lieki nesarežģīt šo stāvokli.

Pāreju pie atsevišķiem cilvēkiem. Atbilstoši piedāvātajam sarakstam pirmais ir Rollis–Mangulis no Liepājas, taču viņš pagaidām nav ieradies.

Nākamais ir Jānis Tiļugs. Jānis Tiļugs, ja jūs viņu iecelsit par valsts kontrolieri, strādās Liepājas pilsētā un Liepājas rajonā. Bija arī domāts, ka viņš vispār darbosies šajā ekonomiskajā reģionā, tātad arī Saldū un Kuldīgā, taču, vadoties pēc pēdējās apstiprinātās tāmes, tur būs iespējams pieņemt citus cilvēkus. Tātad Tiļugs darbosies Liepājas rajonā un Liepājas pilsētā. Arī Liepājas rajona valde un pilsētas valde ir iepazinušās ar šo kandidātu un iesaka viņu valsts kontroliera amatam. Pēc ieņemtajiem amatiem šim cilvēkam ir ļoti liela “vienveidība’’, jo pēc augstskolas beigšanas viņš visu laiku ir strādājis vienā un tajā pašā vietā – paju sabiedrībā “Otaņķi’’ bijis galvenais enerģētiķis, lai gan viņam ir valsts kontrolierim atbilstoša ekonomista organizatora izglītība.

Lūdzu, Tiļuga kungs!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienu sekundīti, Kalniņa kungs! Kolēģi, es jums atgādināšu procedūru, un tad varbūt jums radīsies kādi priekšlikumi. Procedūra ir šāda: Kalniņa kungs mūs iepazīstina ar attiecīgajām kandidatūrām. Es domāju, ka mēs viņam vispirms varam uzdot jautājumus kopumā, pēc tam kandidāts nāk mūsu priekšā, mēs uzdodam jautājumus un balsojam. Ir vajadzīgas 60 balsis. Kā es saprotu, tāda līdz šim ir bijusi mūsu procedūra. Vai par procedūru nav iebilžu? Ja tādas ir, tad izsakiet savu viedokli. Tagad var uzdot jautājumus Kalniņa kungam kopumā par šo procedūru un par visu pārējo, kas saistīts ar kontrolieru iecelšanu, bet jūs vēl uzkavējieties un drusciņ pagaidiet.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Man ir jautājums Kalniņa kungam: sakiet, lūdzu, kāpēc netiek pildīts Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas valsts kontroli’’ 3.pants? Ja es pareizi saprotu, tad līdz šim neviens kontrolieris nav nodevis zvērestu, tātad neviena kontroliera vēl nav.

A.Kalniņš: Valsts kontrolieri ir. Tas nav izšķirošais jautājums. Izšķirošais jautājums ir tas, ka Augstākā padome ir nobalsojusi par valsts kontrolieriem un viņus iecēlusi. No manas puses patiešām nav bijusi vajadzīgā iniciatīva, es to gaidīju no Augstākās padomes – izkārtot laiku šāda zvēresta pieņemšanai. Pašlaik man ir bijis ļoti grūti dabūt laiku šo valsts kontrolieru iecelšanai. Iedomājieties – no šā jautājuma izskatīšanas Likumdošanas komisijā līdz plenārsēdei ir pagājušas trīs nedēļas, kamēr mēs ar mokām dabūjām šo jautājumu darba kārtībā.

J.Kinna: Taču tad man ir jautājums jums kā galvenajam valsts kontrolierim: vai kontrolieris tiek iecelts ar iecelšanu vai pēc zvēresta nodošanas? Kā jūs traktētu šo likumdošanas aktu?

A.Kalniņš: Es saprotu tā, ka noteicošais ir tas, vai Augstākās padomes deputāti nobalso, bet zvērests ir papildu lojalitātes apliecinājums valstij.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Cienījamais referent, man tomēr būtu lūgums paskaidrot, kādi ir šo kandidātu atlases principi, domājot tieši par profesijām? Es te vairāk redzu savus amatbrāļus – inženierus, nevis ekonomistus un juristus. Vai te ir kāds noteikts mērķis? Varbūt atlase notiek tieši pa profesijām, jo, es domāju, tautas kontroles variants mums nav jāatkārto, kad izraudzījās pēc partijiskās piederības.

A.Kalniņš: Diemžēl pati dzīve mums diktē šādus noteikumus. Protams, ekonomista, finansista, grāmatveža, jurista specialitāte būtu visvēlamākā valsts kontrolei. Taču diemžēl šie cilvēki atrod labāk atalgotas vietas privātstruktūrās un pie mums nenāk. Es būšu ļoti priecīgs, ja deputātu kungi piedāvās pēc iespējas vairāk cilvēku ar šādām profesijām. Bet diemžēl... Es negribu apvainot šos cilvēkus, kuri pretendē uz šādu ļoti grūtu un nepateicīgu darbu. Ja kāds aktīvi strādā, tas sev visapkārt iemanto ienaidniekus. Es esmu pateicīgs, ka šie cilvēki arī ar šādām inženieru profesijām piekrīt un ir gatavi strādāt šo grūto darbu.

G.Grūbe: Un, ja drīkst, tad vēl būs otrs jautājums.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti: Tiļuga kungs, apsēdieties, jo te ir vēl jautātāji. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Un otrs jautājums. Man gan jāsaka, ka arī Roķa kungs ir šeit un tāpēc varbūt nebūtu gluži taktiski tādu jautājumu uzdot, jo to vajadzētu uzdot viņam pašam. Tomēr es gribētu jums uzdot šo jautājumu. Tātad, cik man zināms, Dobeles padome pārskatīja sava priekšsēdētāja darbību un ar noteiktu balsu skaitu viņu pārvēlēja. Tagad šo kungu jūs piedāvājat valsts kontroliera amatam. Tātad šis konflikts rajonā turpināsies? Un kā jūs to spēsit atrisināt?

A.Kalniņš: Šis konflikts ir atrisinājies tādā veidā, ka Roķa kungs pēdējā brīdī atsauca savu kandidatūru. Jūs paskatieties pēc sarakstiem! Lai gan šajā sakarā es gribētu piebilst, ka Latvijas Tautas frontes Dobeles nodaļa ir iesniegusi man oficiālu rakstu, ar kuru tā rekomendē šo cilvēku kā taisnīgu un strādātgribošu, tātad piemērotu šim amatam. Taču es vēl gribēju piebilst, kā to savā ievadrunā teicu, ka nevajadzētu šo jautājumu pārvērst par politisku. Šie cilvēki strādās ilgāk par pašreizējo parlamenta sasaukumu. Tikai galvenais valsts kontrolieris noliks savas pilnvaras, bet uz viņiem attiecas Darba likumu kodekss uz vispārējiem pamatiem. Tā ka, ja šeit ir kaut kāda politiskā ieinteresētība vai tamlīdzīgi, tad tā izlīdzināsies, jo pēc tam būs arī pašvaldību pārvēlēšana, un visi subjektīvie momenti atkritīs paši no sevis. Par Roķa kungu es jau paskaidroju.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Cienījamais Kalniņa kungs, man te ir dažas neskaidrības, tāpēc gribētu šos jautājumus noskaidrot. Man personīgi nav ne mazāko iebildumu pret Cimdara kungu, kas figurē 338.dokumentā, taču man rokā ir arī dokumentu pakete, kurā ir norādīts, ka Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padome izvirza Liekmani. Sakiet, lūdzu, vai šāda rakstura dokumenti ir arī jūsu rīcībā? Un, ja ir, tad kādi motīvi ir bijuši, izvēloties šādu variantu? Bez tam man vēl ir jāatzīmē, ka no Jelgavas figurē arī Smiltnieces kundze. Man pašreiz tas nav saprotams. Man pašam ir grūti izvēlēties.

A.Kalniņš: Jelgavā dažādas institūcijas un sabiedriskās organizācijas ir izvirzījušas pavisam trīs kandidātus, proti, Cimdara kungu izvirza pašreizējā pašpārvalde, ir attiecīgas vēstules ar Bunkša kunga parakstiem, Likumdošanas jautājumu komisija ir izskatījusi viņa kandidatūru un arī iesaka. Tālāk. Tika izvirzīts arī Liekmaņa kungs, bet Latvijas Nacionālā neatkarības kustība izvirzīja Smiltnieces kundzi. Liekmaņa kunga kandidatūra izpalika morālu apsvērumu dēļ, jo viņa abi pieaugušie dēli izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās. Šādu apsvērumu dēļ es pats šajā gadījumā patiešām vienpersoniski noraidīju šo kandidatūru, lai gan pats par sevi cilvēks nav slikts un ir pietiekami profesionāls. Viņam ir augstākā ekonomiskā izglītība un tamlīdzīgi. Uzskatu, ka viņš nevar iet pārbaudīt citus, ja pašam ģimenē nav kārtības.

Tālāk. Pēc sākotnēji apstiprinātās tāmes Jelgavas pilsētai un Jelgavas rajonam bija paredzēts tikai viens valsts kontrolieris, bet, tā kā tika izvirzītas vairākas kandidatūras, lai mazinātu šo it kā strīdu, es piekritu, ka vajag virzīt abas kandidatūras un atstāt šā jautājuma izlemšanu jūsu, deputātu kungu, rokās. Balsojot jūs to izšķirsit. Ja jūs ievēlēsit abus šos cilvēkus – gan Cimdara kungu, gan Smiltnieces kundzi ?, es būšu tikai pateicīgs, jo nākotnē, kā jūs dzirdējāt, valsts kontrolē ir paredzēta krietna štatu palielināšana.

G.Preinbergs: Paldies par atbildi, un es tomēr gribētu precizēt. Es atkārtoju vēlreiz: man nav ne mazāko iebildumu pret Cimdara kungu, taču man ir Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmums, kuram ir pievienots protokols, ka par deputāta Simdara kandidatūru balsojuši četri deputāti, bet par Liekmani – 44. Vai šādā gadījumā, ja jūs noņemat, būtu jāuzskata, ka Cimdara kungs būtu piemērotāks, neņemot vērā, teiksim, padomes domas?

A.Kalniņš: Es jau paskaidroju. Es pēc tam esmu ticies ar vairākām deputātu delegācijām, un izrādījās, ka daži šie paši pilsētas deputāti nebūtu balsojuši par Liekmaņa kungu, ja būtu zinājuši par viņu, lūk, šos nepateicīgos faktus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs gan varētu šos jautājumus apspriest tad, kad runāsim par konkrētām kandidatūrām.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Atļaujiet uzdot divus jautājumus. Jūs stādījāt priekšā Jāni Tiļugu un Daini Rolli–Manguli kā Liepājas pilsētas valdes un rajona valdes atbalstītus kandidātus. Šajā sakarā man ir jautājums kā Liepājas pilsētas deputātam: kādā veidā izpaužas Liepājas pilsētas valdes atbalsts šīm divām kandidatūrām?

A.Kalniņš: Tas izpaužas tādā veidā, ka man 24.septembrī ir ienākusi pilsētas padomes priekšsēdētāja, pilsētas galvas Lismina kunga vēstule, kurā ir rakstīts: “Liepājas pilsētas valde pēc rajona valdes ieteikuma atbalsta Jāni Tiļugu kā valsts kontroliera kandidātu.’’

J.Lagzdiņš: Tātad jums ir par vienu.

A.Kalniņš: Par Rolli–Manguli ir Liepājas rajona vēstule.

J.Lagzdiņš: Tad vēl otrs jautājums. Kā es saprotu, jūsu rīcībā vairāk vai mazāk ir informācija par katru kandidātu. Šajā sakarā man jautājums: vai jūs nevarētu deputātus informēt par to, kura no izvirzītajām personām nodarbojas ar uzņēmējdarbību?

A.Kalniņš: Nē. Man tādu ziņu nav.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jāni Tiļug! Uzdodiet jautājumus! Jautājumu nav. Paldies. Apsēdieties! Vai kāds vēlas izteikties pirms balsojuma?

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Par balsošanas motīviem. Gribu kolēģiem darīt zināmu frakcijas viedokli šinī jautājumā. Izskatījusi piedāvātās kandidatūras valsts kontroliera amatam, Lauku frakcija uzskatīja par iespējamu atbalstīt šādas kandidatūras... Arī Jāņa Tiļuga kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs nebalsojam par sarakstiem, bet izskatām konkrētas kandidatūras.

A.Felss: Jā, es saprotu, mums ir viedoklis par visām kandidatūrām, bet, lai man nebūtu lieki jāiet pie mikrofona, varbūt...

Priekšsēdētājs: Procedūra neparedz tādus paziņojumus.

A.Felss: Skaidrs. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Izsakiet savu viedokli par Jāni Tiļugu!

A.Felss: Frakcija uzskata par iespējamu atbalstīt šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aizezers.

J.Aizezers: Kolēģi, kā mūsu valsts galvenais kontrolieris informēja, mēs rajonā esam izskatījuši kandidatūras, kuras tiek rekomendētas, un arī rajona valde, kā informēja kontrolieris, atbalsta Jāņa Tiļuga kandidatūru. Tāpēc es aicinu kolēģus balsot “par’’. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Jāņa Tiļuga iecelšanu valsts kontroliera amatā. Rezultātu! 85 – par, pret – nav, 9 – atturas. Jānis Tiļugs iecelts valsts kontroliera amatā. Apsveicam un vēlam sekmes jūsu darbā!

Lūdzu, Kalniņa kungs, tālāk!

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts – Edvīns Skrastiņš ir mutiski saskaņots ar Jūrmalas pilsētas padomi, un rakstisks apliecinājums ar Jaunkļaviņa kunga parakstu ir ienācis arī no Tukuma padomes. Sākotnēji bija domāts, ka Skrastiņa kungs būs reģionālais kontrolieris Jūrmalā un Tukumā, taču pēc pēdējās Prezidija apstiprinātās tāmes viņam iznāk strādāt tikai Jūrmalā, bet Tukumam būs iespēja papildus piedāvāt vēl savu kandidatūru.

Kā jūs redzat, Skrastiņa kunga kandidatūrai nevar izteikt tos pārmetumus, kurus man izvirzīja iepriekš. Skrastiņa kungs pēc izglītības ir inženieris mehāniķis. Viņš ilgstoši strādājis dažādos lauksaimniecības mašīnbūves uzņēmumos un arī pārvaldes iestādēs, kas saistītas ar šo jautājumu. Pēdējā darbavieta ir Latvijas republikāniskā Reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves padome, taču viņš izrādījis interesi arī par ekonomikas jautājumiem un orientējas tajos, tāpēc uzskatu, ka viņš tiks galā ar valsts kontroliera pienākumiem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Gulbi, vai jums ir jautājums Kalniņa kungam? Lūdzu.

J.Gulbis: Cienītais galvenais valsts kontrolieri, man jums ir tāds jautājums. Pēc kāda likuma jūs vadāties, kad atlasāt šos valsts kontrolieru kandidātus?

A.Kalniņš: Es vados pēc Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas valsts kontroli’’.

J.Gulbis: Tad sakiet, kurā pantā ir norādīts, ka jums šie kandidāti ir jāsaskaņo vai jāatlasa ar vietējo padomju palīdzību?

A.Kalniņš: Viņi nav jāsaskaņo ar vietējām padomēm, bet diemžēl šis pats telpu un inventāra jautājums man tomēr ir jāsaskaņo. Es nevaru no Rīgas vienmēr ierādīt kaut vai, piemēram, telpas dienesta kabinetam. Tā ka saimnieciskajā un materiālajā ziņā, neskatoties uz to, ka valsts kontrolieri algu saņem šeit un telpu nomu maksājam mēs, zināma atkarība no vietējām varām tik un tā viņiem ir, un ar to ir jārēķinās. Jāsaskaņo nav.

Priekšsēdētājs: Ozols, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamais Kalniņa kungs! Jūs teicāt, ka jūs saskaņojat nevis konkrēti jautājumu par valsts kontrolieri, bet konkrētu kandidatūru. Tas nozīmē, ka pašvaldības tikai tādā gadījumā, ja tām vēlamo kandidatūru akceptē Augstākajā padomē, izdala viņam telpas un inventāru. Vai tā jāsaprot jūsu teiktais? Jo jūs teicāt, ka esat konkrēto kandidatūru saskaņojis ar vietējo pašvaldību. Kā saprast jūsu teikto?

A.Kalniņš: Tas jāsaprot tā, ka šis pats telpu jautājums ir saistīts arī ar cilvēku personiski, bet ne visos gadījumos es eju vietējo padomju pavadā. To parāda arī Jelgavas jautājuma risināšana, ka ne visas piedāvātās kandidatūras... Es ne visām tām piekrītu.

Priekšsēdētājs: Raimonds Krūmiņš. Lūdzu.

R.Krūmiņš: Sakiet, lūdzu, kurā likuma pantā ir paredzētas šīs reģionālās struktūrvienības valsts kontrolei? Tātad pa rajoniem.

A.Kalniņš: Likumā nav paredzēts. Likumā ir teikts, ka Prezidijs apstiprina tikai tāmi, bet iekšējo struktūru skatos es pats. Tad nu es esmu izdomājis, ka iekšējā struktūra būs tāda: būs noteikts kontrolieru skaits centrā, valsts galvaspilsētā un, izejot no tāmes, no šiem pieticīgajiem līdzekļiem, caurmērā arī katrā rajonā būs vismaz pa vienam valsts kontrolierim. Liepājā un Daugavpilī būtu pa diviem. Bet, piemēram, Jelgava šajā gadījumā... Es pieļauju, ka tādā lielā industriālā centrā pagaidām arī šajos pieticīgajos apstākļos varētu strādāt divi cilvēki, ja jūs viņus ievēlēsit.

R.Krūmiņš: Tad man ir arī papildu jautājums: vai tad tas, ko jūs esat izdomājis, nav jānostiprina ar kaut kādiem likumdošanas vai kādiem citiem tiesiskiem aktiem?

A.Kalniņš: Tas pašlaik nav tik aktuāli. Protams, mēs to varētu darīt tuvākajā vai tālākajā laikā, bet pats aktuālākais attiecībā uz likumu “Par valsts kontroli” pašlaik ir tas, ka tur nav iestrādāts nekāds sankciju mehānisms. Varbūt tas ir arī pareizi, bet varbūt ir nepareizi, tomēr tas patlaban ļoti apgrūtina mūsu darbu. Mēs varam tikai dot savus atzinumus un ierosinājumus, bet mūsu atzinumus var nepildīt. Tas šajā gadījumā ir pats noteicošākais jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Kalniņa kungs, jūs savā uzstāšanās runā vismaz trīs reizes esat lietojis formulu: “Prezidijs apstiprina tāmi.” Līdz šim Prezidijam gan nekādas naudas nav bijis.

A.Kalniņš: Tā tas ir. Taču šeit ir tikai juridiska nianse – patiesībā saskaņā ar pastāvošo kārtību Prezidijs nerisina naudas jautājumus, taču, ja mēs lasām likumu “Par valsts kontroli”, tad tur tā ir ierakstīts, ka apstiprina tāmi.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, Prezidijs apstiprina visiem štatus, arī tām institūcijām, kuras jūs piekarināt pie Augstākās padomes.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Vai es pareizi sapratu to, ka Skrastiņa kungs ir domāts tieši Jūrmalas pilsētas uzraudzībai no valsts kontroles puses?

A.Kalniņš: Jā. Sākotnēji bija domāts Jūrmalai un Tukumam, bet, ņemot vērā to, ka notiks šī štatu palielināšana, tad viņš ir domāts tikai Jūrmalai.

G.Grūbe: Un tad ir otrs jautājums: vai tādā gadījumā Jūrmalai patiešām un noteikti ir vajadzīgs lauksaimniecības inženieris, kas varētu iedziļināties Jūrmalas problēmās?

A.Kalniņš: Skrastiņa kungs vispār ir izrādījis interesi par ekonomikas jautājumiem, un es domāju, ka noteicošā ir tieši cilvēka radošā attieksme pret darbu un viņa spēja sevi pilnveidot.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Lauku frakcijas deputāti nolēma atturēties attiecībā uz Skrastiņa kungu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Man, Kalniņa kungs, jums būtu lūgums paskaidrot, kas šodien ir kontrolieris: tātad reģionālajam kontrolierim ir alga, mašīna, sekretāre... Kas viņš tur būs? Kāda viņam būs apmaksa?

Un otrs: vai jūs varētu pateikt tomēr valsts kontroles tāmi? Cik liela tā ir šodien?

A.Kalniņš: Pašlaik sakarā ar pēdējiem labojumiem budžetā mums ir izdalīti 1,5 miljoni. Saimnieciskajām vajadzībām tie visi ir iztērēti, bet mēs tikpat kā neesam iepirkuši mēbeles, jo mums nebija naudas. Algām mums nauda ir palikusi, un tāpēc es arī virzu jums valsts kontrolierus. Uz nākamo gadu pēc tiem projektiem... Tie gan vairs nav projekti, jo Prezidijs jau ir apstiprinājis tāmi, un tur visam gadam ir paredzēts 21 miljons rubļu, taču prakse diemžēl ir tāda, ka Finansu ministrija, izpildvara, mums tikai pamazām izsniedz šo naudu, nevis visu izdala uzreiz. Tāds ir stāvoklis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to tāmi es vēlreiz paskaidrošu. Augstākās padomes Prezidijs apstiprina štatus, un tāme izriet no šiem štatiem.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Gorbunova kungs, es nesaprotu, ko mēs šeit apspriežam – vai mēs apspriežam Kalniņa kunga morālo seju un globālus jautājumus vai izvirzām konkrētus cilvēkus? Ja mums Skrastiņa kungs nepatīk, es domāju, nerunāsim ar Kalniņa kungu, bet balsosim par vai pret. Gorbunova kungs, es domāju, ka mēs varētu strādāt konkrētāk.

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs, ka jūs pats atbildējāt uz savu jautājumu.

Lūdzu, Skrastiņa kungs, nāciet tribīnē! Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Deputāte Čebotarenoka.

V.Čebotarenoka: Vai jūs zināt kaut ko tuvāk par Jūrmalas pilsētu un jūtaties tik drošs, ka tik specifiskā pilsētā, kāda ir kūrortpilsēta Jūrmala, kurā ir ļoti daudz problēmu, jūs varētu strādāt tik atbildīgā amatā?

E.Skrastiņš, valsts kontroliera amata kandidāts: Jā, pilnībā!

V.Čebotarenoka: Un pazīstat... Un zināt kaut ko tuvāk par Jūrmalu, par tās specifiku?

E.Skrastiņš: Jā. Bez tam varu teikt, ka es visu savu apzinīgo mūžu esmu dzīvojis Jūrmalā un pazīstu arī lielu daļu Jūrmalas darbinieku gan valdē, gan padomē. Un arī par jums es balsoju.

V.Čebotarenoka: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Paldies, Skrastiņa kungs!

Lūdzu, Silāra kungs, par balsošanas motīviem!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, es lūdzu visus nejaukt kopā dažādas lietas, bet šodien balsot par tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi šajos smagajos apstākļos strādāt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Edvīna Skrastiņa iecelšanu valsts kontroliera amatā. Lūdzu rezultātu. Par – 62, pret – 2, atturas – 21. Edvīns Skrastiņš ir iecelts valsts kontroliera amatā. Apsveicam un vēlam sekmes jūsu darbā!

Lūdzu, tālāk, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts ir Jelgavas pilsētas padomes atbalstītais Arnis Cimdars. Cimdars tiek virzīts atkārtoti, un kaut vai tāpēc, ka ir šāds atbalsts... Kā jūs redzat pēc anketas, viņam ir inženiera celtnieka izglītība, strādājis Jelgavas pilsētas izpildkomitejā, ilgstoši nodarbojies ar dzīvokļu jautājumiem, ar nekustamo īpašumu, tāpēc mēs uzskatām, ka šajā jomā viņš ir ieguvis pietiekamu pieredzi, kura viņam noderēs valsts kontroliera amatā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nāciet tribīnē, Cimdara kungs! Vienu sekundīti uzgaidiet, lūdzu, jo deputātam Endziņam tomēr ir jautājums Kalniņa kungam.

A.Endziņš: Man tomēr ir jautājums, jo man deputāts Tomašūns iedeva... Jūs sakāt, ka viņu atbalsta Jelgavas padome. Ja? Šeit ir lēmums, un pārējais it kā atkrīt pats no sevis, bet, balsojot par Cimdara kandidatūru, bija tikai četri deputāti. Tas redzams Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes 19.sesijas otrās sēdes 19.oktobra protokola izrakstā. Varbūt jums ir svaigāki dati?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kalniņš: Man šeit ir oficiāla sarakste: ir Jelgavas pilsētas padomes priekšsēdētāja vēstule, ir Bunkša kunga vēstule, tad man šeit ir Likumības komisijas priekšsēdētājas Riekstiņas vēstule, ir izraksts no 10.septembra protokola. Bez tam es gribēju piebilst, ka ne tikai pilsēta, bet arī Jelgavas rajona padomes valde iesaka Arni Cimdaru. Man ir arī padomes priekšsēdētāja Rāviņa vēstule par viņa kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Es esmu tas, kurš iesniedza šo dokumentu, un tāpēc gribētu jums uzdot jautājumu. Tas attiecas uz Anitu Smiltnieci, jo viņa ir piedāvāta kā alternatīva kandidatūra.

A.Kalniņš: Anita Smiltniece būs nākamā pēc saraksta. Jūs to jau ievērojāt. Tomēr es negribētu šeit izvērst milzīgu sacensības maratonu, runāt par alternatīvu vai nealternatīvu. Ja jūs ievēlēsit divus kontrolierus šajā nozīmīgajā industriālajā rajonā, kur viņus sagaida ļoti grūts darbs, būs ļoti labi. Nevajadzētu tā vērtēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cimdara kungs, tribīnē! Jautājumi? Paldies. Balsosim par Arņa Cimdara iecelšanu valsts kontroliera amatā. Es atvainojos, deputāti vēl grib izteikties par balsošanas motīviem. Lūdzu.

D.Vanags: Sakarā ar to, ka Jelgavas sabiedriskās organizācijas – gan LNNK, gan LTF un Latvijas Strādnieku savienības Jelgavas novada organizācija – neatbalsta šo kandidatūru, es aicinātu balsot pret.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, lūdzu!

A.Felss: Lauku frakcija, izskatot šodien no rīta frakcijā šo jautājumu, uzskata par iespējamu atbalstīt šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Balsosim! Lūdzu rezultātu. 57 – par, 7 – pret, 18 – atturas. Nav balsu vairākuma iecelšanai valsts kontroliera amatā. Es atvainojos, šajā gadījumā nav nepieciešamā balsu skaita iecelšanai valsts kontroliera amatā. Lūdzu, tālāk!

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts ir Imants Gulbis. Viņam ir ļoti dažādas izglītības: ir vidējā speciālā – tehniķa mehāniķa izglītība un ir augstākā – vēsturnieka izglītība. Lielāko mūža daļu strādājis Rīgā dažādos rūpniecības uzņēmumos par ražošanas vadītāju. Tātad, dabiski, ir pieredze arī ekonomikas un grāmatvedības darba normēšanas jautājumos. Iesaku balsot par viņu kā valsts kontrolieri.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Gulbja kungs! Jautājumi? Nav jautājumu. Paldies.

Vai par balsošanas motīviem kāds vēlas izteikties? Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Lauku frakcija uzskata, ka arī šī kandidatūra ir atbalstāma valsts kontroliera amatam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviens nevēlas izteikties. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 81 – par, 1 – pret, 3 – atturas. Imants Gulbis ir iecelts valsts kontroliera amatā. Apsveicam, vēlam sekmes jūsu darbā!

Lūdzu, tālāk, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš: Bruno Bārs. Ja atceraties, mēs vienreiz jau virzījām šo cilvēku, taču viņa kandidatūra nesavāca pietiekami daudz balsu, lai gan vairākums nobalsoja par viņa kandidatūru. Strādājis dažādos saimnieciskos amatos, ir strādājis arī – ievērojiet! – Valsts finansu inspekcijā juridiskajā darbā. Pašlaik ir Kurzemes rajona Dienesta pārvaldes priekšnieks. Ilgus gadus ir strādājis Iekšlietu ministrijas sistēmā – tā sauktajā OBHSS jeb Ekonomiskajā policijā. Viņš ir jurists un viņam ir pieredze arī ekonomikas jautājumos. Iesaku balsot par Bāru kā valsts kontrolieri.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bāra kungs! Vai būs jautājumi? Lūdzu, deputāt Berklav!

E.Berklavs: Sakiet, lūdzu, kādi ir iemesli, ka jūs, kas bijāt mācījies speciālā augstskolā kā iekšlietu sistēmas darbinieks, tur ilgu laiku strādājāt un tad pēkšņi aizgājāt no šīs sistēmas?

B.Bārs, valsts kontroliera amata kandidāts: Es atbildu, Berklava kungs! Es pēc jūsu aicinājuma, kad 1957.gadā bija nacionālo kadru nostiprināšana, biju beidzis Rīgas jūrskolu un man bija kuģa mehāniķa specialitāte. Tādā sakarībā es nokļuvu Iekšlietu ministrijas iekš­lietu sistēmā. Tur es apguvu augstāko juridisko izglītību, neatraujoties no ražošanas. Pēc izdienas laika beigšanās es aizgāju, nodienējis 26 gadus. Tas ir oficiālais motīvs. Neoficiālais motīvs ir cits. Tas bija 1983.gadā, tie bija Brežņeva un Andropova laiki, kad mūsu nacionālajiem kadriem, tā teikt, “piešuva’’ buržuāzisko nacionālismu un visu ko tamlīdzīgu, tamdēļ es biju spiests aiziet agrāk, nekā es būtu aizgājis brīvprātīgi. Un ar jums, Berklava kungs, mēs tikāmies, kā atceraties, LNNK kustībā Strazdumuižā, VEF kultūras pilī, 39.vidusskolā. Arī Cilinska kungs to var apliecināt. Kad bija pirmās vēlēšanas, es biju vēlēšanu komisijā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Paldies. Lūdzu, balsosim. Es atvainojos, vai par balsošanas motīviem neviens nevēlas izteikties? Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 59, pret – 9, atturas – 18. Nav nepieciešamā balsu skaita. Lēmums nav pieņemts. Ejiet, lūdzu, pie mikrofona!

A.Kramiņš: Es lūdzu operatoru pārbaudīt, jo man liekas, ka es nospiedu savu podziņu mazliet par ātru, tāpēc mans balsojums nav fiksēts. Ir? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es balsoju “par’’, bet man neiedegās spuldzīte. Pārbaudiet, lūdzu! Es balsoju “par’’.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tādās reizēs, tāpat kā līdz šim, jūsu balsi pieskaita klāt, ja operators to pasaka. Kāds ir jūsu oficiālais paziņojums par Rikarda balsojumu? Kāda bija aina jūsu tabulā attiecībā uz to, ko tagad pauž Rikarda kungs, lai mēs varam izšķirties? Ko tabula rāda? Rikarda kungs nav balsojis. Rikarda kungs, jums tiek dots vārds!

R.Rikards: Es spiedu podziņu, tā vienkārši neiedegās. Es balsoju “par’’, un arī tagad podziņa nedeg. Tā ir atslēgusies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu uzmanību! Es domāju, ka tādās reizēs... Kur ir Endeles kungs? Nāciet tribīnē, un, lai būtu viss kārtībā, pasakiet savu viedokli, jo es negribu... Manuprāt, šeit lieta ir skaidra, bet to vajadzētu teikt balsošanas komisijas priekšsēdētājam.

Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Ar mani tajā brīdī ļoti svarīgu lietu runāja Celmiņa kungs, un es nepaspēju nospiest pogu. Arī es esmu “par’’.

Priekšsēdētājs: Kolēģe Zeile, kā es saprotu, jūsu pretenzija netiek ņemta vērā.

J.Endele: Jā, pilnīgi piekrītu sēdes vadītājam, ka Zeiles kundzes pretenziju nevar pieņemt. Taču sakarā ar to, ka Rikarda kunga iekārta tehniski ir bojāta, viņa balss tiek pieņemta – “par’’.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to nosauciet rezultātu! Klusu, kolēģi!

J.Endele: Tātad rezultāts: par – 60.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lēmums ir pieņemts. Bruno Bārs ir iecelts valsts kontroliera amatā. Apsveicam, vēlam sekmes darbā! Lūdzu, tālāk!

A.Kalniņš: Nākamā kandidāte ir Anita Smiltniece no Jelgavas. Es jau iepriekš pastāstīju par Jelgavas kandidātiem, bija arī daudz jautājumu. Smiltnieces kundze pēc izglītības ir tirdzniecības speciāliste, prečzine ar augstāko izglītību, viņa ir strādājusi kā ekonomiste. Pašlaik strādā Sociālās apdrošināšanas pārvaldē par galveno revidenti. Arī profesionāli, es uzskatu, viņa tiks galā ar savu darbu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, nāciet tribīnē! Kādi būtu jautājumi?

Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Tikko, apspriežot citas kandidatūras, runāja jūsu kolēģi. Viņi teica, ka jūsu kandidatūru atbalsta Tautas fronte, Tautas frontes vadība, Nacionālās neatkarības kustības vadītāji. Es gribētu uzzināt, vai jūs tagad piedalāties politiskajā darbībā, un, ja piedalāties, tad vai jums neliekas, ka tas var atsaukties uz jūsu darbu šajā ļoti svarīgajā valsts postenī? Vai tas nebūs atkarīgs no sakariem ar kādu politisko organizāciju?/

A.Smiltniece, valsts kontroliera amata kandidāte: Principā esmu saistīta ar Latvijas Nacionālo neatkarības kustību...

S.Zaļetajevs: Drusciņ skaļāk varbūt...

A.Smiltniece: Tajā esmu iestājusies vasarā, esmu tās dalībniece, un, cik bija manos spēkos un iespējās, tik es, protams, piedalījos, cik to uzskatīju par nepieciešamu. Tās ir manas subjektīvās domas. Es domāju, ka darbu tas nevarētu iespaidot, jo arī līdz šim esmu strādājusi par galveno revidenti sociālās apdrošināšanas sistēmā, un tas nav atstājis ietekmi uz mana darba kvalitāti. Es uzskatu, ka no tā neviens nav cietis. Un arī turpmāk, ja būs vajadzība, tur, kur esmu iestājusies, es arī darbošos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Lūdzu, apsēdieties!

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Lauku frakcija uzskata par iespējamu atbalstīt Smiltnieces kundzes kandidatūru konkrētajam amatam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs par balsošanas motīviem? Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka dažādu organizāciju partijiska ietekme, kas šodien izpaužas, ir ārkārtīgi negatīva parādība. Izdarot politisku spiedienu no partijisku kustību puses uz tādu amatu kandidātiem, kuri nekādā ziņā nedrīkst būt saistīti ar politiskajiem uzskatiem, mēs nākamajiem valsts kontrolieriem izdarām sliktu pakalpojumu. Šajā plānā vienkārši nav iespējams atbalstīt kandidātus. Jo tad viņi, bez šaubām, kļūst atkarīgi no politiskajām kustībām. Dabiski, ka tad rodas diezgan daudz jautājumu attiecībā uz to, cik neatkarīgi viņi varēs būt, veicot izmeklēšanu tajos gadījumos, kad izmeklēšanas objektu lomā nokļūs tie politiskie darbinieki, kas viņus atbalstījuši./

Priekšsēdētājs: Paldies. Dobelis, pēc tam Berklavs.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Man liekas, mēs nupat dzirdējām tipisku komunistu domāšanu. Kāpēc mūsu darbinieki nedrīkstētu atbalstīt vienu vai otru partiju, politisku kustību? Tieši tā ir īsta demokrātija. Un mums absolūti nav nekāda lēmuma vai likuma, kurš aizliegtu darboties kādā partijā vai kustībā. Un tāpēc es uzskatu, ka iepriekšējā debatētāja runa ir vienkārši smieklīga. Neko citu es te nevaru piebilst. Tā ka, es uzskatu, to par pilnu ņemt nedrīkst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berklava kungs!

E.Berklavs: Te mēs dzirdējām saprātīgus ieteikumus, ka vajag tieši ekonomistus, juristus. Šī kandidatūra ir tieši ekonomiste un ir jau divās vietās strādājusi revidentes darbu. Lūdzu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs. Otro reizi.

S.Zaļetajevs: */Replika. Esmu spiests atbildēt Dobeļa kungam. Es nekam negribu piekārt birkas, vienkārši gribu atgādināt par to, ar kādu entuziasmu tika pieņemts likums par valsts iestāžu departizāciju, un ceru, ka tas līdz šim laikam ir spēkā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Anitas Smiltnieces iecelšanu valsts kontrolieres amatā. Rezultātu! Par – 81, 4 – pret, 7 – atturas. Anita Smiltniece ir iecelta valsts kontroliera amatā. Apsveicam, vēlam sekmes!

A.Kalniņš: Pēdējais kandidāts mūsu sarakstā ir Imants Kristaps Ziemelis. Viņš ir strādājis gan lauksaimniecības sistēmā, gan pēdējā laikā arī rūpniecībā, pārzina dažādas tautsaimniecības nozares, dzīves pieredzējis cilvēks. Iesaku valsts kontroliera amatam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Jautājumu nav. Paldies. Izsakieties par balsošanas motīviem! Arī nav. Lūdzu, balsosim par Ziemeļa kunga iecelšanu valsts kontroliera amatā. Rezultāts! 65 – par, 2 – pret, 12 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Vai jūs piedāvājāt visus kandidātus?

A.Kalniņš: Tieši tā, priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es saprotu, ka mums ir jāpieņem kopējs lēmums par valsts kontrolieru – Kristapa Ziemeļa, Bruno Bāra, Jāņa Tiļuga, Imanta Gulbja, Edvīna Skrastiņa un Anitas Smiltnieces – iecelšanu valsts kontroliera amatā. Lūdzu, balsosim par šāda lēmuma pieņemšanu. Rezultātu! 81 – par, pret – nav, 7 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Šis jautājums ir izskatīts.

Tagad paziņojumi. Tos sniegs Panteļejevs, Tomašūns un Daudišs. Lūdzu.

A.Panteļejevs: Latvijas Tautas frontes frakcija lūdz sanākt tūlīt pārtraukumā Sarkanajā zālē uz īsu apspriedi sakarā ar nākamo jautājumu. Notiks slēgta sēde.

Priekšsēdētājs: Tomašūns, lūdzu!

A.Tomašūns: Cienījamie deputāti, es jūs gribētu lūgt 8. un 9.decembrī izmantot visu brīvo laiku, kas ir pārtraukumos, lai lejā apmeklētu Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta sagatavoto izstādi par Āraišu muzeju sakarā ar to, ka ir pagājuši desmit gadi, kopš šis muzejparks ir izveidots. Varbūt jums radīsies kādas jaunas domas uz iedvesmas. Lūdzu, apmeklējiet šo izstādi!

Priekšsēdētājs: Daudiša kungs.

I.Daudišs: Augsti godātie kolēģi, mums būtu jāizlemj jautājums par nākamajām Ziemassvētku brīvdienām. Es ļoti lūdzu uzmanību! Tas ir svarīgs jautājums. Tātad būtu labi, ja jūs varētu paņemt kalendārīšus, lai būtu vieglāk izsekot līdzi tam, ko es tūlīt ieteikšu. Es esmu konsultējies ar kolēģiem, ar deputātiem, un ir viens priekšlikums. Saskaņā ar mūsu likumu 25. un 26.decembris ir svētku dienas. Tās ir brīvdienas. Tā ir piektdiena, sestdiena. Svētdiena, 27.decembris, automātiski ir brīvdiena. Ir ierosinājums izmantot Ziemassvētku brīvdienām četras darba dienas no tām, kas mums vēl pienākas šajā gadā, proti, 28., 29., 30., 31.decembri. Es atvainojos, arī 2.janvāri. Silāra kungs, jā, 2.janvāri! Tādā gadījumā mums darbā vajadzētu ierasties 4.janvārī. Pirmdienā.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz nosauciet brīvdienas “no – līdz’’.

I.Daudišs: Tātad brīvdienas būs no 28.decembra līdz 4.janvārim, bet 25., 26., 27.decembris ir automātiski brīvs.

Priekšsēdētājs: No 25.decembra līdz...

I.Daudišs: Tādā gadījumā no 25.decembra līdz 4.janvārim. 4.janvārī jāierodas darbā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādas iebildes? Manuprāt, ja rodas kādi apsvērumi šajā sakarā, tad pirms nākamā pārtraukuma tos varēs izteikt. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu! Izskatīsim lēmuma projektu “Par Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanu”.

Endziņa kungs, lūdzu! Par procedūru.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Likumdošanas jautājumu komisija ir iesniegusi jums 365.dokumentu, kurā rakstveidā ir noformulēti priekšlikumi par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanas kārtību. Un, ja cienījamie kolēģi atbalsta šo kārtību, tad mēs varētu sākt veidot Centrālo vēlēšanu komisiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi sakarā ar priekšlikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanas kārtību.

Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Man ir jautājums un priekšlikums. Kandidātiem diez vai būtu lietderīgi uzstāties ar savu programmu, jo šādā amatā nekādas programmas, manuprāt, nevar būt. Viņiem vienkārši ir jāpilda likums, un tāpēc uzreiz varētu pāriet pie jautājumiem un šīs piecas minūtes ietaupīt.

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt rīkoties tāpat, kā to darījām, ievēlot valsts kontrolierus? Tātad uzdot tikai jautājumus, nevis uzstāties ar programmu.

Lūdzu, Freimaņa kungs! Jūs pēc tam komentēsit, Endziņa kungs!

J.Freimanis: Endziņa kungs, lūdzu, paskaidrojiet mums, cik cilvēku sastāvā ir jāievēlē Centrālā vēlēšanu komisija? Teorētiski – septiņi, bet var gadīties, ka kāds netiek ievēlēts, un tad ir mazāk. Cik mums ir jāievēlē šo komisijas locekļu, lai Vēlēšanu komisija skaitītos nodibināta, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgas četras balsis, lai viņi varētu kaut ko lemt.

A.Endziņš: Tikai tad, kad komisija būs izveidota pilnā sastāvā – kad tajā būs astoņi cilvēki. Viens cilvēks jau ir – Augstākās tiesas plēnums savu izvēli jau ir izdarījis un par pārstāvi izvirzījis Augstākās tiesas priekšsēdētāju Gvido Zemrībo kungu. Tātad mums ir jāievēlē septiņi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi. Un tikai tad, kad ir pilns sastāvs, viņi ir spējīgi darboties un ievēlēt priekšsēdētāju.

J.Freimanis: Darboties spējīgi vai darboties tiesīgi?

A.Endziņš: Darboties tiesīgi!

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka mēs pēc tam pieņemsim kopējo lēmumu. Sāksim izskatīt, un, ja izveidosies tāda situācija, kā Freimaņa kungs teorētiski prognozēja, tad mēs turpināsim izskatīt tik ilgi, kamēr ir visi šie locekļi, un tad pieņemsim lēmumu. Tā iznāk.

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Man faktiski ir jautājums Endziņa kungam par to pašu: no kāda likuma tas izriet? Jo mums ir noteikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir astoņu cilvēku sastāvā. Teiksim, tā darbojas, un februārī viens nomirst. Viņi paliek septiņi. Vai viņi uzreiz kļūst beztiesīgi, vai Augstākā padome ievēlē vienu klāt? Teiksim, ja mēs šodien ieceļam tikai septiņus, vai tad pēc likuma komisija nav tiesīga darboties? Pēc kādas nedēļas vai divām nedēļām mēs ievēlam vēl klāt, ja trūkst kāda komisijas locekļa. No kāda likuma tas izriet, ka komisija septiņu cilvēku sastāvā nav tiesīga darboties?

A.Endziņš: Tur jau ir tā lieta, ka šajos gadījumos vienmēr vispirms tiek izveidota komisija un tad tajā notiek izmaiņas. Tādā gadījumā komisija turpina darboties, un likumā jau ir noteikts, kāds ir nepieciešamais balsu skaits, lai komisija varētu pieņemt lēmumus. Taču, ja mēs izveidojam komisiju tikai daļēji, ja jau pašā sākumā neizveidojam to pilnā apjomā, tad tā vēl nav tiesīga darboties.

Priekšsēdētājs: Tā ir atšķirība starp izveidošanu un tiesībām darboties. Tā es saprotu.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es atļaušos tomēr nepiekrist. Mums jau ir precedents ar Latvijas Bankas padomi. Arī tur mums padomē bija noteikts locekļu skaits, un, lai gan Krastiņa kungs nesavāca vajadzīgo balsu skaitu, tas neliedza Bankas padomei darboties, turklāt sekmīgi. Tāpēc es nekādi nevaru pieņemt šādu paskaidrojumu.

A.Endziņš: Es varu tikai vēlreiz atkārtot: Eglāja kungs, izlasiet uzmanīgi Saeimas vēlēšanu likumu! Šeit ir citādāka situācija. Līdz ar to, ja mēs esam izveidojusi Vēlēšanu komisiju, apstiprinājuši to ar lēmumu, tai no šā brīža sākas termiņa skaitījums, tātad šie pieci mēneši, pēc kuriem var notikt vēlēšanas.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Cienījamais Endziņa kungs! Jūs tomēr varētu nosaukt precīzu skaitli, cik locekļu mums šodien ir jāievēlē, lai komisija varētu sākt darboties. Seši vai pieci?

A.Endziņš: Šodien mums ir jāievēlē septiņi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi.

J.Endele: Vai tikai tad viņi var sākt darboties?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Endziņa kungs, vai drīkstu jums lūgt komentēt Cilinska kunga ierosinājumu? Vai mums vajadzētu par to balsot? Vai jūs uzstājat par to vai neuzstājat?

A.Endziņš: Es nekādā gadījumā neuzstāju. Es domāju, ka
otrajā...

Priekšsēdētājs: Taču jūs pats svītrojāt?

A.Endziņš: 2.punktā varētu svītrot to, ka katram kandidātam var uzdot ne vairāk kā divus jautājumus katrs. Ar to varētu aprobežoties, protams, bez jebkādas programmas.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebilžu? Lūdzu, balsosim par komisijas locekļu ievēlēšanas kārtību. Jā, ar šo Cilinska kunga labojumu! Lūdzu rezultātu. 73 – par, 1 – pret, 6 – atturas. Ir pieņemts lēmums par mūsu procedūru – ievēlēšanas kārtību.

Lūdzu, paņemiet 365.dokumentu. Gvido Zemrībo ir sarakstā saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 10.lēmumu. Ja ir jautājums Endziņa kungam, to var uzdot, taču viņš jau paskaidroja, ka šis gadījums šeit nav balsojams. Pēc tam mums būtu jābalso par Pasaules brīvo latviešu apvienības ieteikumu un Krievijas Latviešu biedrības valdes priekšlikumu. Arī par viņu ieteikumu. Un tālāk ir jāizskata visas izvirzītās kandidatūras.

Vai mēs varētu šo procedūru norobežot: vispirms balsot par Pasaules brīvo latviešu apvienības ieteikumu, tad – par Krievijas Latviešu biedrības valdes ieteikumu un tad – par visu pārējo? Jo tas ir nākamais bloks, kuru vajadzētu izskatīt pēc tam. Nav iebildumu pret Pasaules brīvo latviešu apvienības ieteikumu?

Meierovica kungs. Lūdzu.

G.Meierovics, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs: Priekšsēdētāja kungs, cienījamās dāmas un godājamie kungi! Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes vārdā man jums sirsnīgi jāpateicas par parādīto godu, ko jūs izrādāt ar to, ka mēs varam ar savu kandidātu nākt šajā Centrālajā vēlēšanu komisijā. Mēs PBLA esam izvirzījuši vienu kandidātu – tas ir Ģirts Krūmiņš. Viņa dati jums visiem jau ir priekšā. Es domāju, ka viņš ir piemērots šim postenim, jo ir izglītojies latviešu skolās Rietumos.

Ģirts Krūmiņš ir dzimis 1932.gadā. Viņam ir tiesības darboties par advokātu, lai gan viņa profesija ir inženieris. Viņš ir bijis diezgan aktīvs arī politiskajā dzīvē, ir piedalījies Amerikas vēlēšanu kampaņās un visus šos garos gadus strādājis par prezidentu Kolorādo štata elektrostacijā. Tā kā viņš ir jurists, tad, es domāju, viņš ir tāds kandidāts, kurš varētu labi izpildīt šo amatu. Mēs esam viņam prasījuši, un viņš ir ar mieru pārcelties uz dzīvi šeit un strādāt Latvijā. Tā ka viņš, mūsu uztverē, ir viens lietderīgs kandidāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jums ir jautājumi Meierovica kungam? Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Cienījamais Meierovica kungs, man ir tikai viens jautājums: vai Ģirts Krūmiņa kungs ir nokārtojis visas nepieciešamās formalitātes, kas apliecina viņa piederību Latvijas pilsoņu kopai?

G.Meierovics: Nē, es domāju, ka reģistrējies viņš vēl nav, jo Kolorādo štatā reģistrācija vēl nav sākusies. Viņš, atbraucis šurp, tūlīt sāks reģistrēties. Un mēs domājam, ka viņš šeit ātrāk dabūs savu reģistrāciju un Latvijas pasi nekā citur.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Meierovica kungs, sakiet, lūdzu, vai Ģirts Krūmiņš pašlaik dzīvo Denverā? Ja saskaņā ar likumu mēs šodien pieņemam lēmumu, tad Prezidijs sasauc Centrālo vēlēšanu komisiju, teiksim, 20.decembrī. Vai Ģirts Krūmiņš ir gatavs ierasties un palikt šeit, Latvijā, visu šo laiku, lai te darbotos?

G.Meierovics: Ģirts Krūmiņš sēž uz koferiem jau labu laiku – turpat vai divus mēnešus, kopš mēs viņam esam lūguši uzņemties šo pienākumu. Un viņš gaida. Vārdu sakot, viņš ieradīsies šeit vistuvākajā laikā, iespējami ātrāk.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Paldies. Es atvainojos, Meierovica kungs! Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: Cienījamais Meierovica kungs, vai jūs nevarat pateikt, vai Ģirts Krūmiņš tagad ir ASV pilsonis?

G.Meierovics: Jā, viņš ir ASV pilsonis.

S.Zaļetajevs: Vai viņš attieksies no ASV pilsonības?

G.Meierovics: Ja likums to prasīs. Es par to runājis neesmu, bet parasti mēs varam paturēt abas pavalstniecības.

S.Zaļetajevs: Un vēl viens jautājums: vai jūs varētu paskaidrot, kādā privātfirmā viņš tagad strādā? Šeit uzziņā ir rakstīts, ka viņš ir advokāts kādā privātfirmā.

G.Meierovics: Jā, viņam ir privātfirma un kundzei arī ir viena firma. Kundze arī ir advokāte. Un tur viņš arī līdzdarbojas. Taču viņš ir arī konsultants savas specialitātes jautājumos.

S.Zaļetajevs: Vai nosaukums šai firmai, kur viņš tagad strādā nav zināms?

G.Meierovics: Tas nav zināms. Taču kundze mēģina likvidēt savu firmu arīdzan pēc kāda laika un brauks viņam līdzi, kad viņš būs iedzīvojies.

S.Zaļetajevs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Vai par balsošanas motīviem kāds vēlas izteikties? Paldies. Jūs par balsošanas motīviem? Lūdzu.

A.Endziņš: Runājot par balsošanas motīviem, es gribu atgādināt kolēģiem, ka kandidatūras, ko izvirza Pasaules brīvo latviešu apvienība un Krievijas Latviešu biedrība, ir tikai viņu kandidatūras un mēs viņu vietā citas kandidatūras virzīt nevaram. Tātad mēs varam balsot tikai par vai pret. Es katrā ziņā aicinu balsot “par’’.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai neviens nevēlas izteikties? Lūdzu, balsosim par Ģirta Krūmiņa iekļaušanu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Lūdzu rezultātu. 77 – par, 6 – pret, 11 – atturas. Tas ir vajadzīgais balsu skaits, lai kandidātu iekļautu Vēlēšanu komisijas sastāvā.

Tālāk. Pēc Krievijas Latviešu biedrības valdes priekšlikuma par kandidāti ir izvirzīta Austra Boļševica. Boļševicas kundzi lūdzu tribīnē. Uzdodiet, lūdzu, jautājumus! Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Cienījamā Boļševicas kundze, man ir jautājums sakarā ar Krievijas Latviešu biedrības sēdes pievienoto protokolu, no kura izriet, ka jūsu biedrība grib jūs izvirzīt gan Saeimai, gan Centrālajai vēlēšanu komisijai. Sakarā ar to man ir jautājums jums: vai jūs zināt Centrālās vēlēšanu komisijas noteikumus?

A.Boļševica, Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidāte, Krievijas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja: Jā, es zinu šos noteikumus. Un radās tiešām jautājums... Es nezinu, kāpēc viņi domā, ka nevarētu vēl kāds cits būt... Rezumējums beigās bija tāds, ka nevienu citu nevarot iedomāties. Taču sakarā ar to, ja es darbošos šeit, komisijā, es nevarēšu būs Saeimā. Tas ir skaidrs. Tad runa bija tāda: sak’ pastrādā sākumā komisijā, ieliec pamatus, un tad mēs pārvēlēsim citus! Vai tā var vai nevar – to es nezinu. Vajadzēja ataicināt uz sēdi vēl kādu citu...

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Paldies, Boļševicas kundze!

Vai par balsošanas motīviem kāds vēlas izteikties? Lūdzu, balsosim par Boļševicas kundzes iekļaušanu Vēlēšanu komisijas sastāvā. 72 – par, 5 – pret, 7 – atturas. Boļševicas kundze ir iekļauta Vēlēšanu komisijas sastāvā.

Tālāk būtu pareizi, ja Endziņa kungs, Likumdošanas jautājumu komisijas vadītājs, mums ziņotu par to, kādas kandidatūras ir iesniegtas komisijai, jo visas kandidatūras, kuras tika sūtītas Augstākajai padomei, es adresēju šai komisijai saskaņā ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu. Pēc tam mēs dotu vārdu frakciju vadītājiem, lai viņi izsaka savus viedokļus, un arī pārējiem deputātiem. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūs visi esat saņēmuši rakstveida uzziņas materiālus par tiem kandidātiem, kurus ir izvirzījušas vai nu frakcijas, vai atsevišķi deputāti. Visi materiāli ir pie jums. Man būtu ieteikums, lai frakcijas varbūt izsaka savus priekšlikumus, kādā secībā mēs šos kandidātus varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet! Es ierosināju vispirms informēt, cik jums ir šo kandidatūru, kādas tās ir, un tad varētu runāt par secību.

A.Endziņš: Labi. Ir iesniegtas šādas kandidatūras: frakcija “Satversme’’ ir izvirzījusi Andri Kauķi, Vilhelmu Kozlovski, Imantu Burvi, Ināru Raudoni; Demokrātiskās centra partijas grupa izvirzījusi Hariju Vizlu; Lauku frakcija – Silviju Freimani; Tautas fronte izvirza Arvīdu Dravnieku, bet deputātu grupa ir izvirzījusi par kandidātu Ivanu Ivanovu. Vēl par kandidātu ir izvirzīts Gunārs Blūms... Es atvainojos, Atis Kramiņš ir Tautas frontes frakcijas izvirzītais kandidāts.

Priekšsēdētājs: Vai visi izvirzītie kandidāti ir nosaukti? Deputātiem nav jautājumu? Par procedūru?

Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es gribu jūs informēt par Starpfrakciju biroja lēmumu. Tātad triju frakciju izveidotais Starpfrakciju birojs – runa ir par Tautas frontes frakciju, “Satversmes’’ frakciju un mūsu Lauksaimnieku frakciju – savā starpā vienojās un rekomendēja jums balsot par šādām piecām kandidatūrām. Es tās nolasīšu: Ati Kramiņu, Hariju Vizlu, Ināru Raudoni, Silviju Freimani un Vilhelmu Kozlovski. Tātad par šīm piecām personām ir panākta vienošanās Starpfrakciju birojā. Starpfrakciju birojs, kuru pārstāv šīs trīs frakcijas, iesaka balsot par šīm kandidatūrām.

Bez tam sakarā ar to, ka par šīm piecām kandidatūrām ir panākta vienošanās Starpfrakciju birojā, mēs ierosinām pirmās piecas kandidatūras izskatīt vispirms, bet pēc tam izskatīt tās kandidatūras, ko ir iesniegušas citas grupas vai neatkarīgie deputāti, un tā tālāk. Tātad mūsu priekšlikums ir sākt ar šo piecu Starpfrakciju birojā saskaņoto kandidatūru apspriešanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad ir jābūt skaidrībai. Vai jūs neiebilstat, ka mēs balsosim tādā secībā, kā šeit ir nosaukts? Tas būtu viens. Un otrs. Protams, ievēlēti būs tie kandidāti, kuri saņems ne mazāk par 60 balsīm, taču, tā kā kandidatūru ir vairāk, tad, protams, tiks izvēlētas tās, kurām ir vairāk balsu, tātad pēc vairākuma principa.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj! Vēl ir diezgan liela deputātu grupa, un tie ir neatkarīgie deputāti. Es gribētu tomēr ierosināt rezervēt vienu vietu neatkarīgajiem. Mēs paši apspriedīsimies savā starpā un izvirzīsim kandidātu.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu jūsu priekšlikumu, tikai rodas jautājums, kā to realizēt. Mēs jau pusmēnesi esam veidojuši šo procedūru, un es esmu centies visus iesniegumus, kuri ir nonākuši pie manis, momentā virzīt uz komisiju, lai šie dokumenti tālāk būtu darbībā. Protams, par jūsu priekšlikumu tagad ir jābalso.

J.Bojārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Bojāra kunga priekšlikums ir šāds: izskatīt visas šīs kandidatūras, nobalsot par tām, bet kopējo lēmumu nepieņemt... Kā mēs varam rezervēt šo vietu, ja mums ir jau desmit kandidāti... Mēs nevaram rezervēt! Mēs varam izskatīt visas kandidatūras, novietot tās pēc iegūtā balsu skaita un pieņemt zināšanai, ka šo jautājumu izskatīšana atliekama uz nākamo dienu, kad jūs būsit iesnieguši. Un tad, kad jūs būsit iesnieguši, mēs nobalsosim un redzēsim, kurā vietā ir jūsu kandidāts – pirmajā vietā vai pēdējā vietā, vai viņš attiecīgi būs iekļuvis vai nebūs iekļuvis. Es citu procedūru neredzu.

Endziņa kungs, lūdzu! Tomēr tas nebūs saskaņā ar Prezidija lēmumu. Prezidijs visu virzīja caur komisiju, taču plenārsēde var pieņemt jebkādu lēmumu, ja uzskata to par vajadzīgu.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Šis uzdevums – izskatīt kandidatūras un apkopot – tika dots pagājušajā Prezidija sēdē, bet darba kārtībā šis jautājums bija iekļauts... Visiem tas bija zināms laikus. Bojāra kungs vakar piedalījās arī komisijas sēdē, un šodien, kā redzat, visiem kolēģiem ir izdalīts materiāls par Ivana Ivanova kandidatūru, kura nebija komisijas rīcībā. Tas ir ienācis pēdējā brīdī. Mēs visu virzījām, taču likums un arī tā kārtība, kuru mēs ierosinām, neparedz, ka mēs varētu kaut ko rezervēt. Rezervētas vietas ir tikai Pasaules brīvo latviešu apvienībai un Krievijas Latviešu biedrībai, kā arī Augstākās tiesas plēnumam, kuri izvirzījuši savus pārstāvjus. Pārējie tiek ievēlēti tad, kad tas ir iekļauts darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es diemžēl neredzēju, kurš jūs bijāt pirmais. Ābiķa kungs? Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka mums vajadzētu rīkoties demokrātiski. Nobalsosim vispirms par šīm piecām kandidatūrām, ko ir izlēmis Starpfrakciju birojs, un pēc tam balsosim par tām kandidatūrām, kuras ierosinājuši atsevišķi deputāti. Rīkosimies demokrātiski!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglājs.

V.Eglājs: Ja tiek ievēlēts ar relatīvu balsu vairākumu, tad vairākās dienās balsot absolūti nav pieļaujams. Vēlāk kādu var pievēlēt klāt tikai tad, ja pieci saņem mazāk par 60 balsīm. Ja vismaz pieci būs saņēmuši 60 balsis, tad komisija būs nodibināta un vilciens būs aizgājis. Tā ka es nekādi nevaru atbalstīt priekšlikumu – kaut ko pārlikt uz nākamo dienu. Mēs vienīgi varam nobalsot, ka visu šo procedūru pārliekam uz nākamo nedēļu, bet ne citādi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, manuprāt, Eglāja kungs ļoti precīzi pateica lietas būtību. Es savu priekšlikumu vai komentāru atsaucu, jo tas bija ļoti neprecīzs. Nākamajā dienā tiešām nedrīkst piebalsot klāt. Nākamajā dienā, kad būs cits deputātu skaits, drīkst tikai aizpildīt brīvo vietu. Tāda būtu loģika. Lūdzu.

J.Bojārs: Es vienīgi gribu vēl pateikt, ka neatkarīgo deputātu grupa tiešām ir ļoti liela grupa un no mums neviena kandidāta nav.

Priekšsēdētājs: Labi, pieņemsim zināšanai jūsu paziņojumu, bet tagad turpināsim darbu! Dobeļa kungs, mums ir jābalso... Vai jūs par procedūru? Ir jābalso, jā!

Par secību. Ir ierosināta šāda balsošanas secība, es to nosaukšu: Kramiņš, Vizla, Raudone, Freimane, Kozlovskis, Kauķis, Burvis, Blūms, Dravnieks, Ivanovs. Nav iebilžu? Labi.

Atis Kramiņš. Lūdzu tribīnē! Lūdzu, kādi ir jautājumi? Nav jautājumu. Paldies. Apsēdieties!

Vai par balsošanas motīviem kāds vēlas izteikties? Arī nevēlas. Lūdzu, balsosim par Ata Kramiņa ievēlēšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Rezultātu! 80 – par, 2 – pret, 14 – atturas. Atis Kramiņš ir ievēlēts.

Nākamais ir Harijs Vizla. Lūdzu tribīnē! Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Paldies. Nav jautājumu. Vai kāds vēlas izteikties?

Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Es lūgtu atbalstīt Harija Vizlas kandidatūru. Mēs kopā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā organizējām gan Augstākās padomes, gan arī vietējo padomju vēlēšanas, un, kā jūs redzat, rezultāti mums bija vairāk nekā apmierinoši. Es noteikti lūdzu atbalstīt. Es atvainojos, gribu vēl informēt par to, ka mēs guvām pilnīgus panākumus tieši organizatoriskajā plāksnē, un tāpēc lūdzu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kāds, kas vēlas izteikties? Nav. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 81 – par, 3 – pret, 9 – atturas. Paldies.

Kolēģi, man ļoti jāatvainojas jums un Atim Kramiņam par konstatējumu sakarā ar ievēlēšanu... Šis konstatējums mums būs jārezumē beigās, kad būsim nobalsojuši par visiem kopumā. Es ļoti atvainojos!

Nākamā ir Ināra Raudone. Lūdzu tribīnē! Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Nav. Paldies. Lūdzu, vai kāds vēlas izteikt savu viedokli par balsošanas motīviem? Arī nav. Balsosim par Ināras Raudones kandidatūru. Lūdzu rezultātu. 74 – par, 6 – pret, 13 – atturas. Paldies.

Silvija Freimane. Lūdzu tribīnē! Jautājumu nav? Paldies jums! Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Arī nav. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 85 – par, 3 – pret, 10 – atturas.

Vilhelms Kozlovskis. Lūdzu tribīnē! Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Paldies, jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt?

Lūdzu, Berklava kungs!

E.Berklavs: Es Kozlovska kungu pazīstu jau vairākus gadus. Pazīstu viņu kā kompetentu juristu, pazīstu viņu kā aktīvu cilvēku, kas piedalījies sabiedriskajā darbā, arī vēlēšanās, tāpēc aicinu balsot “par’’.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 74 – par, 11 – pret, 9 – atturas.

Nākamā kandidatūra ir Andris Kauķis. Lūdzu tribīnē! Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Tā kā mēs starp frakcijām vienojāmies par divām kandidatūrām no frakcijas “Satversme’’ – tātad par Kauķi un Burvi –, tad šo kandidatūru mēs atsaucam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Gunārs Blūms. Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Paldies. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Blūma kungs ir ar ļoti lielu pieredzi vēlēšanu organizēšanā. Lūdzu to ņemt vērā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Tautas frontes frakcija apsprieda šo jautājumu, bet atbalstīja vienīgi tās divas kandidatūras, kuras jau ir ievēlētas, – Ati Kramiņu un Hariju Vizlu. Blūma kungu kā profesionāli Vēlēšanu komisija, es domāju, noteikti varēs izmantot, un tas noteikti tā arī notiks, bet ne komisijas sastāvā.

Priekšsēdētājs: Balsosim. Lūdzu rezultātu. 44 – par, 9 – pret, 31 – atturas.

Arvīds Dravnieks. Lūdzu. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Bojāra kungs? Lūdzu.

J.Bojārs: Man ir šāds jautājums. Jūs droši vien jau zināt, ka Universitātē pēkšņi radās cilvēktiesību ekspertu grupa, kas nāca klajā ar ļoti asu kritiku par mūsu cilvēktiesību un pilsonības likumiem. Šajā sakarā mums Augstākajā padomē sanāca divas Augstākās padomes komisijas – Likumdošanas jautājumu komisija un mūsu kolēģu komisija, kuru, ja nemaldos, tolaik vadīja Silāra kungs. Ak, nē. Cilvēktiesību komisija. Mēs izskatījām visas šīs Universitātes ekspertu pretenzijas un kopumā tās noraidījām. Likumdošanas jautājumu komisija un Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija toreiz man uzdeva uzrakstīt atbildes ekspertīzi, kurā būtu ietverts arī mūsu kopējās komisijas slēdziens – šie materiāli. Es šo darbu izdarīju – visu detalizēti izklāstīju, katrai pretenzijai sagatavoju atbildi kopumā 18 lappušu garumā. Es nodevu toreiz to visu Lastovska kungam publicēšanai vai nu “Temīdā’’, vai “Latvijas Juristā’’. Pie tam Lastovska kungs man pateica, ka pēc nedēļas šis materiāls garantēti būs “gaisā’’, jo tam bija ļoti liela praktiskā nozīme. Es vairākkārt par šo jautājumu runāju arī ar jums, bet rezultāta nekāda, vismaz trīs mēnešus materiāls, kuram bija ļoti liela politiska nozīme, nav ieraudzījis gaismu. Vai tas nav tāpēc, ka jūs esat profesora Meļķiša katedrā un līdz ar to esat atkarīgs no viņa?

A.Dravnieks, Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidāts: Kāds tam sakars ar Vēlēšanu komisiju?

J.Bojārs: Nē, sakars ir – tas ir uzticēšanās sakars. Jūs saprotat – šajā Vēlēšanu komisijā ir jābūt neatkarīgam cilvēkam. Neatkarīgi domājošam un godīgam, nekam citam. Tā ir mana vienīgā pretenzija. Varbūt jūs izskaidrotu, kā tas notika?

A.Dravnieks: Jūs iesniedzāt šo materiālu redaktoram Lastovskim. Es nekad neesmu solījis, ka to publicēšu. Tas ir pārāk garš tādam mēnešrakstam, kas iznāk reizi mēnesī.

J.Bojārs: Jā, bet par šo materiālu un par šo jautājumu, cik tas republikai vispār svarīgs... Jūs saprotiet – tas bija spļāviens Augstākajai padomei sejā. Es vairākkārt runāju ar jums, ka materiālu obligāti vajadzētu publicēt, ka vairāku komisiju pārstāvji man ir prasījuši, kāpēc es neesmu pildījis savu pienākumu un šis materiāls nav publicēts. Par to es vairākkārt ar jums runāju. Tam ir sakars, turklāt ļoti nopietns sakars.

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs, lūdzu!

M.Stepičevs: Cienījamais kandidāt! Jūs Tautas frontes valde atkal izvirza šim amatam, taču man ir šāds jautājums. 1989.gadā jūs bijāt Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas loceklis, jūs bija izvirzījusi Tautas fronte. Es vēlreiz atgādināšu jautājumu, kuru uzdevu vakar frakcijā, bet kurš ir jāzina arī visiem deputātiem, jo viņi šeit balsos par jums.

Kad 1989.gadā izšķīrās Vidzemes priekšpilsētas Vēlēšanu komisijas protokola liktenis, jūs bijāt tas cilvēks, kurš nostājās pret šā protokola apstiprināšanu. Būtībā jūs nobalsojāt, atturoties no balsošanas. Līdz ar to Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu rezultāti divus mēnešus tika apšaubīti. Pēc tam divu mēnešu laikā mums izdevās pierādīt, ka vēlēšanu protokols ir bijis pareizs un pārkāpumu nav bijis. Un jūs, būdams speciālists šajā nozarē...

Man līdz ar to ir tāds jautājums: vai tā bija jūsu kļūda? Un, ja tā ir jūsu kļūda, tad jūs varat kļūdīties arī tagad... Varbūt tā bija tīri politiska nostāja un bija vērsta pret Tautas fronti? Man rada izbrīnu tas, ka Tautas fronte šodien jūs atkal izvirza šajā pašā amatā, zinādama tās kļūdas, kuras jūs pieļāvāt 1989.gadā?

A.Dravnieks: Stepičeva kungs, tad, kad jūs man vakar uzdevāt šo jautājumu frakcijā, jūs tāpat kā šobrīd neprecizējāt, par ko īsti ir runa. Es atbildēju par citu gadījumu. Toreiz es pats jums atbildēju, ka tajos gadījumos, kad mana politikā pārliecība ir pretrunā ar manu jurista sirdsapziņu, es vismaz atturos balsojot. Taču tagad, kad jūs pateicāt precīzāk, par kuru gadījumu ir runa, es jums atkārtošu: jā, toreiz tika apšaubīti Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu rezultāti. Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija nobalsoja par to, ka ir jārīko jaunas, atkārtotas vēlēšanas, jo trīs cilvēki Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijā balsoja “pret’’. Tie bija: docents Cielava, Rīgas pilsētas komjaunatnes komitejas sekretārs Aigars Cinis un es. Es uzrakstīju par to savas atsevišķās domas, ko pievienoju lēmumam, un tas bija pamats tam, kāpēc es vispār toreiz pirmo reizi kāpu šajā Augstākās padomes tribīnē, kāpēc Augstākā padome šo jautājumu toreiz lēma. Tas bija formāls pamats, lai vispār varētu izlemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, apsēdieties! Balsosim par Arvīda Dravnieka kandidatūru. Lūdzu rezultātu. 12 – par, 22 – pret, 44 – atturas.

Ivans Ivanovs, lūdzu. Lūdzu, kādi ir jautājumi. Silāra kungs!

I.Silārs: Man jums, cienījamais deputāt, ir šāds jautājums: kā jūs pats vērtējat savas latviešu valodas zināšanas?

I.Ivanovs, Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidāts: Valsts valodu es pārvaldu, bet runāju krievu valodā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamais Ivanova kungs! Kā jūs varat pierādīt, ka pārvaldāt valsts valodu?

I.Ivanovs: */Uz tādu (“koka” – Red.) jautājumu neatbildu./

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Paldies. Lūdzu, balsosim par Ivana Ivanova kandidatūru. Lūdzu rezultātu! 32 – par, 28 – pret, 25 – atturas.

Kolēģi, pirms balsosim kopumā par lēmuma “Par Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanu” pieņemšanu, ir šāda informācija, uz kuru mūsu uzmanību vērš Daudiša kungs un Pededzes jaunkundze. “Satversmes’’ frakcija atsauca Imanta Burvja kandidatūru, taču, vēlreiz iepazīstoties ar dokumentiem, mēs redzam, ka Imanta Burvja kandidatūru iesniegusi ne tikai “Satversmes’’ frakcija, bet likumdošanas iniciatīvas kārtībā arī deputāts Šteins. Un tāpēc, es domāju, mums būtu jābalso.

Vai Burvja kungs piedalās šajā sēdē? Nepiedalās. Tomēr viņa kandidatūra ir iesniegta likumīgi, un šeit nekādu jautājumu nav, tāpēc balsosim par deputāta Šteina iesniegto kandidatūru Centrālajai vēlēšanu komisijai. Jā, par Imantu Burvi. Lūdzu rezultātu. 14 – par, 15 – pret, 35 – atturas.

Līdz ar to, kolēģi, saskaņā ar atsevišķo balsojumu rezultātiem ir tapis šāds lēmuma projekts, par kuru mums būtu jābalso: “Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par 5.Saeimas vēlēšanām’’ 4.pantu, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

Izveidot Centrālo vēlēšanu komisiju šādā sastāvā: Gvido Zemrībo, Ģirts Krūmiņš, Austra Boļševica, Atis Kramiņš, Harijs Vizla, Ināra Raudone, Silvija Freimane un Vilhelms Kozlovskis.’’

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums papildināt šo lēmuma projektu ar 2.punktu, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, lai mums būtu fiksēts izveidošanas termiņš.

Priekšsēdētājs: Vai iebildumu nav? Nav. Lūdzu, balsosim par šo lēmumu “Par Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanu”. Rezultātu! 84 – par, 1 – pret, 15 – atturas. Centrālā vēlēšanu komisija 5.Saeimas vēlēšanām ir izveidota.

Tālāk izskatīsim likumprojektu “Par tiesu varu” trešajā lasījumā. Lūdzu.

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Es vispirms atļaušos atgādināt, cik tālu mēs esam tikuši ar šo likumprojektu. Ja jūs atceraties...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Kā jūs saprotat, Dobeļa kungs centīsies lietas labā darīt visu, lai zālē būtu kārtība. Lūdzu, turpiniet!

A.Līgotnis: Tātad, kā jūs atceraties, pirms nedēļas mēs sākām skatīt Muciņa kunga labojumus šim likumprojektam un balsošanas ceļā tikām līdz 8.punktam. Par 7.punktu mēs nobalsojām, bet pie astotā nolēmām pārtraukt trešo lasījumu un dot darba grupai nedēļu laika, lai tā vēlreiz nopietni izvērtētu šos priekšlikumus un tad plenārsēdei galīgajai izlemšanai atkal ierosinātu savus priekšlikumus.

Man jums jāsaka, ka darba grupa sanāca kopā un tiešām ar sāpošu sirdi šos priekšlikums vēlreiz izvērtēja.

Es jūs iepazīstināšu ar mūsu konstatācijām un izdarītajiem secinājumiem. Šie Muciņa kunga priekšlikumi neapšaubāmi ir būtiski, jo tie lielā mērā maina likuma būtību un pat šā likuma struktūru. To būtība izpaužas šādos momentos. Tie tiesu izpildītāju, notāru un reģistru piesaista tiesu sistēmai. Vai tas praktiski ir iespējams? Šeit kritēriji var būt divi: pirmkārt, funkcionālā saistība ar tiesas spriešanu, un, otrkārt, varas dalīšanas princips.

Vispirms par tiesu izpildītājiem. Ar tiesnesi tiesas izpildītāju saista spriedums, taču pirmais ir tā radītājs, bet otrais ir izpildītājs. Un šeit ir analoģija ar likumdošanas procesu, jo parlaments veido likumus, bet valdības struktūras, izpildvara, tos realizē. Tātad elementārā loģika prasa, lai, realizējot varas dalīšanas principu, tiesas spriedumu izpilde būtu nodalīta no sprieduma pieņemšanas, sprieduma taisīšanas. Un tādēļ arī šajā likumā paredzētie tiesu izpildītāju kantori ir ieprojektēti Tieslietu ministrijas sastāvā.

Tālāk par notāriem un reģistriem. Šīm abām institūcijām ar tiesas spriešanu vispār nav nekāda funkcionāla sakara. Un, ja ņem vērā, ka tiesas izpildītāja, notāra un reģistru amatpersonu rīcība ir pārsūdzama tiesā, tad šo institūciju administratīva pakļaušana, piesaistīšana šīm pašām tiesām ir pilnīgi absurda. Tad zūd jēga vispār paredzēt šādas pārsūdzēšanas tiesības, un tā kļūst absolūti deklaratīva un formāla, nerealizējama.

Taču tagad es speciāli vēršos pie lauku deputātiem sakarā ar jūs īpaši interesējošo Zemesgrāmatu reģistru.

Godātie kolēģi! Jūs esat gudri un atbildīgi domājoši ļaudis. Tādēļ, lai arī ko jums šajā sakarībā būtu iegalvojis mūsu kolēģis Muciņa kungs, jūs, manuprāt, godprātīgi izvērtējot, nevarat neatzīt, ka tiesas spriešanai un tiesu reformas likumam ar Zemesgrāmatu reģistru nav nekā kopīga. Tāpat kā tam nav nekā kopīga ar Iedzīvotāju reģistru, ar Uzņēmumu reģistru, ar Civilstāvokļa aktu reģistru un daudziem citiem.

Taču kā tomēr nokārtot šīs zemes problēmas? Tā ir sāpīga problēma ne tikai jums vieniem, bet arī visai valstij, visam parlamentam kopumā. Problēma tiešām ir jārisina, turklāt valstiskā līmenī. Pie tam risinājums ir diezgan vienkāršs un, manuprāt, arī visnotaļ loģisks. Zemesgrāmatu reģistrs nav nekāds izņēmums salīdzinājumā ar citiem reģistriem. Tam tāpat kā citiem jau pieminētajiem reģistriem ir vieta izpildvaras struktūrās. Gan premjers Godmanis, gan tieslietu ministrs Viktors Skudra, kurš šodien šeit ir zālē, var apliecināt manus vārdus, jo viņi ir gatavi veidot šo institūciju Tieslietu ministrijas sistēmā. Manuprāt, tā arī ir jādara, un jau vistuvākajā valdības sēdē par to ir jāpieņem attiecīgs lēmums. Atklāti sakot, to jau sen vajadzēja pieņemt, vismaz pirms mēneša vai diviem mēnešiem, taču labāk vēlu nekā nekad. Šie ir galvenie iemesli, kas liek darba grupai konsekventi aizstāvēt likumprojektu tādā variantā, kāds tas ir izstrādāts un akceptēts Likumdošanas jautājumu komisijā un Iekšlietu komisijā. Ir jāpiekāpjas tur, kur ir bijusi kļūda, kur ir mazsvarīgas domstarpības. Un mēs to godprātīgi esam arī darījuši. Taču mēs nevaram apzināti rīkoties pretēji savai pārliecībai, nevaram atbalstīt tādu risinājumu, kas, pirmkārt, pārkāpj tiesiskas valsts pamatprincipu, valsts varas dalīšanu un, otrkārt, kas faktiski brūkošās tiesu sistēmas pleciem uzliek jaunu papildu slogu, tiesām absolūti neraksturīgas papildfunkcijas.

Tā kā darba grupa sastāv no visu ieinteresēto institūciju pārstāvjiem, tad man ir pilnīgs pamats apgalvot, ka šāds viedoklis ir gan Augstākajai tiesai, gan Tieslietu ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai, gan Prokuratūrai, gan Advokātu kolēģijai, arī mūsu parlamenta Juridiskajai pārvaldei un, protams, Tiesnešu biedrībai. Un es domāju, ka tieši tajos cilvēkos, par kuriem ir runa šajā likumā, uz kuriem tas attiecas, būtu vēlams vismaz ieklausīties.

Vienlaikus mēs, protams, apzināmies, ka ar šādu konsekventu pozīciju ļoti riskējam. Riskējam, ka likumprojekts var nesavākt 60 vajadzīgās balsis, jo būs, kas konsekventi balsos “pret’’. Daļa, neizprazdami problēmu, droši vien atturēsies, taču mēs tomēr ceram, ka to, kuriem vajadzīga neatkarīga demokrātiska tiesa, kuriem vajadzīga tiesvedība valsts valodā, kuriem vajadzīga Konstitucionālā tiesa, būs vairākumā. Un to šodien cer visi Latvijas Republikas tiesneši. Ja es tomēr kļūdos – tā man reizēm diemžēl gadās –, tad acīmredzot šis likumprojekts ir apsteidzis savu laiku. Tad mazāks ļaunums būs tas, ja bērns vispār nedzims, nekā sakarā ar atsevišķu deputātu kaprīzēm nāks pasaulē kropls.

Un visbeidzot par procedūru. Es ierosinu balsošanas procedūru risināt šādi: tā kā šie Muciņa kunga labojumi, sākot no 8. līdz 18.pantam, ir savstarpēji saistīti, principā tie nav atsevišķi balsojami. Es ieteiktu par tiem balsot pēc paketes principa. Domāju, ka viņš mani visnotaļ atbalstīs, jo šeit citāds risinājums nav iespējams. Ja mēs balsosim par katru atsevišķi, tad, pieņemot vienu un noraidot otru, likumprojekts tiks novests tādā situācijā, ka to vairs nevarēs savest kārtībā nedz atbilstoši darba grupas koncepcijai, nedz Muciņa ieteikumiem.

Un visbeidzot. Kaut gan ar to man bija jāsāk, mēs redzam, ka visi šie priekšlikumi ir būtiski. Par redakcionāliem tos nekādi nevarētu uzskatīt pat tad, ja aiztaisa ciet acis. Tāpēc, manuprāt, vispirms balsojums ir jāizdara par to, vai vispār šie 10 labojumi ir liekami uz balsošanu un skatāmi trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Pirms mēs runājam par procedūru, es atgādināšu kādu izrakstu no mūsu stenogrammas: “Līdz ar to mēs esam apsprieduši visas sadaļas, izņemot 4.sadaļu. Pie likumprojekta mēs atgriezīsimies nākamajā otrdienā un tad arī balsosim par 4.sadaļu un likumprojektu kopumā’’. Kā es sapratu, Līgotņa kungs runāja, minot šos skaitļus. Tie ir Muciņa kunga priekšlikumi no 8. līdz 18.pantam. Jūs vienu brīdi nosaucāt pantu. Tas nav pareizi, jo šeit ir 4.sadaļa un Muciņa kunga priekšlikumi no 8. līdz 18.pantam.

Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es tikai gribēju izteikt vienu repliku, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Grūbe: Tātad jautājums ir šāds. Ja šeit tiek pieminēta Godmaņa kunga nostāja, es ļoti lūgtu viņu paaicināt uz šo sēdi, lai viņš pats izteiktu savas domas, jo es vakardien vēl pēc septiņiem vakarā tikos vairāk nekā divas stundas. Šeit piedalījās arī Skudras kungs, kurš savā galavārdā teica, ka patiešām atradīs iespēju izskatīt arī zemesgrāmatu lietas un tikai tad virzīs tās tālāk. Es saprotu, ka Skudras kungam nekādā ziņā norunas nav saistošas, taču tas jau ir cits jautājums. Tomēr Godmaņa kunga viedokli es gribētu dzirdēt no šīs tribīnes, nevis caur cienījamā ziņotāja ausīm vai muti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Pirmām kārtām par procedūru. Es visā pilnībā piekrītu deputāta Līgotņa atzinumam, ka visi mani priekšlikumi ir savstarpēji saistīti un ka tie ir konceptuāli. Jā, es uzņemos šo vainu uz sevi un to atzīstu. Es, tāpat kā Līgotņa kungs, varu teikt, ka labāk vēlāk nekā nekad. Par pārējiem motīviem es izteikšos pēc tam.

Atzīstot, ka mums ir jāievēro zināma procedūra, es tomēr vēlētos ierosināt mazliet citādāku procedūru, nekā šeit teica Līgotņa kungs, un tā, man liekas, būtu pareizāka.

Ja mēs varam vienoties, ka tas ir konceptuāls un apvienots jautājums, tad es aicinātu sēdes vadītāju veidot tādu balsojumu, ka es piedāvāju atvirzīt 4.nodaļu, kura tagad atrodas otrajā lasījumā, un nobalsot par tās atgriešanu pirmajā lasījumā. Motīvus mēs visi esam vairākas dienas – gan agrāk, gan patlaban – izdebatējuši. Un pēc tam tūlīt pat 4.nodaļu pirmajā lasījumā varētu skatīt sakarā ar visiem šiem būtiskajiem labojumiem, kurus es piedāvāju. Plenārsēdē tad varētu izlemt, vai tie ir pieņemami vai nav pieņemami. Es piedāvāju tādu procedūru. Ja tas mums ir pieņemami, tad pēc tam es izteikšos par balsošanas motīviem, jo visi Līgotņa kunga motīvi, kuri šeit tika minēti, man kategoriski nav pieņemami. Es tos kategoriski noraidu un uzskatu par sevi apvainojošiem.

Priekšsēdētājs: Biezā kungs, kā es saprotu, jums būs iespēja arī komentēt. Es šeit neredzu nekādas pretrunas, ja Muciņa kungs ierosina atgriezt 4.nodaļu pirmajā lasījumā. Tas ir balsojums. Un, ja balsojums ir tāds, tad tā tas arī tiek virzīts uz priekšu. Protams, par balsošanas motīviem var izteikties atsevišķi.

Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Ilgāku laiku, vadot darba grupu, kas izstrādā likumprojektu par Nekustamā īpašuma reģistru, kurš vēlāk transformējās arī likumprojektā “Par zemesgrāmatām’’, mēs savācām daudz dokumentu un iepriekšējās Latvijas Republikas materiālu, kuri tika skatīti arī Likumdošanas jautājumu komisijā. Un tur visur, visos variantos, zemesgrāmatas palika tiesu iekārtā. Tad nekādu būtisku iebilžu nebija. Es lūdzu atbalstīt Muciņa priekšlikumu un atgriezt šo jautājumu pirmajā lasījumā. Pretējā gadījumā ar šo motivāciju es ierosinu balsot “pret’’.

Priekšsēdētājs: Tā ir procedūra. Vai par procedūru nav iebilžu? Par to, ka šis jautājums tiks izvirzīts balsošanai. Nav. Tagad izsakieties par motīviem. Lūdzu.

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Faktiski es vēl gribētu pabeigt par procedūru. Tātad es uzskatu, ka jautājums ir ļoti plaši izdiskutēts, un arī es aicinu balsot “par’’, lai atgrieztu to pirmajā lasījumā. Es domāju, ka mums tūlīt pat ir iespējams izlemt šos konceptuālos jautājumus.

Otrām kārtām mums ir iespēja ceturtdien komisijā noslīpēt šo likumu, ja šie astoņi konceptuālie balsojumi tiek pieņemti. Iespējams, ka otrdien likumu varētu pieņemt noslēdzoši tā galīgajā variantā. Un tādā veidā tam būtu visas iespējas stāties spēkā jau ar 1.janvāri. Te nekādas problēmas nerodas. Es uzmanīgi klausījos arī diskusiju, kas notika tajā laikā, kad šis jautājums tika iekļauts darba kārtībā, un arī tagad, kad Līgotņa kungs par to izteicās. Tādējādi es gribētu novērst dažas neprecizitātes.

Pirmā neprecizitāte. Atsaukšanās uz Tiesnešu biedrību ir nekorekta, jo es ar Šubrovska kungu šo jautājumu izdiskutēju, un nebūt nav tā, kā šeit saka Līgotņa kungs. Otrām kārtām es vakar tikos ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru un šorīt saņēmu arī dokumentu, kurā ģenerālprokurors raksta, ka prokuratūra uzskatāma par neatņemamu tiesu varas sastāvdaļu.

Tātad, cienījamie deputāti, šis jautājums ir komplekss. Lauksaimnieki šeit cīnās par zemesgrāmatām, taču es tomēr aicinu domāt valstiski un runāt par visām šīm sešām institūcijām: prokuratūru, advokatūru, notāriem, tiesu izpildītājiem, zemesgrāmatām un reģistriem.

Es esmu iesniedzis arī labojumu lēmuma projektam par šā likumprojekta stāšanos spēkā, kurā rakstīts, ka 33.¹ pants attiecībā uz tiesu stāsies spēkā tikai tad, kad mēs pieņemsim konkrētus likumus par šīm piecām institūcijām. Jums ir jāizprot, ka šis likums kaut kādā ziņā ir reformatisks likums. Tātad tas nevar atrisināt visas problēmas līdz galam, tomēr tam ir jāiezīmē virzība, uz kurieni mēs ejam. Un, ja mēs iezīmējam šo virzību, tad pēc tam varam diskutēt ar Skudras kungu un ar tiesnešiem, cik daudz un cik tuvu mēs piesaistīsim tiesai visas šīs institūcijas.

Es gribu jums pateikt tikai vienu: mēs nekādā ziņā šo Zemesgrāmatu nodaļu un arī citas šīs institūcijas nevaram ielikt izpildvarā. Satversmes 58.pants skaidri un gaiši raksta: “Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.’’ Skaidri un viennozīmīgi! Tātad visas pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Zemesgrāmatu nodaļa nevar atrasties Tieslietu ministrijas sistēmā, pirmām kārtām tādēļ, ka pati valsts būs viena no tām, kura reģistrēs savus īpašumus. Tātad tai ir jābūt neatkarīgai un neitrālai institūcijai. Un šeit nevajadzētu izplatīt mītu par to, ka tiešām tiek uzliktas kaut kādas papildu funkcijas, izņemot dažas sīkas organizatoriskas funkcijas, kas būs jāveic tiesas priekšsēdētājam, nevis tiesnesim. Tā ka nekas netiek uzlikts. Visas funkcijas ir uzliktas reģistra vadītājam, Zemesgrāmatu nodaļas vadītājam, konkrētai personai, kuru mēs iecelsim tāpat kā tiesnesi. Tas būtu attiecībā uz šo atrašanos izpildvaras vai kādā citā struktūrā.

Man šeit ir arī citi argumenti. Es mēģināšu tos atkārtot, jo daudzi kolēģi mūsu iepriekšējās debatēs varbūt nav bijuši klāt. Tātad visās šajās institūcijās izskatīšanas procedūra ir tāda pati kā tiesā, arī lēmuma pieņemšana ir tāda pati kā tiesā, un arī pārsūdzība ir tāda pati kā tiesā. Šo juridisko personu disciplinārā izskatīšana notiek tāpat kā attiecībā uz tiesnešiem. Tātad šeit ir ļoti daudz līdzības ar tiesu un visu tiesu sistēmu.

Šorīt pēc lielām cīņām man izdevās pavairot un izdalīt profesora Vēbera slēdzienu. Es ceru, ka jūs visi esat ar to iepazinušies. “Jā’’, viņš saka, “šīs institūcijas atrodas kaut kur starp izpildvaru un tiesu varu, tomēr tās ir tuvākas tiesu varai nekā izpildvarai.’’ Tajās pasaules valstīs, kas sastāda kontinentālo Eiropu, šīs institūcijas gandrīz vai visur tomēr ir novietotas pie tiesu varas. Pat daudzu valstu konstitūcijās ir ierakstīts par to, ka uz šo amatpersonu, tātad uz šo reģistra vadītāju, Zemesgrāmatu nodaļas vadītāju un tā tālāk, visa šī kārtība, disciplīna un tā tālāk attiecas gluži tādā pašā mērā kā uz tiesu iestāžu darbiniekiem.

Paskatīsimies druscītiņ tālāk pāri savas valsts maliņām! Respektēsim to vēsturisko pieredzi, kas mums ir, un nespļausim virsū Satversmei. Es nerunāju par tiem citiem iebildumiem, kuri varētu rasties, kurus šeit rakstiski ir iesniedzis Rikarda kungs par šo likumu kā tādu. Tādējādi es vēlreiz jūs aicinu atgriezt šo 4.nodaļu pirmajā lasījumā, nobalsot šos lasījumus, lai nākamnedēļ mēs varam tos pieņemt. Un tad katrā konkrētajā likumā, kā tas ir teikts lēmuma 3.punktā, es piedāvāju jau noteikt, cik tālu vai cik tuvu mēs šīs institūcijas piesaistīsim tiesu varai vai konkrētam tiesnesim, vai konkrētai tiesas priekšsēdētājai. Tas viss mums ir diskutējams.

Taču, ja mēs nevaram izvēlēties vienu tiesību sistēmu – vai nu sociālistisko, vai kontinentālās Eiropas, vai angļu vispārējo tiesību sistēmu, ja mēs tagad sākam kaut kādu biezputru maisīt, tad... Es sākumā tiešām domāju, ka šeit, protams, ir argumenti, ka šeit varbūt tiešām ir kaut kādas politiskas spēles, teiksim, kāds propagandē varbūt zināmus uzskatus... Tomēr beigās es nonācu pie secinājuma, ka šeit tiek propagandēts tikai viens uzskats – nevēlēšanās neko mainīt, neko negrozīt un neko neatrisināt. Mēs nevaram piekārt šīs institūcijas nezin kam, kaut kur gaisā, kā daži juristi šeit piedāvāja. Mums tomēr ir jāizšķiras, vai tās būs izpildvarā vai tās būs tiesu varā. Izpildvarā tās nekādi nevar būt, jo tad mēs nonāksim pie tādiem brīnumiem, ka izpildvara, kas ātri un dinamiski pieņem savus lēmumus, pārvērtīs šos reģistrus, kā vienā vai otrā brīdī mēs jau to redzam, kad tā Uzņēmumu reģistrā pavēl kaut ko ieslēgt vai no tā izslēgt. Tiem jābūt stabiliem, negrozāmiem, ar zināmu procedūru. Un es šeit aicinu lauksaimniekus, kuriem, kā šeit viens otrs cilvēks izteicās, es esmu galvu sajaucis, bet kuri tiešām savas galvas ir piesārņojuši ar sociālistisko tiesību teoriju, tomēr plašāk paskatīties uz šo problēmu. Un tāpēc es saprotu viņus varbūt labāk nekā viens otrs cits jurists. Es aicinu tagad balsot “par’’, atgriezt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tūlīt šo jautājumu atrisināt, bet otrdien šo likumu varētu pieņemt galīgajā, trešajā, lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, mazs precizējums! Tātad par šo procedūru mēs tālāk lemsim tad, kad būs balsojums. Taču es katrā ziņā saprotu, ka reglaments paliek reglaments, un jūs pašreiz runājat pret reglamentu. Ja projekts ir pirmajā lasījumā, tas virzīsies saskaņā ar reglamentu, nevis tā, kā jūs sakāt. Mēs tūlīt te visu atrisināsim. Tas virzīsies saskaņā ar reglamentu.

L.Muciņš: Jā, es saprotu, mēs atklāsim debates. Taču es domāju, ka argumenti šeit ir bijuši desmitkārtīgi un no abām pusēm jau ir izklāstīti. Tā ka mums šeit bezgalīgi nav ko debatēt.

Priekšsēdētājs: Varbūt, bet reglaments būs spēkā.

L.Muciņš: Es neiebilstu, bet tas nebūt nebūs traucēklis pieņemt pareizus, taisnīgus, vēsturiski pamatotus un uz Satversmi vērstus likumus, nevis, atsaucoties uz reglamentu, to visu nogremdēt.

Priekšsēdētājs: Nē, tas gan! Tomēr mēs nevaram vienā dienā visu izdarīt – ne no reglamenta, ne no satura viedokļa.

Lūdzu, Silāra kungs! Pēc tam – Endziņš un Kinna. Tāda bija kārtība.

I.Silārs: Es tieši gribēju runāt par šo reglamentu un procedūru. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka šis ir tas brīdis, kad mums ir jāizlemj par procedūru. Spēkā esošā likumprojekta pieņemšanas kārtība, kuru jūs saucat par reglamentu, neparedz tādu procedūru, ka no trešā lasījuma likumprojekts varētu tikt nodots atpakaļ pirmajā lasījumā. Vispār netiek paredzēts pat tas, ka no otrā lasījuma var nodot atpakaļ pirmajā lasījumā, ja tas ir konceptuāli akceptēts.

Trešais lasījums paredz, ka var atlikt kādu tēzi, kuru nepieņem. To, kas noticis patlaban, var atlikt uz nedēļu. To nevar izskatīt, jo reglaments neparedz, ka tā ir atcelšana atpakaļ uz otro lasījumu. Tā ir tēzes neakceptēšana, nodošana komisijai papildu izskatīšanai, atliekot likumprojekta izskatīšanu plenārsēdē.

Ja mēs runājam par otro lasījumu, tad es to pēc reglamenta burta nevaru par tādu uzskatīt... Taču, ja runa ir par otro lasījumu, tad attiecībā uz šo lasījumu reglaments paredz tikai to, ka otrajā lasījumā likumprojektu var akceptēt un nodot izstrādāšanai līdz galam vai arī noraidīt un izslēgt no darba kārtības. Nav nekādu iespēju to nodot atpakaļ pirmajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jums ir taisnība, taču varbūt precedents tas jau nu nebūtu. Pretrunas jau tur nav un nav arī rakstīts, ka nevar nodot. Ja tur būtu rakstīts, ka nevar nodot, tad es saprastu.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Mēs visu laiku nepārtraukti veidojam precedentus. Šeit cienījamais Muciņa kungs pieminēja gan notariātu, gan advokatūru, gan par zemesgrāmatām bija runa.

Cienījamie kolēģi! Muciņa kungs ir tas, kas man komisijā sēž pašreiz laikam jau gadu pie likumprojekta par advokatūru un pie likumprojekta par notariātu, kā arī pie jautājuma par tām pašām zemesgrāmatām. Un tagad pēdējā dienā pēc tam, kad jau viss ir desmitreiz un visdažādākajās auditorijās un visdažādākajā pārstāvju lokā izdiskutēts, viņš pēkšņi pamostas. Viņš tagad runā gan par notariātu, gan par advokatūru, bet paši likumprojekti guļ. Es viņu apbrīnoju. Ja tik tiešām Muciņa kungam šī enerģija būtu tagad aģitēt profesoru Vēberu, lai mēģinātu panākt sava viedokļa, ko viņš uzskata par vienīgi pareizo, pieņemšanu... Tāda veida darbība mums notiek.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Cienītie kolēģi, pirms jūs tagad balsosit par šo konceptuālo jautājumu, es jūs aicinu izšķirties par tādu būtisku momentu. Pašreiz no 1.janvāra Latvijā būs jāreģistrē desmitiem un simtiem tūkstošu zemes un nekustamo īpašumu. Un jums šobrīd vajadzēs izšķirties par to, vai cilvēks, kas reģistrēs īpašuma dokumentus, būs reģistrators tiesnesis vai tiesnesis reģistrators ar visu to sociālo aizsargātību, ko mums likums piedāvā tiesnešiem, vai tas būs neatbildīgs izpildvaras ierēdnis, kas šodien iespiedīs zīmogu, bet rīt viņu atlaidīs, un parīt šis īpašums skaitīsies nereģistrēts, tātad īpašums nebūs drošs. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo koncepciju, ka ar zemesgrāmatām ir jāstrādā tiesnešiem reģistratoriem. Lūdzu balsot par to!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, diemžēl arī es esmu spiests neatbalstīt deputāta Muciņa priekšlikumus šādu apsvērumu dēļ. Tātad Muciņa kungs šeit atsaucās it kā uz vēsturisko patiesību, respektīvi, uz to, kas bija līdz 1940.gadam. Ja mēs paskatāmies 1938.gada likumu par bezpeļņas biedrībām, tad mēs skaidri un gaiši redzam, ka bezpeļņas biedrības tika reģistrējušās Sabiedrisko lietu ministrijā, nevis kaut kādās apgabaltiesās. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ja mēs paskatāmies arī 1937.gada likumu par notariātu, tad redzam, cik ļoti daudz funkciju šajā likumā likumdevējs savulaik ir paredzējis Tieslietu ministrijai, tātad izpildsfērai. Šeit Kinnas kungs runāja par šiem tiesnešiem, par to, ka šo reģistrāciju veiks tiesneši. Un arī Muciņa kungs saistīja visas šīs sfēras ar tiesu sistēmu. Tādā gadījumā, kolēģi, mums jāsaista ar tiesu sistēmu arī izmeklēšana un, es domāju, arī kriminālizmeklēšana, jo, kā mēs zinām, bija izmeklēšanas tiesneši. Tad ir jāsaista arī šī sistēma. Jāsaka, ka arī Izmeklēšanas departaments ir tiesu sistēmā, un galu galā arī cietumi ir tiesu sistēmā. Kāpēc Muciņa kungs to neierosina? Kāpēc viņš neierosina, ka cietumus vajadzētu nodot Augstākās tiesas vai Senāta pārziņā? Jo arī tā ir izpildsfēra. Kolēģi, šo apsvērumu dēļ es aicinu nepievienoties Muciņa priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs. Pēc tam – Kodoliņš.

G.Grūbe: Man ir ļoti interesanti un patīk, ka tieši juristi viens otram vienkārši aizbāž muti, un nodarbojas nevis ar to, ka palīdz ar reglamentu noskaidrot, kuram ir taisnība, bet cenšas panākt, lai plenārsēde to izlemtu vienkārši ar reglamenta palīdzību, un ar šā reglamenta nepilnībām aizbāž viens otram muti. Es domāju, cienītie kungi, ka jūs, bez šaubām, ar dažādām metodēm panāksit, lai šis likums tiktu pieņemts. Taču, vai būs rezultāts, par to jau ir cita runa.

Cienījamais Līgotņa kungs, tagad jūs sakāt, ka lauksaimnieki neko nesajēdz, bet vakardien, kad juristi paši bija pie Godmaņa kunga, viņi bija spiesti teikt, ka patiešām šeit ir ļoti smaga problēma. Jūs sakāt, ka mēs vienkārši no šīs lietas neko nejēdzam. Mēs jau varam tā izteikties, bet es domāju, ka beidzot vajadzētu par šīm lietām runāt nopietnāk. Ja nu patiešām tiesa ar rītdienu sagrūs, ja mēs šodien nepieņemsim šo likumu, tad es esmu gatavs arī nobalsot. Tomēr es domāju, ka beidzot vajadzētu konceptuāli tās lietas izšķirt. Turklāt juristiem tas nedara godu, ka viņi vienkārši saviem kolēģiem oponentiem aizbāž muti ar reglamenta palīdzību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti! Godātie kolēģi, tā kā man šodien ir darīšana ar juristiem, tad es ievērošu katru reglamenta punktu un katru komatu, jo citādi, ja es to nedarīšu, paši saprotiet... Jo juristi vienā dienā runās tā, bet otrā dienā viņiem būs citi argumenti, taču reglaments paliek reglaments.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, šis strīds var vilkties ilgi par to, kas būtu pareizāk, un tas visās valstīs arī tiek diskutēts. Taču ir arī praktiskā nepieciešamība, un tas ir galvenais moments, kas mums ir jāņem vērā. Mums jau sen bija praktiska nepieciešamība iedarbināt Nekustamā īpašuma reģistru. Tam vajadzētu virzīties uz priekšu, taču tas nekust uz priekšu tāpēc, ka nav likuma. Un nevirzās vēl arī tāpēc, ka tas nav izveidots. Man rodas jautājums: kuram ir vieglāk izveidot reģistru – izpildvarai vai, teiksim, tiesu varai? Es esmu pārliecināts, ka vieglāk sākt un kaut ko nodibināt tomēr ir izpildvarai. Taču vislielākā nelaime ir vakuums – tieslietu vakuums. Šī norma varbūt nav pati labākā norma, ka mums, teiksim, Iedzīvotāju reģistrs ir pie Tieslietu ministrijas, taču šis reģistrs mums tomēr virzās. Tas ir svarīgākais jautājums. Pēc tam mēs varam iesniegt likumdošanas iniciatīvu un pārcelt to uz tiesu sistēmu. Tomēr tas ir izveidots, arī skaitļošanas centri ir, bet galvenais ir – nekavēt likumus. Mums ir jāpieņem likumi, lai lietas virzītos uz priekšu. Tas taču ir galvenais.

Un otra lieta ir saistīta ar šiem pēdējiem balsojumiem. Tā ir ļoti slikta prakse – trešajā lasījumā pieņemt būtiskas normas. Ko mēs pieņēmām peļņas nodoklī? Pēdējā brīdī mēs iebalsojām 45 procentus bankām un tirdzniecībai. Vai tas mums kaut ko ir veicinājis? Tās ir neapdomātas, neizdiskutētas, neizvērtētas normas, ko mēs pieņēmām pēdējā brīdī. Tāpēc es aicinu, manuprāt, par konceptuālām lietām trešajā lasījumā vispār nediskutēt. Ir jābūt zināmai kārtībai. Pēc tam, kad ir pieņemts, tad var iesniegt priekšlikumus, kā izlabot likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Arī es uzskatu, ka labs ir tas darbs, kas padarīts. Es nesaprotu, kāpēc mēs šodien nevaram akceptēt šo likumu, bet taisāmies atlikt visus ar tiesu saistītos reformu jautājumus un sākt tikai pirmajā lasījumā debatēt par Zemesgrāmatu likumu. Tātad tos abus saistīt. Pēc tam tas vēl ir jādebatē, konceptuāli jāaprunā.

Arī mūsu frakcija vakar ar valdības galvu jau uzsāka debates, un mēs turpināsim runāt par šo jautājumu, kad un kā organizēt zemesgrāmatas. Taču to nevar saistīt ar tiesu reformu kopumā. Pēc mūsu informācijas datiem, jau patlaban vairāk nekā 80 tiesnešu ir gatavi aiziet no darba. Tur ir krīzes situācija. Es atvainojos – vai jūs gribat nomierināt savu sirdsapziņu? Jūs un arī mēs esam šo jautājumu varbūt jau nogulējuši, tāpēc mēģinām nomierināt sevi ar to, ka nospiežam šodien pogu, lai atliktu šo jautājumu. It kā no tā jautājumam par zemesgrāmatām kļūtu vieglāk, ja tiesas nefunkcionēs. Es nesaprotu! Ja atradīs šo formulu par zemesgrāmatām, kaut arī tā nebūs ideāla, tad pēc tam nebūs nekādu problēmu labot tiesu likumu vai to papildināt ar šo jautājumu. Taču pašlaik jūs gribat aizkavēt tiesu funkcionēšanu tikai tāpēc, ka nav izdiskutēts un nav skaidrs jautājums par zemesgrāmatām. Vai tā nav demagoģija? Kur jūs bijāt agrāk, Ziediņa kungs, ja jums šodien tas ir tik ļoti skaidrs? Kāpēc jūs pamostaties tikai trešajā lasījumā? Tad varbūt vajag konsekventi gulēt līdz galam...

Priekšsēdētājs: Eglājs, pēc tam – Ziediņš.

V.Eglājs: Es šeit skatījos šo likumu. Likums saucas “Par tiesu varu’’, un šis likums nekādā ziņā nav par Augstāko tiesu. Es neatradu nevienu punktu, kurš šajā likumā aizliegtu pie Augstākās tiesas pielikt šo Zemesgrāmatu reģistru. Es to neredzu. Un tāpēc man liekas, ka tad, ja likumu pieņem šādā veidā un ja likumā par zemesgrāmatām būs rakstīts, ka tās ir pie Augstākās tiesas, tad nekādas pretrunas es šeit neredzu. Ja es esmu sapratis kaut ko nepareizi, jūs varētu man to paskaidrot. Vai likums aizliedz pie Augstākās tiesas izveidot Zemesgrāmatu reģistru? Paldies.

Priekšsēdētājs: Līgotņa kungs, jūs varbūt pasakiet ar vārdiem, nevis ar galvas mājieniem...

A.Līgotnis: Neaizliedz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, es pilnīgi saprotu tos lauksaimniekus, kuri, juzdami, ka tūlīt būs jāreģistrē zemes īpašumi un uz laukiem esošie nekustamie īpašumi, ir satraukti, ka šā reģistra sistēma tiek atdota izpildvarai, kura vienreiz pieņem vienu lēmumu, bet otrreiz pieņem otru lēmumu. Kā uzņēmējdarbības pārstāvis es varu pateikt, ka tad, ja lauksaimnieki ar bažām gaida nākotni, uzņēmējdarbībā šā jautājuma darbība pašreiz notiek jau nenormāli un neprognozējami. Jūs šeit redzat neskaitāmas Ministru padomes iejaukšanās, kad ar kādu Ministru padomes lēmumu uzņēmējs tiek izsvītrots no Uzņēmumu reģistra. Jūs redzat situāciju, ka Godmaņa kungs šeit atnāk un uzsauc saukli: “Pārņemsim vai nodosim kaut kādus valsts uzņēmumus pašvaldībām!’’, un tos vienkārši ņem un nodod. Pēc tam, juzdams, ka nu ir aizgājis galīgi šķībi, prasa sev papildu pilnvaras, lai atkal šos uzņēmumus paņemtu sev atpakaļ un sāktu kādam pārdot. Pašreizējā situācijā, privatizējot vienalga kādu objektu, šim uzņēmējam nav iespējams šo objektu ieķīlāt. Es nerunāju par hipotēku banku, bet viņam nav pat iespējams šo objektu pārdot, jo nav šo juridisko tiesību. Un man ir jāsaka, ka tad, ja jūs neatbalstīsit lauksaimnieku deputātu grupas jeb frakcijas viedokli, ka šiem reģistriem ir jābūt pie tiesu varas neatkarīgi no izpildvaras, mēs vēl dziļāk ieiesim tajā purvā, kurā pašreiz mēs jau esam ar uzņēmējdarbību un ar šo nenokārtoto likumdošanu. Es viennozīmīgi katram no jums, kas gribēs rīt, parīt kaut ko sev vai nu par vaučeriem, vai par naudu, vai citādi... Es viennozīmīgi gribu jums pateikt, ka jūs sagaida absolūts haoss, ja jūs neatbalstīsit šoreiz lauksaimnieku viedokli un mēs nepanāksim, ka šis īpašuma reģistrs ir neatkarīgs no izpildvaras. Tātad, lūdzu, atbalstīsim lauksaimniekus!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Tā kā man ir bijis gods strādāt pie tiesu reformas likumprojektiem – tie ir pieci likumprojekti, un jau 1990.gadā Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadībā šis darbs tika uzsākts -, es pietiekami labi varu iedomāties šo situāciju. Un es varu, izejot no teiktā, arī secināt, ka tas, ko iesniedza Muciņa kungs šai darba grupai, kura 1990.gadā sāka darbu, tas viss ir principā pieņemams. Taču jautājums ir tikai tāds, vai mēs to varam šodien izdarīt. Tas tieši ir tas pats jautājums, par to, kas mums jau ir izveidojies gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā, ka tas viss ir pareizi, ko mēs tur darām, bet tas šodien nav ne materiāli, ne arī praktiski pamatots. Un tāpēc šī darba grupa saredz šo virzību. Muciņa kungs, mēs pie tā nonāksim, bet ne šodien un ne šajā vietā. Jo, redziet, līdzekļu ir tikai tik daudz, lai realizētu izmeklēšanas reformu. To mums šodien vienkārši nav, nemaz nerunājot par to, ka tas ir saistīts ar reformu gan prokuratūrā, gan advokatūrā, gan arī pašā tiesā. Tātad mēs tam neesam gatavi, un darba grupas, gatavojot šos likumprojektus, konkrēti likumu “Par tiesu varu’’, virzās sīkiem solīšiem. Šis ir viens no solīšiem tajā virzienā, kuru pareizi norāda Muciņš. Tagad man ir ļoti žēl, ka mēs – tas šoreiz attiecas uz lauksaimniekiem – tikai izejam... Varbūt es nonākšu pretrunā, bet, ja mēs atrisināsim šo problēmu tikai no mūsu šodienas skatījuma un domāsim, ka nieks par to, kas notiks pēc pusgada...

Pirmām kārtām es lauksaimniekiem gribu atzīties un pateikt, ka, manuprāt, jūs šo problēmu neatrisināt, bet paši to sarežģījat, jo šodien tiesu vara nav gatava uzņemties šo funkciju. Jums Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs varētu paskaidrot, kādā situācijā šodien ir tiesu iestādes. Tās sabruks momentā. Taču pat tad, ja mēs gribētu no 1.janvāra to visu iedarbināt... Un it kā viss jau būtu, arī tiesas mums būtu katrā rajonā, taču tās nav sagatavotas šīs funkcijas veikšanai.

Otra lieta ir tā, ka rodas jautājums: kur tad mēs pārsūdzēsim šā Zemesgrāmatu reģistra funkcijas? Vai tam pašam tiesnesim, kurš turpat blakusistabā būs reģistrējis, vai viņa kolēģim? Es uzskatu: lai gan Latvijas laikā ir bijis daudz kā laba, taču šis jautājums par zemesgrāmatām tur tika risināts tikai no tīri pragmatiska viedokļa un no tālaika iespējām. Šodien mums šo kļūdu nevajadzētu atkārtot, jo, kā jau es saku, tas neko neatrisina. Starp citu, arī tās valstis, par kurām šeit ir runāts, kur šī zemesgrāmatu sistēma pastāv pie tiesu varas – runa konkrēti bija par Zviedriju -, uzskata, ka tagad, veidojot šo jauno zemesgrāmatu modeli, nevajadzētu vadīties pēc novecojušas un, manuprāt, nepieņemamas prakses.

Priekšsēdētājs: Pusdienu pārtraukums. Pēc tam turpināsim.

 

(Pārtraukums)