Valsts sekretāru 2007.gada 17.maija sanāksmē

LM: Par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumiem pusaudžu profesionālās apmācības dēļ

Lai precizētu noteikumos lietotos terminus un to darbu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos.

Grozījumi MK noteikumos “Par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību” 17.maijā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Turpmāk, lai pasargātu pusaudžus no veselībai kaitīgas iedarbības, viņi nevarēs strādāt rūpnieciskajā keramikas ražošanā, kur darbs ir tieši saistīts ar svinu saturošajiem savienojumiem.

Tāpat grozījumos noteiktas vibrācijas robežvērtības, kuras nedrīkst pārsniegt, ja paredzēts pusaudžus nodarbināt darbos, kuros viņi tieši pakļauti tādam darba vides riska fizikālajam faktoram kā visa ķermeņa vibrācija.

Savukārt, pārņemot Eiropas Padomes direktīvas 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību prasības, precizēts, ka pusaudži nevarēs darīt darbu, kurā viņu dzīvību un veselību tieši apdraudēs nikni, indīgi vai agresīvi dzīvnieki. Līdz šim bija noteikts aizliegums viņiem strādāt tādu darbu, kur veselību un dzīvību tieši apdraud meža zvēri, putni un citas dzīvas būtnes. Vienlaikus pusaudžiem būs atļauts strādāt dežūrās neilgā laika posmā.

Tāpat noteikumu projekta vairākos punktos precizēta terminoloģija, saskaņojot to ar saistīto normatīvo aktu terminoloģiju. Tā, piemēram, dažādu objektu un būvju “sagraušana” aizstāta ar “nojaukšanu”, kā arī “darbs iestādēs, kurās spēlē azartspēles” nomainīts pret “darbs azartspēļu organizēšanas vietās” u.c. precizējumi.

LM: Par priekšlikumiem ievērojami paaugstināt bērna invalīda kopšanas pabalstu

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi priekšlikumus un aprēķinus no nākamā gada 1.janvāra trīskāršot pabalstu par bērna invalīda ar smagiem funkciju traucējumiem kopšanu. Pabalstu paredzēts palielināt no 50 līdz 150 latiem mēnesī.

Pabalsta palielināšana ļautu būtiski uzlabot to ģimeņu materiālo situāciju, kurās ir bērni invalīdi, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Tie pārsvarā ir bērni, kuriem invaliditāte ir kopš bērnības ar augstu smaguma pakāpi.

Šiem bērniem pārsvarā ir smagi fiziskie vai funkcionālie traucējumi, kas bieži nozīmē, ka viņiem jānodrošina pastāvīga klātbūtne. Tas ir sevišķi smagi, piemēram, vientuļajiem vecākiem, kuri ir spiesti atteikties no algota darba. Pabalsta palielināšana viņiem noteikti būtu liels atspaids ikdienas vajadzību nodrošināšanā, kā arī ļautu vecākiem bērna kopšanai algot profesionālu aprūpētāju, lai viņi paši varētu strādāt algotu darbu.

Saskaņā ar LM aprēķiniem Bērna invalīda kopšanas pabalstu 2008.gadā varētu piešķirt 750 cilvēkiem. Tam būtu nepieciešams nedaudz vairāk nekā viens miljons latu.

LM izstrādātie grozījumi MK noteikumos par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību 17.maijā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par šiem grozījumiem vēl būs jālemj valdībai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par sertificēšanas kārtību zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai

17.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti noteikumi par kārtību, kādā tiks sertificētas fiziskas personas zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Tiks noteikta sertifikāta izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtība, kā arī valsts nodevas likme un maksāšanas kārtība, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtība un apdrošināšanas līguma minimālais apmērs.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt pāreju zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā no komersanta licencēšanas uz fiziskās personas sertificēšanu. Tas nozīmē, ka šajā jomā sertificēta persona varēs sniegt pakalpojumu gan kā individuālo pakalpojumu sniedzējs, reģistrējoties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātājs, gan kā komersants vai arī kā komersanta darbinieks.

Šobrīd speciālo atļauju (licenci) zemes ierīcības vai zemes kadastrālo uzmērīšanas darbu veikšanai izsniedz komersantam saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumiem Nr.729, kuros, piemēram, nav noteiktas prasības par speciālo izglītību šā darba veikšanai. Licenci izsniedz komersantam (juridiskai personai), nevis zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējam – fiziskai personai. Komersanta darbinieka nekvalitatīvi sniegta pakalpojuma dēļ komersanta licence tiek apturēta vai anulēta

Jaunie noteikumi paredz, ka uz sertifikātu var pretendēt fiziska persona, kura ir ieguvusi 1. vai 2.līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeogrāfijā vai kādā no būvzinātnes ģeodēzijas apakšnozarēm, kā arī ja persona ieguvusi 1. vai 2.līmeņa augstāko izglītību nozarē, kas saistīta ar projektēšanu, un tai ir vismaz viena gada darba pieredze teritoriju plānošanas izstrādē.

Persona, kurai ir augstākā izglītība un nepārtraukta darba pieredze pēdējos trīs gados zemes ierīcībā vai zemes kadastrālajā uzmērīšanā, arī var pretendēt uz šo sertifikātu, pat ja tai nav speciālās augstākās izglītības.

Lai saņemtu sertifikātu, būs jānokārto eksāmens testa veidā, kas sastāv no 30 jautājumiem, uz kuriem jāatbild 60 minūšu laikā. Eksāmens būs nokārtots, ja pareizi būs atbildēts vismaz uz 80% jautājumu. Ja eksāmens ar pirmo reizi netiks nokārtots, būs iespējams pieteikties uz tā atkārtotu kārtošanu. Sertifikāta darbības termiņš būs pieci gadi, un maksa par tā saņemšanu – pieci lati.

Lai aizstāvētu trešo personu (zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu ņēmēju) intereses, sertificēto personu darbības kvalitāti uzraudzīs Valsts zemes dienests, kā arī likums nosaka, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums paredz sertificēto personu profesionālās darbības kļūdas dēļ radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijai, Valsts kancelejai un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam.

TM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā, lai precizētu nekustamā īpašuma izsoļu kārtību

17.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem Civilprocesa likumā (CPL), kuri paredz novērst praksē konstatētās nepilnības civilprocesuālajā regulējumā, uzlabot to, it īpaši optimizējot spriedumu izpildes procesu un ar nekustamā īpašuma izsoli saistītos jautājumus.

CPL paredzēts precizēt tiesu izpildītāja paziņojumu nosūtīšanas kārtību, nosakot, ka paziņojums par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, tā aprakstīšanu, novērtējumu un izsoli nosūtāms ierakstītā sūtījumā.

Gadījumā, ja parādnieks līdz izsolei pilnībā samaksās parādu, nekustamā īpašuma pārdošana tiks atcelta. Šāds likuma papildinājums novērstu situāciju, ka, neskatoties uz to, ka parāds un sprieduma izpildes izdevumi pilnībā segti, tiesu izpildītājs turpina uzsāktās izpildu darbības un pārdod nekustamo īpašumu.

Pašlaik CPL noteiktais, ka hipotekārajiem kreditoram tikai ar tiesu izpildītāja piekrišanu ir tiesības publicēt sludinājumus par izsoli, ierobežo kreditora tiesības un samazina potenciālo pircēju loku. Grozījumi likumā paredzēs hipotekārajiem kreditoriem bez tiesu izpildītāja piekrišanas par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, kas varēs veicināt potenciālo pircēju loka paplašināšanos. Hipotekārais kreditors un piedzinējs varēs piedalīties solīšanā tādā pašā kārtībā kā citas personas, kas novērstu nevienlīdzību potenciālo pircēju starpā, jo pašlaik minētās personas var piedalīties solīšanā, neiemaksājot nodrošinājumu.

Saskaņā ar CPL Zemesgrāmatā norādītā nekustamā īpašuma vērtība izsoles sākumcenas noteikšanai ir galvenais strīdu pamats par izsoles sākumcenas neatbilstību īpašuma patiesai vērtībai. Turklāt aprēķinātā sākumcena var vairākkārt pārsniegt īpašuma vērtību, padarot neiespējamu tā izsolīšanu. CPL gan kustamas mantas, gan nekustamā īpašuma izsolei nosaka tikai minimālo izsoles soli, tā maksimālo robežu atstājot tiesu izpildītāja ziņā. Praksē sastopami gadījumi, kad tiesu izpildītājs nosaka nesamērīgi lielu izsoles soli, tādējādi apgrūtinot mantas pārdošanu. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka par nekustamā īpašuma vērtību tiks uzskatīts sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja novērtējums, kas būs balstīts uz prasījumu summu apkopojumu, atspoguļos īpašuma patieso vērtību un palielinās iespējas īpašumu reāli pārdot.

Paredzēts arī noteikt maksimālo izsoles soļa robežu, kas būs ne lielāka par 10% no nekustamā īpašuma vai kustamās lietas izsoles sākumcenas, tādējādi novēršot iespēju noteikt nesamērīgi lielu izsoles cenu, bet vienlaikus saglabājot pietiekamu tiesu izpildītāja rīcības brīvību. Vienlaikus tiks noteikts to personu loks, kurām nav tiesību piedalīties nekustamā īpašuma solīšanā, proti, parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstīšanā, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli.

Reizē ar iepriekšminētajiem grozījumiem iecerēts sakārtot arī sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Tiks paredzēts viena veida process tiesā – sūdzība par izpildes procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, vai, ja izsole ir atzīta par nenotikušu, sūdzība par izpildes procesa pārkāpumiem, kas nepieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Sūdzību izskatīs tiesas sēdē, par to paziņojot tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma ieguvējam un parādniekam.

Likuma grozījumi paredzēs īpašus noteikumus attiecībā uz īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda uz izpildes procesā iegūto nekustamo īpašumu – vienlaikus ar īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda zemesgrāmatu tiesnesis dzēsīs likumā noteiktās atzīmes un parādu saistības.

Reizē ar grozījumiem CPL tika izskatīti grozījumi arī likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un Jūras kodeksā, lai saskaņotu šo likumu normas ar grozījumiem CPL.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Valsts kancelejai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Malienas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam

17.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Malienas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam”.

Šāda plāna nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavotā Malienas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.–2013.gadam (AAP) mērķis ir novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgas patērētāju uzvedības veicināšanu.

AAP ietvaros ir paredzēts izveidot dalītās atkritumu savākšanas sistēmu septiņās Malienas reģiona lielākajās apdzīvotajās vietās vai to tuvumā, kā arī uzbūvēt sadzīves atkritumu poligonu. Pēc poligona izveidošanas plānots slēgt un rekultivēt reģionā esošās izgāztuves.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļas

ZM: Par traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību un tirdzniecības prasībām

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību un tirdzniecības prasībām, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas kārtību”, ko 17.maijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Ar normatīvā akta projektā ietverto regulējumu paredzēts pilnveidot traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības kārtību.

Dokumentā noteikts, ka komersantam, kas vēlas nodarboties ar traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu tirdzniecību un ir ierīkojis tirdzniecības vietu, tā jāreģistrē valsts aģentūrā “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” (VTUA). Savukārt komersants, kam tirdzniecības vietas reģistrācija tiek veikta, var saņemt attiecīgajam valsts standartam atbilstošas traktortehnikas vai tās piekabju tirdzniecības numura zīmes.

Lai reģistrētu tirdzniecības vietu, komersantam aģentūrā jāiesniedz iesniegums, kurā norādīti dati par pašu komersantu, kā arī ziņas par tirgot paredzēto traktortehniku. Pēc tirdzniecības vietas reģistrācijas VTUA nodrošina komersantam pieeju tirdzniecības reģistram. Noteikumos arī norādītas procedūras, kas veicamas tirdzniecības vietas maiņas gadījumā.

Tāpat dokumenta projektā noteikti traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vispārīgie nosacījumi un uzskaitīti traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecībai nepieciešamie dokumenti, noteiktas procedūras traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu pieņemšana tirdzniecībai, kā arī rēķinu–uzziņu veidlapu izsniegšanas kārtība. Turklāt normatīvajā aktā norādīta tirdzniecības numura zīmju saņemšana un izmantošana.

ZM: Par dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”, ko 17.maijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai pašreiz spēkā esošajos noteikumos ieviestu Eiropas Padomes direktīvu par dārzeņu sēklu tirdzniecību, noteiktu Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) darbības, kas ir attiecināmas uz trešajām personām, kā arī precizētu un papildinātu vairākas esošo noteikumu projekta nodaļas un punktus.

Noteikumu projektā noteikta dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtība tām dārzeņu sugām, kuras paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Tāpat normatīvā akta projekts nosaka sēklaudzēšanas prasības bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī precizē sēklaudzēšanas lauku apskates un pēcpārbaudes veikšanas prasības, nosakot trešo personu tiesības un pienākumus. Dokumenta projektā precizēta informācija, kura ir nepieciešama reģistrācijai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kā arī cita sēklaudzētājiem būtiska informācija.

Dokumentā uzskaitītas sēklu kategorijas un noteiktas sēklaudzēšanas prasības. Projektā noteikts, ka katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu grupu, šķirņu un kategoriju sēklas, ja sēklaudzētājam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

Tāpat normatīvais akts nosaka prasības sēklu iesaiņošanai, sēklu iesaiņojuma etiķetēšanai, kā arī sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un vairumtirgotāju reģistrāciju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa