Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Tauru skaņās kad viļņojas gaiss". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.11.1999., Nr. 384/385 (1844/1845) https://vestnesis.lv/ta/id/15759

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trīs Latvijas zvaigznes - par domu un darbu Latvijas labā

Vēl šajā numurā

19.11.1999., Nr. 384/385 (1844/1845)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Tauru skaņās kad viļņojas gaiss"

Par militārajiem orķestriem — vakar un šodien

Kas gan ir armija bez sava orķestra? Un latviešu karavīrs pasaulē pazīstams ne tikai kā bezbailīgs cīnītājs, bet arī ar savām strēlnieku dziesmām. Līdz ar Latvijas armiju dzima arī tās militārie orķestri, un drīz to marši skanēja katrā pulkā. 1926. gadā Latvijas bruņotajos spēkos bija 16 kara orķestri, bet divdesmit armijas pastāvēšanas gados tos diriģējuši trīsdesmit armijas kapelmeistari. Diemžēl mūziķi, kuri armijā bija humānāko ieroču nēsātāji, apstākļu spiesti, ņēma rokās arī šautenes. Kapelmeistaru vidū ir daudz ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto, bet Kristapam Imakam ir ap desmit apbalvojumu, sākot ar Krievijas Japānas karu 1904. un 1905. gadā. Viņu vidū Juris Jurjāns, Gothards Hellmanis. Ludvigs Grēza un Kārlis Lagzdiņš piedalījies cīņās pret Bermontu. Pēteris Banders pēc aizbraukšanas uz ASV bija Detroitas latviešu kora diriģents, bet Arvīds Berķis — Portlendas latviešu dziesmu svētku virsdiriģents. Abi miruši astoņdesmitajos gados Amerikā.

To visu var uzzināt, pateicoties aizrautīgam mūziķim un vēsturniekam Mārim Visendorfam, kura septiņu gadu pētījums par Latvijas militārajiem orķestriem skatāms izstādē Raiņa literatūras un vēstures muzejā.

Trešdienas novakarē muzejs bija karavīru, mūzikas un skaistu ziedu varā. Muzeja direktors Ivars Zukulis, Māris Visendorfs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestru priekšnieks majors Dainis Vuškāns sagaidīja viesus, lai atklātu izstādi un pateiktu paldies visiem, kas veicinājuši divu mūsu armijas pašreizējo militāro orķestru mūzikas ierakstu disku nākšanu pasaulē. NBS štāba orķestris ierakstījis militāro ceremoniju mūziku (diriģenti Viesturs Lazdiņš un Pēteris Rudzītis), bet Jūras spēku orķestris, kuru vada Normunds Krūmiņš, ierakstījis koncertmūziku. Viesu un apsveicēju vidū bija aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, admirālis Gaidis Zeibots ar kundzi, Vera Gribača, Dita Krenberga, Jānis Sproģis, kura balss arī skan militārā orķestra pavadījumā, Aivars Graube u.c. Aizsardzības ministrs par nopelniem Latvijas bruņoto spēku attīstībā apbalvoja ar Goda zīmi NBS štāba orķestra priekšnieku kapteini Viesturu Lazdiņu un diriģentu virsleitnantu Pēteri Rudzīti. Koncertu sniedza Mediņa mūzikas skolas pūtēju orķestris.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā apsveikuma runā, cita starpā, sacīja:

— ...kad mēs ikdienā domājam, ka mūsu armijai ir vajadzīgi ieroči, transports, apģērbi, pat lidmašīnas, mēs varbūt piemirstam, ka militārais orķestris ir viens no nozīmīgākajiem spēka veidiem, jo tā atskaņotā mūzika iedvesmo karavīru ne tikai parādes solī, bet arī tad, kad karavīrs ir noguris. Paldies par labi padarīto darbu.

Andris Kļaviņš

Autora foto

K1.JPG (24965 BYTES)
Aizsardzības ministrs Ģirts-Valdis Kristovskis un

K2.JPG (32125 BYTES)
Aizsardzības ministrs un štāba orķestra muzikantes saņēm militāro orķestru ierakstu kompaktdiskusārzemju militārie atašeji priecājas par mazās diriģentes sniegumu

 

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!