1992.gada 9.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Es jums atgādināšu, ka vakar mēs dziļā vienprātībā nolēmām, sākot šīsdienas plenārsēdes darbu, nobalsot par budžeta labojumiem otrajā lasījumā, jo nekādu piezīmju nebija, bija jautājumi un arī vēlējumi. Mums Platā kungs uz šiem jautājumiem un vēlējumiem atbildēja, ka labojums tiek saistīts tikai ar pensiju un pabalstu izmaksu un ka visi pārējie vēlējumi un ieteikumi tiks iekļauti nākamajos labojumos un nākamā gada budžetā. Tāpēc mēs varētu uzklausīt Zeiles kundzi vai Platā kungu un arī balsot pēc tam, ja nav iebildumu, un pēc tam izskatīt jautājumu, kā tas šeit ir paredzēts. Pulksten desmitos ir balsojums par Nacionālo bibliotēku otrajā lasījumā. Nav iebildumu?

Lūdzu, Platā kungs!

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka vakar nekādas iebildes pret šiem grozījumiem budžetā netika izteiktas, praktiski šodien nekas nemainās. Vienīgais jautājums, kurš tika atlikts skatīšanai Budžeta komisijā šorīt no rīta, bija jautājums par Lāčplēša pieminekļa celtniecības finansēšanu. Ir deputātu pieprasījums par 8 miljonu rubļu piešķiršanu šiem darbiem.

Diemžēl šorīt Budžeta komisijā mēs nevarējām vienoties par finansēšanas avotiem no valsts budžeta, lai varētu nodrošināt šā pieminekļa finansēšanu no 1992.gada otrā pusgada budžeta. Situācija patiešām ir kritiska pašreizējā brīdī. Mēs vēlreiz pirms Budžeta komisijas sēdes skatījām valsts budžeta ieņēmumu daļu un finansiālās iespējas, un tās joprojām ir ļoti sliktas. Jāņem vērā, ka 8 miljoni rubļu atbilst tai pašai summai, kas būtu nepieciešama, lai garantētu pensiju izmaksu 3000 rubļu apmērā 2700 pensionāriem, tas ir, vienai trešdaļai no Jelgavas pilsētas pensionāriem. Šī summa praktiski atbilst tai summai, kura būtu nepieciešama, lai pabeigtu Ulbrokas vidusskolu. Ulbrokas vidusskolas pabeigšanai ir vajadzīgi 10 miljoni rubļu, un skolēni ielaisti patlaban mācīties nepabeigtā skolā, bet celtniecības eksperti saka, ka tas ir riskanti bērnu dzīvībai... Mums patlaban tomēr ļoti grūti ir izšķirties par šo soli – piešķirt 8 miljonus rubļu 1992.gada otrajā pusgadā, lai finansētu Lāčplēša pieminekļa celtniecību.

Sakarā ar to Jelgavas pilsētas valdei vajadzētu vēlreiz izskatīt ļoti nopietni jautājumu par iespēju segt pieminekļa atjaunošanas darbus no pašas Jelgavas līdzekļiem un, ja tas nav iespējams, atgriezties pie šā jautājuma 1993.gadā. Citu nekādu labojumu pirmajā iesniegtajā budžeta grozījumu variantā nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Es gribētu labot. Pirmkārt, nav runas par Lāčplēša pieminekļa celtniecības finansēšanu. Piemineklis ir atklāts 21.novembrī, tas jau ir uzcelts. Šis lūgums, kas nāk no Jelgavas pilsētas un kuru atbalstīja vairāki deputāti Augstākajā padomē, ir tikai tāpēc, ka Jelgavas pilsēta ir apsvērusi savas iespējas un tādus līdzekļus nav atradusi. Tā ka es tomēr gribētu lūgt Augstāko padomi izskatīt šo lūgumu pozitīvi, jo šis parāds Sanktpēterburgas pilsētai par pieminekļa izgatavošanu pa atsevišķām detaļām ir jāsamaksā šajā gadā un nevis nākamajā.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēl vēlas izteikt savu viedokli? Abi argumenti ir izteikti.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi, Platā kungs vēl nepateica visu par pašreizējo finansu situāciju mūsu valsts kasē. Šodien mums ir izdots vairāk, nekā ienācis valsts budžeta kasē. Starpība ir 500 miljoni rubļu. Lai apmaksātu visus jau Augstākajā padomē akceptētos izdevumus, līdz gada beigām valsts kasē ir jāienāk vienam miljardam rubļu. Par to jau balsojumi ir izdarīti. Nekādā gadījumā neiebilstot pret tādu lietu kā Lāčplēša pieminekļa atjaunošanas atbalstīšanu, būtu vienkārši negodīgi pret jums (Jelgava un Tomašūna kungs, klausieties!) iekļaut to šodien kā akceptētu izdevumos, ja jūs līdz gada beigām reāli tik un tā to nesaņemsit. Tā ka tas jautājums lai paliek atklāts. Vēlreiz lūdzu un aicinu arī meklēt citas papildu iespējas šo izdevumu segšanai! Vai arī tādā gadījumā reāli skatīsim to 1993.gada budžetā. Bet šobrīd būtu vienkārši negodīgi pret jums un pret Jelgavas pilsētu nobalsot, ka mēs iedalīsim līdzekļus no valsts budžeta, ja zinām, ka līdz gada beigām jūs tos nesaņemsit.

Nekādu citu papildu priekšlikumu šajā budžeta grozījumā nebija. Tas tātad ir 1500 rubļu pielikums pie darba algas budžeta iestādēs strādājošajiem kurināmā sadārdzinājuma segšanai. Tāpēc es ļoti gribētu deputātus aicināt nobalsot par šiem budžeta grozījumiem.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tagad, lūdzu, balsosim par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 11.jūlija likumā “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim” otrajā lasījumā! Balsosim par akceptu! Rezultāts: 86 – par, pret – nav, 3 – atturas. Grozījumi un papildinājumi valsts budžetā ir akceptēti.

Plenārsēdes balsojums pulksten 10.00 – izskatīt likumprojektu “Par Nacionālo bibliotēku” otrajā lasījumā. Lūdzu.

A.Tomašūns: Cienījamie plenārsēdes dalībnieki, cienījamais sēdes vadītāj! Kopš pagājušās reizes, kad mēs skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ir pagājušas vairākas nedēļas. Bija pietiekami daudz laika, lai varētu iesniegt dažāda veida labojumus, gan redakcionālas dabas, gan arī konceptuālas dabas un nopietnākus.

Es šodien gribētu jūs informēt par to, kādi labojumi ir saņemti un par kādiem labojumiem mēs esam vienojušies, ka tie ir pieņemami, un par kādiem vajadzētu šodien plenārsēdē nobalsot.

Savus priekšlikumus ir izteikuši divi Augstākās padomes deputāti – Silāra kungs un Muciņa kungs. Ir bijušas sarunas ar Nacionālās bibliotēkas direktoru Vilka kungu, tāpat arī ar Augstākās padomes Informācijas nodaļas vadītāju Dūdiņas kundzi. Rezultāts ir tāds, kādu es jums tagad likšu priekšā.

Cik es saprotu, tad mēs izskatām pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā, es ļoti lūdzu, Tomašūna kungs, tas ir otrais lasījums, tāpēc – pa pantiem.

A.Tomašūns: Paņemiet priekšā 283.dokumentu! Vēršu jūsu uzmanību uz 1.panta noslēguma daļu pēc semikola, kura rakstīta šādā veidā: “vienlaikus veic arī Latvijas Republikas parlamenta bibliotēkas funkcijas”. Šeit man mazliet ir jāpaskaidro, lai būtu varbūt lielāks priekšstats par to, kas pašlaik ir Augstākās padomes bibliotēka, vai tā ir parlamenta bibliotēka, un kas tajā strādā, kas ar ko tur nodarbojas.

Priekšsēdētājs: Tomašūna kungs, es ļoti atvainojos, es gribu aicināt Dobeļa kungu. Viņš tagad sparīgi apspriež kaut kādas problēmas, bet viņa pienākums ir rūpēties, lai zālē būtu klusums. Kaut ko dariet, Dobeļa kungs! Jo tiem deputātiem, kuri grib iedziļināties Tomašūna kunga teiktajā, tas ir grūti izdarāms. Vajag kaut kādu zizli jums vai kaut ko tur, es nezinu... Lūdzu.

A.Tomašūns: Kad mēs sākām savu darbu, Augstākajā padomē šādas bibliotēkas, kur deputāti varētu iegūt informāciju par viņus interesējošām tēmām, nebija. Turklāt šobrīd arvien vairāk un vairāk Latvijā tiek iesūtītas, dāvinātas, pārdotas, dažādu deputātu un citu cilvēku iniciatīvas rezultātā ievestas daudzas grāmatas. Radās jautājums, kur tās novietot. Augstākajā padomē šādas parlamenta bibliotēkas nebija, tāpēc attiecīgi tika izveidots dienests, kam vajadzēja apkalpot deputātus. Tas ir informācijas dienests, kuru šobrīd vada Dūdiņas kundze. Nekādi īpaši līgumi slēgti nav, īpaši līdzekļi iedalīti arī tam nav, taču dienests vienojās, ka parlamentu apkalpo Latvijas Nacionālā bibliotēka. Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadība atrada tādu iespēju, protams, jo tas ir viens no bibliotēkas uzdevumiem – palīdzēt cilvēkiem iegūt informāciju un apgādāt viņus ar attiecīgo literatūru.

Šobrīd Latvijas Augstākajā padomē parlamenta bibliotēkas nav, bet ir mēģinājums šādu bibliotēku veidot. Tāpēc šeit radās varbūt arī pirmās domstarpības par to, kā varētu ar likuma par Nacionālo bibliotēku palīdzību padarīt šo situāciju, kas ir izveidojusies, likumīgu un likumam atbilstošu.

Šeit ir arī pirmās pretenzijas, kuras ļoti konkrēti izsakāmas tādā veidā, ka ir divu deputātu ieteikumi svītrot šo pēdējo daļu: “vienlaikus veic Latvijas Republikas parlamenta bibliotēkas funkcijas”. Kāpēc? Tāpēc, ka domā, ka nākotnē varētu veidoties pilnīgi patstāvīga un neatkarīga parlamenta vai Saeimas bibliotēka, kurai noteikti būs sava vadība, savi budžeta līdzekļi un viss pārējais, kas ar to saistīts, lai varētu funkcionēt šāda bibliotēka.

Praktiski šodien Augstākās padomes deputātus apkalpo Latvijas Nacionālā bibliotēka, kura arī attiecīgi piegādā lielāko daļu no visas informācijas un kuras darbinieki arī ir iesaistīti šīs informācijas gatavošanā.

Saduras divi viedokļi sakarā ar reālo situāciju. Viens ir, ka tomēr šīs parlamenta bibliotēkas funkcijas veic Nacionālā bibliotēka, un otrs viedoklis, ka šeit vajadzētu būt neatkarīgai bibliotēkai. Es liktu priekšā pirmajā balsojumā šeit deputātiem izšķirties, kas tad īsti šajā likumā paliks, vai mēs svītrojam šo pēdējo teikuma daļu vai arī to atstājam.

Es tikai gribu vērst uzmanību uz to, ka 6.pantā nav nekādu iebildumu, bet pašās 6.panta beigās ir rakstīts, ka Nacionālā bibliotēka organizē un nodrošina parlamenta apkalpošanu, bibliotekārā un informatīvā dienesta darbību. Tātad principā, pat ja izsvītrotu šo pirmo teikuma daļu pirmā teikuma beigās, šīs funkcijas par parlamenta apkalpošanu, vienalga, Nacionālajai bibliotēkai paliktu un likumā būtu iekšā. Tas varētu būt pirmais balsojums.

Priekšsēdētājs: Tomašūna kungs, jūs nenosaucāt konkrēti deputātus iesniedzējus.

A.Tomašūns: Es nosaucu. Tie bija deputāti Silārs un Muciņš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es pieņemu, ka deputāta Muciņa priekšlikums, tāpat kā mans priekšlikums, droši vien izrietēja ne no nākotnes perspektīvas, bet gluži vienkārši no paša likuma sakārtotības, jo par funkcijām ir īpašs pants. Tas ir 6.pants – Nacionālās bibliotēkas funkcijas. Līdz ar to tur jau ir paredzēts tas, kas ir ielikts 1.pantā. Tas gluži vienkārši dublē. Vienkārši ir jāsakārto un par funkcijām ir jāliek tur, kur ir īpaši paredzētas bibliotēkas funkcijas, respektīvi, tās visu to paskaidro. Tādēļ, lai būtu sakārtots, jāizņem ārā no 1.panta, atstājot 6.pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Daudiš!

I.Daudišs: Es arī gribētu piekrist visam tam, ko tikko teica Silāra kungs, un vēl papildus pateikt, ka šobrīd tiešām nav parlamenta bibliotēkas, bet veidojas nākamā Saeimas bibliotēka. Mums jau ir gan nedaudz veco, gan jauni grāmatu krājumi, ko mums atsūta no daudzu citu valstu parlamentiem, atved deputāti. Tā vai citādi, ar laiku šāda neliela Saeimas bibliotēka būs. Tā būs, pirmām kārtām, uzziņu, vārdnīcu un tāda rakstura bibliotēka. Es arī aicinātu šo papildu teikumu, ka “vienlaikus veic Latvijas Republikas parlamenta bibliotēkas funkcijas”, svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tomašūna kungs, kā es saprotu, arī jūs pats kā komisijas priekšsēdētājs piekrītat. Tādējādi mums nevajag balsot.

A.Tomašūns: Cienījamais priekšsēdētāj, es tomēr gribētu, lai būtu šis balsojums, jo tomēr komisijā bija viedoklis, ka vajag atstāt šeit šo rindkopu. Tāds viedoklis ir arī Nacionālās bibliotēkas direktoram.

Priekšsēdētājs: Ā... labi. Jūs par šo svītrojumu? Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es arī iestātos par to, lai svītrotu un lai mēs jau likumdošanā radītu bāzi tiešām parlamenta vai Saeimas bibliotēkas veidošanai. Pašreiz mums ir arī bāze, kas nodrošinās šo sadarbību. Tas ir līgums starp Augstākās padomes Lietu pārvaldi un Nacionālo bibliotēku. Tā ka, es domāju, šīs funkcijas saglabāsies. Bet mēs šeit jau radām normatīvo bāzi nākotnes bibliotēkai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka šis jautājums tomēr ir ļoti vienkāršs. Ir cilvēki, kas ir ieinteresēti un varbūt arī baidās pazaudēt savas vietas pašreiz, jo strādā šinī parlamenta bibliotēkā. Es domāju, ka īpaši nebūtu jābaidās par vietu pazaudēšanu, bet tomēr daudz loģiskāk būtu pieņemt komisijas variantu, jo tomēr Nacionālajā bibliotēkā ir speciālisti, ir profesionāļi, kuri daudz labāk pārzina bibliotēkas lietas un daudz labāk arī varēs, saskaņojot šo darbu ar attiecīgo nodaļu, to risināt. Es lūdzu deputātus balsot par komisijas variantu. Tas ir daudz labāks variants, jo tiešām tad šo darbu koordinēs un darīs profesionāļi.

Priekšsēdētājs: Tomašūna kungs, lūdzu!

A.Tomašūns: Es tikai, cienījamie deputāti, gribētu teikt, ka šeit nav nekāda liela strīdus objekta, jo jebkurā gadījumā šo bibliotēku apkalpot vajadzēs Nacionālajai bibliotēkai, tāpēc ka šāda Saeimas bibliotēka patstāvīgi eksistēt nevarēs. Nevarēs to darīt. Šinī gadījumā es šeit negribētu daudz strīdēties un klausīties tos pašus viedokļus. Vienkārši nobalsosim, un lai mūsu godaprāts izšķir!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, 1.pants, pirmās rindkopas beigas. Ir ierosināts svītrot, ka “vienlaikus veic Latvijas Republikas parlamenta bibliotēkas funkcijas”. Kā jums jau paskaidroja, 6.pantā paliek, ka “organizē un nodrošina parlamenta bibliotēkas apkalpošanas un informatīvā dienesta darbību”.

Lūdzu, balsosim par svītrošanu. Tomašūna kungs, jūs varat no vietas balsot. Rezultāts: 38 – par, 4 – pret, 24 – atturas. Šis teikums tiek svītrots.

A.Tomašūns: Vēl šajā 1.pantā ir arī priekšlikumi no deputāta Silāra puses, ka vajadzētu tautsaimniecības, kultūras, izglītības un zinātnes vietā vienkārši ievietot vienu svešvārdu – intelektuālajai attīstībai, jo šajā jēdzienā tas viss ir. Šāds labojums būtu pieņemams un nekādu balsojumu nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 1.pantu deputātiem ir vēl kādas iebildes? 2.pants, lūdzu!

A.Tomašūns: 1.pantā vēl bija būtībā deputāta Silāra jautājums, nevis priekšlikums – noskaidrot, ko tomēr nozīmē otrajā sadaļā “izdevu repertuāra glabātājs”. Kas tas ir par jēdzienu? Aprunājoties ar speciālistiem bibliotekāriem, noskaidroju, ka tomēr šāds jēdziens viņiem pastāv un ka nekādas vajadzības šo vārdu mainīt ar citu nav.

Par 2.pantu. Pirmajā vairāk nav nekā. Tātad 2.pantā arī ir deputāta Silāra izteiktie redakcionālas dabas labojumi. Es tos varbūt tagad noskaitīšu, jo nekādu pretenziju no komisijas puses nav, ka vajadzētu šeit balsot par tiem. Vienkārši nolasīšu, lai deputātiem būtu skaidrs. Pirmajā sadaļā “valsts organizācijas” vietā likt latviešu vārdu “iestāde”. Mēs piekritām komisijā, ka šāds vārds ir mainīts.

Otrajā sadaļā ir redakcionāli labojumi. Es nolasīšu, kā šis teikums skan pēc tam, kad ir ņemti vērā deputāta Silāra ieteikumi: “Latvijas Nacionālā bibliotēka atrodas Kultūras ministrijas pārziņā, darbojas saskaņā ar saviem statūtiem atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”

Kas attiecas uz starptautisko organizāciju ieteikumiem, ja tos Augstākajā padomē vai vēlāk Saeimā pieņems un uzskatīs, ka Latvija ir pievienojusies šādiem starptautiskiem nolīgumiem, līdz ar to tas jau būs likums, kas Latvijas Republikā ir pieņemts, un šī bibliotēka darbosies šo likumu ietvaros.

Tālāk trešajā sadaļā pēdējā rindiņa: “atsevišķām tās struktūrvienībām”. Vārda “tās” vietā, lai būtu skaidrāka un precīzāka šā teikuma jēga, vajag likt “Nacionālās bibliotēkas”. Tātad “Nacionālās bibliotēkas struktūrvienībām”. Tas par 2.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādas iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns: 3.pantā ir viens redakcionālas dabas labojums. Deputāts Muciņš ierosina 3.pantu papildināt ar vienu jaunu rindkopu. Es sākšu varbūt ar redakcionālas dabas labojumu. Tātad 3.pants, trešā sadaļa. “Latvijas Nacionālā bibliotēka pārstāv Latvijas Republiku starptautisko organizāciju darbā.” Šeit ir vajadzīgs iespraudums, ka “starptautisko un ar bibliotēku darbu saistīto organizāciju darbā”. Tas uzreiz precīzi norāda, ar kādām starptautiskajām organizācijām Nacionālā bibliotēka varēs sadarboties. Lai nebūtu dažādu pārpratumu, šo panta daļu skaidrojot.

Deputāta Muciņa priekšlikums bija vakar. Es neesmu lūdzis to komisijā izskatīt, jo vienkārši tādas iespējas nebija. Varu izteikt šajā gadījumā tikai savas personīgās domas. Šis priekšlikums, kurš nav ne pavairots, ne deputātiem izdalīts, skan šādi: 3.pantu papildināt ar sekojošu rindkopu: “Latvijas Nacionālās bibliotēkas parlamenta apkalpošanas dienests savu darbību veic saskaņā ar nolikumu, ko akceptē Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs.” Es gribētu šādu priekšlikumu noraidīt, jo parlamenta apkalpošanas dienests šobrīd ir šis informācijas dienests, kurš ir Augstākās padomes struktūrvienība. Un tam nevajadzētu būt šajā likumā “Par Nacionālo bibliotēku”. Es varbūt piedāvātu tādu variantu, ja Muciņa kungs vēl pēc tam uzstāsies: ja vajag tomēr šo papildinājumu, mēs to varētu trešajā lasījumā likt, jo šis priekšlikums pagaidām nav pavairots un izdalīts deputātiem.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šeit nav nekādu problēmu. Acīmredzot arī deputātiem nav iebildumu. Un Muciņa kungs nepiedalās šodienas sēdē.

A.Tomašūns: Par 4.pantu. Varbūt par trešo deputātiem ir vēl kādi priekšlikumi?

Priekšsēdētājs: Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Tomašūns: Mēs esam vienojušies, ka 4.pantā svītrojam trešo sadaļu, jo tā vienkārši nav skaidra un nav arī realizējama. Balsot nevajadzētu, jo mums ir piekrišana.

Priekšsēdētājs: Ir iebildes? Nav. Paldies.

A.Tomašūns: Kas attiecas uz 5., 6. un 7., kā arī 8. un 9.pantu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Man pie 4.panta 3.punkta ir jautājums par...

A.Tomašūns: 3. mēs svītrojām.

I.Silārs: Piedodiet, es palaidu garām!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai par 5., 6., 7., 8., 9.pantu jums, deputāti, ir kādas iebildes vai papildinājumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Tomašūns: 10.pantā ir redakcionālas dabas labojumi, kurus iesniedzis deputāts Silāra kungs, proti, ka vajag papildināt 10.panta pirmo sadaļu un šo to strīpot. Es nolasīšu, kā skan jaunajā redakcijā. Tātad: “Latvijas Nacionālās bibliotēkas valdījumā atrodas valsts nekustamā un kustamā manta, kas nepieciešama bibliotēkas darbības nodrošināšanai.” Funkcionālā darbība, kas ir iekavās, ir svītrota un vārdu “tās funkcionālās” vietā nāk “bibliotēka”.

Priekšsēdētājs: Ir iebildes? Nav. Paldies.

A.Tomašūns: Un ceturtajā sadaļā “īres” vietā ir jāraksta “noma”, tas ir juridiski pareizs termins.

Tālāk ir viens papildinājums vēl 4.pantā, ko jūs varat atrast dokumenta pašās beigās. 5.pantā varētu būt pilnīgi jauns iestarpinājums, kas būtībā nekas jauns nav. Savā laikā deputāts Muciņš uzstājās, ka vajag vispirms atjaunot vecos Latvijas laika likumus un pēc tam tos grozīt un mainīt. Tādējādi no šā vecā Latvijas laika likuma ir paņemts šis viens pants, kura nav šajā jaunajā likumprojektā un kurš skan tā: “Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir tiesības glabāt bibliotēkā ar likumu aizliegtos izdevumus.” Tāds pants ir bijis Latvijas laika likumā. Tādas tiesības ir bijušas Nacionālajai bibliotēkai. Komisija nolēma, ka vajadzētu šo papildinājumu 4.pantam kā piekto sadaļu. Par to vajag izšķirties Augstākajā padomē, mums visiem kopā nobalsojot. Šeit nav divu viedokļu. Vienkārši būtu jauns papildinājums.

Priekšsēdētājs: Bet kāda tam būtu numerācija?

A.Tomašūns: 4.panta piektā sadaļa. Es atvainojos, tā būtu ceturtā sadaļa, jo trešo mēs esam svītrojuši.

Priekšsēdētājs: Mēs tā dīvaini... Nu, nekas. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Tīri redakcionāli. Sakiet, Tomašūna kungs, vai nevajadzētu pirmo vārdiņu otrajā rindā – bibliotēkā – svītrot? Jo kur tad citur glabās? “Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir tiesības glabāt ar likumu aizliegtos izdevumus.”

Priekšsēdētājs: Klusums.

A.Tomašūns: Varētu piekrist, jā. Jo glabā krātuvēs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, Tomašūna kungs mūs lūdz atgriezties pie 4.panta un nobalsot par šā panta papildinājumu. Tā būtu kā...

A.Tomašūns: ...ceturtā sadaļa.

Priekšsēdētājs: Ceturtā sadaļa vai 4.punkts. “Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir tiesības glabāt ar likumu aizliegtos izdevumus.” Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 66 – par, pret – nav, 3 – atturas. Pieņemts.

A.Tomašūns: Vairāk tādā gadījumā nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sekretariātā ir kādi iesniegumi? Nav. Tad varam balsot par likumprojekta “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” akceptu otrajā lasījumā. Rezultāts: 75 – par, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Jums par trešo lasījumu ir kādi paziņojumi vai citas piezīmes?

A.Tomašūns: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit nekādu lielu jaunu papildinājumu vai grozījumu nebūs. Būtu ļoti labi, ja mēs varētu nākamajā nedēļā pabeigt šo likumprojektu un pieņemt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu lūgums izskatīt 9.decembra nākamo darba kārtības jautājumu, proti, par Augstākās tiesas tiesneses ievēlēšanu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Būtu ļoti loģiski, ja uzaicinātu šeit kandidātu. Būtu ļoti loģiski, ja mēs tagad izskatītu lēmuma projektu “Par A.Brantas ievēlēšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.” Nav iebildumu? Lūdzu zvanu!

Zemrībo kungs, lūdzu, jums vārds!

G.Zemrībo, Augstākās tiesas priekšsēdētājs: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Man ir lūgums šodien ievēlēt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Aiju Brantu. Ziņas par viņu, par viņas biogrāfiju ir jūsu rīcībā. Gribētu vienīgi teikt, ka Aija Branta ir nostrādājusi astoņus gadus par tiesnesi Tukuma rajona tautas tiesā. Pirms tam stažējusies par tiesnesi Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona tautas tiesā. Tā ka Aijai Brantai ir pietiekama pieredze. Viņa tiek raksturota labi. Mēs uzskatām, ka viņa varētu turpmāk strādāt Augstākajā tiesā. Tāds ir mūsu priekšlikums. Tādēļ man ir lūgums pirmām kārtām pieņemt lēmumu, atbrīvojot Aiju Brantu no tiesneses pienākumiem Tukuma rajona tautas tiesā, un, otrkārt, ievēlēt Aiju Brantu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Zemrībo kungam? Nav. Un par šādu lēmuma projektu – atbrīvot un ievēlēt – arī nav iebildumu, ka mēs izskatām kopā. Lūdzu pretendenti tribīnē! Lūdzu, jautājumi! Jautājumu nav. Apsēdieties, lūdzu! Vai kāds vēlas runāt?

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija, izskatot kandidatūru savā sēdē, vienbalsīgi nolēma atbalstīt kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas vienbalsīgi atbalsta kandidatūru un lūdz balsot.

Priekšsēdētājs: Balsosim par lēmuma projektu. Rezultāts: 84 – par, pret – 1, 2 – atturas. Aija Branta ir ievēlēta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi un atbrīvota no Tukuma rajona tautas tiesas tautas tiesneses pienākumiem. Apsveicam! Vēlam sekmes jūsu darbā!

Lūdzu, Albertiņas kundze! Jūs par vēlēšanām vai par...

S.Albertiņa: Godātais priekšsēdētāj, es ar bažām skatos, ka mēs aizejam 9.decembra darba kārtībā. Tāpēc man būtu liels lūgums – atgriezties pie 8.decembra darba kārtības un izskatīt jautājumu “Par Nacionālā botāniskā dārza statusa piešķiršanu Zinātņu akadēmijas Botāniskajam dārzam”.

Priekšsēdētājs: Tāda bija arī mūsu karstākā vēlēšanās. Lūdzu, Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Es gribētu šajā sakarā norādīt tiem, kas varbūt to nav pamanījuši, ka 8.decembris ir beidzies pirms vienpadsmit stundām. Ja ir 9.decembra darba kārtība, tad ir 9.decembra darba kārtība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienīto priekšsēdētāj, mēs sākam jau debates pie mikrofona, bet neesam vēl pabeiguši balsošanu par atbrīvošanu no Tukuma rajona tautas tiesneses pienākumiem. Un tas jāizdara vispirms.

Priekšsēdētājs: Es jums pateicos. Mēs šo formalitāti varam arī veikt. Es gan ierosināju to kopā darīt. Bet nu tas tiešām laikam nav pareizi. Tāpēc balsosim par atbrīvošanu no Tukuma rajona tautas tiesas tiesneses pienākumiem. Lūdzu rezultātu. Tieši tas pats rezultāts, tikai viens “pret” ir parādījies. Bija? Paldies. Lēmums pieņemts.

Krastiņa kungs, ko jūs ierosināt? Es, protams, varu pieņemt zināšanai, ka šodien nav 8.decembris, bet darba kārtībā 8.decembra jautājumi paliek. Ja jums ir konkrēts ierosinājums, tad mēs balsosim. Bet tā es vienkārši nevaru bez ievērības atstāt jūsu paziņojumu.

I.Krastiņš: Jā, es saprotu. Šeit visi jautājumi ir svarīgi. Es patiesi nevēlētos uzmākties ar izmaiņām Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā, bet gribētu vēlreiz atkārtot savu vakardien izteikto motivāciju. Būtu jādod iespēja jaunajam komisijas priekšsēdētājam sākt normāli strādāt. Un man, patiesību sakot, ir lielas bažas, ka, turpinot vakardienas darba kārtību, kas, no vienas puses, būtu loģiski, šis jautājums tā arī paliks neizskatīts. Līdz ar to vēl vienu nedēļu mums šo normālo darba iespēju nebūs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es ieteiktu kompromisa variantu. Ņemsim kaut ko no 9., kaut ko no 8.! Tagad varbūt ķersimies pie Botāniskā dārza un tad – pie Krastiņa kunga.

Priekšsēdētājs: Dzīvē ne visi kompromisi attaisnojas. Vispirms ir par nacionālo sporta bāzi. Tātad priekšlikums balsojumam varētu būt šāds: izskatām nacionālo sporta bāzi, Botānisko dārzu un tad par izmaiņām Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā. Tādi šeit izskanēja priekšlikumi. Es personīgi nevaru šo lietu regulēt, ja šāds priekšlikums ir izskanējis. Aplieciniet ar balsojumu, ka jūs piekrītat tādam priekšlikumam! Tad, protams, turpināsim 8.decembra darba kārtību. Rezultāts: vairākums ir akceptējis šādu pieeju.

Lūdzu, par Nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Nacionālās sporta skolas šautuves kompleksam “Ādaži”.

Dz.Ābiķis: Mūsu komisija ir atbildīgā. Tā kā šo likumprojektu ir iesniedzis deputāts Krastiņš, man personīgi vēl īsti nav zināms un arī Tikmera kungam, ar kuru mēs nesen runājām, nav zināmas visas tās fineses, kas saistās ar šo sporta bāzi. Tādēļ varbūt vajadzētu atlikt šo balsojumu, kamēr ierodas deputāts Krastiņš, kurš varētu sīkāk paskaidrot. Kaut gan komisija jau pretī nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es lūgtu pievērst uzmanību tām divām zvaigznītēm, kuras tur ir klāt, un zemsvītras skaidrojumam – neizskatītais jautājums. Iebalsotie, bet neizskatītie. Mēs arī komisijā to izskatījām, bet mums nav atbildes pēc tā paskaidrojuma raksta, kurš ir iedots klāt. Ministru padomes lēmums ir bijis februārī, bet, kā paskaidroja šīs pašas sporta skolas direktors, vēl 3.novembrī bāze nav bijusi pārņemta. Nav arī neviena, kas spētu atbildēt, vai vispār tā ir pārņemta šobrīd un vai mēs varam izskatīt statusu attiecībā uz kaut kādu institūciju, kura nav vēl pārņemta. Mums nav arī, kas varētu paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs!

A.Endziņš: Tieši šinī sakarībā. Ja mēs vilcināsimies ar nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu šai pasaules līmeņa šautuvei, tad mums drīz vairs nebūs vispār kam piešķirt, jo šeit ļoti aktīvi darbojas dažādas biznesa struktūras, kuras grib pārņemt šo bāzi savā pārziņā. Jau norit cīņa par to. Bet tas ir vajadzīgs republikai. Un tas ir vajadzīgs gan aizsardzības spēkiem, gan sporta attīstībai.

Priekšsēdētājs: Šeit noteicošais vārds ir komisijai, kura ir atbildīga par šo jautājumu.

Dz.Ābiķis: Komisija principā neiebilst un ir akceptējusi šo balsojumu, bet zināmas neskaidrības mums bija.

Priekšsēdētājs: Bet kas tad iebilst šeit, es nesaprotu! Ja neviens neiebilst...

Dz.Ābiķis: Cik es saprotu, iebildes ir Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Priekšsēdētājs: Bet kas, lūdzu, ziņos tribīnē?

Dz.Ābiķis: Tādā gadījumā balsosim.

Priekšsēdētājs: Par ko?

Dz.Ābiķis: Šeit praktiski nav par ko ziņot. Komisijā varētu atbalstīt Silāra kunga tekstu, kas ir pārdomātāks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu abus tribīnē!

I.Silārs: Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Būtībā te tiešām nebūtu ko vilkt garumā. Mēs noskaidrojām, ka tā ir vienīgā šautuve Latvijā, kas ir piemērota apmācībām, kā šaut ar kaujas ieročiem. Vienīgā visā Latvijā! Un tai nav nekāda sakara ar Ādažu poligonu. Tā ir sporta šautuve, bijusī armijas sporta kluba šautuve, kurā treniņu un sūra darba rezultātā tapis olimpiskais čempions un olimpiskais vicečempions. Pašreiz būtība jau arī tiešām nav, vai tā ir vai nav pārņemta ar šo Augstākās padomes lēmumu, kas varētu pielikt punktu un paskaidrot, ka tas ir Latvijas valsts īpašums neatkarīgi no tā, kā valdījumā tas pašreiz ir. Respektīvi, kā valdījumā šis īpašums atrodas. Pašreiz ir pateikts, ka tas ir Latvijas valsts īpašums – nacionālā sporta bāze – pēc tā paša statusa, kāds mums jau ir līdz šim apstiprinātajām nacionālajām sporta bāzēm.

Kā to izmantot tālāk? Protams, pamatā mūsu nacionālo bruņoto spēku sagatavošanai. Tātad kā armijai, tā zemessardzei, drošības dienestam, nepieciešamības gadījumā arī Iekšlietu ministrijas dažādos departamentos nodarbināto apmācībai šaušanā. Vienīgi sakarā ar to, ka nav vēl skaidri zināms, vai tieši sporta skola ir pārņēmusi, mūsu komisija iesniedz atbildīgajai komisijai labojumu nosaukumā un tekstā, lai netiktu minēts, ka tā ir Nacionālās sporta skolas šautuve. Vienkārši tiek minēts, ka tas ir šautuves komplekss “Ādaži”. Ir lūgums ar šiem precizējumiem akceptēt Augstākās padomes lēmuma projektu, lai tam jau būtu lēmuma spēks.

Priekšsēdētājs: Jautātāji ir, lūdzu? Budovska kungs, lūdzu! Vai debatēs jūs gribat? Debates vai jautājumi? Lūdzu.

M.Budovskis: Man bija jautājums, vai šī sporta bāze patiešām ir pārņemta. Es sapratu, ka atbilde zināmā mērā ir vēl neskaidra.

I.Silārs: Tā ir neskaidrība. Tieši sakarā ar to mūsu komisija lūdza akceptēt šādus grozījumus, lai lēmumā netiktu pieminēta sporta skola. Pilnīgi nav svarīgi, kā valdījumā bāze šobrīd atrodas. Ar šo labojumu skaidrs ir tas, ka tā kļūst par Latvijas Nacionālo sporta bāzi neatkarīgi no tā, kā valdījumā tā ir šajā datumā.

M.Budovskis: Tādā gadījumā ir vietā Sporta komisijas iebilde. Varbūt arī tas ir svarīgi pie balsojuma, ka tā nav pārņemta. Vakar vakarā mēs ar Tikmera kungu runājām, arī Sporta departaments par to nezina. Līdz ar to mēs gribētu lūgt šā lēmuma apstiprināšanu atlikt, jo faktiski būtu ļoti divdomīga situācija, ja mēs nepārņemtu Krievijas armijas šautuvi un nosauktu to par Latvijas Nacionālo sporta bāzi. Paldies.

I.Silārs: Es domāju, ka tieši šis pieņēmums nekādu divdomību vairs neizraisa. Latvijas valsts teritorijā ir spēkā Latvijas augstākā likumdevēja pieņemtie likumi un lēmumi neatkarīgi no tā, kā valdījumā uz šo laiku objekts atrodas. Es ceru, ka Endziņa kungs varēs precizēt.

A.Endziņš: Tieši tāpēc jau vispār tiek ierosināta šā lēmuma izskatīšana un pieņemšana Augstākajā padomē, ka bāze tik tiešām reāli vēl nav pārņemta. Un tāpēc, ka viss jau mums notiek ar armijas dažādām struktūrām. Dažādas privātorganizācijas gatavas jau pa gabalam šo šautuves bāzi izkomplektēt. Būtībā tad, kad mēs atjēgsimies un kaut ko pieņemsim, būs jau par vēlu. Tad mums atkal būs lieks laika patēriņš, lai dabūtu atjaunot bāzes statusu, kad tur vairs nekā nebūs.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi. Man liekas, visu mēs varam izšķirt ar balsošanu. Ja debatēs nav pieteikušies un citu labojumu nav, tad mēs varētu balsot par šo lēmuma projektu ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas labojumu. Nav iebildumu? Balsosim! Rezultāts: par – 79, pret – nav, 6 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums – par Nacionālā botāniskā dārza statusa piešķiršanu Zinātņu akadēmijas Botāniskajam dārzam.

Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es necentīšos jūsu laiku aizkavēt ļoti ilgi, jo lēmuma projekts ir neliels. Tas ir 332.dokuments. Es jūs ļoti lūgtu paskatīties to mazliet. Jautājums ir par Salaspils Botāniskā dārza (līdz šim Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs) pārveidošanu par Nacionālo botānisko dārzu, piešķirot tam jaunu statusu. Līdz ar to Nacionālais botāniskais dārzs būtu patstāvīga, ar Latvijas Zinātņu akadēmiju asociēta un valsts budžeta finansēta bezpeļņas zinātniskā iestāde ar zinātniskās pētniecības institūta statusu un juridiskās personas tiesībām.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Nacionālais botāniskais dārzs ir viena no mūsu lielākajām vērtībām, nacionālajām bagātībām, un ir pilnīgi nepieciešami šajā lielo pārmaiņu laikā pievērst tam lielāku uzmanību, jo, pirmkārt, tas ir ļoti vecs dārzs, tas ir izveidojies pagājušā gadsimta vidū uz privātas kokaudzētavas bāzes un ilgstoši nodarbojies ar dažādu kokaugu introdukciju, ar dažādu ziedaugu pavairošanu un ar visu pārējo. Es domāju, ka katram Latvijas iedzīvotājam, un katram latvietim vēl jo vairāk, tas ir ļoti labi zināms. Tādēļ es domāju, ka varbūt īpaši iebildumi nevarētu būt, ja mēs šim Botāniskajam dārzam piešķiram bezpeļņas organizācijas – Nacionālā botāniskā dārza – statusu un atļaujam tam būt asociētam Zinātņu akadēmijas loceklim.

Priekšsēdētājs: Paldies, Albertiņas kundze! Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Man ir tāds jautājums. Sakiet, lūdzu, ko īsti nozīmē būt asociētam Zinātņu akadēmijā? Kādas reāli nākotnē būs savstarpējās attiecības starp Zinātņu akadēmiju, no vienas puses, un Botānisko dārzu, no otras puses?

S.Albertiņa: Starp Zinātņu akadēmiju un Botānisko dārzu attiecības būs tādas, ka tas ietilpst Zinātņu akadēmijas izveidoto zinātnisko iestāžu asociācijā. Un tikai. Nevis vairs tiešā Zinātņu akadēmijas pakļautībā ar budžeta finansējumu caur Zinātņu akadēmiju, bet budžeta finansējums nāktu tiešā ceļā kā bezpeļņas budžeta organizācijai. Bet šeit tas ir asociēts kā zinātniskā iestāde. Tātad sakarība šeit ir tikai zinātnieku darbības līmenī.

R.Apsītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es gribēju pāris vārdu pateikt, man nav jautājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Albertiņas kundze! 1.punktā ir rakstīts tikai par Salaspils Botānisko dārzu. Kā būs ar Rīgas Botānisko dārzu?

S.Albertiņa: Jā, kolēģi, te tiešām runa ir tikai par Salaspils Botānisko dārzu, jo Rīgas Botāniskais dārzs ir Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, vai jūs vēlētos repliku izteikt Albertiņas kundzes klātbūtnē, vai arī līdz ar to jautājumi ir izbeigti un jūs atklājat debates? Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka jautājums ir ļoti svarīgs un, manuprāt, noteikti būtu atbalstāms. Albertiņas kundze nepateica vienu lietu, kas visus šos gadus ir atradusies Salaspils Botāniskā dārza uzmanības centrā. Ne tikai greznumaugi, ne tikai, teiksim, koku introdukcija, bet arī kultūraugu introdukcija. Un šinī gadījumā Salaspils Botāniskais dārzs ir tieši tas, kas varētu būt kā starpposms dažādu citur augošu kultūraugu ieviešanai mūsu lauksaimnieciskajā praksē. Atcerēsimies kaut vai lielogu dzērvenes! Pateicoties Salaspils Botāniskajam dārzam, šis kultūraugs ir plaši pieejams. Un es ļoti lūgtu atbalstīt šo lēmuma projektu.

S.Albertiņa: Paldies, kolēģi Freimani! Tas patiešām ir tā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bez dzērvenēm Salaspils Botāniskais dārzs pašreiz nodarbojas ar lielogu melleņu un lielogu zileņu audzēšanu, kuras acīmredzot jaunajiem zemniekiem, fermeriem būs ļoti izdevīgi audzēt savos dārzos un, patiesību sakot, ļoti nopietni saimniekot. Tā ir ļoti interesanta lieta, ko dārzs ir aizsācis.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Debatēs arī neviens nav pieteicies. Mēs varētu balsot, ja nav iebildumu deputātiem. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par Nacionālā botāniskā dārza statusa piešķiršanu Zinātņu akadēmijas Botāniskajam dārzam”. Balsošanas režīmu! Rezultāts: 90 – par, pret – nav, atturas – arī nav. Lēmums pieņemts.

Mūsu balsojums ir tāds, ka mēs tagad izskatām 17.jautājumu no 9.decembra darba kārtības – par izmaiņām Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas un Augstākās padomes Prezidija sastāvā.

Lūdzu, Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es lūgtu pievērst jūsu uzmanību 359.dokumentam, kura būtība principā ir ļoti vienkārša. Es pagājušajā nedēļā iesniedzu komisijai lūgumu atbrīvot mani no komisijas priekšsēdētāja amata un no komisijas locekļa pienākumu pildīšanas. Komisija šo lūgumu ir apmierinājusi. Komisijas sēdē ir ievēlēts jauns komisijas priekšsēdētājs, proti, deputāts Jurševics. Līdz ar to arī saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir sagatavots Augstākās padomes lēmuma projekts, kurš būtībā apstiprinātu šīs izmaiņas mūsu komisijas sastāvā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi! Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Visu cieņu runātājam, bet man tomēr ir daži jautājumi šajā sakarībā. Kas ir tas galvenais iemesls, kas jūs pamudināja aiziet no šā amata? Es atceros, ka Škapara kungam tie bija politiskas dabas iemesli, cits grib nodarboties ar biznesu, atklāti gandrīz to pasakot, cits aiziet pastāvīgā darbā par ostas priekšnieku, bet kas jūs pamudināja? Tas liekas stipri dīvaini, jo mums atlikuši daži mēneši varbūt vai drusku vairāk.

I.Krastiņš: Cienījamais Ābiķa kungs, man ar patiesu nožēlu jāsaka, ka ostas priekšnieka amatu man neviens nav piedāvājis. Bet, ja runā nopietni, principā ir trīs iemeslu grupas. Viena ir tīri personiski iemesli, par kuriem es negribētu šeit runāt. Otrs iemesls ir tas, ka aizvien grūtāk (vismaz man personīgi) ir samierināties ar to parādību, ko varētu nosaukt par kareivīgo aprobežotību, kur viss ir pēc principa – “man taisnība”, “ir mans viedoklis un nepareizais viedoklis” un “man pienākas”. Teiksim, presē to reprezentē, piemēram, Elita Veidemanes kundze un tā tālāk. Bet trešais, visnopietnākais iemesls ir tas, ka diemžēl man ar nožēlu ir jāsecina, ka mūsu komisija nespēj ietekmēt valdības sociālo politiku. Šeit var būt tikai divi varianti: vai nu komisijas priekšsēdētājs ir nespējīgs ietekmēt valdību vai arī valdība neatkarīgi no komisijas priekšsēdētāja nav spējīga mainīt savu sociālo politiku. Lai par to pārliecinātos, ir tikai viena iespēja, proti, ievēlēt jaunu komisijas priekšsēdētāju un tad raudzīties, vai mainās šī sociālā politika vai ne.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, jā. Krastiņa kungs, es diemžēl tā sīki tikai tagad iepazinos ar šo projektu, ar lēmuma projektu, ko iesniedza jūsu komisija. Cik es atceros, mums jau tādi gadījumi bija, mēs balsojam par atbrīvošanu no komisijas vadītāja pienākumiem. Vai šeit tas nav paredzēts?

I.Krastiņš: Tas ir paredzēts lēmuma projekta 1.punktā.

Priekšsēdētājs: Šeit ir paredzēts jūs izslēgt no komisijas sastāva, izslēgt komisijas priekšsēdētāju. Ko saka juristi šajā sakarā?

I.Krastiņš: Es iesniedzu komisijā lūgumu atbrīvot mani no komisijas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas un arī izslēgt mani no komisijas sastāva. Šie abi lūgumi ir apvienoti lēmuma projekta 1.punktā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Vai jūs saprotat, ka ar savu lēmumu faktiski sekmējat to spēku radikalizēšanos republikā un parlamentā, kas jums šodien traucē strādāt? Un vai jūs saprotat, atvainojiet, arī to, ka jūs bijāt viens no visaktīvākajiem sociālās politikas aizstāvjiem Augstākajā padomē un ka jūsu aiziešana vēl vairāk pasliktinās situāciju šajā jomā?/

I.Krastiņš: Es baidos, ka Bukas kungs pārvērtē viena cilvēka vai viena deputāta lomu jebkādas politikas veidošanā. Es domāju, ka tas nav tik lielos mērogos, kā jūs teicāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Jūs savā paziņojumā teicāt, ka komisija atbalsta jūsu atkāpšanos. Gribētos dzirdēt komisijas viedokli.

I.Krastiņš: Man grūti būs runāt komisijas vārdā, bet, cienītā Seiles kundze, ja cilvēks vairs nevēlas strādāt komisijā, nevēlas būt par komisijas priekšsēdētāju, tad, cienot cilvēka tiesības, komisija vienkārši vairāk vai mazāk bija spiesta atbalstīt šo lūgumu.

A.Seile: Tad man ir vēlreiz jautājums Gorbunova kungam kā sēdes vadītājam. Vai nav iespējams noklausīties to cilvēku, kurš pārstāv komisijas viedokli?

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet vispirms Freimaņa kungs. Lūdzu!

J.Freimanis: Godājamais Krastiņa kungs! Vispirms es gribu jums apliecināt savu cieņu, bet paskaidrojiet, lūdzu, vai jūs neesat pārsteidzies ar 1.punktu, jo demisionēt no komisijas vadītāja un Prezidija locekļa pienākumiem ir viena lieta. Un mēs varam pat neinteresēties, kurš no trim iemesliem bija svarīgākais. Bet te ir arī, ka jūs vispār aizejat no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāva. Ja ārsts aiziet no šīs komisijas, tad kas tur var strādāt? Es taču nē.

I.Krastiņš: Freimaņa kungs, kā jūs labi zināt, ne visi Augstākajā padomē ievēlētie ārsti darbojas Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā. Klātesošais Silāra kungs to apliecinās. Un es nebūt nedomāju, ka katram obligāti būtu jādarbojas tieši šajā komisijā.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, vienu sekundīti! Godātie kolēģi, jūs varbūt varēsit komentēt. Es tomēr uzskatu, ja jūs citādi nedomājat un jums nebūs citu argumentu, ka ar vienu punktu šo situācijas atrisinājumu izteikt nevar. Ir divas lietas. Viena lieta ir atbrīvot, ko arī Ivars Krastiņš lūdz savā iesniegumā, proti, atbrīvot Ivaru Krastiņu no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja pienākumiem. Un otrais punkts ir izslēgt no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāva. Ir jābūt diviem punktiem.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es gribētu atbildēt uz Seiles kundzes teikto. Man šķiet, ka tas ir dabīgi, ka komisijā šis jautājums tika izskatīts ļoti rūpīgi un nebūt ne tik mierīgi, kā šobrīd tas notiek parlamenta zālē. Tomēr, ņemot vērā Krastiņa kunga visus trīs pamatojumus, komisija nāca pie slēdziena, ka nav nozīmes cilvēkam atrasties komisijā, kurā viņš nevar strādāt. Mēs viņa situāciju sapratām un ar lielu nožēlu bijām spiesti piekrist.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums vēl ir jautājums? Vienu sekundīti. Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Cienījamais Krastiņa kungs! Vai jūs nevarētu precīzāk pastāstīt, kādi valdības lēmumi lika jums pieņemt šādu izšķiršanos – aiziet no komisijas priekšsēdētāja posteņa?/

I.Krastiņš: Redziet, Zaļetajeva kungs, es ļoti gribētu atturēties no komentēšanas. Ja mēs runājam pavisam atklāti, būtībā šis ir tāds laiks, kad atkāpties no amata ir politiski ļoti izdevīgi. Tas, kas šodien atkāpjas, pie labas gribas kā balts gulbis var iebraukt taisni Saeimā. Un tas galīgi nav mans nolūks, es absolūti netaisos kandidēt. Tāpēc taisīt politisku kapitālu no tā, ka valdībai nav veicies ar sociālās politikas realizāciju, kur es daļēji noteikti esmu līdzvainīgs, es tik tiešām negribētu. Līdz ar to es gribētu atturēties no komentāriem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krastiņa kungs! Tagad, deputāte Seile, lūdzu komisijas komentāru! Paldies. Es sapratu, ka Jurševica kungs gribēja teikt kaut ko, bet nu, ja Preinbergs, tad ir viss skaidrs.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es esmu spiests izteikt vienu repliku. Krastiņa kunga atkāpšanās nav ne pirmais, ne pēdējais piemērs, kad vērtīgs deputāts, parlamentārajam darbam piemērots deputāts, kam ir lieli nopelni, atkāpjas mūsu nepārdomātās atalgojuma politikas dēļ.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli? Jūs, Ābiķa kungs? Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Redziet, ētikas jautājums ir ētikas jautājums, bet arī tas ir skaidrs, ka mūsu vidū, es domāju, ir ļoti maz tādu, kuri ar lielu entuziasmu vēl grib darboties. Atklāti sakot, tādu ir ļoti maz. Un mēs ļoti labprāt visi pēc iespējas ātrāk šos mandātus noliktu, lai varētu nākt jaunā valdība. Un es gribu atgādināt, ka vienreiz mēs tomēr rīkojāmies pretēji ētikas principiem. Tas bija deputāta Škapara gadījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotni!

A.Līgotnis: Es arī visnotaļ pievienotos tai pozīcijai, kuru izteica mūsu priekšsēdētājs Gorbunova kungs, un es arī gribu, lai šā jautājuma 1.punktu mēs sadalītu divās daļās. Vispirms lemsim par to, vai atbrīvot no priekšsēdētāja pienākumiem un Prezidija locekļa funkcijām, un pēc tam, vai izslēgt no komisijas sastāva. Lai būtu pamats šādu jautājumu likt uz balsošanu, lai būtu šis formālais pamats, es iesniedzu savu rakstisko priekšlikumu, ko mutiski jau izteica priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs: Ļoti labi, rakstiskā veidā, tas ir pavisam labi. Paldies jums.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es atgādinu šodien deputātiem, ka mēs faktiski, balsojot par šo lēmuma projektu, mainām Prezidija locekļu sastāvu. Un tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo par jauno priekšsēdētāju ir grūti pašreiz vēl spriest. Acīmredzot viņš laikam ir Tautas frontes frakcijas pārstāvis. Es uzskatu, ka ir jāizskata frakcijās un ka tikai tad mēs varam balsot par šo lēmuma projektu. Iesaku šodien atlikt izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, lūdzu, precizēsim! Jūs iesakāt atlikt jauna priekšsēdētāja vēlēšanas vai vispār šā jautājuma izskatīšanu?

A.Seile: Es iesaku atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Krastiņš: Ja drīkst atbildēt uz Seiles kundzes jautājumu. Pirmkārt, Jurševica kungs ir neatkarīgais deputāts, viņš nav nevienā frakcijā.

Otrkārt, Tautas frontes frakcijā šis jautājums tika izskatīts. Klāt neesot Bērziņa kungam, es tomēr riskēšu teikt, ka Jurševica kunga kandidatūra guva Tautas frontes frakcijas atbalstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es kā frakcijas “Satversme” pārstāvis gribu apgalvot, ka nav nekādas nepieciešamības izskatīt frakcijā. Te viss tāpat ir skaidrs. Ja ir kāds cilvēks, kas vispār grib šodien strādāt, jo lielākoties vispār neviens strādāt negrib, tad viņš tajā amatā ir jāievēlē, tas ir absolūti skaidrs.

Priekšsēdētājs: Bet man Seiles kundzes lūgums ir jāliek uz balsošanu. Balsosim par Seiles kundzes ierosinājumu atlikt un atkarībā no balsojuma tad iesim tālāk. Balsosim par Seiles kundzes ierosinājumu. Rezultāts: par – 10, 51 – pret, atturas – 27. Seiles kundze, jūsu priekšlikums negūst vairākuma atbalstu.

Par šo lēmuma projektu. Vispirms atsevišķi balsojumi. Ja jūs atļaujat tādā veidā man vadīt tālāk sēdi, pirmais būs balsojums par 1.punktu – atbrīvot Krastiņu no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja pienākumiem un Augstākās padomes Prezidija locekļa pienākumiem. Otrais būs – izslēgt... Varbūt pēc kārtas vajag balsot visus, ja? Bet pirmais ir šāds balsojums.

Lūdzu balsot par šo iesniegumu – atbrīvot Krastiņu no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja un Augstākās padomes Prezidija locekļa pienākumiem. Rezultāts: par – 77, pret – 3, atturas – 8. Ivars Krastiņš atbrīvots no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja un Prezidija locekļa pienākumiem.

Nākamais punkts ir izslēgt Ivaru Krastiņu no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāva. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 33 – par, pret – 24, atturas – 26. Šis ierosinājums netiek pieņemts, un Ivars Krastiņš paliek komisijas sastāvā.

Tagad būtu kādam jārunā komisijas vārdā. Preinberga kungs, jūs runāsit par komisijas priekšsēdētāja ierosinājumu! Šeit gan komisijas lēmuma projektā ir, tomēr laikam būtu jums jāpaziņo par to. Tribīnē, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatot jautājumu par Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāju, jūsu dokumentam ir pievienots sēdes protokols. Un 2.punktā tur ir arī uzrādīts, ka, aizklāti balsojot, par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Egils Jurševics – piecas balsis “par”, divi biļeteni nederīgi. Lūdzu apstiprināt šos rezultātus!

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums, kā es saprotu, ir jāvēlē. Nevis jāapstiprina, bet jāvēlē. Bet, protams, pamatojoties uz komisijas vēlēšanu rezultātiem.

Vai ir jautājumi? Lūdzu deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: Man ir jautājums Jurševica kungam.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Cienījamais Jurševica kungs! Man gribētos uzzināt jūsu nodomus un plānus komisijas priekšsēdētāja postenī, bet galvenais: ar ko jūsu redzesviedoklis par sociālo nodrošināšanu republikā atšķiras no iepriekšējā komisijas priekšsēdētāja redzesviedokļa? Es gribu paskaidrot sīkāk. Izveidojies tāds priekšstats, ka Krastiņa kungs aizgāja tādēļ, ka situācija šajā jomā ir pilnīgi bezcerīga. Protams, var būt arī citi viņa rīcības skaidrojumi. Es gribētu zināt, kā jūs vērtējat: vai vēl kaut ko var izdarīt, uzlabot šo bezcerīgo lietu? Un, ja vēl iespējams kaut ko izdarīt, tad kādā veidā jūsu rīcība atšķirsies no bijušā priekšsēdētāja rīcības?/

E.Jurševics: Es domāju, ka Krastiņa kungam tas nebija pats galvenais iemesls. Šeit vairāk dominēja personīgie motīvi. Ja tas, ko teica Ivars Krastiņš par to, ka viņš neredz izeju, uzlabojot darbu sociālajā sfērā tieši mūsu komisijā, tad, atklāti sakot, arī es neredzu šo izeju un domāju, ka jebkurš normāli domājošs cilvēks saprot to, ka, tikai kaut ko radikāli tagad mainot pašā sociālās sfēras un veselības aizsardzības struktūrā, mēs kaut ko radikāli uzlabosim. Es domāju, ka, tieši otrādi, pašreiz, kaut ko radikāli mainot, mēs nekādu efektu negūsim, varbūt pat sasniegsim pretēju efektu, jo pašreiz jau visa būtība slēpjas ekonomikā. Ja ekonomikā nebūs nekādas uzlabošanās, tad nebūs nekādas uzlabošanās ne sociālajā sfērā, ne arī medicīnā.

Vienīgais, ko mūsu komisija pašreiz var darīt, tas ir, strādāt pie tiem projektiem, kas jau ir iesākti, proti, pie veselības aizsardzības sociālās apdrošināšanas koncepcijas, pie pensiju fonda. Es domāju, ka tam pašreiz būtu lielāka nozīme, ja izveidotu tādu normālu šo pensiju fondu. Kā jūs atceraties, tā pamats tika ielikts koncepcijā par privatizāciju. Bet tikai caur mūsu komisiju, radikāli mainot darbu, es domāju, mēs neko nevarēsim sasniegt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Paldies, Jurševica kungs!

Kolēģi, man kārtējo reizi jāatvainojas jums par savu neprecizitāti. Diemžēl komisija iesniegusi šo dokumentu, kura formulējums ir ļoti nekvalitatīvs. Es to esmu atkārtojis, un tā īsti nav. Pēc attiecīgā likuma, lēmuma un reglamenta mums ir jāapstiprina, nevis jāievēlē. Jā. Tāpēc atļaujiet šo lēmuma projektu labot, ierakstot, ka nevis “ievēlē”, bet “apstiprināt deputātu Egilu Eināru Jurševicu par Latvijas Republikas Augstākās padomes Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāju”. Lūdzu balsot! Rezultāts: 79 – par, pret – nav, 7 – atturas. Apsveicam jūs, Jurševica kungs, vēlam sekmes! Kolēģi, par pārējo šajā lēmuma projektā. Lūdzu.

J.Freimanis: Būtībā tās ir tikai detaļas, mums ir tikai jāmaina atpakaļ no 7 un 8 visos tajos jautājumos, kas ir saistīti ar komisijas locekļu skaita samazināšanos, un vienā vietā jāmaina arī uzvārds. Tās ir detaļas...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

M.Budovskis: Cienītie kolēgas! Praktiski neko tur nevajag mainīt. Ir no trešās daļas pirmais, otrais... Trešais vairs nav spēkā pēc mūsu balsojuma, ka Krastiņa kungs netiek atbrīvots no šīs komisijas sastāva. Paliek ceturtais un piektais, kas ir spēkā. Tātad vajag balsot par ceturto un piekto. Līdz ar to mēs esam visu izpildījuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsot par lēmuma projektu kopumā ar tām izmaiņām, kuras ir radušās saskaņā ar mūsu balsojumu. Rezultāts: 81 – par, 1 – pret, 6 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

10.darba kārtības punkts – likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem un to līdzekļu izlietošanas kārtību”.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Pēc otrā lasījuma saņemti triju kolēģu deputātu – Ēlerta, Lemberga un Freimaņa – priekšlikumi. To galvenā būtība ir daži svītrojumi un arī redakcionāli sakārtojumi.

Un pirmais. Saīsināts ir, nezaudējot kvalitāti, likuma nosaukums. Tagad, kā jūs redzat, tur liekie vārdi ir atmesti. Preambulā nav nekādu izmaiņu. Terminoloģijas nodaļā izslēgts termins 3.pantā, kas bija par fonda rīkotāju, jo šis termins ļoti labi noraksturots 4.pantā un nav nekādas vajadzības to šeit atstāt. Tāpat arī vajadzēja iztikt bez īpaša skaidrojuma.

3., 4. un 5.panta terminos nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vienu sekundīti... Lai mēs nepārkāptu reglamentu. Vai mums par visiem labojumiem ir jābalso?

K.Špoģis: Nē. Tikai par...

Priekšsēdētājs: Arī tos, kurus ir pieņēmusi komisija vai par kuriem kāds deputāts uzstāj, ka vajag labot? Ja vajag balsot, tad jūs, lūdzu, pasakiet! Bet mēs balsosim tikai par tiem, kuri ir noraidīti un kurus paši deputāti uzskatīs par vajadzīgu balsot. Vai par šādu kārtību nav iebilžu? Nav. Lūdzu, turpiniet!

K.Špoģis: 1.pantā, pēc deputāta Lemberga priekšlikuma, otrās daļas pēdējam vārdam priekšā ir nosvītrota vārda daļa “lēmēj”. Tātad paliek “augstākā institūcija”. Un izslēgta ir trešā daļa, jo kontu atvēršana pieder pie vispārējām tiesībām, un īpašs ieraksts nav vajadzīgs. Tas par 1.pantu.

Priekšsēdētājs: Nav nekādu iebildumu? Nav.

K.Špoģis: Otrajā lasījumā 2.pantā otrās daļas 1.punkts apvienots, pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma. Tagad tas ir racionālāk sakārtots pašreizējā otrās daļas 1.apakšpunktā. Analoģiski tieši tāds pats teksts tagad ir arī attiecībā uz pašvaldību. Tas ir otrā lasījuma 4. un 5.punkts, kas tagad ir apvienots. Tagad tas ir 2.apakšpunkts otrajā daļā.

Un tad ir izslēgts otrās daļas 3.punkts, kurā bija mēģinājums prognozēt likumdošanas pārkāpumus. Tas ir izdarīts pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma. Tagad nāk šā 2.panta trešā daļa. Tur ir deputāta Ēlerta priekšlikums, par kuru komisija īsti nevarēja vienoties, nevarēja pieņemt. Acīmredzot Ēlerta kungs teiks savu priekšlikumu, varbūt būs jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Ir jāņem vērā, ka visā Latvijas teritorijā, izņemot sešas pilsētas, ir divu līmeņu pašvaldības. Ja mēs ar šo likumu nenosakām, cik tiek ieskaitīts katras pašvaldības privatizācijas fondā, bet nosakām vispārīgi, ka 10 procenti un, kā saka, daliet, kā gribat un kā mākat, mēs ar šādu likumu radām strīdus. Ja atstājam šādu tekstu, ka 10 procenti no attiecīgās pašvaldības teritorijā, tad šis teksts ir pretrunā ar 2.panta otrās daļas 1.apakšpunktu, kur ir pateikts, ka no valsts uzņēmuma privatizācijas ienākumiem 90 procenti ieiet valsts privatizācijas fondā. Ja mēs 3.punktā pasakām, ka 10 procenti ieiet katras pašvaldības fondā, tad mums 10 procentu vienkārši pietrūkst. Tādēļ ir uzrakstīts mans priekšlikums, kas sadala šos ienākumus vienādi starp abu līmeņu pašvaldībām, izņemot, protams, šīs sešas pilsētas, kur visi 10 procenti ir šo pilsētu pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Īsu komentāru, un balsosim!

K.Špoģis: Jāsaka, ka ļoti daudz taisnības ir Ēlerta kungam, ierosinot jau likumā noteikt precīzu šo sadalījumu. Acīmredzot ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu – trešajā daļā pēdējo palīgteikumu izteikt šādi: “kā arī 5 procenti no attiecīgās pašvaldības teritorijā”, tālāk pēc teksta, kāds ir labojumā. Rezultāts: 55 – par, 1 – pret, atturas – 5. Ēlerta kunga labojums ir pieņemts.

Varbūt esiet tik laipns, Špoģa kungs, runāsim tikai par noraidītajiem priekšlikumiem, ja citiem deputātiem nav iebildumu.

K.Špoģis: Labi, tad ir noraidītie. Pilnīgi noraidītu vairs nav. Tālāk 3.pantā, tas ir, 4.pantā (bijušajā 3.pantā) Freimaņa kunga priekšlikums bija visu to izsvītrot, svītrot pirmās daļas 2.apakšpunktu, bet mēs komisijā un darba grupā izsvītrojām to, kas ir iekavās, kas ir nepareizi. Tā jau nebija īstā infrastruktūra, kas bija uzskaitīta, teiksim, banku, kredītsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un tā tālāk. Uzskaitīja, ka, tiešām, ja ir kas svarīgs, lai atbalstītu privātos uzņēmējus, tad tā ir ražošanas un tehniskā infrastruktūra, kura būtu jāveido. Tāpēc daļēji pieņemts.

Kā mēs sapratām, Freimaņa kunga galvenā doma bija, lai nenovirzītu uz šīm, kas tur bija uzskaitītas. Bet to būtību šeit atstājām. Lūk, šīs ir tās, par kurām varbūt būs jābalso, ja Freimaņa kungs uzstāj.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, jūs piekrītat šim skaidrojumam? Paldies.

K.Špoģis: Un vairāk noraidīto nav, cienījamie kolēģi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi deputāti, kādas jums ir piezīmes vai vēlmes? Vai līdz ar to varam uzskatīt šā likumprojekta apspriešanu trešajā lasījumā par pabeigtu? Nav iebildumu? Nav. Apspriešana ir pabeigta. Tagad, Špoģa kungs, par jūsu ieteikumu.

K.Špoģis: Lēmuma projekts būs vēl.

Priekšsēdētājs: Par lēmuma projektu.

K.Špoģis: Jā, jānobalso par likumu un tad par lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Vai tad jūs tūlīt gribat par to balsot?

K.Špoģis: Man liekas, ka var balsot, nekādu... Tikai vajag zvanīt un var balsot...

Priekšsēdētājs: Pusminūte pirms starpbrīža... Mēģināsim.

K.Špoģis: Nu, būs, būs... Situācija, es domāju, ir normāla.

Priekšsēdētājs: Jā, situācija ir normāla. Diez vai kādu tagad no kafijas vai no zupas šķīvja būtu ētiski atraut. Tāpēc varbūt balsosim par akceptu likumprojektam “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” trešajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 83 – par, pret – nav, 3 – atturas. Likums ir akceptēts trešajā lasījumā.

Bet tagad, Špoģa kungs, kā es saprotu, mums ir starpbrīdis līdz divpadsmitiem.

K.Špoģis: Šeit nekādu problēmu nav, nekādu strīdu nav bijis, ir tikai jānobalso par lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Tā kā atskan korī, ka vajag balsot, tad man cits nekas neatliek kā uzprasīt, vai jums nav iebildumu, ka mēs balsojam arī par lēmuma projektu “Par likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem un to līdzekļu izlietošanas kārtību” spēkā stāšanās kārtību”?

Lūdzu, balsosim. Stipri labvēlīga situācija ir izveidojusies parlamentā pret lēmuma projektiem. Rezultāts: 80 – par, pret – nav, 4 – atturas. Paldies.

Starpbrīdis līdz 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Apspriežot vakar darba kārtību, mēs vienojāmies, ka šodien pulksten 12.00 izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” otrajā lasījumā.

Lūdzu ziņotāju! Andrejeva kungs, lūdzu!

G.Andrejevs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Pēc ilga starplaika jūsu priekšā atkal ir dokuments par civilo aizsardzību, kurš darba grupā pamazām ir tapis apmēram divu gadu laikā. Ir uz šo brīdi izgājis pirmo lasījumu. Lūdzu mazu piebildi sakarā ar diviem izplatītajiem dokumentiem – 319. un 329. Šobrīd lūdzu orientēties uz 329.dokumentu. Izskaidrojums tam, ka ir izplatīti divi dokumenti, slēpjas tajā apstāklī, ka pagājis ilgs laika periods. Mums nācās nogaidīt likumu paketes pieņemšanu par valsts aizsardzību. Šajā sakarībā visas izmaiņas, kas tika ieviestas tajos likumos, vajadzēja atspoguļot arī mūsu izstrādātajā likumprojektā. Tādēļ arī lūdzu orientēties pēc šā pēdējā likumprojekta, kas ir ar 329.numuru. Starplaikā, kas ilga gandrīz gadu, tika saņemti vairāki ieteikumi par šo likumprojektu, kas visi ir apkopoti jums izsniegtajā pielikumā.

Pirms mēs pārejam pie izskatīšanas pa pantiem, gribu pateikt kopējās norādes, kas ir ievērotas vai noraidītas.

Vispārīgie priekšlikumi, kas neattiecas uz vienu pantu, bet uz likumprojektu kopumā, tika saņemti no deputāta Teikmaņa. Pirmkārt, ieteikums atgriezties atpakaļ pie vecā nosaukuma – civilā aizsardzība. Ja jūs atceraties, tad mēs ar zināmām grūtībām gribējām atteikties no šā nosaukuma, izdomājām vietā sarežģītu un garu. Taču saņēmām pēdējos dokumentus par to, ka mūs uzaicina iestāties Vispasaules civilās aizsardzības sistēmā. Tas bija lieks pierādījums, ka pasaulē šis nosaukums eksistē, eksistē pasaulē pieņemta simbolika, proti, rudzupuķu zils trīsstūris oranžā fonā, kas raksturo civilo aizsardzību. Apspriežoties gan atbildīgajā komisijā, kas tātad ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, gan arī ar daudziem deputātiem jau kuluāros, arī komisija pieņēma atpakaļ šo variantu. Tas ir iekļauts un figurē kā vienīgais.

Tālāk bija norādes. Arī deputāts Teikmanis ir ievērojis, ka visā likumprojekta gaitā nevajag minēt tikai uzņēmumus, iestādes, organizācijas, bet arī juridiskās personas. Izskatāmā likumprojekta izstrādāšanas laikā tika pieņemts likums “Par uzņēmējdarbību”. Saziņā un konsultējoties ar juristiem, visur parādās tāds nosaukums, kas ir pieņemts šajā likumā. Tātad visas juridiskās un arī nejuridiskās personas. Līdz ar to šis norādījums ir ievērots.

Pieņemts arī Rūpniecības komisijas aizrādījums, ka tekstā jēdziens “tautsaimniecības ražotne” jāaizvieto ar “uzņēmums”. “Tautsaimniecības ražotnes” ir aizvietotas ar vārdiem “uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas”. Tas arī ir saziņā ar jau pieņemtajiem likumiem.

Daļēji pieņemts ir arī Rūpniecības komisijas viedoklis, vispārējas dabas ieteikums, ka, pastāvot dubultpakļautībai, jo mums pamatā ir teritoriālais princips, tas ir visa likuma darbības pamatā. Taču mēs paliekam pie uzskata, ka specializētos dienestus un vienības izveido un nodrošina tomēr nozaru pārvaldes. Bez pārvaldes tie funkcionēt nespēj. Tas attiecas gan uz ugunsdzēsības spēkiem, gan uz medicīnu un tamlīdzīgi.

Priekšsēdētājs: Andrejeva kungs, es ļoti atvainojos. Bet kā mēs darīsim tālāk?

G.Andrejevs: Pārejam pie pantiem. Izskatīsim visu likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Tad kopumā. Labi.

G.Andrejevs: Tālāk mēs varētu pāriet pie pantiem atbilstoši izskatīšanas kārtībai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, sāksim!

G.Andrejevs: 1.pants. Par civilo aizsardzību un tās uzdevumiem. Ir saņemta virkne priekšlikumu. Autori galvenokārt ir Rūpniecības komisija un atsevišķi deputāts Cilinskis. Priekšlikumu galvenā būtība bija prasība svītrot virkni apakšpunktu. Varētu apvienot visu to kopā. Civilajai aizsardzībai it kā nebūtu nekā kopēja ar sociālajām nekārtībām, terorismu un bruņotu konfliktu saasinātu starptautisko situāciju gadījumos. Visā pasaulē tādā situācijā darbojas civilā aizsardzība. Tas ir iemesls, kāpēc tā vispār tika izveidota. Un tikai pēc tam tā pārskaņojas uz miera laika apstākļiem. Tā darbojas šajā situācijā saziņā ar vispasaules organizācijas direktīvajiem norādījumiem par šīs sistēmas darbību. Tāpēc arī mēs varam pieņemt tikai daļēji.

Ir izsvītroti vārdi – “krīzes situācijas”. Ir papildināts 1.pants ar pēdējo rindkopu, izejot jau no pieņemtā likuma “Par valsts aizsardzību”. Un šeit ir minēts, ka izņēmuma stāvokļa laikā Civilās aizsardzības sistēma darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par izņēmuma stāvokli”. Šeit vēl daudz kas cits ir precizēts, taču mēs varam jau šo formulu izmantot, tādā gadījumā noņemot varbūt arī galveno pretrunu, kas bija šajos ieteikumos.

Tātad, ja 1.pantā ir kādi citi papildinājumi...

Priekšsēdētājs: 1.pants, lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Varbūt mēs varētu drusciņ racionalizēt un runāt tikai par tiem pantiem, attiecībā uz kuriem ir noraidīti vai daļēji noraidīti labojumi. Ja, teiksim, būs kāds kolēģis, kas nepiekritīs šai pieņemšanai, tad viņš pats to pateiks. Tad mēs varētu vismaz par pusi nerunāt.

G.Andrejevs: Šeit 1.pantā bija zināma disonanse.

Priekšsēdētājs: Jā.

G.Andrejevs: Daļēji tas ir pieņemts, bet varbūt iesniedzējiem tomēr ir kādas pretrunas?

Priekšsēdētājs: Vai pārējie kolēģi atbalsta Freimaņa priekšlikumu? Tas būtu ļoti racionāli, jo mums diemžēl nav laika uzklausīt visas pārdomas, kā tas tika pieņemts, un visas detaļas, bet, ja ir noraidīts, vajag argumentu, kāpēc noraidīts. Ja deputāts pieprasa, jābalso, ja ne, tad atkal ejam tālāk.

G.Andrejevs: Tālāk mums tātad ir 2.pants. Šeit nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Un jums, deputāti? Nav. Tālāk.

G.Andrejevs: 3.pantā bija deputāta Teikmaņa papildinājums, kas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies, tālāk!

G.Andrejevs: 4.pants. Principā nav iebildumu, jo pants ir pilnīgi pārstrādāts saskaņā ar likumu “Par valsts aizsardzību”. Vienīgais, kas mums tur ir papildus no jauna, ka ir atļauts brīvprātības princips. Tā nav šajā likumā. Jo civilajā aizsardzībā var darboties arī vecuma grupās pēc brīvprātības principa. Šie cilvēki nav pakļauti pārējām mobilizācijas pavēlēm.

Priekšsēdētājs: Ir iebildumi deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

G.Andrejevs: 5.pants. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka iepriekš izplatītajā dokumentā tas bija 7.pants. Ir daļēji pieņemts, jo šeit bija zināmas norādes, kas skāra visas sistēmas galveno virsvadību. Tas ir vienkāršots, ievērotas tās norādes. Tā ka tādā variantā, ja nav tagad kaut kas jauns, jūs varētu to pieņemt. Ļoti sīki pa rindkopām es negribētu...

Priekšsēdētājs: Ir iebildes? Nav. Paldies, tālāk!

G.Andrejevs: 6.pantā nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Jums, deputāti? Paldies.

G.Andrejevs: 7.pantā nebija iebildumu.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nav?

G.Andrejevs: 8. nebija iebildumu.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

G.Andrejevs: 9.pantā, kurš agrāk bija 10., bija Rūpniecības komisijas ieteikums šo pantu izslēgt.

Priekšsēdētājs: Jūsu komentārs.

G.Andrejevs: To mēs noraidām tāpēc, ka tautsaimniecības struktūras vadība tomēr atbild par speciālo dienestu vienību izveidošanu savās struktūrās. Mēs prasām no viņiem atbildību, jo nevar prasīt no vietējām pašpārvaldēm visu atbildību, it sevišķi par specializētajiem dienestiem.

Priekšsēdētājs: Iebildes ir? Nav. Tālāk, lūdzu!

G.Andrejevs: 10.pantā nav iebilžu.

Priekšsēdētājs: Paldies, tālāk!

G.Andrejevs: 11. nav. 12. nav. 13. arī nav.

Priekšsēdētājs: Tālāk.

G.Andrejevs: 14.pantā bija Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas ieteikums saskaņot to ar Pensiju likumu, bet šis punkts ir vispār izņemts ārā. Tā ka tas vairs nav aktuāls. Tas darbosies saskaņā ar Pensiju likumu un tām izmaiņām, kas tiek paredzētas.

Priekšsēdētājs: Paldies, tālāk!

G.Andrejevs: 15.pantā nav iebildumu. 16.pantā bija niecīgs papildinājums, kas ir ievērots. Deputāta Teikmaņa papildinājums. Tas ir ievērots.

17.pantā bija papildinājums par visu līmeņu amatpersonu un pārējo iedzīvotāju apmācību. Mainīta ir redakcija. Būtībā šis papildinājums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

G.Andrejevs: 19.pantā nav papildinājumu, jo tas ir iepriekšējais. Tagad tas ir 21., 22.

20.pantā nav. Sākas zināmi papildinājumi ar 21.pantu. Galvenokārt par amatpersonu atbildību reģionu un valsts teritorijā. Mēs uzskatām, ka viena amatpersona reģiona un valsts teritorijā ir likumā paredzēta, taču Civilās aizsardzības sistēmā ārkārtējas gatavības izsludināšana nav izpildvaras kompetencē. Īpaša režīma noteikšana civilās aizsardzības ietvaros ir avārijas glābšanas un preventīvo pasākumu kompleksa sastāvdaļa. Tātad tā ir izpildvaras kompetence.

Šeit bija diskusija par to, kad paziņo šo stāvokli, pēc tik dienām apstiprina, bet te jāsaprot, ka ir jāsāk darboties momentā un ka nevar gaidīt zināmu novilcinājumu nedz no Augstākās padomes puses, nedz no pārējiem. Var akceptēt pēc tam, bet jāsāk gatavoties jau savlaicīgi.

Ja būtu jauni iebildumi par to, kā ir pārstrādāts šis 21., 22., 23.pants, tad varbūt būtu racionāli tos uzklausīt tagad, jo daudz kas ir izmainīts, bet tas prasīs ļoti sīku un detalizētu iepazīšanos. Tas skar Augstākās padomes Prezidiju un tamlīdzīgi. Katrā ziņā te ir papildinājums, ka pieņemtais lēmums trīs dienu laikā jāapstiprina Augstākajā padomē. Tā ir viena lieta. Bet viņi nevar pasludināt šo situāciju, jo tā prasa momentānu darbību. Tik ātri nevar sapulcēt ne Augstāko padomi, ne kādas citas institūcijas. Varbūt ir tagad kādi iebildumi no vietām? Tad mēs varam par to diskutēt. Pretējā gadījumā mums būs jāatgriežas. Šī ir arī pēdējā piebilde. Pie pārējiem pantiem nav bijuši rakstiski iebildumi.

Priekšsēdētājs: Vai sekretariātam ir kādi pieteikumi no deputātiem? Lūdzu zvanu! Paldies, Andrejeva kungs!

Balsosim par Latvijas Republikas civilās aizsardzības likumprojekta akceptu otrajā lasījumā. Es personīgi ļoti atvainojos, es nospiedu “neriktīgo” pogu. Lūdzu reģistrēt “par”. Es “pret” nospiedu. Rezultāts: 54 – par, 2 – pret, 7 – atturas. Akceptēts otrajā lasījumā.

Par trešo lasījumu ir kādi paziņojumi?

G.Andrejevs: Tā kā nebija nekādi papildu papildinājumi, varbūt mēs varam pēc divām nedēļām to sniegt galīgajā variantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Par procedūru šajā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Silārs: Sakarā ar spēkā esošo reglamentu, ja otrajā lasījumā nav nekādi papildinājumi bijuši, tad varam uzskatīt, ka projekts ir akceptējams arī galīgajā variantā, tikai šo pēdējo balsojumu galīgajā variantā vajadzētu pārlikt uz nākamo otrdienu pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildes deputātiem?

No zāles: Nav.

I.Silārs: Nav.

Priekšsēdētājs: Nākamais ir likumprojekts “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”. Trešajā lasījumā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Cienītie kolēģi, šis likumprojekts ir redzams 317.dokumentā. Jāteic, ka laika posmā starp otro un trešo lasījumu, kas, kā jūs labi zināt, ilga vairākus mēnešus, komisija nav saņēmusi nevienu iebildumu, nevienu papildinājumu, nevienu ierosinājumu. Tādēļ likumprojektā ir izdarītas tikai sīkas izmaiņas, ko ieteica Augstākās padomes Juridiskā pārvalde, proti, ir precizēta 6.panta pēdējā rindiņa, precizēts 20.pants. Var uzskatīt, ka nekādas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar otro lasījumu, nav notikušas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi deputātiem? Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Ja nav, tad mēs varam ar to arī pabeigt šā likumprojekta apspriešanu trešajā lasījumā. Par balsošanas lietām jums, lūdzu, vārds.

I.Krastiņš: Es lūgtu nobalsot par likumprojektu nākamajā otrdienā pulksten 13.00 un tagad izskatīt lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, kas tepat ir pievienots 317.dokumentam.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Lūdzu.

I.Krastiņš: Lēmums principā ir ļoti vienkāršs. Mēs ceram, ka šis likums stāsies spēkā ar 1.janvāri, jo, neraugoties uz to, ka šāds likums tika izstrādāts lēnā garā, tomēr pieņemts, cik komisijai zināms, tad šīs diezgan patvaļīgās darbības ar miruša cilvēka ķermeņa audiem un to izmantošanu komerciālos nolūkos joprojām turpinās, tādēļ mums šķiet, ka 1.janvāris ir pēdējais brīdis, kad būtu jāsāk darboties šim likumam. Un visos pārējos lēmuma punktos ir uzdots Latvijas Republikas Ministru padomei vai Labklājības ministrijai noteikt kārtību, par kuru ir runa likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Nav. Vai vēlas kāds runāt? Arī nē. Līdz ar to lēmuma projekta apspriešana ir pabeigta.

Par balsošanu, lūdzu!

I.Krastiņš: Es lūgtu par lēmumu nobalsot kopā ar likumu nākamajā otrdienā pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Nav iebilžu? Paldies. Likumprojekts “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Augsti godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma likumprojektam “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” ir saņemti 26 priekšlikumi. Lielākā daļa no tiem ir pieņemti. Par lēmumu par kārtību, kādā stājas spēkā šis likumprojekts, ir saņemti četri priekšlikumi. Arī visi šie priekšlikumi ir pieņemti, atskaitot vienu. Neviena konceptuāla iebilde vai priekšlikums nav saņemts. Tādējādi nav nekādu šķēršļu, lai mēs varētu skatīt pa pantiem trešajā lasījumā un izskatīt attiecīgos priekšlikumus,

Priekšsēdētājs: Nav iebilžu? Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Tātad par likumprojektu. Par likumprojekta 1.panta pirmo daļu ir deputāta Gavrilova priekšlikums vārda “trīs” vietā likt “desmit”. Proti, sabiedriskās organizācijas var dibināt desmit vai vairākas 18 gadus sasniegušas personas. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk par 1.panta pirmo daļu ir deputāta Cupruna precizējošs priekšlikums, kurš arī ir pieņemts.

Par 1.panta pirmo daļu ir deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums, kurš satur konceptuālus momentus, proti, ka sabiedriskās organizācijas var izveidot arī juridiskās personas. Atcerieties, mēs pirmajā lasījumā vairāk par stundu par šo jautājumu debatējām un nobalsojām, ka var veidot tikai fiziskās personas, bet juridiskās personas – tikai likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Tādējādi komisija nebija tiesīga grozīt šo otrā lasījuma konceptuālo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Ivar Krastiņ, lūdzu!

I.Krastiņš: Man jautājums Lagzdiņa kungam. Kā komisija var pieņemt vienlaikus Gavrilova un Cupruna kunga priekšlikumu, ja tie viens otru izslēdz, vienā gadījumā desmit, otrā gadījumā trīs vai vairāk.

J.Lagzdiņš: Jā, šeit, es atvainojos, man bija jāprecizē. Cupruna kunga priekšlikuma būtība bija tāda, ka tas attiecas nevis uz šo juridisko vai fizisko personu skaitu, bet gan uz vārdiem “statūtu un Latvijas Republikas likumu ietvaros”. Tā kā šis priekšlikums tika iesniegts, nezinot Gavrilova kunga priekšlikumu, tad, loģiski, komisijai nebija tiesību koriģēt priekšlikuma tekstu. Bet mana kļūda ir tā, ka es nenorādīju, ka šeit ir attiecībā uz skaitu. Šeit nekādu pretrunu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par Edmunda Krastiņa priekšlikumu kāds vēlas runāt vai pieprasa balsošanu? Paldies. Paliek komisijas variants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz likumprojekta 2.pantu ir deputāta Gavrilova priekšlikums papildināt ar vārdiem “atbilstoši statūtiem vai līgumam”. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka pamatdokuments, uz kura pamata var apvienoties sabiedriskās organizācijas, ir šīs apvienības statūti, nevis līgums. Līgums ir tiesisks akts, kas vērsts uz kaut kādu konkrētu īslaicīgu procesu saskaņošanu. Un šis priekšlikums arī konceptuāli groza visu likuma uzbūvi, jo šeit iet cauri daudzos pantos šī statūtu dominējošā nozīme sabiedrisko organizāciju darbībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Es gribētu precizēt, ka runa nav par tādiem līgumiem, kā, teiksim, pirkšanas-pārdošanas līgums, bet par tādiem kā kopējas sadarbības līgumiem, par līgumbiedrībām, jo ir statūtsabiedrības un līgumsabiedrības. Un, kad runa ir par sabiedriskajām organizācijām, mēs šajā likumā uzspiežam tām tikai statūtos paredzētu apvienošanos, tas ir, pat ja divas vai trīs organizācijas apvienojas, tās raksta savos statūtos, ka ir sabiedrisko organizāciju apvienība. Kaut kā bezjēdzīgi tas izskatās. Pietiekami būtu, ka viņi noslēgtu līgumu par to, ka viņi veido sabiedrisku apvienību tādiem un tādiem nolūkiem vai mērķiem, un tā jau būtu pilnīgi korekta forma. Kāpēc mēs šeit sašaurinām spektru? Tāpēc šeit šāds labojums ir iesniegts./

Priekšsēdētājs: Jūsu komentārs.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, jūsu priekšlikums ierobežo sabiedrisko organizāciju darbības savstarpējo saskaņošanu, jo piedāvātā redakcija neaizliedz nevienai sabiedriskajai organizācijai apvienoties konkrētu darbību, plānu vai rīcības saskaņošanai uz līguma pamata. Teiksim, sabiedriskās organizācijas, tuvojoties vēlēšanu kampaņai, var noslēgt savstarpēju līgumu, ka tās saskaņos darbību šajā vēlēšanu kampaņā. Šāda, teiksim, rīcības saskaņošana nebūt nav stabila apvienība, un netiek izveidota juridiskā persona. Ja grib izveidot juridisko personu, tad jābūt ir statūtiem, nevis līgumam. Visām juridiskajām personām pamatā ir statūti vai nolikums, jūs piekritīsit. Tādēļ jūsu priekšlikums, faktiski jūsu ierosinājums, ir tāds, kas ierobežo šo sabiedrisko organizāciju tiesības. Jebkura sabiedriskā organizācija šobrīd šo līgumu var noslēgt. Tas nav aizliegts.

M.Gavrilovs: */Es tam nevaru piekrist. Ja mēs to ieliekam likumā, ka ir tāda iespējamība, tas tikai nostiprinās viņu tiesības. Parādīsies milzīgs daudzums dažādu sabiedrisko organizāciju. Kur garantija, ka Tieslietu ministrija kādai no tām nepateiks: jums nav tiesību tā darīt, likumā tā nav paredzēts! Tādēļ likumā jāieraksta kaut rindiņa par to, ka viņi nebūs juridiskas personas, bet viņiem būs iespēja līguma noslēgšanas ceļā izveidot līgumapvienību. Tad viņi varēs mierīgi eksistēt, viņiem būs tiesības dzīvot./

J.Lagzdiņš: Gavrilova kungs, ja šīs sabiedriskās organizācijas veido apvienību, tad ir jābūt statūtiem, jo tā ir juridiska persona. Ja tās vēlas faktiski saskaņot savu darbību vai rīcību, tādā gadījumā lai tās izlasa Civillikumu un noslēdz atbilstošu līgumu, kopējas darbības līgumu. Tas nav aizliegts, tas ir atļauts. Un šāds līgums nav jāreģistrē Tieslietu ministrijā. Kāpēc jūs gribat uzspiest, ka šis līgums jāreģistrē Tieslietu ministrijā?

M.Gavrilovs: */Tad jūs ierobežojat viņu tiesības. Kā jurists jūs lieliski saprotat, ka ir dažāda veida līgumi. Jūs visu laiku nosaucat tikai līgumus par kaut kādu darījumu. Bet es runāju, ka likumdošanā par uzņēmējdarbību ir panti par līgumsabiedrībām. (Gavrilovs runā kopā ar Gorbunovu.) Un kāpēc lai nebūtu elastīgākas struktūras? Es aicinu nobalsot par to, lai likumā būtu rakstīts, ka uz līguma pamata iespējams izveidot sabiedrisko organizāciju apvienību. Vajadzīgs tikai viens ieraksts, un nekam tiesības netiks ierobežotas, tieši otrādi – šajā jomā tiks dotas lielākas tiesības./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, balsosim par deputāta Gavrilova priekšlikumu, kuru komisija ir noraidījusi!

J.Lagzdiņš: Pret.

Priekšsēdētājs: Viena balss papildus “pret”. Par deputāta Gavrilova priekšlikumu, kurš ir pēc kārtas piektais priekšlikumu lapā. Rezultāts: par ? 17, 33 – pret, 10 – atturas. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Tālāk, godātie kolēģi, par 3.panta trešo daļu ir svarīgs deputāta Muciņa priekšlikums. Viņš ierosina papildināt trešo daļu ar vārdkopu: “šā likuma noteikumi attiecas tik tālu, cik tālu nav noregulēti likumos par atsevišķu sabiedrisko organizāciju veidiem”. Kolēģi, diemžēl komisija šo priekšlikumu pieņemt nevarēja, jo mūsu likumi par arodbiedrībām, par reliģiskajām organizācijām satur savstarpēji ļoti atšķirīgas normas, kā arī atšķiras no tām normām, kas ietvertas šajā likumprojektā. Tādējādi, ja mēs ierakstīsim šādu papildinājumu, tad attiecīgi tiesām strīdu gadījumos vai Tieslietu ministrijai reģistrācijas gadījumos būs patvaļīgi jātraktē un jāvērtē, cik tālu attiecas un cik tālu neattiecas. Tātad šis priekšlikums nav pieņemts, jo tādā gadījumā tas nostādītu ļoti sliktā stāvoklī reliģiskās organizācijas un arodbiedrības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādam iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš: Par 4.pantu līdz 9.pantam nav neviena deputātu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Mūs mazliet mulsina 8.pants, jo tur norādītās ziņas... Piemēram, Zemnieku savienības statūtos, kas ir veidoti atbilstoši tiem statūtiem, kādi jau Zemnieku savienībai bija 1918.gadā un vēlāk, daļas no šīm ziņām nav, jo tās mums bija uzrādītas programmā. Un mēs tagad domājam, kā tad darīt, ja šīs ziņas tiek obligāti prasītas. Piemēram, saīsinājums un simbolika ir minēta programmā, bet nav statūtos. Vai tādā gadījumā speciāli sasaucams kongress, vai pietiek, ja reģistrācijai pievieno programmu, kur šīs ziņas ir.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es ar jūsu partijas vadību par šo problēmu esmu runājis. Jums ir jāizdara noteiktā kārtībā izmaiņas šajos statūtos, un statūtiem reģistrācijas gadījumā Tieslietu ministrijā jāatbilst attiecīgajam 8.pantam.

A.Berķis: Pilnībā. Vai tur nevar uzrādīt, ka tādā gadījumā, ja šīs ziņas būtu uzrādītas programmā, tad reģistrācijai pievienota programma.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, šāds traktējums netiek pieļauts, jo visi tie desmit punkti, kas ir norādīti 8.pantā, ir obligāti statūtos ietverami, tie nav fakultatīvi. Tie ir obligāti statūtos ietverami.

A.Berķis: Jā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Nākamais priekšlikums ir par likumprojekta 10.pantu, ko ierosina deputāts Gavrilovs. Tas izriet no tā, ko nobalsojām par 2.pantu, kuru mēs noraidījām. Arī šis priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to tas netiek balsots.

J.Lagzdiņš: Jā, tas nevarētu tikt balsots. Jo mēs konceptuāli esam noraidījuši.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Tālāk par 13.panta pirmās daļas 2.punktu ir deputāta Muciņa priekšlikums, kurš liek priekšā nepieļaut, ka sabiedriskās organizācijas nosaukums pēc būtības sakrīt ar tādu sabiedriskās organizācijas vai to apvienības nosaukumu vai saturu, kuras darbība ar Augstākās tiesas nolēmumu ir izbeigta. Godātie kolēģi, šo priekšlikumu nekādā gadījumā nevar pieņemt, jo tādā gadījumā tiesai būs jāvērtē, vai tās sabiedriskās organizācijas būtība, kura ir iesniegusi šo reģistrācijas pieteikumu, atbilst tās sabiedriskās organizācijas būtībai, kuras darbība ir izbeigta ar tiesas lēmumu. Šādu traktējumu mēs nekādā gadījumā nevarējām pieļaut.

Priekšsēdētājs: Vai kāds uzstāj uz balsošanu? Nav. Paldies. Tālāk.

J.Lagzdiņš: Par 14.panta pirmo daļu ir deputāta Muciņa priekšlikums – vārda “pieņemšanas” vietā likt vārdu “saņemšanas”. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Tālāk.

J.Lagzdiņš: Par 15. un 16.pantu nav deputātu priekšlikumu. Savukārt par 17.panta otro daļu ir svarīgs deputāta Preinberga priekšlikums. Viņš ierosina izteikt otro daļu šādā redakcijā: “Sabiedriskajām organizācijām aizliegts bez Ministru padomes atļaujas valkāt formas tērpus vai to atsevišķas detaļas, cepures ar kokardēm, frenčus ar zīmotnēm.” Šis priekšlikums ir pieņemts precizētā redakcijā. Proti, ir ietverts tā sauktais atļaujas princips un noteikts, ka sabiedrisko organizāciju biedri militāros formas tērpus var valkāt vienīgi tad, ja attiecīgā organizācija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas atļauju. Tātad nav vis aizliegums, bet gan, ja kāda organizācija tik ļoti vēlas valkāt frenčus, tad tai jāgriežas pie tieslietu ministra.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Man ir jautājums par tiem militārajiem vai nemilitārajiem formas tērpiem. Redziet, formas tērpus nēsā arī nemilitāras sabiedriskās organizācijas. Man būtu tad konkrēts jautājums. Vai Pestīšanas armijai, lai valkātu savus tērpus, būs nepieciešama tieslietu ministra atļauja vai tas tiks uzskatīts par nemilitāru formējumu?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šeit ir tieši uzsvērts, ka militāros formas tērpus ar visu attiecīgo atribūtiku, tātad ar ieročiem, tātad ar visu to, ko Jundža kungs acīmredzot jums varēs komentēt un paskaidrot, bet nekādā gadījumā tas neattiektos uz Pestīšanas armiju, tāpat uz dažādām skolēnu organizācijām, kur ir vienādi formas tērpi.

I.Krastiņš: Lagzdiņa kungs, bet Pestīšanas armijā ir kapteiņi, majori un visādas citādas dienesta pakāpes. Tiesa, nav ieroču. Tad jautājums. Kas pateiks, vai formas tērps ir militārs vai nemilitārs? Kur būs tā šķirtne?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, tādā gadījumā reģistrācijas gadījumā šai Pestīšanas armijai būs arī jāizprasa tieslietu ministram atļauja. It sevišķi, ja tās nosaukumā būs vārds “armija”.

Priekšsēdētājs: Mums taču ir likumi par valsts aizsardzību un par visām militārajām lietām mums ir likumi, tāpēc es domāju, ka šeit domstarpību nebūs. Katrā no mūsu bruņotajiem formējumiem ir attiecīgi nolikumi par militāro formu un tās nēsāšanu, un tā tālāk. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 18.panta pirmās daļas 2.punktu ir deputāta Muciņa priekšlikums – svītrot vārdus “uzņēmējdarbība un cita”. Šis priekšlikums ir noraidīts un nesaskan ar nākamo pantu redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Paldies. Tālāk.

J.Lagzdiņš: Tālāk. Arī par šo pašu 18.panta pirmo daļu ir deputāta Muciņa priekšlikums – papildināt šo pantu ar 3.apakšpunktu. Šis priekšlikums daļēji ir pieņemts. Kolēģi, es lieku priekšā koriģēt mazliet trešā lasījuma laikā šo priekšlikumu un apvienot 18.panta pirmās daļas 2. un 3.apakšpunktu vienā apakšpunktā. Tādējādi tiks ievērots Muciņa priekšlikums un būs loģiska juridiskā konstrukcija.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Paldies.

J.Lagzdiņš: Tālāk. Par 19.pantu ir deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums, kas ir pieņemts. Tas ir precizējošs priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Tālāk no 20. līdz 24.pantam no deputātiem nav neviena rakstveida priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Jums arī tagad, godātie deputāti, nav nekādu iebilžu par šiem pantiem? Paldies. Tālāk.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 25.pantu ir deputāta Kodoliņa priekšlikums – vārdu “Finansu ministrija” vietā rakstīt vārdus “Valsts finansu inspekcija”. Šis priekšlikums ir pieņemts. Arī pārējos pantos ir izdarītas attiecīgas korekcijas.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: No 26. līdz 36.pantam no deputātiem nav neviena rakstveida priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Jums, godātie deputāti, tagad ir kādas iebildes? Paldies. Lūdzu, tālāk! 37.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 37.pantu, uz tā pirmās daļas 1.punktu ir deputāta Muciņa priekšlikums. Viņš liek priekšā šādu redakciju: “izmanto vai aicina Latvijas iedzīvotājus izmantot vardarbīgas rīcības metodes”. Šeit ir precizēts vārds “rīcības”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Nav iebilžu? Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš: Tālāk no 38. līdz 42.pantam no deputātiem nav neviena rakstveida priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Jums, deputāti? Nav. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Deputāte Albertiņa ir iesniegusi priekšlikumu par 43.pantu. Tas ir pants, ar kuru sākas likumprojekta sevišķā daļa. Proti, papildinot fondu uzskaitījumus, ietvert tajā arī tādu normu, kas pieļautu finansu līdzekļus un mantu izmantot žēlsirdības, labdarības un vides aizsardzības pasākumu veikšanai. Komisija izskatīja deputātes Albertiņas priekšlikumu un deputāta Egila Jurševica priekšlikumu, ka visus tos mērķus, kuru īstenošanai varētu izmantot šos sabiedrisko fondu līdzekļus, nav iespējams uzskaitīt 43.panta pirmajā daļā, tādēļ būtu vispār jāizslēdz šis mērķu uzskaitījums. Tādējādi arī tapa jums piedāvātā 43.panta pirmās daļas redakcija.

Priekšsēdētājs: Ivar Krastiņ, lūdzu!

I.Krastiņš: Lagzdiņa kungs, vai jums nešķiet, ka šis formulējums ir drusku par plašu? Es jums atgādināšu Karlsonu, kurš apgalvoja, ka pasaulē ir tikai viens žēlsirdīgs mērķis – rūpēties par Karlsonu, kas dzīvo uz jumta. Un vai šādu plašu formulējumu – “sabiedrības vajadzības” – nevarētu izmantot atsevišķi veikli zeļļi, rūpējoties par sevi kā par sabiedrības sastāvdaļu?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Likumprojektā attiecībā uz fondiem ir ielikti zināmi ierobežojumi un zināms kontroles mehānisms. Pēc komisijas domām, sabiedriskais fonds ir tāda specifiska sabiedriskā organizācija, kura vāc līdzekļus un sadala līdzekļus sabiedrības acu priekšā un kontrolē. Ja šie līdzekļi tiek izlietoti negodprātīgi, tad, publicējot šo pārskatu, sabiedrība var neziedot. Arī Tieslietu ministrija zināmā mērā var šo darbību pārtraukt, ja pastāv zināmas bažas, ka tur ir likuma pārkāpums. Bet ierobežot un uzskaitīt šos mērķus, tādā gadījumā mēs... Uzskaitījums nebūs izsmeļošs un pilnīgs, kaut ko mēs aizmirsīsim, kaut ko būsim diskriminējuši. Bet iespēja tāda, neapšaubāmi, pastāv. Jebkurā situācijā.

Priekšsēdētājs: Ulmes kungs, lūdzu!

A.Ulme: Tomēr, kad jāsastopas konkrēti ar dažādiem birokrātiskā aparāta darbiniekiem, viņi ar pirkstu novelk un saka: “Ziniet, viss jau ir labi, bet uz vides aizsardzību tas neattiecas, tas ir sportistiem, tas ir invalīdiem, tas ir tiem. Bet par vidi šeit nekur nav, un diezgan...” Varbūt tomēr varēja iekļaut. Es nezinu, vai tas ļoti sarežģītu to. Jo šeit it kā tiešām tā viena sfēra visu laiku tiek izlaista. Mēs jau saprotam, ka tā tur ir iekšā, bet, kad reāli jāiet, tad pieredze rāda, ka kaut kā vienmēr saņem atteikumus, jo konkrēti nekur nav pieminēts.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Bija mēnesis laika iesniegt precizējošus priekšlikumus. Neviens rakstveida priekšlikums nav iesniegts. Cik es saprotu, arī šobrīd redakcionālus labojumus šo divu vārdu maiņai jūs nevarat iesniegt.

A.Ulme: Ja tas ir tik... Es neuzstāju. Bet redakcionāli to varbūt varētu ielikt.

Priekšsēdētājs: Diemžēl man jāatkārto tas, ko Lagzdiņa kungs tikko teica.

J.Lagzdiņš: Tā kā nav neviena konkrēta priekšlikuma, priekšsēdētāja kungs, mēs varētu turpināt.

Attiecībā uz deputāta Egila Jurševica priekšlikumu arī ir analogi komentāri un būtībā to nevajadzētu izskatīt, jo būtībā tas ir pieņemts.

Attiecībā uz 43.panta trešo daļu ir deputāta Muciņa priekšlikums – svītrot šo daļu. To komisija kategoriski noraidīja, jo Latvijā darbojas daudzi fondi, kuri nav sabiedriskas organizācijas. Šāds fonds ir Kultūras fonds, tā sauktais Gerkena fonds. Ir vēl vesela rinda fondu, kuri nav atklāti. Šo fondu darbību reglamentēs īpašs likums, kuru arī Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi un virzījusi jūsu akceptam.

Tālāk. Par 44. un 45.pantu nav neviena deputāta priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Jums, deputāti? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Par 46.panta pirmo daļu ir deputāta Kodoliņa priekšlikums, kurš pieņemts precizētā redakcijā. Tas ir tas smagais jautājums par atbrīvošanu no nodokļiem. Tātad es vēlreiz gribētu uzsvērt, kolēģi deputāti, ka jautājumu par šo fondu atbrīvošanu no nodokļiem mēs izlemsim šeit, plenārsēdē, jo nevienu vērā ņemamu priekšlikumu par kādu citu mehānismu es gada un trīs dienu laikā kopš pirmā lasījuma no jums neesmu saņēmis.

Priekšsēdētājs: Ivar Krastiņ, lūdzu!

I.Krastiņš: Man būtu priekšlikums svītrot otro teikumu tomēr. Respektīvi, 46.panta otro teikumu, ka atbrīvot no nodokļu maksāšanas var ne agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža. Varbūt jūs varat minēt motivāciju, kāpēc šāds ilgs laiks?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, tādēļ, ka jebkuram sabiedriskajam fondam ir jāiesniedz pārskats par savu iepriekšējā gada darbību Finansu inspekcijai. Un Finansu inspekcija šos pārskatus izvērtē un iesniedz ar atzinumu Augstākajai padomei. Tikai tad Augstākā padome var izvērtēt – atbrīvot vai neatbrīvot no šiem nodokļiem, ja ir pagājis gads un ja konkrētais fonds ar savu konkrēto darbību ir parādījis, ka viņš godprātīgi statūtos paredzētajiem mērķiem izlieto šo saziedoto naudu. Bet tas nekādā gadījumā neattieksies uz fondiem ar ierobežoto dalībnieku loku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Ja drīkst, tad es gribētu vaicāt, kā šis 46.pants sasaucas ar vairākās komisijās izplatīto un diezgan uzstājīgi uz priekšu izvirzīto “Gerkena un Co” veidoto fondu ar stipri pretenciozo nosaukumu, kuru es patlaban aizmirsu. Bet jūs droši vien zināt, par ko ir runa.

J.Lagzdiņš: Ja mēs pieņemsim šo likumu, tādā gadījumā godājamajam Gerkena kungam un viņa fondam ir bezcerīgi nākt ar šādu lēmuma projektu un likt priekšā atbrīvot no nodokļiem, ja viņš nebūs vismaz gadu pierādījis, ka darbojas atbilstoši statūtiem un, tā teikt, sabiedrības interesēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man ir jautājums sakarā ar šo pašu. Ir Dozorceva, Āboltiņa, Jurkāna fonds, kas tika reklamēts. Kāda sakarība šeit ir ar to? Vai tur kaut kas ir vai nav?

J.Lagzdiņš: Pavisam tieša. Ja šis fonds iesniegs reģistrācijai statūtus un ja šis fonds ir veidots kā sabiedriska organizācija, tādā gadījumā... Mēs neesam aizlieguši veidot fondus jebkuru mērķu realizācijai.

Priekšsēdētājs: Varbūt es arī savu ziņkāri apmierināšu par kārtējo Dziesmu un deju svētku fondu. Kā tur iznāk? Šogad tas maksā nodokļus un pēc tam tiek atbrīvots vai...

J.Lagzdiņš: Jā, saskaņā ar mūsu nodokļu likumiem tas nodokļus maksā, ziedotāji ziedo šīs naudas summas, bet atbrīvojumu var saņemt tikai pēc gada.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tad jau gandrīz nevajag to dibināt, jo Dziesmu svētki būs vasarā.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tādā gadījumā mēs varētu šeit pieņemt precizējumu, jo patiešām var rasties situācija, ka šādos ārkārtējos gadījumos vajadzētu atbrīvot no nodokļiem. Papildināsim šo 46.panta trešo daļu ar piebildi: “ja likumdevējs nav noteicis citādu kārtību.” Tātad mums būs jālemj šeit ar īpašu lēmumu. Bet tas attieksies, kolēģi, arī uz Gerkenu, ne tikai uz šo Dziesmu svētku fondu. Gerkena kungs varēs nākt, un formāli pēc būtības būs jāizskata.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka deputāti vienmēr ir objektīvi un izvērtēs situāciju.

J.Lagzdiņš: Par to ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Vai par tādu papildinājumu, kuru tikko noformulēja Lagzdiņa kungs, mēs varētu nobalsot? Es izvirzīju tiešām nopietnos nolūkos par Dziesmu un deju svētku fondu, jo citādi mums būs ļoti grūti visu to lietu organizēt.

Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamais Lagzdiņa kungs! 46.pantā par atbrīvojumiem ir viss, izņemot sportu. Sakiet, vai ir jāsaprot, ka tas ir zem kultūras? Es runāju vārda plašākā nozīmē.

J.Lagzdiņš: Nē, godāto kolēģi! Mēs jau, diskutējot par 43.pantu, konstatējām, ka fondus var dibināt jebkādu mērķu realizācijai. Tātad arī sportam.

I.Ozols: Bet atbrīvojumi?

J.Lagzdiņš: Tieši arī atbrīvojumi. To vērtēs Augstākā padome. Tāpēc jau mēs balsosim.

Priekšsēdētājs: Ivar Krastiņ, lūdzu!

I.Krastiņš: Man tādā gadījumā jautājums, vai nebūtu 43.panta redakcija jāsaskaņo ar 46.panta redakciju? Pirmajā gadījumā paliks sabiedrības vajadzībām, otrajā gadījumā ir kultūras, mākslas, izglītības un tā tālāk labdarības pasākumi. Neliela pretruna tur tomēr ir. Vienā gadījumā ir plašāks jēdziens, bet 46.pantā šis jēdziens tagad tiek ievērojami sašaurināts. Vai nu abos gadījumos... Manuprāt, nevajadzētu vienādi tomēr.

J.Lagzdiņš: Paldies, kolēģi! Tas jāsaskaņo ar 43.pantu.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Kamēr runājam vēl par fondiem, man tomēr gribētos precizēt šo 43.panta otro daļu. Man lika pienākt pie mikrofona jūsu minētais Kultūras fonds un Gerkena fonds. Šeit ir ierakstīts, ka šādu fondu izveidošanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka īpašs likums. Kurš likums tad galu galā nosaka Kultūras fondu? Kādam likumam šobrīd ir pakļauts Kultūras fonds vai Gerkena fonds?

J.Lagzdiņš: Šobrīd Gerkena fonds un Kultūras fonds nav pakļauts nekādiem likumiem tāpat kā citas sabiedriskās organizācijas. Bet nākamajā sesijā, respektīvi, pēc Jaunā gada, Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija iesniegs izskatīšanai nelielu likumu, kurš reglamentēs šo īpašo fondu darbību. Šis likums vēl nav pieņemts, tas tikai tiks iesniegts.

I.Silārs: Tātad būs divu veidu fondi. Es saprotu. Un viens fonds ir šeit iekšā un cits... Par citu fondu atkal cits likums runā.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, mēs par šo problēmu esam runājuši gari un plaši. Es esmu motivējis, kāpēc ir divu veidu fondi. Ir fondi, kuros nav biedru institūta. Kuros nevar iestāties neviens – ne jūs, ne mēs ?, ja dibinātājs nevēlas, jo fonda dibinātājiem ir vajadzīgas zināmas garantijas, ka lielo naudu, ko viņi ir ieguldījuši, nesagrābs kaut kādi avantūristi no ielas.

I.Silārs: Es jūs saprotu. Tikai man, lūdzu, vienu argumentāciju. Kādēļ tam nav jābūt arī šā likuma ietvaros paredzētam?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Tieši par to es arī runāju. Sabiedriskā organizācija ir tāds veidojums, kurā jebkura fiziskā vai juridiskā persona šajā likumā un statūtos noteiktajā kārtībā var iestāties par biedru. Biedram ir tiesības veidot institūcijas, piedalīties sapulcēs, kongresos, veidot arī pārvaldes institūcijas un lemt par finansu līdzekļiem. Bet fonds... Ir tādi cilvēki, kuri iegulda lielas naudas summas sabiedrības vajadzībām, veido zināmus fondus. Ir jābūt garantijām, lai cilvēks, kuram ir, teiksim, miljons rubļu un kurš šo naudu ieguldījis fondā, būtu drošs, ka tajā neiestāsies no ielas desmitiem citu cilvēku, samaksājot biedru naudu viena rubļa apmērā, un nepārņems varu. Ir jābūt garantijai.

I.Silārs: Redziet, jebkurā fondā taču iestājas atbilstoši statūtiem. Visos ir kaut kādi ierobežojumu statūti. Jebkurā sabiedriskajā organizācijā statūti paredz ierobežojumus.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, ja cilvēks ir sasniedzis zināmu vecumu, samaksā biedru naudu, izpilda iesniegumu, tad viņu uzņem šajā sabiedriskajā organizācijā. Bet šiem cilvēkiem, šim Kultūras fondam ir vajadzīga zināma drošība, jo Kultūras fondu ir dibinājusi Ministru padome ar savu lēmumu un tajā nav biedru institūta. Jūs saprotat? Tajā nav biedru institūta, tas ir slēgts.

I.Silārs: Respektīvi, jūs uzskatāt, ka partijā uzņem katru, kurš tikai samaksā biedru naudu un izpilda uzskaites veidlapu?

J.Lagzdiņš: Ja viņš atbilst statūtiem, tad viņš var pretendēt...

I.Silārs: Tikai tad, ja atbilst statūtiem. Tā arī šeit būs, ja atbildīs statūtiem, tikai tad viņu arī pieņems.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi. Tagad izteiksies Eglājs.

V.Eglājs: Es tomēr gribu uzsvērt, tāda ir mana pārliecība, ka te ir kaut kāda neatbilstība. Jo statūti var paredzēt, ka biedru uzņem, teiksim, valde balsojot. Tikko ir balsošanas variants, es neredzu... Tad var arī neuzņemt tīri balsojot. Un es neredzu, ka cilvēks var pretendēt, sūdzēties tiesā, ka ar balsu vairākumu ir noraidīta viņa uzņemšana.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, sabiedrisko organizāciju būtības pamatprincips ir tas, ka sabiedriskajā organizācijā visi biedri neatkarīgi no iemaksātās biedru naudas ir līdztiesīgi, bet šajos slēgtajos fondos, ja ir vairāki dibinātāji, neapšaubāmi viņu tiesības ir izlemt, kādiem mērķiem tiks izlietoti šā fonda līdzekļi, šīs tiesības būs atkarīgas no iemaksātās biedra naudas lieluma. Izstājoties no sabiedriskā fonda, nevar prasīt atmaksāt iestāšanās naudu un biedra naudu. Savukārt šajos slēgtajos fondos, ja kāds biznesmenis vai fiziska persona vēlēsies šo biedru naudu un iestāšanās naudu saņemt atpakaļ, tā šo naudu saņems atpakaļ. Sabiedriskā organizācija, ja tā varētu teikt, ir atvērta, un jebkurš pilngadīgs vai sešpadsmit gadu vecumu sasniedzis cilvēks var tajā iestāties.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Godātie deputāti, es jūs aicinu nobalsot par mazu papildinājumu, kas radās pēc tām pārdomām, kuras šeit izskanēja. Lietas būtība ir sekojoša: 46.pantā ir ieraksts, ka lēmumu par atklāta sabiedriskā fonda atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas uz laika posmu, kas nav ilgāks par gadu, likumdevējs var pieņemt, pamatojoties uz atklātā sabiedriskā fonda iesniegto pārskatu par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tiešām mēs Dziesmu un deju svētkus 1993.gada vasarā bez tā fonda nesarīkosim vai katrā ziņā būs ļoti mazas iespējas to izdarīt. Lagzdiņa kungs ierosināja mazu papildinājumu, kuru viņš varētu nolasīt, un jūs varētu izvērtēt, par to nobalsojot.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, tātad ierosinājums ir papildināt 46.panta otro daļu ar jaunu teikumu: “ja likumdevējs nav noteicis īsāku termiņu”. Tas tiks iestrādāts precīzi paredzētajā vietā. Šobrīd šī norma ir pietiekami gara un sarežģīta, lai mēs varētu pateikt precīzi, kurā vietā tiks iestrādāta šī norma, bet būtība ir tāda – ja likumdevējs nav noteicis īsāku termiņu. Tātad īsāku termiņu par gadu.

J.Celmiņš: Es neiebilstu pret šo papildinājumu, tikai man šajā rindkopā neloģiska liekas tā teikuma daļa, kurā tiek prasīts no sabiedriskā fonda, kura darbības laiks nav ilgāks par vienu gadu, pārskats par iepriekšējo gadu. Šādam fondam taču nav iepriekšējā gada un nevar būt pārskata par iepriekšējo gadu! Mans ierosinājums ir šo daļu svītrot, šo pārskatu par iepriekšējo gadu, jo loģiski tam nevar būt iepriekšējā gada darbības.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šeit ir nevis “ilgāks”, bet “īsāks”. Īsāks par gadu. Šeit var tikai atbrīvot no nodokļu maksāšanas, ja nav pagājis laika posms, kas nav mazāks par gadu. Jūs saprotat... Tikai tos sabiedriskos fondu, kas ir vismaz gadu darbojušies. Šeit ir neprecīzs termins, es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Bet, kolēģi, vispirms vajadzētu balsot par konkrētu Lagzdiņa kunga formulējumu un manu ierosinājumu. Jūs par to tieši gribat, Ulmes kungs, vai par ko citu? Par Dziesmu svētkiem jūs gribat? Ja ne, tad, lūdzu, balsosim. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 50 – par, 2 – pret, 6 – atturas. Ir akceptēts priekšlikums.

Lūdzu, Ulmes kungs!

A.Ulme: Es tomēr tajā 46.pantā aiz vārda “žēlsirdības un labdarības”... Vai tiešām ir problēma ielikt to vides aizsardzību?

J.Lagzdiņš: Ulmes kungs, es atvainojos. Es vēlreiz gribētu paskaidrot, ka šeit izteiktie priekšlikumi, proti, saskaņojot 46.panta pirmās daļas redakciju ar 43.panta pirmās daļas redakciju, ir pieņemti un tas tiks saskaņots, svītrojot ārā šo uzskaitījumu un precizējot 43.pantu.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Par 47. un 48.pantu nav neviena deputāta priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Deputāts Apsītis vēlas runāt.

R.Apsītis: Man ir kāds jautājums 48.panta kontekstā. Vienkārši es gribētu, lai jūs pēc tam komentētu manu jautājumu. Es nesen satiku Teātra darbinieku savienības līdzšinējo priekšsēdētāju Ģirtu Jakovļeva kungu. Tas notika uz ielas. Viņš man tā garāmejot pajautāja, vai esot drīzas cerības, ka ieraudzīs dienasgaismu šis likumprojekts. Es teicu, ka – jā, ka tūdaļ būs trešais lasījums. Vai tur esot arī kāda daļa vai panti par radošajām savienībām? Atcerēdamies to, ka šeit ir 10.nodaļa par korporāciju jeb profesionālu biedrību dibināšanas darbības papildnoteikumiem, es teicu, ka ir. Bet tagad es dzirdu, ka tikko notikušajā Teātra darbinieku savienības kongresā izteikts viedoklis, ka vajadzīgs vēl īpašs likums par radošajām savienībām. Kā jūs šo priekšlikumu komentētu?

J.Lagzdiņš: Godājamie kolēģi, šeit ir ļoti daudzi bijuši un nākuši no dažādām sabiedriskajām organizācijām un izteikuši priekšlikumus. Vajadzīgs likums par invalīdu biedrībām, vajadzīgs likums par sportistiem... Kategoriski mēs to neatbalstām. Šāds likums neder, vajag savus likumus... Tāpat arī radošās savienības ir nākušas ar savu priekšlikumu. Šie kolēģi, šie cilvēki, kas griežas ar šādiem priekšlikumiem, kļūdās, jo ir vajadzīgs likums par radošo darbu, nevis par šo radošo profesiju sabiedriskajām organizācijām. Vajadzīgs ārstniecības likums, izglītības likums, likums par radošo darbu, likums par sportu ir vajadzīgs, nevis likums par šo sabiedrisko organizāciju darbību un dibināšanu, jo šī darbība un dibināšana ir analoga reģistrācijai. Un tikai tie īpašie papildu noteikumi un papildu tiesības ir ietvertas šajā 10.nodaļā. Starp citu, Radošo savienību padome ir iesniegusi savus priekšlikumus un neprasa atsevišķu likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš: Tālāk ir deputāta Muciņa priekšlikums par 49.panta pirmo daļu, kurš daļēji ir pieņemts precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš: Par 50.pantu ir deputāta Muciņa priekšlikums, kurš ir pilnībā pieņemts.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Arī deputāta Muciņa otrs priekšlikums par 50.panta pirmo daļu ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Tālāk ir deputāta Celmiņa priekšlikumi, kuri faktiski ir saistīti pamatā ar politiskajām organizācijām. Diemžēl šie priekšlikumi ir noraidīti. Šeit pēc būtības vajadzētu izskatīt un sākt ar 23.priekšlikumu, tas ir, par 54.pantu. Deputāts Celmiņš ierosina šā panta redakciju izteikt sekojoši: “Politiskas organizācijas ir Latvijas Republikas politiskās partijas, sabiedriskās organizācijas, kuras veic politisko darbību, izvirza deputātu kandidātus Saeimas vēlēšanām, piedalās vēlēšanu kampaņā, kontrolē un vada deputātu parlamentāro darbību un ar to starpniecību īsteno savu programmu, kā arī iesaistās valsts un pārvaldes institūciju izveidē.”

Būtībā priekšlikums ir ļoti pareizs, jo faktiski, ja mēs gribam sakārtot savu valsti, savas sabiedriskās organizācijas, tad tās organizācijas, kuras nodarbojas ar politiku, visas būtu jāsauc vienā vārdā. Diemžēl, kolēģi, es jau desmito reizi no šīs tribīnes atgādinu, ka mēs Vēlēšanu likumā esam iekaluši kā klintī, ka ar politiku var nodarboties ne tikai politiskās organizācijas un politiskās partijas, bet arī jebkura sabiedriskā organizācija. Un vēlēšanas ir politiskās darbības pamatu pamats. Jūs saprotiet... Ne tikai tas vien, ka ar šo politiku var nodarboties un šajās vēlēšanās var piedalīties šīs formālās organizācijas, šīs formālās apvienības, ne tikai sabiedriskās organizācijas un politiskās, bet esam ielikuši, ka sarakstus var iesniegt pat 100 cilvēku grupas, tātad neformālas. Vēl lielāku kļūdu mēs esam izdarījuši. Bet tagad nediskutēsim par to, kāds ir Vēlēšanu likums, bet par to, lai mēs varētu šo likumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Celmiņ, lūdzu!

J.Celmiņš: Vispirms netika minēts viens cits mans priekšlikums, kas radās sakarā ar to, ka man personīgi liekas ļoti dīvaini, ka šī sadaļa par politiskajām organizācijām atrodas pašās likuma beigās. Tātad mēs esam politiskās organizācijas novērtējuši kā mazsvarīgākas par fondiem, profesionālajām savienībām un tā tālāk. Bet tas lai paliek.

Par 54.pantu. Es gribētu pateikt: ja mēs atstājam šādu redakciju, ka politiskās organizācijas ir tās, kas virza sev šādu mērķi, bet nav tās, kas reāli to dara, tad mēs ejam ļoti dīvainu ceļu, kas ir pretējs jebkurai loģikai. Skaidrs, ka pēc būtības politiskā organizācija ir tā, kas nodarbojas ar politisko darbību, un, protams, arī tā, kas izvirza šādu mērķi.

Vēl es gribētu teikt, ka šeit pretrunu ar Vēlēšanu likumu nav, pretēji tam, kā apgalvo Lagzdiņa kungs, jo Vēlēšanu likums paredz, ka tiešām sabiedriskas organizācijas var iesniegt savu sarakstu.

Bet es esmu iesniedzis arī vienu citu priekšlikumu par pārreģistrāciju, kas paredz, ka sabiedriskās organizācijas, ja tās uzsāk politisku darbību, tātad iesniedz sarakstu vēlēšanām, mēneša laikā pēc šā saraksta iesniegšanas pārreģistrējas kā politiskās organizācijas. Tur nav nekā slikta. Tātad tiesības iesniegt šo sarakstu sabiedriskajām organizācijām ir. Pretrunu ar Vēlēšanu likumu šeit nav. Tikai vienīgi ir prasība pēc politiskās darbības uzsākšanas reģistrēties atbilstoši savai darbībai. Tā ir loģiska prasība.

Priekšsēdētājs: Jūs komentēsit tūlīt vai arī uzklausīsit visus? Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es pilnībā atbalstu Celmiņa kunga priekšlikumu, jo uzskatu, ka ir tomēr jābūt kaut kādai atšķirībai. Ja politiskajām organizācijām tiek izvirzītas īpašas prasības, tad jābūt ir arī šādai atšķirībai. Tas ir loģiski. Es jau to teicu arī iepriekšējās apspriešanas reizē.

Priekšsēdētājs: Ulmes kungs, lūdzu!

A.Ulme: Nē, tiešām, es domāju... Par šo jautājumu jau tik daudz ir izrunāts un izdiskutēts, ka ir tiešām brīnums, ka vēl šādi jautājumi šeit tiek risināti. Runa ir ļoti vienkārša. Pamatā katrai organizācijai ir savi statūti un nevis tas, ko mēs nolemsim, kuru nosauksim par politisko un kuru par nepolitisko. Vēlēšanu tiesības ir katram cilvēkam. Es jau arī neesmu tāpēc politisks cilvēks, ka eju vai neeju vēlēt. Katrai organizācijai ir savi akcenti, tā piedalās politiskajā cīņā netieši. Es domāju, ka vajag atstāt šo jautājumu un vēlreiz... Te, pirmkārt, ir arī trešais lasījums, un tagad tādas konceptuālas lietas, kuras tik vienkārši gan nedrīkstētu mainīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, Berķa kungs un Celmiņa kungs! Tad, kad bija Vēlēšanu likuma apspriešana, es atbalstīju un iestājos par jūsu loģisko konstrukciju, bet diemžēl Vēlēšanu likums mums ir citāds, kas arī lielā mērā ietekmēja šā likuma redakciju, sevišķi šo redakciju. Man uzreiz rodas jautājums, kā mēs piespiedīsim tos 100 vēlētājus, kuri būs parakstījuši šo deputātu kandidātu sarakstu, un kur mēs piespiedīsim viņus reģistrēties? Kādus noteikumus mēs piespiedīsim viņiem ievērot, kolēģi? Mēs varam šeit reglamentēt perfekti un ideāli visu šo politisko darbību un šo reģistrāciju attiecībā uz politiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Bet, kolēģi, Vēlēšanu likums neformālai grupai dod tādas pašas tiesības kā šīm organizācijām, kurām jāiziet šis ērkšķainais reģistrācijas un ierobežojumu ceļš. Jūs saprotiet, tas ir mūsu likumdošanas absurds! Bet vēlreiz es saku: nedebatēsim šeit par šo problēmu, tad mums ir varbūt jāatgriežas pie Vēlēšanu likuma. Šobrīd ir jāsaskaņo šis likums ar Vēlēšanu likumu. Bez tam, Celmiņa kungs, jūs ierosināt 58.pantā noteikt, ka sabiedriskā organizācija, uzsākot politisko darbību, mēneša laikā pēc darbības uzsākšanas reģistrējas kā politiska organizācija. Kas būs tas brīdis, kas liecinās, ka nu ir uzsākta politiskā darbība?

J.Celmiņš: Statūtu iesniegšana.

J.Lagzdiņš: Un kur reģistrēsies šīs grupas? Kāpēc tām nebūs šādu ierobežojumu?

J.Celmiņš: Vēlēšanu likums atļauj šīm grupām iesniegt savus sarakstus. Ja tās nav sabiedriskās organizācijas, tad tām nav arī nekādu prasību, ja mēs neizvirzām uz reģistrēšanu. Kāpēc mums vajadzētu šīs grupas piespiest kaut kur reģistrēties, ja 100 cilvēki izvirza savus kandidātus! Lai tas tā arī būtu. Mēs neizvirzām šinī likumā pret viņiem nekādu prasību, jo šis ir likums par organizācijām. Šīs grupas nav organizācijas, un šis likums uz tām neattiecas. Tātad vērtēsim organizāciju darbību nevis pēc mērķa, bet pēc būtības. Ja sabiedriskā organizācija uzsāk politisku darbību, tad paprasīsim tai mēneša laikā reģistrēties kā politiskajai organizācijai, un viss būs kārtībā atbilstoši likumam un arī saskaņā ar Vēlēšanu likumu. Es vēlreiz uzsveru. Šeit nav pretrunu ar Vēlēšanu likumu.

J.Lagzdiņš: Celmiņa kungs, šeit patiešām nav pretrunu ar Vēlēšanu likumu. Bet jūsu priekšlikums, Celmiņa kungs, ir netaisnīgs, jo jūs piespiežat sabiedriskās organizācijas ievērot tos ierobežojumus, kādi ir noteikti politiskajām organizācijām, gadījumos, ja tās grib izvirzīt savus deputātu kandidātus, bet tām grupiņām, kas iesniegs savus sarakstus, jūs nepiespiežat ievērot nekādus ierobežojumus, ne tos, kas ir noteikti politiskajām organizācijām, ne tos, kas ir sabiedriskajām organizācijām, Celmiņa kungs, jūsu priekšlikums ir ļoti, ļoti netaisnīgs abu mūsu likumu kontekstā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, nomierinieties! Vispirms noskaidrosim sekojošo. Lagzdiņa kungs, kā es sapratu jūsu dialoga rezultātā, jūs piekritāt, ka šis Celmiņa kunga priekšlikums nav pretrunā ar Vēlēšanu likumu. Tā izskanēja no jūsu teiktā.

J.Lagzdiņš: Tik tiešām, pretrunā tas nav, bet tas ir ļoti, ļoti netaisnīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Celmiņš: Es uzskatu, ka tas ir taisnīgs, jo nostāda vienlīdzīgos nosacījumos visas organizācijas, kas piedalās vēlēšanās.

Priekšsēdētājs: Paldies, Celmiņa kungs! Tālāk – Ivars Krastiņš.

I.Krastiņš: Es nekādi nevaru piekrist Celmiņa kungam, jo, manuprāt, Celmiņa kungs voluntāri sašaurina politiskās darbības jēdzienu. Viņš apgalvo, ka politiskā darbība ir tikai saraksta iesniegšana. Cienījamais Celmiņa kungs, ja Pidēnu ciema truškopju biedrība piedalās priekšvēlēšanu cīņā par pagasta galvu tikai tādēļ, ka iepriekšējais viņiem nedeva finieri būriem, tad tā ir politiska darbība. Viņi aģitē pret šo kandidātu. Bet vai tāpēc viņiem jāsaucas par Pidēnu truškopju partiju? Nu, nē, taču! Nevajag uzlikt šādus mākslīgus ierobežojumus. Es domāju, ka jāatstāj šis pants tādā redakcijā, kā ir. Nevajag sašaurināt politiskās darbības jēdzienu tikai līdz šā saraksta iesniegšanai.

Bez tam te ir morālais aspekts. Es domāju, ka politisko partiju bažas par vēlēšanu iznākumu ir pilnīgi saprotamas, jo nekam nav tik slikta slava šodien kā politiskajai darbībai. Un taisni tāpēc... Kolēģi, nesmejieties! Tā ir dzīves realitāte. Tāpēc, iespējams, tiešām šīm sabiedriskajām organizācijām varbūt ir lielāki panākumi prognozējami vēlēšanās. Bet tādēļ taču mēs nevaram uzlikt tām tagad pēkšņi kaut kādas sakas un pielīdzināt partijām!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs! Pēc tam – Škapars.

V.Eglājs: Es pilnīgi piekrītu, ka šis likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” nav saistāms ar vēlēšanām. Bet kārtībai ir jābūt. Es saprotu, lai sabiedriskā organizācija varētu darboties pilnā mērā, tai ir jābūt reģistrētai, jākļūst par juridisko personu. Tai ir savs statuss, kas parādās tikai ar reģistrāciju. Uz tām, kas nav reģistrētas, likums neattiecas. Likums reglamentē, kā es saprotu, reģistrētu. Tā ka, man liekas, viss ir pavisam normāli.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs. Pēc tam balsosim par Celmiņa priekšlikumu.

J.Škapars: Atklāti sakot, šādā formulējumā, kā ir 54.pants, es neredzu nepieciešamību pēc šīs nodaļas, jo ar šo nodaļu mēs uzliekam žņaugus vienai organizāciju kategorijai. Es nolasīšu, lai jūs visi iegaumētu tekstu, jo man liekas, ka mēs dažreiz nelasām tekstu. Lūk, 54.pants! “Politiskās organizācijas ir organizācijas, kuras nodibina Latvijas Republikas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, kontrolētu un vadītu deputātu parlamentāro darbību”, un tā tālāk. Tātad mēs, patiesību sakot, šeit nosakām noteiktus ietvarus šai sabiedrisko organizāciju kategorijai. Un es domāju, kāpēc to darīt, kāpēc neiztikt vienkārši bez šīs nodaļas, ja jau Vēlēšanu likumā ir šādi nosacījumi? Šeit organizācijām būs it kā grūtāki nosacījumi. Tāpēc, man liekas, jautājums nav mazsvarīgs. Pretrunas ir tieši pašā likumā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es vienkārši jums gribu atgādināt vakardienas praksi, ka es ievērošu reglamentu un ka trešajā lasījumā mēs par konceptuālām lietām nebalsosim. Mēs vakar diemžēl zaudējām daudz laika manas pārprastās demokrātijas pēc. Es jūtu, ka arī šodien zaudēsim, jo uz to virzās. Tāpēc ir Celmiņa kunga priekšlikums. Par to tiks balsots. Un ne vairāk par šo pantu. Lūdzu.

A.Endziņš: Es tomēr aicinātu balsot citādā redakcijā, nekā ir 54.pants. Ja mēs ieliksim Celmiņa kunga redakciju, norādot sabiedriskās organizācijas, tad tas būs pretrunā ar visu iepriekšējo, kas ir likumā ielikts par sabiedriskajām organizācijām. Acīmredzot radošās savienības arī ir sabiedriskās organizācijas. Tad mēs jau iepriekš ieprogrammējam, ka Teātra darbinieku savienībai obligāti jābūt kā politiskai organizācijai. Nebūt ne. Laikam truškopju biedrība arī būs sabiedriskā organizācija, bet atkal mēs līdz ar šādu formulējumu, ko liek priekšā Celmiņa kungs, ieprogrammējam, ka tai ir jābūt politiskai organizācijai. Šeit jau tā atšķirība tieši parādās. Man liekas, ka Lagzdiņa kunga redakcijā tas ir ļoti korekti pateikts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Celmiņa kunga redakciju, kura jums ir norādīta par 54.pantu. Tas ir 23. pēc kārtas jūsu lapā. Viens “pret” papildus. Rezultāts: 27 – par, 30 – pret, 10 – atturas. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj, atļausit atgriezties pie Celmiņa kunga pirmā priekšlikuma, proti, pie priekšlikuma atcelt 12.nodaļu aiz 3.nodaļas. Šeit, cik es saprotu, Celmiņa kungs varbūt tekstuāli ir kļūdījies. Viņš ierosina šo nodaļu “Par politiskajām organizācijām” pārcelt kā pirmo sevišķā daļā. Godātie kolēģi, es pilnībā atbalstu šo priekšlikumu, bet nevarēju to pieņemt, jo plenārsēde bija nobalsojusi par šo 12.nodaļu kā par 20.nodaļu. Tādēļ šis priekšlikums ir pieņemams, ja jūs par to nobalsosit.

Priekšsēdētājs: Kāpēc mums jābalso, ja komisija pieņem? Ja nu kāds iebilst, tikai tad. Vai ir iebildumi? Paldies.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tad ir Celmiņa nākamais priekšlikums par 56.pantu, proti, noteikt, ka politisko organizāciju biedri nevar būt ārvalstu pilsoņi. Jūsu saistošais balsojums otrā lasījuma laikā bija tāds, ka ir jāsaskaņo norma, kura reglamentē šo jautājumu, ar jau pieņemto likumu par pilsoņu un cilvēku tiesībām. Un šī norma ir nepārprotama, ka politiskās organizācijas var dibināt tikai pilsoņi, bet tajās par biedriem var būt arī pārējās personas. Un šādi ir arī saskaņota šī norma. Tāds bija jūsu balsojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man par 56.pantu ir ierosinājums veikt svītrojumu, ko mēs trešajā lasījumā varam, un svītrot trīs vārdus: “dzīvo Latvijā un”, jo es neredzu pamatu, kāpēc Latvijas Republikas pilsonis, kurš, teiksim, uz laiku vai varbūt arī pastāvīgi trimdā dzīvo citā valstī, nevarētu būt šīs politiskās organizācijas biedrs. Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Kas tad paliek no šā 56.panta, Cilinska kungs? “Par politiskās organizācijas biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasniegušas personas...” Un pārējo svītrojam...

E.Cilinskis: Nē. “...kas politiskajā organizācijā iestājušās individuāli, ievērojot statūtu noteikumus”.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šeit būs sekojoša problēma. Mēs, izvērtējot šo priekšlikumu, acīmredzot skatāmies un domājam tikai Rietumu virzienā, domājot par tām personām, par saviem tautiešiem, kas izceļoja, kas atrodas emigrācijā un ir pilsoņi. Bet šāda Cilinska redakcija pieļauj situāciju, ka politisko organizāciju dibina šie pilsoņi, tātad 100 pilsoņi, bet par biedru kļūst nenoteikts personu loks, kuri pat nedzīvo Latvijā un nav pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji.

Priekšsēdētājs: Diemžēl es neredzēju, kādā secībā jūs tuvojaties mikrofonam. Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es šeit tikai gribētu uzsvērt to, ka praktiski gandrīz bez izņēmuma visu pasaules valstu pieredze ir tāda, ka politiskajās organizācijās darbojas šo valstu pilsoņi. Nav pieļauta iespēja, ka varētu darboties arī citu valstu pilsoņi. Protams, tas ir tieši saistīts ar Vēlēšanu likumu. Pēc šīs situācijas, pēc kādas mēs veidojam mūsu Vēlēšanu likumu, tam nav būtiskas nozīmes. Es domāju, ka šeit ir viens jautājums. Ja mēs domājam par repatriīdiem jeb repatriantiem, tad pilsoņiem, kuriem ir divu valstu pavalstniecība, ja viņiem ir Latvijas valsts pavalstniecība, tas ir, pilsonība, tad es saprotu, ka viņi tad var arī būt politisko organizāciju biedri. Bet tas, ka pilnīgi citas valsts pilsoņi var būt politisko organizāciju biedri, man rada pilnīgu neizpratni.

Priekšsēdētājs: Mums varbūt vajag apspriest vienu atsevišķu balsojumu, ko ierosināja Celmiņa kungs, jo pa starpu ir Cilinska kunga priekšlikums. Mums par katru vajadzēs atsevišķi balsot.

Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es gribēju arī atbalstīt Cilinska kunga priekšlikumu, jo, piemēram, Zemnieku savienības biedri nekad savu darbību nav pārtraukuši. Viņi aizbrauca emigrācijā, palikdami tur Latvijas pilsoņi, un visu laiku palika arī Zemnieku savienības biedri. Tā ka tagad mēs viņus pasludināsim ārpus likuma. Tā iznāk.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Jā, mēs esam diezgan neveiklā situācijā, jo loģisks ir gan viens, gan otrs priekšlikums. Tā ka es atbalstītu arī svītrot “dzīvo Latvijā un”, ko ierosināja Cilinska kungs. Tiešām, kas var aizliegt Amerikas latviešiem, kuri ir Latvijas pilsoņi, piedalīties politisko partiju darbībā? Tas ir viens. Es saprotu arī to, ka šis ir Krievijas sindroms. Un loģiski, ka šī konstitucionālā norma, kas ir pamatlikumā, ka var būt citas valsts pilsoņi, faktiski ir novecojusi. Bet ir arī tā problēma, ka mēs it kā neesam tiesīgi to izmainīt. Mēs neesam tiesīgi izmainīt, Celmiņam ir simtprocentīga taisnība. Mums būs ārkārtīgi lielas grūtības ar visām šīm pretvalstiskajām politiskajām organizācijām, kas ir inspirētas aiz Austrumu robežas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es domāju, ka varētu kaut kādā veidā... Cilinska kungs laikam, izvirzot savu priekšlikumu, nedaudz nepadomāja par konsekvencēm. Ja atstāj tādā veidā, kā ir tagad, kad ir “personas” un izsvītro “kas dzīvo Latvijā”, tad tiešām iznāk, ka visi, arī tie, kas dzīvo Krievijā, var būt šajās organizācijās. Varbūt te vajadzētu šādu redakciju: “Par politisko organizāciju biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī personas, kas dzīvo Latvijā...” un tā tālāk. Tātad personas, kas dzīvo Latvijā, bet pilsoņi ir visi jebkurā vietā.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu! Jūs piekrītat?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Pilnībā pievienojos šai redakcijai. Tā bija jau arī sagatavota no manas puses.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad par...

J.Lagzdiņš: Tālāk ir priekšlikums, kuru arī deputāts Celmiņš ir iesniedzis un kuru viņš jau komentēja. 58.pantu papildināt sekojoši: “Sabiedriskā organizācija, uzsākot politisko darbību, mēneša laikā pēc šīs darbības uzsākšanas reģistrējas kā politiskā organizācija un ievēro visas politiskajām organizācijām likumā noteiktās prasības.” Kolēģi, es nekomentēšu, es divkārt komentēju, kāpēc tas nav pieņemts. Nav taisnīgi.

J.Celmiņš: Balsojums par 54.pantu parādīja šeit situāciju. Būtībā tas ir tas pats, tā paša priekšlikuma turpinājums. Atbalstu tas neguva, un es savu priekšlikumu noņemu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man ir viens priekšlikums par svītrojumu, kas saistītos ar 58. un 59.pantu. Proti, neredzu nekādu īpašu nepieciešamību pieprasīt no politiskajām organizācijām kaut kādu īpašu biedru skaitu, ja tas netiek pielietots citās vietās. Tādēļ es ierosinu svītrot 58.pantā, sākot no vārdiem: “un izziņu par politiskās organizācijas biedru skaitu”, un visu 59.pantu. Tas ir komplekss priekšlikums, jo es neredzu tam visam nepieciešamību.

Priekšsēdētājs: Jūsu komentārs.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu arī ļoti daudz komisijā diskutēja, kad izskatīja likumu “Par politiskajām organizācijām”. Ja ir loģika, ja ir šāda konstrukcija, kā mēs esam ielikuši arī tajā pašā Vēlēšanu likumā, un ja īpašas tiesības mēs ar šo likumu vai ar kādu citu likumu politiskajām organizācijām nedodam, tad nebūtu taisnīgi uzlikt šādus papildu ierobežojumus tikai tāpēc, ka tās nodarbojas ar šo politisko darbību. Loģika šeit ir, par to mums ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. 58.pants. Laikam atsevišķi jābalso vai jūs kopā gribat balsot? Kopā, ja? Viens no otra izriet. 58.pantā svītrot – “un izziņu par politiskās organizācijas biedru skaitu”, un attiecīgi tiek svītrots viss 59.pants. Vai ir iebildes, ja mēs tā balsojam? Lūdzu, balsosim. Varbūt jūs atturaties? Vispār nebalsojat? Labi. Rezultāts: 39 – par, 10 – pret, 7 – atturas. Ir pieņemts Cilinska kunga priekšlikums.

Kolēģi, ir starpbrīdis, bet šeit ir divi panti. Kāds ir jūsu priekšlikums? Pabeigt, ja? Labi.

J.Lagzdiņš: Ir deputāta Celmiņa priekšlikums, kurš ierosina svītrot kādreizējo 64.pantu, kas attiecas uz politiskās organizācijas finansēšanas ierobežojumu. Tas ir pieņemts priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Vēl ir kādi iebildumi vai papildinājumi? Nav. Līdz ar to mēs esam trešajā lasījumā pabeiguši apspriešanu. Kādi ir jūsu priekšlikumi?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir lēmuma projekts, kur ir daži svarīgi punkti, es lūgtu izlemt jautājumu par to, kad mēs atsāksim šā lēmuma projekta apspriešanu, jo pulksten 15.00 ir iebalsots jautājums “Par Valsts zemes dienestu”. Es no savas puses liktu priekšā izskatīt šo lēmuma projektu un tad ķerties pie jautājuma “Par Valsts zemes dienestu”. Es gribētu šeit Grūbes kungu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs vēlīgi māj ar galvu. Paldies. Pusdienas pārtraukums.

 

(Pārtraukums)