Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 17. maija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Pirmkārt, “Saskaņas Centram” ir nopietns iemesls vērsties pie Valsts prezidentes ar lūgumu neizsludināt šodien Saeimā pieņemtos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Kāpēc? Lieta tāda, ka līdz šim par rakstveida atbildes nesniegšanu iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniedzējam likumā noteiktajā kārtībā ierēdņiem varēja uzlikt naudas sodu. Līdzīgi par apmeklētāju pieņemšanu retāk nekā reizi mēnesī varēja uzlikt naudas sodu institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotajai personai. Mēs uzskatām, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam, ikvienam cilvēkam ir tiesības griezties pie ierēdņiem un saņemt atbildi pēc būtības. Diemžēl visas varas partijas, “Jauno laiku” ieskaitot, nobalsoja par to, lai šo normu izslēgtu. “Saskaņas Centrs” to neatbalsta. Mums nav pieņemams, ka no Administratīvo pārkāpumu kodeksa tiek izslēgta norma par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas noteikumu pārkāpšanu. Mēs griezīsimies pie Valsts prezidentes ar lūgumu neizsludināt šos grozījumus.

Otrkārt, pašreizējā politiskā situācija Latvijā nedrīkst kļūt par cēloni tam, ka vēsturiskā iespēja parakstīt robežlīgumu ar kaimiņvalsti Krieviju paliktu neizmantota. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija, ar kuras deputātu balsu palīdzību pašreizējam Ministru prezidentam izdevās iegūt Saeimas mandātu robežlīguma parakstīšanai, veltīs visas pūles tam, lai līguma parakstīšana notiktu. Lai arī kāda būtu “Saskaņas Centra” attieksme pret Kalvīša kungu, apvienības pozīcija šajā Latvijai svarīgajā jautājumā ir saskaņā ar visas valsts interesēm. Valsts interesēs šobrīd ir parakstīts un ratificēts robežlīgums ar Krieviju.

Treškārt, politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka Ministru kabineta piedāvātā likumprojektu pakete inflācijas apkarošanai ir virzīta diemžēl populistisku mērķu sasniegšanai, nevis reāla rezultāta iegūšanai. Mēs uzskatām, ka Latvijas problēma ir ekonomikas pārkaršana, kuras sekas ir inflācija. Tāpēc neapšaubāmi ir jāuzsāk virkne pasākumu inflācijas apkarošanai. Tikai ir jautājums – cik efektīvi ir valdības piedāvātie pasākumi? Analizējot visus sešus tā saucamās antiinflācijas paketes likumprojektus, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā, “Saskaņas Centra” frakcija nākusi pie secinājuma, ka vairums valdības piedāvāto pasākumu ir neefektīvi vai arī nav savlaicīgi. Līdz ar to par lielāko šo likumprojektu daļu mēs balsojām “pret”.

G.Upenieks
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien no mūsu puses gribu uzsvērt galvenos šīsdienas notikumus. Viens no tiem ir Saeimas ratificētais Latvijas un Krievijas robežlīgums. Zaļo un Zemnieku savienība balsoja pēc pārliecības. Balsojums nebija viennozīmīgs. Esmu dzimis un dzīvoju Latgalē, tāpēc gribu izmantot iespēju un pateikt dažus vārdus par politisko dividenžu pelnīšanu, izmantojot jautājumu par robežlīgumu. Ar to es domāju attieksmi pret Austrumlatviju, konkrēti Latgali. Katrā ziņā Latgalē pēdējos gados viss process kopumā ir ievilcies, konkrēti infrastruktūras attīstība pilsētvidei. Eiropas līmenī akceptēta ir tikai viena rajona nozīmes pilsēta visā Austrumlatvijā. Tie ir Līvāni. Bet, piemēram, šogad Krāslavas novadā, kur es dzīvoju, salīdzinot ar 2005.gadu, dzimstības samazināšanās tiek plānota divas reizes. Dzimstības attiecība pret mirstību ir 3,4. Es domāju, ka šie tik tiešām ir šausminoši cipari. Izmantojot Saeimas tribīni, es kādreiz arī gribētu dzirdēt par atbalstu, kas tik tiešām varētu būt Austrumlatvijai – Latgalei, jo šodien, atklāti runājot, notiek slēptā deportācija.

Daži vārdi par inflācijas apkarošanas pasākumiem. Jāsaka, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tik tiešām bija ļoti spraigs darbs. Saeimas sēde parādīja, ka pretenziju bija salīdzinoši maz. Katrā ziņā mēs piekrītam viedoklim, ka tas ir tikai sākums. Kādreiz tam bija jābūt. Protams, ka tas viss ir mazliet iekavēts. Ja šodien nesāksim rīkoties, tad – kad tad? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā galvenie jautājumi bija saistīti ar naudas legalizēšanu (iespēju ieguldīt fondos) un kredītu ņemšanu, kur lielu kredītu saņemšanai turpmāk būs jāievēro noteikta procedūra. Vēl ļoti nozīmīgs jautājums bija par dažādu biznesa veidu likumdošanas salīdzinošu vienādošanu, lai nevienam biznesa veidam nebūtu nekādu priekšrocību. Kādreiz daži nemaksāja nodokļus, tāpēc ir jautājums – kāpēc?

Svarīga pozīcija bija arī auto nodoklis. Žēl, ka netika atbalstīts neviens Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Katrā ziņā mēs esam pārliecināti, ka motoru kubikcentimetri nav saistīti ar vides piesārņojumu, par ko mēs visi tomēr it kā rūpējamies. Mūsu priekšlikums bija gan par CO₂, gan par zirgspēkiem. Kubikcentimetri tikai parāda atsevišķu marku motoru priekšrocības, līdz ar to CO₂ tas principā neietekmē.

Mēs ļoti rūpīgi sekosim inflācijas mazināšanas pasākumiem. Mūsu frakcijā nākamais jautājums ir par kadastrālajām vērtībām – kā visu sabalansēt, lai starp ražotājiem, saimniecisko darbību un luksusa mājokļiem un ofisiem tik tiešām būtu atšķirība, bet lai neciestu saimnieciskā darbība. Tas jau ir nākamais solis inflācijas apkarošanā.

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

No šodien Saeimā izskatītajiem likumprojektiem kā pirmo, protams, gribētu minēt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Jāatzīmē, ka Saeima savu darbu līguma ratifikācijas procesā ir paveikusi. Tam lielā mērā palīdzēja Satversmes tiesas viedoklis par to, ka robežlīguma ratifikācija Saeimā nekādā veidā nekavē un netraucē Satversmes tiesai izvērtēt šī līguma atbilstību Satversmei. Līdz ar to šodien varēja balsot ar pārliecību, pamatojoties uz šo Satversmes tiesas viedokli. Turpmākais, cik ātri notiks apmaiņa ar ratifikācijas dokumentiem, ir attiecīgo valsts amatpersonu ziņā. Katrā ziņā es gribu uzsvērt pašu galveno, kāpēc robežlīgums ir vajadzīgs. Proti, tā ir valsts drošība un robežas sakārtotība. Pēc līguma ratifikācijas šo darbu varēs uzsākt, balstoties jau uz stingri juridiskiem dokumentiem.

Kā nākamais svarīgākais jautājums ir jāmin pretinflācijas pasākumu likumdošanas paketes pieņemšana Saeimā. Jāatzīst, ka ne visi pieņemtie likumi attiecināmi uz inflācijas sfēru, taču tie lielā mērā tomēr palīdzēs cīnīties pret inflāciju. Protams, ka tas ir tikai sākums, un jācer, ka drīz sekos arī citas valdības iniciatīvas. Nav daudz lietu, ko valdība var darīt augstās inflācijas mazināšanā. Taču tas, ko valdība var darīt, ir jādara iespējami ātrāk.

Jāpiemin vēl divi pieņemtie likumi. Tie ir grozījumi Krimināllikumā un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz tiesības policijai efektīvāk cīnīties ar nelegālā alkohola problēmu valstī. Katrā ziņā šīs likumdošanas normas ir saskaņotas gan ar Iekšlietu ministriju, gan ierindas policistiem. Jācer, ka šajā jomā būs arī labāki darba rezultāti.

V.Aizbalts
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Latvijas Republikas Saeima šodien ir pieņēmusi vēsturisku lēmumu – galīgajā lasījumā ratificēts Latvijas un Krievijas robežlīgums. Atlikusi faktiski tikai viena procedūra, lai robežlīgums stātos spēkā – Latvijai un Krievijai jāapmainās ar ratifikācijas rakstiem pēc tam, kad ratifikācijas procesu noslēgs Krievijas Dome. Šo procesu kā ikvienu valstij svarīgu un varbūt arī nepopulāru lēmumu pavada protesta demonstrācijas un pat dažu radikālu organizāciju histēriska reakcija. Saeimā notika pat sacenšanās, kurš tad būs lielāks latvietis. Lielākā daļa Saeimas deputātu bieži vien tika saukti par Latvijas nodevējiem un vēl nezin ko. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija jau no paša sākuma atbalstīja robežlīguma slēgšanu. Uzskatām, ka esam pieņēmuši pareizu lēmumu. Savu atbalstu Latvijas valdības un Saeimas lēmumam neskaitāmas reizes ir apliecinājuši mūsu tuvākie sabiedrotie gan Eiropas Savienībā, gan arī NATO. Mums katram pašam sev ir jāatzīst, ka Abrene jau sen vairs nav Abrene, bet Pitalovas apgabals, ko okupācijas rezultātā Latvija ir zaudējusi. Tā vietā, lai cīnītos par Abreni, daudz lietderīgāk ir strādāt, lai Latvija un īpaši Latgale, no kurienes nāku arī es, varētu izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli, lai attīstītu ekonomisko sadarbību ar kaimiņos esošo Krieviju. Tieši ar savas valsts ekonomisko uzplaukumu mēs ātrāk spēsim likvidēt okupācijas sekas.

Galīgajā lasījumā Saeima šodien izskatīja un pieņēma tā saucamo pretinflācijas likumprojektu paketi. Šo likumu efektivitāti mēs spēsim novērtēt tikai pēc kāda laika. Taču jau šobrīd var droši apgalvot, ka cenu pieauguma apturēšana vai vismaz stabilizācija lielā mērā būs atkarīga arī no pašiem cilvēkiem, jo inflāciju uz augšu dzen inflācijas gaidas. Latvijas iedzīvotāji faktiski jau ir samierinājušies ar to, ka katru mēnesi piens un maize maksā mazliet dārgāk, lai gan tam nav objektīva pamata. Ceru, ka ar šo likumu palīdzību to izdosies mainīt, jo tiek noteikti reāli ierobežojumi bieži vien bezjēdzīgai naudas tērēšanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī likumus par valsts sadarbību ar divām kristīgajām konfesijām. Kopumā valsts ar likumu regulēs attiecības ar sešām tradicionālajām kristīgajām konfesijām. Bez tam vēl tika noslēgti starptautiski līgumi starp Latviju un Vatikānu. Latvijas Pirmā partija šo likumprojektu virzību bija uzsākusi vēl iepriekšējā – 8.Saeimā. Mēs šos likumus uzskatām par ļoti svarīgiem, jo tie regulēs Latvijas valsts un baznīcas attiecības, kā arī noteiks baznīcas likumīgo statusu, darbību un personu garīgo aprūpi. Ir dzirdēti aizrādījumi par to, ka baznīca ir šķirta no valsts un šādi likumi nav vajadzīgi. Mēs nevaram tam piekrist, jo arī kristieši ir daļa no sabiedrības, es pat teiktu – lielākā daļa. Kristieši ir pārstāvēti politikā, un es domāju, ka tas Latvijai ir devis tikai labumu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs, mācītājs un piecu bērnu tēvs Ainars Baštiks, manuprāt, ir izdarījis vairāk nekā desmit citi politiķi, kuri varbūt neko citu nav darījuši, kā vien gadiem rāpušies tribīnē un tukši pļāpājuši. Politiķiem, arī sev un saviem kolēģiem patiešām gribu novēlēt – mazāk runāt par strādāšanu, bet vairāk strādāt Latvijai un tās cilvēkiem.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Neapšaubāmi, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas varētu palīdzēt bremzēt vai mazināt inflāciju. Šodien Saeima pieņēma vairākus likumus, kas ierobežos kredītu ņēmējus, jo tiks radīta stingrāka kontrole. Tomēr par to, cik liela ietekme tam varētu būt uz cenu veidošanos valstī, droši vien mēs varēsim diskutēt pēc trim, četriem vai vairāk mēnešiem. Paredzu, ka kopā ar nākamā gada valsts budžeta projekta izstrādi valdība atkal pārskatīs esošos nodokļus un droši vien meklēs labākus risinājumus. Tiks aizskarts jautājums arī par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, kā arī par to, cik tas taisnīgi gulstas uz sabiedrības turīgāko un mazāk turīgo daļu un kā regulē cenu veidošanos nekustamo īpašumu tirgū.

Šodien tika veikti kārtējie grozījumi Krimināllikumā. No mūsu apvienības biedru viedokļa skatoties, ir kāda visai būtiska lieta – turpmāk tiks noteikta nopietna kriminālatbildība par uzdošanos citas personas vietā, kārtojot pilsonības eksāmenus latviešu valodā. Kā zināms, pēdējā laikā bija ieviesusies prakse, ka cilvēki, kuri nelikumīgi gribēja saņemt pilsonību, jo neprot latviešu valodu, savā vietā sūtīja tādus, kuri latviešu valodu mazlietiņ zina. Atsevišķos gadījumos viņiem tas arī izdevās, taču tagad par to būs nopietna atbildība. Mēs varēsim redzēt, ka dažam labam gribētājam ceļš uz Naturalizācijas pārvaldi tiks slēgts, vai arī latviešu valoda, kas tik ļoti nepatīk, būs jāmācās.

Šodien lielākās diskusijas, protams, atkal bija par tematu, kas Saeimā diskutēts jau vairākas reizes. Tas ir Latvijas un Krievijas robežlīgums, par to, cik tas ir tiesisks, cik atbilstošs Satversmei un cik izdevīgs, skatoties no politiskās situācijas. Mūsu partijai ir vairāk nekā lielas šaubas, ka tas būtu savlaicīgi. Latvijai nav jāsper soļi, lai slēgtu jaunu līgumu, ja Krievija nav pildījusi iepriekšējo. Robeža ir pārbīdīta prettiesiski PSRS okupācijas laikā. Tagad Satversmes tiesai ir lielas iespējas analizēt šo situāciju. Šī iemesla dēļ Saeimai nevajadzēja steigties. Uzskatām, ka okupācijas seku legalizēšana, pat atdodot nelielu teritorijas daļu, kura varbūt mums nav ne dzīvības, ne nāves jautājums, ir bīstama tieši no precedenta viedokļa. Krievija ar laiku var atcerēties vienu otru citu lietu. Ne visi okupācijas laikā Latvijā iebraukušie ir varējuši brīvi saņemt Latvijas pilsonību, tāpēc mēs ļoti negribētu, ka šis līgums, kura parakstīšana lielā mērā ir atkarīga no Krievijas gribas ātri rīkoties un arī no tā, ko apmēram pēc pusgada pateiks Satversmes tiesa, kalpotu kā tramplīns Krievijai jaunu pamatojumu rašanai, lai iejauktos Latvijas iekšējās lietās. Mūsu frakcija bija iesniegusi trīs priekšlikumus, kuri kaut kādā veidā būtu varējuši mīkstināt šī likuma pieņemšanas sekas. Mēs piedāvājām atsaukties uz 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas tiesisko pēctecību, uz 1920.gada Miera līguma nozīmi un īpaši uz šī līguma 3.pantu, kas apraksta robežu, kurā Abrene un seši pagasti tomēr ir Latvijas teritorijā, lai vajadzības gadījumā nākotnē pie šī jautājuma varētu atgriezties, ja Krievijā būtu saprātīga un demokrātiska valdība. Vēl arī uz to, ka gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīs šī līguma neatbilstību Satversmei, šis likums tomēr nav spēkā. Pretējā gadījumā pēc pusgada var rasties pietiekami lielas juridiskas problēmas, uz ko no tribīnes šodien norādīja arī vairāki debatētāji.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeima pastrādāja ļoti ražīgi, pieņemot lēmumus trīs nozīmīgos jautājumos. Ja izsakās tēlaini, tad divi no tiem ir labi, bet viens lēmums – slikts. Sākšu pieaugošā nozīmīguma secībā.

Viena no svarīgākajām lietām, kas šodien tika nolemta, ir pastiprināta policijas loma vai veiktspēja cīņā ar nelegālā alkohola apriti. Turpmāk tautā dēvētās “točkas” turētājiem dzīve būs daudz grūtāka, bet policijai daudz vieglāk aizturēt un sodīt tos, kuri nodarbojas ar šo nelegālo rūpalu, kā arī izņemt šo alkoholu. Bija vajadzīgi vairāk nekā trīs gadi, lai pieņemtu šādu lēmumu. Vēlu, bet labāk vēlāk, nekā nekad. Šis ir labs lēmums.

Mēs šodien Saeimā skatījām likumprojektu paketi, kas saistīta ar inflācijas samazināšanu. Situācija ir ļoti līdzīga. Lēmums ir labs, bet vismaz divus gadus par vēlu. Mēs esam saņēmuši likumprojektu paketi, kurā, pārdodot nekustamo īpašumu, tiek noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokli piemērot visiem tiem īpašumiem, kuri nav bijuši īpašnieka īpašumā vairāk nekā piecus gadus un kur īpašnieks nav bijis pierakstīts vismaz vienu gadu. Tas nozīmē: ja pēc šī likuma spēkā stāšanās brīža tiek nopirkts jebkurš īpašums, tad, piecu gadu laikā to pārdodot, būs jāmaksā 25 procenti iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas vairs nebūs jādara sestajā gadā, pretēji iepriekšējai situācijai, kad bija viens gads.

Vēl tika pieņemts likums, kas grūtāku dzīvi padarīs tiem automobiļu pircējiem, kuri pērk automobiļus ar dzinēja tilpumu lielāku par trim litriem. Man gan ļoti grūti saprast, kā tas attiecas uz inflāciju, bet šajā paketē šis likumprojekts bija iekļauts un lēmums tika pieņemts. Pērkot mašīnu ar lieliem dzinējiem, būs jāmaksā papildu nodeva.

Valdība no sava pieņemtā plāna 34 punktiem četrus jau ir izpildījusi. Bet pagaidām mēs diemžēl neredzam radikālu valdības rīcību daudz nopietnāku problēmu risināšanā, proti, cenas šobrīd visstraujāk aug pārtikai, kas ir viena no svarīgākajām sabiedrības ikdienas nepieciešamībām. “Jaunais laiks” uzskata, ka cenas visefektīvāk varētu regulēt, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai no 18 līdz pieciem procentiem. Daudzās Eiropas valstīs tā tas ir.

Tagad par pašu būtiskāko jautājumu. Mēs acīmredzot esam pāršķīruši Latvijas vēstures melno lapaspusi – ir ratificēts līgums par Latvijas un Krievijas robežu. Šis jautājums skatāms no diviem aspektiem.

Pirmkārt, Latvija ir uzdāvinājusi vai atteikusies no teritorijas, kas mums piederēja pēc 1920.gada Miera līguma, bet okupācijas rezultātā atradās Krievijas teritorijā. Katrs pats var spriest, cik nozīmīga šī teritorija bija Latvijai. Pats sliktākais ir tas, ka redzams mūsu valdības pakalpības gars Krievijas pusei un Satversmes ignorēšana. Mēs šeit saskatām arī to, ka Latvijas iedzīvotājiem nebija iespējas izmantot Satversmē noteiktās tiesības lemt par Latvijas teritorijas izmaiņām. “Jaunais laiks” uzskata, ka, slēdzot šādu līgumu, obligāti bija jāpievieno deklarācija ar atsauci uz 1920.gada Miera līgumu. “Jaunais laiks” uzskata, ka nekur nebija jāsteidzas un ka vajadzēja pagaidīt līdz Satversmes tiesas lēmumam. Jebkurā gadījumā ar zināmu skaudību, bet varbūt šoreiz jāsaka, ka ar lepnumu, mēs skatāmies uz mūsu kaimiņiem igauņiem, kas līdzīgā situācijā Krievijas priekšā nelocījās.

Saeimas preses dienests