Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut.nr.18/J9 – dok.nr.954

Par Valsts valodas centra finansējuma divkāršošanu

2007.gada 10.maijā Tieslietu ministrija saņēma šādus Latvijas Republikas Saeimas kancelejas pārsūtītos deputātu jautājumus:

1. Kāpēc 2007.gadā bija nepieciešams krasi palielināt Valsts valodas centra finansējumu un divkāršot šī centra darbinieku skaitu?

2. Kādi ir pierādījumi laikrakstā “Latvijas Avīze” 8.maija rakstā “Papildspēki valsts valodas sargātājiem” publicētajam apgalvojumam, ka “valsts valodas lietošana valstī ir samazinājusies” un “valsts valoda sastop lielu pretestību un negribēšanu to lietot”, īpaši ņemot vērā situāciju 2005. un 2006.gadā?

3. Cik proporcionāli tiek plānots sadalīt Valsts valodas centram piešķirtos līdzekļus citu uzdevumu risināšanai, ievērojot apstākli, ka no Tieslietu ministrijas mājas lapas sadaļā “Iestādes” atrodamās informācijas par Valsts valodas centru un tā veicamajiem uzdevumiem secināms, ka tikai vienam no minētajiem uzdevumiem ir nepieciešams inspektoru skaita palielinājums un viņu algu paaugstināšana?

Izvērtējot sagatavotos jautājumus, sniedzu šādu atbildi:

1. Vēršu uzmanību uz to, ka nepieciešamība pēc Valsts valodas centra finansējuma un darbinieku skaita palielināšanas tika norādīta arī iepriekš. Tieslietu ministrija meklēja vislabākos risinājumus Valsts valodas centra kapacitātes celšanai jau no 2005.gada, meklējot iespējamos risinājuma variantus, kas vēlāk tika apkopoti Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra sēdē (protokola Nr.12 43.§ 1. punkts) izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par problēmām valsts valodas politikas īstenošanā”, kā arī Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par Valsts valodas centra kapacitāti” (Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija protokols Nr.32 23.§). Līdz minēto dokumentu nonākšanai Ministru kabinetā Tieslietu ministrija veltīja visas pūles informācijas analizēšanai par institūciju, kas īsteno valsts valodas politiku, funkcijām, paveikto valsts valodas jomā, funkciju īstenošanā iesaistīto darbinieku skaitu un piešķirto finansējumu, tādējādi konstatējot problēmas valsts valodas politikas īstenošanā un sagatavojot attiecīgus priekšlikumus valdības turpmākajai rīcībai. Tikai pēc attiecīgu pasākumu veikšanas Valsts valodas centra kapacitātes problēma tika uzklausīta.

Papildu finansējuma nepieciešamību noteica Valsts valodas centra kapacitātes neatbilstība tā deleģēto funkciju veikšanai valstī esošās situācijas valsts valodas lietojuma jomā ietvaros. Valsts valodas centra svarīgākās funkcijas un uzdevumi valsts valodas jomā, kas ir noteikti Valsts valodas likumā un Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumos Nr.202 “Valsts valodas centra nolikums”, ir:

• pārraudzīt Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildi;

• veikt pasākumus valsts valodas lietotāja tiesību un interešu aizsardzībai gadījumos, ja tiek pārkāpts Valsts valodas likums un citi normatīvie akti;

• izstrādāt priekšlikumus valsts valodas normatīvo aktu pilnveidošanai;

• sniegt atzinumus par vietvārdu pareizrakstību;

• organizēt ar Valsts valodas likuma ievērošanu saistīto metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu.

Valsts valodas centra esošās kapacitātes ietvaros nebija iespējams nodrošināt vienu no galvenajiem Valsts valodas centra pamatuzdevumiem – veikt pilnvērtīgu un efektīvu valsts valodas lietotāja tiesību un interešu aizsardzību valstī. Ņemot vērā Valsts valodas centra nozīmi latviešu valodas saglabāšanā, latviešu valodas kā valsts valodas aizsargāšanā un attīstīšanā, tā rīcībā esošais finansējums bija nesamērīgi zems. Tā kā valsts valodas politikas īstenošanas apjoms ir tieši atkarīgs no valsts valodas politikas finansējuma, bija rūpīgi jāvērtē Valsts valodas centra turpmākā darbība. Ievērojot to, ka likumdevējs ir paredzējis ārkārtīgi nozīmīgus pienākumus, par kuru izpildi ir atbildīgs tieši Valsts valodas centrs, finansējuma palielināšana, kā arī darbinieku skaita un to atalgojuma palielināšana bija akūti nepieciešama.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 4.pantu valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Valsts valodas lietošanas pamatus nosaka Valsts valodas likums. Saskaņā ar minētā likuma 1.pantu tā mērķis ir nodrošināt:

• latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

• latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;

• tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā;

• mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas;

• latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.

Izejot no iepriekš minētā, vēršu uzmanību uz to, ka Valsts valodas centrs ir vienīgā institūcija, kuras kompetencē ir valsts valodas lietotāja tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, proti, tā ir vienīgā institūcija, kurā indivīds var vērsties savu tiesību aizstāvībai valsts valodas lietošanas jomā. Savukārt Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005.–2014.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 2.marta rīkojumu Nr.137; prot.Nr.11, 16.§) konstatētais neliecināja par sekmīgu Valsts valodas likumā noteikto mērķu īstenošanas nodrošināšanu. Proti, visstabilākās latviešu valodas pozīcijas valstiski regulējamās sfērās ir augstākajās valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldībās, sabiedrības informācijas, kultūras un izglītības sfērā. Problemātisks ir valsts valodas lietojums policijā, sabiedriskā transporta un rūpnieciskās ražošanas sfērā (īpaši privātajā uzņēmējdarbībā), kā arī publisko pakalpojumu sniegšanas sfērā. Ir vērojama nesakritība starp valsts valodas un krievu valodas kā minoritātes valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām, kas rada krievu valodas kolektīva lingvistisko pašpietiekamību, kura jūtami apgrūtina integrāciju uz latviešu valodas pamata. Svarīgi uzsvērt, ka mazākumtautību pieaugošā latviešu valodas prasme pagaidām vēl nav kļuvusi par nozīmīgu faktoru valodu hierarhijas maiņā un latviešu valodas lietojuma jomu paplašināšanā, tāpēc līdztekus latviešu valodas mācīšanai jāveic arī citi latviešu valodas nostiprināšanas un popularizēšanas pasākumi.

Savukārt saskaņā ar Valsts valodas likuma 23.panta otro daļu izdotajiem Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumiem Nr.287 “Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums” Valsts valodas centra sastāvā ietilpstošā specializētā koleģiālā institūcija kodificē, precizē un izstrādā jaunas latviešu literārās valodas normas, kā arī piedalās metodisko izdevumu izstrādē. Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvā darbojas divas apakškomisijas: Vietvārdu apakškomisija un Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija.

Daru zināmu, ka esošās kapacitātes ietvaros Valsts valodas centrs nespēja nodrošināt visu komisiju darbību un attiecīgo funkciju veikšanu, kā arī Valsts valodas centrā strādājošo darbinieku skaits bija nepietiekams attiecībā pret visu uzņēmumu un iestāžu skaitu, kas darbojās Latvijā un kurās bija jāpārbauda Valsts valodas likuma ievērošana. Iepriekšējais valsts valodas inspektoru skaits (Rīgā – 4, reģionos – 8) bija nepietiekams, lai varētu efektīvi kontrolēt Valsts valodas likuma un ar to saistīto normatīvo aktu ievērošanu, kā arī pārkāpumu gadījumos īstenot nepieciešamos pasākumus valsts valodas lietotāja tiesību un interešu aizsardzībai. Iepriekšējās Valsts valodas centra kapacitātes ietvaros bija izveidojusies situācija, ka 5 līdz 6 Latvijas administratīvos rajonus uzraudzīja tikai 1 valsts valodas centra inspektors. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā nebija iespējams nodrošināt pietiekami operatīvu kontroles darba veikšanu. Valsts valodas centra rīcībā vispār nebija finanšu un darbinieku resursu atsevišķu funkciju veikšanai, piemēram, organizēt ar Valsts valodas likuma ievērošanu saistīto metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu. Ierobežotā finanšu resursu apjoma dēļ Valsts valodas centrs nevarēja nodrošināt arī to funkciju veikšanu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiešās pārvaldes iestādēm papildus jāveic esošā budžeta ietvaros, piemēram, nodrošināt operatīvu sabiedrības informēšanu par savu darbu tiešsaistes režīmā.

Papildus vēršu uzmanību uz to, ka nepieciešamība palielināt Valsts valodas centra darbinieku atalgojumu ir noteikta arī Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” tajos noteiktajā kārtībā. Turklāt papildu finansējuma piešķiršana un darbinieku skaita palielināšana atbilst Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajiem uzdevumiem valsts valodas jomā: strikti nodalīt valsts valodas politikas izstrādi un īstenošanu; funkcionāli koncentrēt valodas politikas īstenošanu, nostiprināt Valsts valodas inspekcijas kapacitāti un rīcībspēju.

2. Attiecībā uz situāciju valsts valodas lietošanas jomā laika posmā no 2005. līdz 2007.gadam informēju, ka ir vērojams ievērojams saņemto sūdzību skaita pieaugums, proti, 2005.gadā izskatītas 431 sūdzības, 2006.gadā – 414, bet šā gada 4,5 mēnešos izskatītas jau 240 sūdzības par valsts valodas lietojumu. Ievērojot pašreizējo situāciju valsts valodas lietošanas jomā, 2006.gadā veikto valsts valodas lietojuma pārbaužu skaits 2005.gadā sastāda 1976, 2006.gadā – 2011, bet 2007.gada 4,5 mēnešos jau 947. Valsts valodas centra izskatīto administratīvā pārkāpumu lietu skaits un būtība valsts valodas lietošanas jomā liecina par iestādes darba kvalitāti un efektivitāti, kā rezultātā laikā no 2005. līdz 2006.gada 31.decembrim administratīvo sodu skaits 2005.gadā sastādīja 620, 2006.gadā – 533. No kopējā sodu skaita administratīvo sodu skaits par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamā apjomā 2005.gadā sastādīja 535, 2006.gadā – 446, bet administratīvo sodu skaits par importēto preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā, 2005.gadā sastādīja 64, 2006.gadā – 81.

3. Attiecībā uz Valsts valodas centram piešķirto līdzekļu izlietojumu daru zināmu, ka piešķirtos budžeta papildlīdzekļus 2007.gadam 110 000 LVL apjomā atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par Valsts valodas centra kapacitāti” (Ministru kabineta 2006.g. 13.jūnija sēdes protokola Nr.32 23. §, 1.punkts) minētajam paredzēts izlietot iestādes kapacitātes nostiprināšanai un darbības prioritāro mērķu sasniegšanai, proti:

• personāla algu paaugstināšanai, sasniedzot Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” paredzēto attiecīgās kvalifikācijas pakāpes ierēdņu un darbinieku atalgojuma līmeni, proti, starpības starp iepriekšējo un pašreizējo personāla mēnešalgas apmēru segšanai (vidējais mēnešalgas apmērs vienam darbiniekam 450 LVL; darba devēja VOSAI attiecīgi 108 LVL mēnesī) – 57 850 LVL jeb 52,6% no papildfinansējuma kopapjoma;

• 10 jaunu valsts valodas inspektoru štata vietu atalgojumiem un sociālajām garantijām, kopā – 40 720 LVL jeb 37% no papildfinansējuma kopapjoma;

• iestādes materiāltehniskā nodrošinājuma attīstībai, respektīvi, darba apstākļu nodrošināšanai Rīgā un reģionos, kopā – 11 440 LVL jeb 10,4% no papildfinansējuma kopapjoma.

Valsts valodas centram piešķirtos līdzekļus ir paredzēts izlietot iestādes strukturālās attīstības Rīgā un reģionos plānošanai, sabiedrības informēšanas pasākumu veikšanai un stratēģiskās plānošanas dokumentu nodrošināšanai.

Valsts valodas centrs ir vienīgā valsts valodas kontroles un soda institūcija valstī, kas ir atbildīga par valstī noteikto tiesību ievērošanas un sabiedrības interešu valsts valodas lietošanā nodrošināšanu, kā arī vienīgā institūcija, kas nodrošina Latviešu valodas ekspertu komisijas darbību un kas sniedz atzinumus par vietvārdu pareizrakstību un nosaka valsts valodas lietojumu valsts un sabiedriskās dzīves jomās, tādēļ Valsts valodas centra kapacitātes stiprināšana ir būtisks priekšnosacījums tam uzdoto pienākumu sekmīgai izpildei.

Vēlos izteikt pateicību par jūsu izrādīto interesi valsts valodas politikas attīstībā, kas godprātīgi atbilst jūsu dotajam solījumam, stājoties deputāta amatā, aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, un ceru uz turpmāku sadarbību.

Ar cieņu

tieslietu ministrs G.Bērziņš

Rīgā 2007.gada 16.maijā