Ministru kabineta 2007.gada 22.maija sēdē

 

MK: Par grozījumiem Publisko aģentūru likumā

22.maijā Ministru kabineta sēdē akceptēti grozījumi Publisko aģentūru likumā.

Sagatavotie grozījumi Publisko aģentūru likumā paredz saskaņot likuma normas attiecībā uz valsts aģentūrām ar spēkā esošo Valsts civildienesta likuma redakciju, nosakot, ka tajās valsts aģentūras, kuras veic Valsts civildienesta likuma trešajā pantā noteiktās funkcijas – veido nozares politiku un attīstības stratēģiju, izstrādā normatīvos aktus, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, kontrolē normatīvo aktu ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus –, amati, kuri pilda šīs funkcijas, ir valsts civildienesta amati.

Likuma grozījumi arī tehniski saskaņo aģentūru likuma normas ar valsts sektora vienotās darba samaksas sistēmas normatīvo regulējumu.

Valsts kanceleja turpinās darbu pie koncepcijas projekta izstrādes, lai izvērtētu publisko aģentūru tiesiskā regulējuma nepilnības un ar publisko aģentūru finansēšanu saistītos problēmjautājumus.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets (MK) 22.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts MK Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas vadītāja vietniekam Andrim Grāvelim par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu meliorācijas sistēmu uzturēšanā un attīstībā.

Savukārt par nozīmīgu ieguldījumu Rīgas pilsētas sociālās sistēmas attīstībā piešķirti Ministru kabineta Atzinības raksti:

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Sociālā dienesta vadītājai Aijai Krastiņai; Rīgas Latgales priekšpilsētas Sociālā dienesta vadītājai Elzai Avotiņai un Rīgas Zemgales priekšpilsētas Sociālā dienesta attīstības un kvalitātes vadības speciālistei Ārijai Baltiņai.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Andrim Grāvelim pasniedz zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, bet Aijai Krastiņai, Elzai Avotiņai un Ārijai Baltiņai – labklājības ministre Dagnija Staķe.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par līdzfinansējumu Kaunatas vidusskolas sporta un atpūtas kompleksa būvniecības pabeigšanai

22.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu Kaunatas vidusskolas sporta un atpūtas kompleksa būvniecības pabeigšanai”.

Rīkojuma projekts nosaka – no AM budžeta piešķirt Rēzeknes rajona Kaunatas pagasta padomei 50 000 latu līdzfinansējumu Kaunatas vidusskolas sporta un atpūtas kompleksa būvniecības pabeigšanai.

Ņemot vērā finanšu līdzekļu trūkumu pašvaldības budžetā, piebūve, kurā ir ģērbtuves, dušas un dienesta viesnīca, izbūvēta līdz apdares darbu veikšanai. Telpas ir sagatavotas, lai sekmīgi pabeigtu un nodotu kompleksu ekspluatācijā, taču šīs ieceres īstenošanai bija vēl nepieciešami 50 000 lati.

2003.gadā tika pabeigta Kaunatas vidusskolas sporta zāles pirmās kārtas būvniecība par kopējo summu 189 840,95 lati, no tiem Kaunatas pagasta padome minētā sporta objekta būvniecībā un aprīkojuma iegādē ieguldīja 102 930,95 latus. 2002.gadā no valsts pamatbudžeta saņemtajām dotācijām īpašiem mērķiem šā objekta pirmās kārtas būvniecībai izlietoti 79 971,71 lats, savukārt pārējie būvniecības izdevumi segti no ziedojumiem 6 938,29 latu apmērā.

Līdzfinansējums piešķirts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, zemessargus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību, kā arī popularizētu sportu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2007.gadam

22.maijā Ministru kabinets apstiprināja “Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu no 2007.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim”.

Pasākumu plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments (viena kalendārā gada ietvaros), un tā mērķis ir nodrošināt uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, nodokļu politikas un administrēšanas uzlabošanu, kā arī administratīvo šķēršļu mazināšanu, kas veicinātu Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā.

Pasākuma plāns ir izstrādāts, balstoties uz Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Tautsaimniecības padomes, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes rekomendācijām. Tāpat Pasākumu plāna izstrādē ir ņemtas vērā rekomendācijas, kas izskanēja 2006.gada 30.jūnija konferences “Iniciatīva “Labāks regulējums”: uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā un Eiropā” ietvaros rīkotajās paneļdiskusijās.

Attiecīgajā pasākumu plānā ietvertie pasākumi vērsti uz uzņēmējdarbības vides kvalitātes paaugstināšanu, nodokļu politikas un administrēšanas uzlabošanu, būvniecības nozares problēmu risināšanu, informācijas pieejamību un sadarbības starp uzņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm veicināšanu, administratīvo barjeru samazināšanu uzņēmējiem, ekonomiskās aktivitātes un jaunu uzņēmumu veidošanas veicināšanu, sekmējot izaugsmi un konkurētspējas attīstību visos Latvijas reģionos.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā iekļauti 27 veicamie pasākumi, par kuru rezultatīvo rādītāju izpildi ir noteiktas vairākas atbildīgās institūcijas.

EM, ņemot vērā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopoto informāciju un vadības grupas viedokli uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, divreiz gadā jāiesniedz MK informatīvais ziņojums par plāna izpildes gaitu – līdz 2007.gada 1.augustam un līdz 2008.gada 1.februārim.

 

EM: Par kārtību, kādā veicama paredzētās būves publiskā apspriešana

Ministru kabinets (MK) 22.maijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus “Kārtība, kādā veicama paredzētās būves publiskā apspriešana”. Publiskās apspriešanas mērķis ir sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja interešu saskaņošana, nodrošinot pašvaldības pieņemto lēmumu par teritorijas attīstību atklātumu, kā arī iespēju sabiedrībai piedalīties šo lēmumu pieņemšanā.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka vispārīgos nosacījumus kārtībai, kādā pašvaldība izvērtē, vai būvniecības iecerei piemērojama publiskās apspriešanas procedūra.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu pašvaldība, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošina paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski: pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību un ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Pašvaldība apbūves noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būves publiska apspriešana. Savukārt būves publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā tā paredzēta, ir spēkā esošs detālplānojums.

Lēmumu par publiskās apspriešanas nepieciešamību būvvalde pieņem, izskatot iesniegumu par būvniecības ieceri un to izvērtējot atbilstoši kritērijiem, kurus pašvaldība noteikusi savos apbūves noteikumos. Šos kritērijus un citus Būvniecības likumā neminētos gadījumus pašvaldība ir tiesīga noteikt savos apbūves noteikumos saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”.

Publiskai apspriešanai būvniecības ieceri pašvaldība nodod uz laiku no četrām līdz astoņām nedēļām. Ja būvniecības iecere ietekmē vairāku pašvaldību teritorijas, publisko apspriešanu rīko katrā pašvaldībā. Publiskajā apspriešanā var piedalīties ikviena persona.

Noteikumos izstrādāta publiskās apspriešanas norises kārtība, sākot ar paziņojuma saturu un tā publicēšanu sabiedrības informēšanai, nepieciešamajiem materiāliem, iepazīstināšanu ar būvniecības ieceri, viedokļu izteikšanu, līdz būvvaldes galaziņojumam nākamajā pašvaldības domes (padomes) sēdē pēc publiskās apspriešanas pabeigšanas. Jaunums – pašvaldībām, kur tas iespējams, jānodrošina elektroniska pieeja visiem apspriešanas materiāliem.

Vienlaikus līdz ar šo MK noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Ministru kabineta 1997.gada 2.septembra noteikumi Nr.309 “Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi”.

 

EM: Par finansējuma palielināšanu atbalstam uzņēmumu līdzdalībai starptautiskos gadatirgos un pasākumos

Ministru kabinets 22.maijā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumos Nr.381 “Noteikumi par atbalsta sniegšanas nosacījumiem mazajām un vidējām komercsabiedrībām un partneriem dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās”, kuros ir paredzēts palielināt atbalsta programmas finansējumu, paredzēt papildu nosacījumus atbalstāmajām izmaksām, pagarināt projektu iesniegumu pieņemšanu līdz 2007.gada 28.decembrim, aktualizēt atsauces uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Komisijas regulām, kā arī veikt dažus redakcionālus grozījumus un papildinājumus.

Datu analīze par valsts aģentūrā “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” pieņemtajiem projektu iesniegumiem pēc projektu pieņemšanas pārtraukšanas ļauj secināt, ka Vienotā programmdokumenta aktivitātēs 2.1.2. “Atbalsts inovāciju attīstībai” un 2.3.2. “Konsultāciju pakalpojumi” ir izveidojies līdzekļu pārpalikums, kurš ir lielāks par piešķirtajām virssaistībām. Tādējādi, lai nodrošinātu līdzekļu apguvi šajās divās aktivitātēs, pāri palikušie līdzekļi tiek pārdalīti uz aktivitāti 2.3.1. “Atbalsts uzņēmumu līdzdalībai starptautiskos gadatirgos un pasākumos”.

MK 2006.gada 9.maija noteikumi Nr.381 “Noteikumi par atbalsta sniegšanas nosacījumiem mazajām un vidējām komercsabiedrībām un partneriem dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās” paredz kopējo atbalsta programmas finansējumu 1 100 000 latu apmērā, tai skaitā 330 000 latu valsts budžeta finansējumu.

Ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta proporciju šajā aktivitātē, finansējumu ir iespējams palielināt par 2,65 miljoniem latu. Tādējādi kopējais atbalsta programmai pieejamais finansējums ir 3 750 000 latu, tai skaitā valsts budžeta finansējums – 1 125 000 latu, kas veido 30% no kopējā atbalsta programmas finansējuma.

Projektu iesniegumu pieņemšana tiek plānota ar 2007.gada jūniju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem MK rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām

Lai papildinātu starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu ar četrām organizācijām, kuru stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), 22.maijā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināta biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Paredzēts, ka turpmāk nodoklis netiks piemērots arī šādu organizāciju stipendijām: nodibinājums “Latvijas – Vācijas kultūras, izglītības un informācijas fonds”; nodibinājums “Goda stipendija “Andreja Kurmiņa stipendija””; biedrība “Korporācijas “Selonija” filistru palīdzības biedrība”; nodibinājums “Valmieras novada fonds”.

Pēc IZM un KM ierosinājuma minētais saraksts papildināts ar nodibinājumu “Latvijas – Vācijas kultūras, izglītības un informācijas fonds” un nodibinājumu “Goda stipendija “Andreja Kurmiņa stipendija””.

Nodibinājums “Latvijas – Vācijas kultūras, izglītības un informācijas fonds” piešķir stipendijas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas un Rīgas Doma kora skolas vecāko kursu audzēkņiem. Stipendijas tiek piešķirtas pieciem katras skolas audzēkņiem – katram audzēknim 100 eiro mēnesī 10 mēnešus gadā. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā katru mēnesi viens audzēknis saņem goda stipendiju – Andreja Kurmiņa stipendiju 20 latu apmērā. Stipendiju piešķir komisija vienam audzēknim, kurš attiecīgajā laikā uzrādījis vislabākās sekmes izglītības programmas apgūšanā. Līdzekļus ziedojusi privātpersona – Kanādā dzīvojošā dziedātāja Andreja Kurmiņa dzīvesbiedre Silvija Kurmiņa. Stipendija tiks izmaksāta līdz 2011.gadam.

Grozījumi rīkojumā arīdzan izstrādāti, balstoties uz biedrības “Korporācijas “Selonija” filistru palīdzības biedrība” un nodibinājuma “Valmieras novada fonds” iesniegumiem.

Biedrības “Korporācijas “Selonija” filistru palīdzības biedrība” mērķis ir sniegt materiālu atbalstu studentu korporācijas “Selonija” biedriem, kas dzimuši Latvijā, maģistra studiju finansiālai atbalstīšanai un maģistra grāda iegūšanai Latvijā akreditētās augstskolās. Savukārt nodibinājuma “Valmieras novada fonds” (VNF) mērķis ir veicināt Valmieras rajona izaugsmi, atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas dažādās jomās. VNF ir viens no Latvijas pieciem kopienu fondiem, kas darbojas atbilstoši visā pasaulē atzītam modelim, piesaistot vietējos ziedojumus un izlietojot tos vietējo iniciatīvu atbalstam.

 

FM: Par līdzekļu piešķiršanu referenduma organizēšanai

Valdība 22.maijā piešķīra 2 018 551 lata finansējumu Centrālajai vēlēšanu komisijai referenduma organizēšanai, kas plānots šā gada 7.jūlijā. Finansējums tiks piešķirts no valsts īpašuma objektu gūto ienākumu atskaitījumiem.

Lai nodrošinātu referenduma organizēšanu, CVK ir piešķirts 2 018 551 lata finansējums, tajā skaitā:

• vēlēšanu komisiju darbinieku Latvijā, vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieku ārvalstīs, tautas nobalsošanas organizatoriskai un tehniskai nodrošināšanai nepieciešamā CVK sekretariāta līgumdarbinieku darba samaksai, kā arī CVK darbinieku piemaksām par virsstundu darbu un papildu pienākumu pildīšanu – 1 259 703 lati;

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 303 462 lati;

• CVK un vēlēšanu komisiju saimnieciskajiem izdevumiem – 455 386 lati.

Finansējums piešķirts atbilstoši Finanšu ministrijas sagatavotajam un valdības apstiprinātajam MK rīkojumam par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu tautas nobalsošanai.

 

FM: Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padomes sastāvu

Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) padomes priekšsēdētāju ir apstiprināta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste – tā 22.maijā nolēma Ministru kabinets, apstiprinot Finanšu ministrijas sagatavoto MK rīkojuma projektu par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padomes sastāvu. Tāpat ir noteikts jauns padomes sastāvs.

Padomes sastāvs ir mainīts, jo Izglītības un zinātnes ministrijas deleģētā pārstāvja M.Gruškeviča ieņemamais amats ir mainījies, kā arī Finanšu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība deleģē citus pārstāvjus. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padome noteikta šādā sastāvā:

Padomes priekšsēdētāja: E.Šņepste – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre;

Padomes locekļi:

M.Gruškevics – Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs;

U.Lielpēters – Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks;

R.Rapa – Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedrs; SIA “Furors” valdes loceklis;

L.Ūbele – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos.

Padomes sastāvs tiek mainīts saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu, kas nosaka, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padomes nolikumu un sastāvu apstiprina MK, iekļaujot padomē pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, kā arī no biedrības, kura pārstāv vairāk nekā 50% no Latvijas azartspēļu organizētājiem, un LPS.

Stājoties spēkā jaunajam rīkojumam, par spēku zaudējušu tiks atzīts MK 2006.gada 12.jūnija rīkojums Nr.432 “Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padomes sastāvu”.

 

FM: Par profesionālo un organizatorisko prasību precizēšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, 22.maijā valdība apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotos un Finanšu ministrijas virzītos grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā. Grozījumi paredz alternatīvas tirdzniecības platformas – daudzpusējās tirdzniecības sistēmas izveides un darbības iespējamību, kā arī ieguldītāju aizsardzības veicināšanu.

Grozījumi likumā paredz detalizētas organizatoriskās un profesionālās prasības ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem par interešu konfliktu novēršanu, klientu rīkojumu izpildi, labākā iespējamā rezultāta nodrošināšanu klientiem, informācijas sniegšanu klientiem par piedāvāto pakalpojumu, klientu un ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu naudas līdzekļu un finanšu instrumentu šķirtu turēšanu, tādējādi veicinot ieguldītāju aizsardzību.

Saskaņā ar grozījumiem turpmāk klientiem varēs noteikt dažādu statusu: privāts, profesionāls klients vai tiesīgais darījuma partneris. No klientam piemērojamā statusa būs atkarīgs prasību apjoms, kas jāizpilda pakalpojumu sniedzējam attiecībās ar klientu.

Ar iestrādātajām tiesību normām tiks nodrošināta lielāka konkurence starp finanšu instrumentu tirdzniecības vietām. Tiek paredzēts jauns ieguldījumu pakalpojums – daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšana. Sistēmu uzturēt varēs: regulētā tirgus organizētājs, kas ir saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai; ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; kā arī kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus.

Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības iestādēm. Likumprojekts nosaka, ka dalībvalstīm būs jāapstiprina viens informācijas apmaiņas kontaktpunkts, ar kura starpniecību notiks apmaiņa ar visu informāciju, kas saistīta ar sabiedrību licencēšanu un uzraudzību. Grozījumi precizē atsevišķas ar regulētā tirgus organizētāja un ieguldījumu brokeru sabiedrību licencēšanu saistītās prasības.

Izmaiņas normatīvajā aktā nosaka kārtību, kā citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs var sākt darbību Latvijā un Latvijā reģistrēts regulētā tirgus organizētājs var sākt darbību citā dalībvalstī. Tāpat noteiktas prasības pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas atklāšanai par regulētajā tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem, precizēta kārtība paziņojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem sniegšanai.

MK akceptētie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā vēl jāpieņem parlamentā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu jauna aprūpes centra izveidei

Labklājības ministrijai (LM) priekšlikumi par jauna sociālās aprūpes centra izveidi valdībā jāiesniedz līdz 1.jūlijam. Iesniegšanas termiņa pagarinājumu 22.maijā apstiprināja valdība. LM norāda, ka termiņš jāpagarina, jo turpinās priekšlikumu saskaņošana starp iesaistītajām ministrijām.

Atgādinām, ka ar Ministru kabineta (MK) uzdevumu martā tika izveidota darba grupa, lai sagatavotu priekšlikumus jauna sociālās aprūpes centra izveidei. Tajā strādā speciālisti no Finanšu, Veselības un Labklājības ministrijas, Sociālo pakalpojumu pārvaldes un VSIA “Šampētera nams”.

Darba grupa kā piemērotāko vietu jauna sociālās aprūpes centra izveidei ir atzinusi SAC “Reģi” teritoriju. Šo ieceri atbalstīja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.

Jaunas sociālās aprūpes iestādes izveidošana Alsungā ne tikai palīdzētu samazināt cilvēku skaitu, kas gaida uz vietu sociālās aprūpes iestādēs (šā gada sākumā rindā gaidīja aptuveni 670 cilvēku), bet ļautu arī saglabāt darba vietas pagasta iedzīvotājiem.

Tā kā jauna sociālās aprūpes centra izveidei būtu nepieciešami divi trīs gadi, šobrīd turpinās darbs, lai pēc iespējas ātrāk sociālās aprūpes centra vajadzībām varētu pielāgot Gudenieku bērnudārzu. Tur izmitinās bijušos SAC “Reģi” iemītniekus, kuri pēc ugunsgrēka izvietoti citos aprūpes centros. Saskaņā ar MK uzdevumu LM ir sagatavojusi un iesniegusi visus nepieciešamos Gudenieku nekustamā īpašuma dokumentus Zemesgrāmatā.

Bērnudārza telpu pielāgošanu plānots paveikt līdz šā gada beigām. Tādējādi jau šogad “Reģu” iemītnieki varētu iekārtoties jaunajā centrā un darbinieki varētu atsākt strādāt.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par iepriekš pieņemtā lēmuma atcelšanu par nepieciešamību veikt grozījumus noteikumos par valodas lietošanu informācijā

Ministru kabinets 22.maijā izskatīja informatīvo ziņojumu par valodas lietošanas informācijā noteikumu atbilstību cilvēktiesībām un Satversmei. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, 2006.gada jūnijā Valsts cilvēktiesību birojs (VCB) iesniedza vēstuli Ministru prezidentam, kurā norādīja uz noteikumu par valodu lietošanu informācijā neatbilstību Satversmei un cilvēktiesībām. Ministru prezidents uzdeva tieslietu ministram kopā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt vēstulē pausto viedokli. 2006.gada 22.augusta valdības sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums, kurā iekļauti atšķirīgi viedokļi par vēstulē izklāstītajiem jautājumiem. Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums atbalstīt informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par noteikumu grozīšanu un uzdot tieslietu ministram izveidot darba grupu grozījumu sagatavošanai.

Atkārtoti izvērtējot VCB vēstulē minēto, TM secinājusi, ka izteiktās bažas par noteikumu neatbilstību cilvēktiesībām un Satversmei ir nepamatotas un maldīgas. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodas lietošana, kā arī gadījumus, kad līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodas lietošana. Līdz ar to nav iespējams piekrist VCB secinājumam, ka pilnvarojumā nav formulēti noteikumu satura galvenie virzieni.

Nevar piekrist arī VCB secinājumam, ka noteikumu regulējums pārkāpj likumdevēja pilnvarojuma robežas. Gan Valsts valodas likuma, gan visu uz tā pamata izdoto noteikumu projekti tika saskaņoti nacionālajā un starptautiskajā līmenī, tai skaitā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas un citām Eiropas Savienības atbildīgajām un ieinteresētajām institūcijām un amatpersonām.

Nav atbalstāms VCB pieņēmums, ka noteikumi liedz iespēju valsts un citām institūcijām, kuru darbības joma tieši skar integrācijas veicināšanu un cilvēktiesību aizsardzību, izdot materiālus svešvalodā. Jāuzsver, ka noteikumi nosaka, ka publisko informāciju svešvalodā var sniegt arī materiālos (piemēram, brošūrās, bukletos), kuri atspoguļo iestāžu darbību un kurus izsniedz fiziskām vai juridiskām personām pēc viņu pieprasījuma. Ņemot vērā Valsts pārvaldes likumā un Satversmē ietvertos principus, var secināt, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes, sniedzot publisku informāciju par personu tiesībām, līdztekus latviešu valodai var lietot arī svešvalodu.

TM uzskata, ja iestādē izvietotu norādes arī svešvalodās, ka pēc pieprasījuma informācija var tikt sniegta svešvalodās par visiem ar šo iestāžu darbību saistītajiem jautājumiem, tad nevarētu uzskatīt, ka personām tiek liegtas tiesības iegūt sākotnējo informāciju tām saprotamā valodā. Līdz ar to problēma ir nevis Latvijas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet iestāžu darbā, šos noteikumus piemērojot.

Arī no valodas politikas viedokļa Latvijā pašlaik nav pieļaujama nekādu grozījumu veikšana valsts valodas lietošanu reglamentējošos normatīvajos aktos, kas deformētu valsts valodas informatīvo vidi, atvieglojot publiskās informācijas sniegšanu svešvalodā sabiedrībai pieejamās vietās.

Uzklausot TM viedokli, valdība nolēma atcelt iepriekš pieņemto lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus noteikumos par valodas lietošanu informācijā.

 

TM: Par Administratīvās apgabaltiesas ēkas celtniecības gaitu un nepieciešamajiem izdevumiem

Ministru kabinets 22.maijā izskatīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Administratīvās apgabaltiesas ēkas celtniecības gaitu un nepieciešamajiem izdevumiem.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, 2006.gada jūlijā starp VAS “Tiesu namu aģentūra” (TNA) un SIA “RB Invest” tika noslēgts pirkuma līgums, saskaņā ar kuru Administratīvās apgabaltiesas ēkas Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, pirkuma cena ir 3 164 466 lati. Ēkas kopējā platība paredzēta 2264 m², un tajā būtu deviņas tiesas zāles, 20 tiesnešu kabineti, 20 kabineti tiesnešu palīgiem, kabineti sekretārēm, arhīva telpas, telpas tiesu datortīkla apkalpošanai, kā arī atbilstošas saimniecības telpas. Pašlaik objektā norisinās celtniecības darbi, kurus veic SIA “RB Invest”. Tie notiek paredzētājā termiņā. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā TM to nomās Administratīvās apgabaltiesas vajadzībām.

SIA “RB Invest” informējis TNA par neplānotu sadārdzinājumu ēkas būvniecībā par 25,49 % jeb 377 331 latu. Minētais izmaksu sadārdzinājums radies neatkarīgu apstākļu dēļ, ko veido elektroenerģijas tarifu pieaugums, būvniecības izejvielu un materiālu cenu, kā arī cilvēkresursu izmaksu kāpums.

Sākotnēji bija paredzēts, ka ikmēneša nomas maksa par ēku būs 26 924 lati mēnesī. Atbilstoši TNA veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā celtniecības sadārdzinājumu, jaunā telpu nomas maksa būs 30 728 lati mēnesī. Līdz ar to kopējais nomas maksas pieaugums ir 14%, un starpība starp sākotnēji plānoto un pašlaik nepieciešamo nomas maksu ir 45 648 lati gadā.

Lai nodrošinātu Administratīvās apgabaltiesas nodošanu ekspluatācijā paredzētājā termiņā, kā arī veiktu būvniecību atbilstoši noteiktajam apjomam, būtu jāpieņem lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu TM ikmēneša nomas maksas segšanai 45 648 lati gadā.

Pieņemot informatīvo ziņojumu, valdība atbalstīja nepieciešamos līdzekļus nomas maksas segšanai – kopumā 368 735 latus – iekļaut likumā par valsts budžetu 2008.gadam.

 
 

TM: Par Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi

Ministru kabinets 22.maijā izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi. Ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija starp citām ES dalībvalstīm šobrīd atrodas 2.vietā direktīvu pārņemšanā.

Salīdzinot ar situāciju 2006.gada novembrī, kad TM iepazīstināja ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits palielinājies par sešām direktīvām, un šobrīd Latvija nav pārņēmusi 28 ES direktīvas. Vēl 59 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvāko četru gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu, lai tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, par desmit direktīvu neieviešanu vai ieviešanu nacionālajā tiesību sistēmā nepienācīgā kārtā Eiropas Komisija pret Latviju uzsākusi pārkāpumu procedūras. Tas ir par trim vairāk, salīdzinot ar situāciju 2006.gada novembrī. Pavisam kopā pret Latviju uzsākta 51 pārkāpuma procedūra. Lielākajā daļā gadījumu Latvija Eiropas Komisijai jau sniegusi savas atbildes – valdībā apstiprinātas nostājas.

Latvijai ir izdevies nodrošināt stabilu direktīvu pārņemšanas procesa norises gaitu, kas liecina, ka atbildīgās ministrijas laikus plāno darbu pie jaunpieņemto direktīvu ieviešanas. Taču jāatzīst, ka aptuveni viena trešā daļa no visām nepārņemtajām direktīvām ir tādas, kuru pārņemšanas termiņš iestājies jau 2006.gadā, un tās vēl aizvien Latvijā pilnībā nav ieviestas. Tā kā nepieciešamie valsts izpildes pasākumu projekti šo direktīvu pārņemšanai jau ir izstrādāti, jānodrošina pēc iespējas drīzāka to pieņemšana.

Lai turpmāk izvairītos no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju un sekmētu laicīgu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, TM sagatavojusi protokollēmuma projektu, ar kuru atbildīgajām institūcijām tiks uzdots noteiktajā termiņā veikt nepieciešamos pasākumus jaunpieņemto direktīvu pārņemšanai nacionālajā tiesību sistēmā.

2006.gada decembrī “ES Oficiālajā Vēstnesī” tika publicētas vairākas jaunas direktīvas, ar kurām veic ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES saistītus pielāgojumus citās jau spēkā esošās direktīvās, ministrijas tiek aicinātas izvērtēt, vai tās neskar arī Latvijas tiesību sistēmu.

 

TM: Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku

Ministru kabinets 22.maijā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku iecēla Visvaldi Puķīti.

Kā jau ziņots iepriekš, šā gada 19.aprīlī Tieslietu ministrijā tika izveidota konkursa komisija, kas izvērtēja kandidātu atbilstību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatam. Šā gada 8.maijā – pēc otrās kārtas rezultātu apkopošanas – vērtēšanas komisija nolēma, ka no abiem izvērtētajiem kandidātiem iespējams tālāk virzīt Visvaldi Puķīti. Tieslietu ministrs, izvērtējot vērtēšanas komisijas viedokli, pieņēma lēmumu virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā V.Puķītes kandidatūru.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, līdzšinējais Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks pulkvedis Sergejs Zlatoustovs pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā ar 2007.gada 2.maiju.

Jurista kvalifikāciju V.Puķīte ieguvis Minskas augstākajā milicijas skolā. Līdz šim pildījis amatus dažādās Iekšlietu ministrijas struktūrās. Laikā no 2003. līdz 2005.gadam V.Puķīte bijis Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks un Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks.

Izvirzot V.Puķīti apstiprināšanai amatā, tieslietu ministrs G.Bērziņš uzsvēra, ka augstu vērtē V.Puķītes iegūto pieredzi, strādājot tiesībsargājošajās institūcijās. Ministrs norādīja, ka sagaida no V.Puķītes šīs pieredzes veiksmīgu izmantošanu, “lai panāktu pozitīvu lūzumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes attīstībā”.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas parka “Numernes valnis” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

22.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Numernes valnis” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts paredz teritorijā noteikt divas funkcionālās zonas – regulējamā režīma zonu un dabas parka zonu. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamām sugām, kā arī osveida vaļņa avotainajai dienvidu nogāzei, pārejas un augstajiem purviem, pārmitriem mežiem un kaļķainiem zāļu purviem ar dižo aslapi. Savukārt dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu skujkoku mežu uz osiem aizsardzību un sekmētu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nepieciešamu apsaimniekošanu un dabas aizsardzības prasībām atbilstošu tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstību.

Dabas parks “Numernes valnis” atrodas Ludzas rajona Salnavas pagastā un Balvu rajona Baltinavas pagastā. Tas ir izveidots 2004.gadā, lai saglabātu Latvijā un Eiropā retus un aizsargājamus meža un purva biotopus, kā arī vizuāli augstvērtīgu ainavu un nodrošinātu sabiedrību ar augstvērtīgiem rekreācijas resursiem. Dabas parka platība ir 978 ha. Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas parks noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”.

 

VidM: Par Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes Latvijai nodarīto kaitējumu un radītajiem zaudējumiem

22.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā Latvijai nodarīto kaitējumu un radītajiem zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas pieprasīšanu”.

23.martā Krievijas uzņēmuma “Zapad-Transnefteprodukt” naftas produktu maģistrālā cauruļvada “Družba” avārijas rezultātā Latvijai nodarītā kaitējuma seku likvidēšanas un sanācijas darbu veikšana, pēc vides aizsardzības institūciju aprēķiniem, Latvijai radīja aptuveni 110 tūkstošu latu zaudējumus.

Savukārt izdevumi, kas saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas resursu iesaistīšanu, veido aptuveni 200 tūkstošus latu.

Vides ministrija pēc precizētu aprēķinu veikšanas, bet ne vēlāk kā līdz 20.jūnijam sāks sarunas ar uzņēmumu “Zapad-Transnefteprodukt” par zaudējumu atlīdzināšanu. Vides ministrijas speciālisti norāda: ja tomēr neizdosies kompensāciju iegūt no uzņēmuma, tiks sagatavota prasība par zaudējumu atlīdzināšanu no Baltkrievijas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par valsts nodevu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļaujām

Valdība 22.maijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus “Noteikumi par valsts nodevu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļaujas sagatavošanu, izsniegšanu un darbības termiņa pagarināšanu”, kas nosaka nodevas apmēru par atsevišķām procedūrām, lai transformētu lauksaimniecībā izmatojamo zemi.

Dokumentā noteikts, ka par atļaujas sagatavošanu un izsniegšanu vienkāršotai transformācijai bez meliorācijas sistēmas pārkārtošanas nodevas apjoms ir 15 lati. Savukārt 35 latu liela nodeva noteikta par pamata transformācijas atļaujas izsniegšanu vienkāršas būves būvniecībai, dīķu ierīkošanai, apmežošanai vai atļaujas izsniegšanai transformācijai ar meliorācijas sistēmu pārkārtošanu. Tāpat par atļaujas izsniegšanu komplicētai transformācijai, tas ir, komplicētas būves vai hidroelektrostacijas būvniecībai, noteikta valsts 45 latu nodeva.

Savukārt valsts nodeva par atļaujas darbības termiņa pagarināšanu ir 10 lati. Nodevu jāmaksā pirms attiecīgās atļaujas saņemšanas vai atļaujas darbības termiņa pagarināšanas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par ekskluzīvām tiesībām un informāciju par šādu tiesību piešķiršanu

Ministru kabineta sēdē 22.maijā tika skatīts un atbalstīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais noteikumu projekts “Kārtība, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanu”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanu.

Noteikumi attiecas uz jebkuru iestādi, kā arī personu, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi.

Noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu prasībām.

Noteikumu projekts ir saskaņots ar visām institūcijām, Valsts kancelejas Juridisko departamentu un atbalstīts Ministru kabineta komitejas 16.aprīļa sēdē.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts