• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzruna, pieņemot Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krūmas zvērestu Rīgas pilī 2007.gada 23.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2007., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157648

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidentes atbilde plašsaziņas līdzekļiem pēc tikšanās ar Ministru prezidentu par Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanu

Vēl šajā numurā

24.05.2007., Nr. 83

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzruna, pieņemot Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krūmas zvērestu Rīgas pilī 2007.gada 23.maijā:

 

Augsti godātais Kūtra kungs, Satversmes tiesas priekšēdētāj,

godātie Satversmes tiesas tiesneši, cienītā Krūmas kundze!

Es vēlētos sākt ar īpaši jums veltītu apsveikumu par uzticēto augsto amatu un atbildību un novēlēt jums kā Valsts prezidente un kā cilvēks, lai jums šis atbildīgais amats būtu reizē tikpat smags kā šī ķēde, ko tikko jums uzliku ap pleciem, bet tajā pašā laikā arī tikpat viegls kā labā sajūta par to, ka jūs esat izdarījusi valstij un tautai vērtīgu un nozīmīgu darbu.

Satversmes tiesa decembrī nosvinēja savu 10 gadu jubileju, un tas nozīmē, ka tā ir dzimusi relatīvi vēlu mūsu Republikas vēsturē, jau vairākus gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Šie pirmie desmit gadi, tas ir tāds pirmais brieduma etaps, kas sasniegts, un man šķiet, ka šajā periodā Satversmes tiesa ir iekarojusi savu vietu un arī tautas uzticību kā iestāde, kuras rokās ir ļoti nozīmīga atbildība ne tikai tiesu varas, bet vispār demokrātijas nostiprināšanai Latvijas Republikā.

Drīz pēc manas stāšanās amatā manas pirmās kadences laikā nācās spriest un lemt par likumprojektu, kas paplašinātu Satversmes tiesas darbību tādā veidā, ka ne tikai augstas amatpersonas un deputāti spētu nākt ar iesniegumiem, bet būtībā arī jebkurš Latvijas pilsonis. Tajā brīdī izskanēja bažas, ka tas Satversmes tiesai būtu par lielu slogu un atbildību un vai tā būtu spējīga ar šādu paplašinātu atbildību un slogu tikt galā. Man šķiet, cik man noprotams, tas ir izdevies, un tas ir bijis nozīmīgs solis demokrātijas nostiprināšanā, jo ļauj jebkuram pilsonim vērsties Satversmes tiesā tādos gadījumos, kad viņam šķiet, ka tieši Satversmē garantētās tiesības ir šādā vai citādā veidā pārkāptas. Visā tieslietu sistēmā viens no būtiskākajiem aicinājumiem ir bijis izveidot tādu sistēmu, kas ir brīva no korupcijas, kas ir brīva no sistemātiski ieviestām nelikumīgām darbībām, kas tajā brīdī ar šādu rīcību pārkāpj savas kompetences un rīkojas nelikumīgi.

Es esmu vairākkārt izteikusies, ka mūsu tiesu sistēmai ir nopietnas kaites, kas vēl ir ārstējamas, un es priecājos, ka pēdējo gadu laikā šis ārstēšanās un pašattīrīšanās process jau ir pieņemts kā nepieciešams, ka nav vairs tā, ka mēs mēģinām galvu paslēpt smiltīs un teikt, ka mums nekādu problēmu nav un viss jau ir sakārtots, un ka visas liecības un visi pierādījumi, un ikdienas pieredze mums rāda, ka diemžēl neesam tik tālu nonākuši, bet progress ir, un tas ir ļoti svarīgi.

Mums vēl ir vesela virkne, manuprāt, ļoti būtisku un nozīmīgu ikdienas darbību un procesu, kas tiesu sistēmā būtu uzlabojami, gan arī tehniskas darbības aspekti, kas ir jāuzlabo nākotnē, un, protams, tādām iestādēm kā KNAB ļoti intensīvi ir jāturpina sava darbība, lai Latvijas pilsoņi tiešām, nonākot tiesā, varētu ar pilnu pārliecību cerēt, ka viņi saņems taisnīgu tiesu.

Satversmes tiesa ir vēl kaut kas īpašs un stāv pāri visām citām. Tā nelemj tik daudz par atsevišķām lietām kā tādām, bet tieši par likuma atbilstību Satversmei. Tātad mums ir šis ietvara likums – Satversme – un citi, kurus pieņem likumdevējs un izsludina Valsts prezidents, bet kur, kā jau jebkurā juridiskā jautājumā, var būt dažādas interpretācijas, un tādēļ ir šī augstākā juridiskā instance, kas veido dziļāku un skaidrāku izpratni par to, kāda veida likumi atbilst vai neatbilst Satversmei.

Satversmes tiesai pēdējā laikā ir bijusi pievērsta ļoti liela uzmanība arī masu medijos. Tas pierāda, ka tās sniegumi spēlē būtisku lomu arī politiskos procesos. Šeit tādēļ ir īpaši svarīgi, lai tiesnešu spriedumi vienmēr paliktu objektīvi, taisnīgi, tikai likuma un tiesiskos, juridiskos apsvērumos pamatoti. Satversmes tiesa nav politisks orgāns. Tā nepieņem politiskus lēmumus, tā nevar pieņemt politisko atbildību par tādiem lēmumiem, kuros ir iesaistīti, piemēram, valsts finansiālie izdevumi, un tas, cik valstij kurā brīdī kam un cik būtu jāmaksā, jo tie ir pilnībā izpildvaras politiskie lēmumi. Mums ir bijuši argumenti un domas, vai Satversmes tiesa var sniegt savu izvērtējumu kā konsultants kādam politiski strīdīgam jautājumam, līgumam, jau iepriekš norādot, vai tas atbilst Satversmei. Mēs esam dzirdējuši argumentus, ka tā tas nevar būt, ka tā nav konsultatīva iestāde un ka tā spriež par jau pieņemtiem lēmumiem. Es domāju, ja tā tas ir, tad tas ir arī jāievēro konsekventi līdz galam, un man kā prezidentei, tas ir mans personīgais viedoklis, šķiet, ka par tādiem jautājumiem kā starptautiskiem līgumiem, ko, piemēram, pat Satversme nenodod tautas nobalsošanai, tad ir politiskā atbildība jāatstāj tiem, kas viņu nes un par to konstitucionalitāti Satversmes tiesa juridiski varēs izteikties tajā brīdī, kad šis politiskās atbildības process ir nonācis līdz savam risinājumam, kā starptautiska līguma gadījumā – līdz tā ratifikācijai. Tajā brīdī, kad tas ir izdarīts, tad, kad izpildvara un tautas ievēlētais likumdevējs ir nākuši ar savu lēmumu un savu viedokli, tajā brīdī pēc pieprasījuma, kāds ir arī saņemts, Satversmes tiesa atbilstību Satversmei izvērtē no juridiskā viedokļa, un tad, protams, pārējām instancēm ir vienkārši jāpieņem šāds lēmums un jāmeklē ceļi, kas viņiem pēc tam ir iespējami.

Es saskatu Satversmes tiesai nākamajos gados ļoti lielu un nozīmīgu lomu, un tādēļ pietiekami enerģiski kā prezidente esmu izteikusies, varētu teikt, pat uzstājusies ar aizstāvību Satversmes tiesas nepieciešamībai. Bija tāds brīdis, jūs varbūt atcerēsities, kad bija politiski argumenti, ka varbūt vispār šādu tiesu dibināt bija kļūda, varbūt ka tā rada valstij nevajadzīgus un liekus izdevumus, varbūt ka tās devums valstij nav nemaz tik būtisks un varētu tās funkcijas izpildīt citādā veidā un citās instancēs. Dzirdot šādus argumentus, es kā Valsts prezidente pēc iedziļināšanās citu tautu praksē un, cik nu man bija iespējams, juridiskos argumentos, savas prezidentūras laikā esmu bijusi Satversmes tiesas aizstāve, saskatot šajā tiesā vēl vienu mūsu demokrātiskās attīstības, mūsu tiesiskās valsts stiprināšanas pamatu.

Apsveicu jauno tiesnesi! Novēlu, lai viņai darbs būtu aizraujošs un interesants, jo es domāju – tā ir savā ziņā tāda likteņa dāvana cilvēkam saņemt smagas atbildības nastu, bet tādu, kuru izpildot cilvēks tiešām gūst gandarījumu, ka ir bijis vērts studēt un gatavoties, jo ir izdevība savas zināšanas izmantot visai valstij svarīgos jautājumos. Tāpat Kūtra kungam savā atbildīgā amatā es novēlu visas labākās sekmes un nododu savus sirsnīgākos laba vēlējumus visiem Satversmes tiesas tiesnešiem. Lai jums labi veicas!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!