Par Baltijas jūras reģiona drošību un stabilitāti

22.maijā Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdes nedēļā Strasbūrā notika Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem – Baltijas jūras reģiona stratēģijas autoriem. Baltijas jūras reģiona stratēģiju EP deputātu grupa Ž.M.Barrozu iesniedza 2005.gada beigās. EK prezidents Ž.M.Barrozu uzklausīja EP deputātu aicinājumus pievērst īpašu uzmanību nepieciešamībai aktivizēt stratēģijas ieviešanu.

Latvijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ir minētās stratēģijas drošības sadaļas sagatavotājs. Tikšanās laikā Ģ.V.Kristovskis atzinīgi novērtēja Ž.M.Barrozu parādīto ES solidaritāti attiecībā pret Baltijas jūras reģiona valstīm un apņēmību vienoti aizstāvēt kopējās intereses nesen notikušā ES–Krievijas samita laikā Samārā. Vienlaikus Latvijas deputāts skaidroja, ka konfrontācijas pamatā ir ideoloģiska rakstura cēloņi. Sarunā ar ES Komisijas priekšsēdētāju viņš akcentēja padomju režīma ideoloģiskā mantojuma problēmu. Vēsturiskā patiesība, taisnīgums, izvērtējot nesenās pagātnes notikumus un noziegumus, ir vienīgais priekšnoteikums izlīgumam visu reģiona valstu un Krievijas starpā. Kamēr netiek panākta šāda izpratne, Krievijas nostāja noved pie konfrontācijas ar ES valstīm un kavē Baltijas jūras reģiona attīstību. Nav iespējams runāt par reģiona stabilitāti un pilnvērtīgu drošību. Tāpēc ES un reģionam ar Krieviju jāspēj runāt “vienotā balsī”. Nav pieļaujama Krievijas iejaukšanās PSRS totalitārā režīma simbolu novākšanas gadījumos, uzsvēra Latvijas deputāts.

Bez tam Ģ.V.Kristovskis iepazīstināja Ž.M.Barrozu ar viņa vadītās EP deputātu iniciatīvas grupas ieceri panākt Eiropas vēstures institūta izveidi, kas atklātu noklusētās vēstures lappuses par Austrumeiropas okupācijas periodu un novērstu tos uzslāņojumus, kas radušies Otrā pasaules kara uzvarētājas valsts PSRS interpretāciju rezultātā. EP iniciatīvas grupa ir iecerējusi Eiropas Parlamentā izveidot Patiesības, tiesiskuma un samierināšanas komiteju, kas virzītu šā mērķa sasniegšanu un pamatotu nepieciešamību un iespējas izvērtēt totalitārā padomju režīma lomu Eiropas nesenās vēstures notikumos.

EK priekšsēdētājs atzina, ka Baltijas jūra tiešām ir kļuvusi par ES iekšējo reģionu. Lai nodrošinātu reģiona sabalansētu attīstību, stratēģijas ieviešana ir ļoti nepieciešama, jo vairāk tāpēc, ka joprojām pastāv virkne domstarpību ar Krieviju. Viņš atzina, ka ES kopējo vērtību, solidaritātes nostiprināšana ir īpaši nepieciešama. Krievijai ir jāsaprot, ka Polija vai Baltijas valstis nav ne Krievijas, ne arī ES satelītvalstis, bet gan svarīgas ES dalībvalstis. Tāpēc, lai arī Eiropas Komisija nevar tieši skatīt vēsturiskās patiesības aspektus, tomēr šajos aspektos politiskajā dialogā ar Krieviju Eiropas Komisijas nostāja ir pārliecinoša un nešaubīgi ir kā jauno, tā veco ES dalībvalstu pusē. Ž.M.Barrozu atzina nepieciešamību nodrošināt Komisijas līdzdalību EP deputātu izstrādātās Baltijas jūras stratēģijas ieviešanā. Stratēģija sastāv no četrām sadaļām – vide, ekonomika, kultūra un izglītība, drošība.

Eiropas Parlamenta preses dienests