Par Eiropas Parlamenta politisko atbalstu Igaunijai

Eiropas Parlamentā ir panākta vienošanās par kopējo rezolūciju, kas pauž politisko atbalstu Igaunijas valdībai tās centienos nodrošināt kārtību, stabilitāti un likuma varu visiem Igaunijas pilsoņiem. Rezolūcijā deputāti nosoda Krievijas iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās. Deputāti norāda, ka Krievijas draudi, uzbrukumi Igaunijas vēstniecībai Maskavā un datorpirātu koordinētā kampaņa pret Igaunijas informācijas sistēmām ir pārbaudījums, vai Eiropas Savienība ir pilnībā solidāra ar vienu no savām mazākajām dalībvalstīm.

Komentējot Eiropas Parlamenta politisko atbalstu Igaunijai, Rihards Pīks skaidro: “Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi demonstrēt vienotību un sūtīt Krievijai nepārprotamus signālus, ka uzbrukums vienai ES valstij nozīmē uzbrukumu visai Eiropas valstu saimei. Krievija testē Eiropas Savienības politisko solidaritāti.”

Eiropas Komisijas ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere parlamenta debatēs uzsvēra, ka attiecības starp Krieviju un Eiropas Savienību ir jāveido kā dialogs, nevis kā “megafona diplomātija”. Komisāre atzina, ka Igaunijas valdība rīkojusies atbilstoši tās starptautiskajām saistībām. Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka uzbrukumi Igaunijas datoru sistēmām ir jāizmeklē un atbildīgie jāsauc pie atbildības.

Rezolūcijā konstatēts, ka tikai pāris dienas pēc Tallinas un Maskavas notikumiem Krievija ieviesusi plašus ierobežojumus Krievijas eksportam uz Igauniju, apturot līgumus ar Igaunijas uzņēmumiem, apdraudot enerģijas piegādes Igaunijai un ierobežojot vilcienu un smago kravas automašīnu satiksmi no Krievijas uz Igauniju.

Rihards Pīks: “Pirms un pēc Tallinas un Maskavas notikumiem agresīvā masu mediju kampaņā tiek izvērsts naids gan pret Igauniju, gan pret Eiropas vērtībām. Šāda naida eskalācija ir bīstama ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī pašai Krievijai. Kas vēju sēj, tas vētru pļauj.”

Eiropas Parlaments aicina Krievijas valdību respektēt Vīnes konvencijas normas par diplomātu neaizskaramību un aizsardzību. Vienlaikus parlamentārieši nosoda Krievijas ekonomisko spiedienu uz Igauniju kā ārpolitikas instrumentu un mudina Krieviju atjaunot normālas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm. Eiropas Parlamenta rezolūcijā Krievijai tiek atgādināts, ka tās atklāti naidīgā retorika pret Igauniju asi kontrastē ar starptautisko attiecību normālo praksi un negatīvi ietekmē ES un Krievijas attiecības kopumā.

Rihards Pīks, komentēdams Krievijas attiecības ar Eiropas Savienību, pauž: “Krievijas nemitīgie uzbrukumi Latvijai un Igaunijai liecina, ka Kremlis cenšas mūsu valstīs uzturēt nošķirtu padomju laika iebraucēju kopienu un saglabāt šai kopienai privileģētu statusu – runāt tikai krieviski, tādējādi traucējot šiem cilvēkiem integrēties mūsu valstu sabiedrībā un kultūrā. Šīs darbības de facto apstiprina Baltijas valstu kolonizācijas nodomu.”

Eiropas Parlamenta plenārsēdes laikā savu viedokli jautājumā par EP rezolūciju atbalstam Igaunijas notikumu sakarā pauda Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Deputāts uzsvēra, ka Samārā ES–Krievijas samitā tika parādīts, ka Igaunija un citas jaunās ES dalībvalstis nav mazāksvarīgas kā vecās un ietekmīgās ES dalībvalstis. 

“Šoreiz runa ir par drošību un stabilitāti PSRS agrāk okupētajās Eiropas teritorijās, un tāpēc ir īpaši svarīgi, ka Eiropa ne tikai parāda solidaritāti, bet arī atzīst Igaunijā notikušo grautiņu patiesos cēloņus. Eiropai noteikti ir jāsaprot, ka Igaunijā notika Rietumu demokrātijas un vecā padomju totalitārisma ideoloģiju sadursme. To apzinoties, Eiropai ir nešaubīgi jānoraida totalitārās PSRS laika vēsturiskās interpretācijas un jāsekmē PSRS simbolu novākšana, kas aizskar paverdzināto valstu iedzīvotājus, jāpiedalās vēsturiskās patiesības atjaunošanā okupētajās Baltijas valstīs un citur. Tas varētu būt priekšnoteikums dažādu ideoloģiju pārstāvju samierināšanai vai integrācijai nākotnē bijušās PSRS okupētajās teritorijās. Tā ir Eiropas kopēja problēma.”

Runas noslēgumā Ģirts Valdis Kristovskis īpaši uzsvēra, ka Eiropas Parlamentam turpmāk ir jābūt šo cildeno mērķu sasniegšanas aktīvam iniciatoram.

Eiropas Parlamenta rezolūcijām nav tieša juridiska spēka, bet tās pauž parlamenta deputātu politisko gribu. Rezolūcija balsojumā tiks apstiprināta 24.maijā.

Eiropas Parlamenta preses dienests