Par Eiropas Parlamenta attieksmi Igaunijas un Krievijas konfliktā

Eiropas Parlaments 24.maijā Strasbūrā ar 460 balsīm par, 31 pret un 38 atturoties pieņēma rezolūciju, paužot atbalstu un solidaritāti Igaunijas valdībai saistībā ar notikumiem Tallinā aprīļa beigās. EP deputāti nosoda Krievijas naidīgo retoriku, mēģinājumus izmantot ekonomisko spiedienu kā ārpolitikas līdzekli, iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās, kā arī mudina iesaistītās puses padziļināt dialogu, kas veicinātu sapratni starp dažādajām Igaunijas kopienām.

Debates par rezolūciju notika otrdien, 22.maija plenārsēdē, diskusijā piedaloties Eiropas komisārei ārlietu un kaimiņattiecību politikas jautājumos Benitai Ferrero-Valdnerei. Komisāre izteica Eiropas Komisijas viedokli: “Šis nav cilvēktiesību jautājums. Bronzas pieminekļa pārvietošanu Tallinā, kā arī kareivju pārbedīšanu Igaunija veica, pilnībā ievērojot savas starptautiskās saistības. [..] Mēs Krievijai skaidri pateicām, ka šie jautājumi jārisina ar dialoga, nevis ar skaļruņa diplomātijas palīdzību.”

Georgs Andrejevs norādīja uz ievērojamajām pūlēm, ko Igaunija un Latvija pielikušas, lai integrētu nepilsoņus. Deputāts uzsvēra: jāņem vēra, ka integrācija ir divvirzienu process. Īpaši satraucošs ir fakts, ka jaunā paaudze, uz kuru tika liktas vislielākās cerības, bija vardarbīgo notikumu centrā.

“Krievija nav atmetusi savus tīkojumus attiecībā pret Baltijas valstīm, mēģinot lietot principu “skaldi un valdi”,” teica Inese Vaidere. “Krievija saprot vienīgi stingru un noteiktu pozīciju, piekāpšanās tiek saprasta kā vājuma pazīme.”

Tatjana Ždanoka atzīmēja, ka “diemžēl krievvalodīgie Igaunijā un Latvijā kļuva par aukstā kara cietumniekiem, jo [..] viņiem tika liegtas pilsoniskās tiesības valstīs, kurās viņi ir mazākumā. Tagad diemžēl mēs esam ķīlnieki jaunajā aukstajā karā”.

Roberts Zīle aicināja saprast, ka paralēli testiem, cik stipra ir ES vienotība, tiek izmēģināti jauni virtuālie ieroči, kuri var nodarīt milzīgu kaitējumu. “Jautājums ir, vai ES nogaidīs un sastapsies ar jaunām problēmām [..], vai arī būs spējīga pati izvirzīt prasības Krievijai, kādas jāizpilda jebkurai valstij, ja tā vēlas kļūt par demokrātisku un paredzamu partnerattiecību subjektu.”

Ģirts Valdis Kristovskis atzīmēja, ka Eiropai ir jāsekmē PSRS simbolu novākšana, ir jāpiedalās vēsturiskās patiesības atjaunošanā okupētajās Baltijas valstīs un citur Austrumeiropā. “Tas varētu būt priekšnoteikums dažādu ideoloģiju pārstāvju samierināšanai un integrācijai nākotnē bijušajās PSRS okupētajās teritorijās.”

Eiropas Parlamenta preses dienests

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Igauniju

Eiropas Parlaments (EP),

ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) prezidentūras 2007.gada 2.maija paziņojumu par situāciju pie Igaunijas vēstniecības Maskavā,

ņemot vērā EP priekšsēdētāja Hansa Gerta Peteringa paziņojumu par situāciju Igaunijā un debates plenārsēdē 2007.gada 9.maijā,

ņemot vērā daudzos paziņojumus, kuros ES dalībvalstu valdības pauž atbalstu Igaunijai,

ņemot vērā Reglamenta 103.panta 4.punktu,

A. tā kā demonstranti, kas no 2007.gada 26. līdz 28.aprīlim Igaunijas galvaspilsētā un atsevišķās vietās ziemeļaustrumu Igaunijā protestēja pret Igaunijas valdības lēmumu pārvietot padomju pieminekli Tallinas atbrīvotājiem no Igaunijas galvaspilsētas centra uz militāro kapsētu dažus kilometrus tālāk, ir atbildīgi par divās naktīs notikušo vardarbību, kas sākās ar demonstrantu uzbrukumu policijai un izraisīja plašu vandālismu Tallinas centrā;

B. tā kā tika novērots, ka policija izmantoja spēku tikai ārkārtējos gadījumos, un Igaunijas tieslietu kanclers nekonstatēja pārkāpumus policijas darbā;

C. tā kā Igaunijas valdība iepriekš bija izskaidrojusi tās lēmuma iemeslus Krievijas Federācijas valdībai, piedāvājot ar to sadarboties pieminekļa pārvietošanā un aicinot Krievijas pārstāvjus piedalīties ekshumācijā, ko Krievijas atbildīgās iestādes atteicās darīt;

D. tā kā ekshumācija notika, stingri ievērojot cienīgas rīcības starptautiskos standartus un normas, un tā kā pieminekli kapsētā no jauna atklāja oficiālā ceremonijā, piedaloties antifašistiskās koalīcijas pārstāvjiem;

E. tā kā vardarbīgās demonstrācijas un uzbrukumi likumībai un kārtībai tika aktīvi organizētas, sadarbojoties spēkiem ārpus Igaunijas;

F. tā kā Krievijā ir izstrādātas vairākas augsta līmeņa deklarācijas, tostarp oficiāls Valsts domes delegācijas paziņojums par tās vizīti Tallinā, aicinot atkāpties Igaunijas valdību;

G. tā kā Igaunijas ministru prezidents paziņoja, ka šie notikumi veido “labi koordinētu un rupju iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās”;

H. tā kā tūlīt pēc nemieriem Tallinā Igaunijas vēstniecības normālu darbību Maskavā septiņas dienas bloķēja naidīgi noskaņoti demonstranti, kas pārstāvēja Krievijas valdību atbalstošo jauniešu organizāciju “Nashi”, un kā rezultātā pret Igaunijas un Zviedrijas vēstniekiem tika vērsti fiziski uzbrukumi, draudēts sagraut vēstniecības ēku, norauts vēstniecības teritorijā esošais Igaunijas karogs un Igaunija nosaukta par fašistu valsti;

I. tā kā sistemātiski kiberuzbrukumi tika organizēti galvenokārt ārpus Igaunijas, lai mēģinātu bloķēt oficiālās saziņas līnijas un Igaunijas administrācijas tīmekļa vietnes, tā kā šie uzbrukumi tika veikti no Krievijas administrācijas IP adresēm un tā kā internetā turpinājās intensīvi propagandas uzbrukumi un īsziņās tika sūtīti aicinājumi uz bruņotu pretošanos un turpmāku vardarbību;

J. tā kā tikai dažas dienas pēc Tallinas notikumiem tika ieviesti plaša mēroga ierobežojumi Igaunijas eksportam uz Krieviju, uzņēmējsabiedrībām Krievijā apturot līgumus ar Igaunijas firmām, tika apdraudēta Igaunijas energoapgāde un no jūnija beigām tiek pārtraukta vilcienu satiksme starp Igauniju un Sanktpēterburgu;

K. tā kā diemžēl Krievijas varasiestādes, tostarp Krievijas Valsts domes delegācija, noraidīja dialoga uzsākšanu ar Igaunijas iestādēm un pat atteicās piedalīties kopīgā preses konferencē Ārlietu ministrijā;

L. tā kā Igaunijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Kornelius paziņoja, ka nav pamata starpkopienu konfliktam un ka neredz iemeslu, kāpēc šie nemieri jāuzskata par konfliktu starp igauņu valodā un krievu valodā runājošām kopienām;

M. tā kā situāciju vēl vairāk sarežģīja Krievijas plašsaziņas līdzekļu izplatītā dezinformācija, kas izraisīja turpmākus protestus;

N. tā kā tikai ļoti neliela etnisko krievu iedzīvotāju daļa piedalījās demonstrācijās un izlaupīšanā un ievērojams skaits policistu bija krievu izcelsmes teicami pildīja savus pienākumus, un tā kā lielais vairākums aptaujāto atbalstīja Igaunijas valdības rīcību;

O. tā kā Igaunija ir neatkarīga ES un NATO dalībvalsts un tai ir suverēnas tiesības novērtēt savu neseno traģisko pagātni, sākot ar neatkarības zaudēšanu 1939.gada Hitlera un Staļina pakta rezultātā un beidzot ar 1991.gadu;

P. tā kā Rietumu demokrātijas padomju okupāciju Baltijas valstīs un to aneksiju nekad nav atzinušas par likumīgu;

Q. tā kā Eiropas Parlaments 2005.gada 12.maija rezolūcijā secināja, ka “dažām tautām Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu tirāniju, ko radīja staļiniskā Padomju Savienība” un apsveica Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras ieguvušas brīvību “pēc daudziem gadu desmitiem, kas pavadīti padomju kundzībā vai okupācijā…”;

R. tā kā tikai Krievijas Federācija, kura ir Padomju Savienības juridiskā mantiniece, joprojām noliedz faktu par Baltijas valstu okupāciju un to prettiesisko iekļaušanu Padomju Savienības sastāvā,

1. pauž atbalstu un solidaritāti demokrātiski ievēlētajai Igaunijas valdībai un tās centieniem nodrošināt mieru un stabilitāti, kā arī tiesiskumu visiem Igaunijas iedzīvotājiem;

2. uzskata, ka uzbrukumi vienai no vismazākajām ES dalībvalstīm ir pārbaudījums Eiropas Savienības solidaritātei;

3. uzskata par nepieļaujamiem Krievijas iestāžu dažādos mēģinājumus iejaukties Igaunijas iekšējās lietās;

4. pauž satraukumu par to, ka Krievijas iestādes atbilstīgi neapsargāja Igaunijas vēstniecību Maskavā, un par “Nashi” demonstrantu fiziskiem uzbrukumiem Igaunijas vēstniekam; aicina Krievijas valdību bez jebkādiem izņēmumiem respektēt Vīnes konvenciju par diplomātu aizsardzību;

5. nosoda Krievijas centienus izdarīt uz Igauniju ekonomisku spiedienu kā ārpolitikas līdzekli un aicina Krievijas valdību atjaunot normālas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm;

6. atgādina Krievijas iestādēm, ka nekontrolēta un atklāti naidīga retorika, ko tās izmanto pret Igauniju, ir klajā pretrunā ar korektas starptautiskas rīcības principiem un ietekmēs ES un Krievijas attiecības kopumā;

7. aicina Eiropas Komisiju un visas dalībvalstis palīdzēt, lai analizētu kiberuzbrukumus Igaunijas tīmekļa vietnēm, un izstrādāt pētījumu par to, kā šāda veida uzbrukumus un draudus varētu novērst ES līmenī, aicina Krieviju sniegt pilnīgu atbalstu šo pētījumu izstrādē;

8. aicina Krievijas valdību uzsākt atklātu dialogu bez aizspriedumiem ar Austrumeiropas un Centrāleiropas demokrātiskajām valstīm par 20.gs. vēsturi, kā arī par noziegumiem pret cilvēci, tostarp totalitārā komunistiskā režīma pastrādātajiem noziegumiem;

9. atzinīgi novērtē Igaunijas prezidenta Tamasa Hendrika Ilvesa aicinājumu, kurā uzsvērts, ka personas, kas Igaunijā ieradās Padomju Savienības laikos un tagad dzīvo Igaunijas Republikā, viņu bērni un mazbērni – visi ir Igaunijas tautieši, un ka visiem dažādas izcelsmes Igaunijā dzīvojošajiem cilvēkiem ir pašiem sava ļoti sāpīga vēsturiskā pieredze, pēdējā gadsimta laikā pārdzīvojot trīs secīgas okupāciju varas, un ka ir jāspēj saskatīt un izprast citu traģēdijas, un atgādina visām iesaistītajām pusēm, ka tādēļ ir jāpadziļina dialogs Igaunijā, lai samazinātu plaisu starp dažādām kopienām un turpinātu radīt jaunas iespējas iedzīvotāju, jo īpaši krievu valodā runājošo personu, integrēšanai;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Igaunijas valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.

Rezolūciju iesnieguši:

Tunne Kelams, Čārlzs Tanoks, Hosē Ignasio Salafranka Sančess-Neira, Kristofers Bīzlijs, Anna Ibrisagiča un Bogdans Klihs

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā;

Andress Tarands un Hanness Svoboda

Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā vārdā;

Tomass Savi, Sīri Ovīra, Margarita Starkevičūte un Georgs Andrejevs

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā,

Kristiana Muskardīni, Inese Vaidere, Ģirts Valdis Kristovskis, Guntars Krasts, Roberts Zīle, Konrads Šimaņskis, Hanna Foltina-Kubicka, Rišards Čarņeckis, Gintars Didžoks, Adams Bjelans, Mihals Tomašs Kamiņskis, Mečislavs Edmunds Janovskis, Voicehs Roškovskis un Marcins Libickis

Nāciju Eiropas grupas vārdā