Nosūtot likumu otrreizējai caurlūkošanai

24.maijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim. Vēstulē prezidente raksta:

“A.god. Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Šā gada 17.maijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Krimināllikumā”. Minētos grozījumus bija ierosinājis Ministru kabinets, un to mērķis, pamatojoties uz tiesību akta anotācijā norādīto, bija pārņemt Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvu (Direktīva 2000/43/EC), kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.

Satversmes 91.pants nosaka vispārēju diskriminācijas aizliegumu, taču ir būtiski to konkretizēt nacionālajos normatīvajos aktos, ieviešot efektīvas sankcijas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem. Šo ceļu ir gājusi Latvijas valdība, ierosinot jaunu Krimināllikuma 150.panta redakciju ar visaptverošu diskriminācijas aizliegumu un attiecīgām sankcijām par tā pārkāpšanu. Šis pants veidoja vienotu sistēmu ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajām sankcijām.

Tomēr, izskatot minēto valdības virzīto likumprojektu Saeimā 3.lasījumā, deputāti izvēlējās atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu atgriezties pie sākotnējās Krimināllikuma 150.panta redakcijas, kas līdz šim kā pamatu kriminālatbildībai bija izcēlusi tikai vienu no diskriminācijas veidiem – personu līdztiesības pārkāpšanu atkarībā no šo personu attieksmes pret reliģiju.

Ar dziļu cieņu izturoties pret cilvēku ticības brīvību, vēlos vērst Saeimas uzmanību uz to, ka Krimināllikuma 150.panta jaunajā redakcijā ārpus likuma regulējuma paliek visi citi diskriminācijas aizliegumi kā, piemēram, diskriminācija dzimuma, valodas, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ.

Situāciju neatrisina arī Krimināllikuma 78.panta jaunā redakcija, kura arī tika mainīta 3.lasījumā. Šī redakcija pēdējā lasījumā tika papildināta ar vārdu kopu: “pārkāpjot vienādas attieksmes principu”. Rezultātā Krimināllikuma 78.pantā kopā ir salikti divi pilnīgi atšķirīgi noziedzīgi nodarījumi, proti, nacionālā vai rasu naida kurināšana, kas ietverta Krimināllikuma 9.nodaļā, kurā paredzēta kriminālatbildība par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu un vienādas attieksmes jeb līdztiesības pārkāpšana, kas līdz šim bija ietverta Krimināllikuma 14.nodaļā par noziegumiem pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām. Tas savukārt nopietni apgrūtinās konkrēto tiesību normu piemērošanu, jo Krimināllikuma 78.pantā noteikta kriminālatbildība par nacionālā, rasu vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, nevis par tiešu vai netiešu diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ, kā to prasa Direktīvas 2000/43/EC ieviešana. Turklāt, izvērtējot galarezultātā tapušo redakciju, jāsecina, ka turpmāk sodīt par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā, rasu vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu varēs vienīgi tad, ja līdztekus ir pārkāpts vienādas attieksmes princips. Jāšaubās, vai tiešām tāds ir bijis likumdevēja mērķis? Manuprāt, nacionālā, rasu vai etniskā naida izraisīšana ir sodāma neatkarīgi no tā, vai vienādas attieksmes princips šajā gadījumā ir ievērots vai ne.

Rezultātā ir izveidojusies nelīdzsvarota situācija, kurā viena veida diskriminācija (personu attieksme pret reliģiju) saskaņā ar Krimināllikumu ir sodāma, bet par pārējiem ir noteikta tikai administratīvā atbildība.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2007.gada 17.maijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Krimināllikumā” otrreizējai caurlūkošanai.”

Valsts prezidenta preses dienests