Šodien pirmoreiz Latvijas vēsturē Rīgā oficiālā vizītē ierodas Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito un Viņas Majestāte Japānas imperatore Mičiko

Foto: Japānas Ārlietu ministrijas izdevums “Their Majesties the Emperor and Empress of Japan”

125.Japānas imperators

Japānas imperators Akihito tronī celts 1990.gada 12.novembrī Imperatora pilī kā 125.Japānas imperators. Kronēšanas ceremonijā piedalījās 158 valstu pārstāvji, ieskaitot daudzus monarhus un valstu vadītājus.

Imperators Akihito dzimis 1933.gada 23.decembrī Tokijā. Viņam ir četras vecākas māsas, viens jaunāks brālis un viena jaunāka māsa.

1952.gadā nākamais imperators iestājās Gakusuinas universitātes Politoloģijas un ekonomikas fakultātē. Šajā gadā viņš, sasniedzot obligāto vecumu, ieguva kroņprinča statusu un sāka pildīt oficiālos troņmantnieka pienākumus.

Viņam ir dziļas zinātniskās intereses, pētījumi un daudzas zinātniskās publikācijas ihtioloģijā (par jūras grunduļiem), kā arī nopietnas muzikālās spējas (spēlējot čellu).

1959.gada 10.aprīlī kroņprincis Akihito apprecējās ar Mičiko Sodas jaunkundzi, cienījama japāņu uzņēmēja meitu. Skolotājs, kurš ilgus gadus bija uzraudzījis nākamā kroņprinča izglītošanu, kāzu dienā teica: “Viņu izvēlējās kroņprincis, bet tā bija arī mūsu izvēle.”

Japānas konstitūcijā teikts, ka imperators ir valsts un tautas vienotības simbols un ka šādu imperatora statusu nosaka tautas griba. Imperators ieceļ premjerministru un augstākās tiesas galveno tiesnesi, apstiprina ministru un citu valsts augstāko ierēdņu iecelšanu, izsludina likumus un līgumus, piešķir goda nosaukumus, pieņem vēstnieku akreditācijas rakstus un pilda vēl citus konstitūcijā paredzētos valsts pienākumus. 23.decembris, imperatora dzimšanas diena, ir Japānas valsts svētki.

“LV” informācija

Imperators Akihito tradicionālajā tērpā (sokutai) tronī celšanas ceremonijas laikā 1990.gada novembrī	Imperatore Mičiko tradicionālajā tērpā (junihitoe) tronī celšanas ceremonijas laikā 1990.gada novembrī

Par Latvijas un Japānas attiecībām

Latvijas un Japānas attiecības aizsākās jau 1919.gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju: de facto 1919.gada 10.janvārī, de iure 1921.gada 26.janvārī.

Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas gados pirms Otrā pasaules kara Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai bija pārstāvniecība Latvijā. Savukārt Latvijas Republika atvēra konsulātu Tokijā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gada 5.septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10.oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju.

Lielu ieguldījumu pašreizējo Latvijas – Japānas attiecību pilnveidošanā ir devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000.gada 8.martā.

2000.gada 1.aprīlī stājās spēkā līgums par bezvīzu režīmu starp Latviju un Japānu. 

2006.gada 20.aprīlī tika atklāta pirmā Latvijas vēstniecība Japānā. Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā 2006.gada 10.jūlijā iesniedza akreditācijas rakstu Japānas imperatoram.

2006.gada 10.oktobrī Latvija un Japāna atzīmēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 15.gadadienu.

Sadarbība parlamentu līmenī

1996.gada vasarā Japānas parlamentā tika nodibināta Japānas un Latvijas Parlamentārā asociācija. Viens no asociācijas dibināšanas iniciatoriem bija Japānas vēstnieks Latvijā Kagečika Matano (1995–1997). Kopumā Japānas parlamentārieši Latvijā ir viesojušies trīs reizes (1996.gada septembrī, 1997.gada jūlijā un 1998.gada aprīlī).

Tehniskās palīdzības projekti

Sadarbība starp Japānas valdību un Liepājas simfonisko orķestri, Japānas valdību un Latvijas Nacionālo operu. Japānas valdība piešķīra Liepājas simfoniskajam orķestrim un Latvijas Nacionālajai operai attiecīgi 1998. un 2001.gadā neatmaksājamo tehnisko palīdzību mūzikas instrumentu iegādei.

2002.gada 26.septembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā, kas ir būtisks atbalsts Latvijas simfoniskajam orķestrim 2002.gadā – 252 000 latu.

2003.gada 20.novembrī parakstīts līgums par neatmaksājamo tehnisko palīdzību Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam – 124 000 latu.

2004.gada 30.novembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā Latvijas vēstures muzejam – 155 000 latu. 

Kultūras neatmaksājamās palīdzības projekta ietvaros 2004.gada Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs no Japānas valdības saņēma TELECINE aparatūras kompleksu. 2005.gada pavasarī iekārtu uzstādīja un apmācīja arhīva darbiniekus. Prezentācija notika 2005.gada 20.jūnijā. prezentācijā piedalījās arī kultūras ministre Helēna Demakova.

2006.gada 4.oktobrī Japānas valdība piešķīra 12 000 latu kultūras grantu Latvijas vēstures muzejam. 

Ārlietu ministrijas Informācijas un  sabiedrisko attiecību departaments

Imperators un imperatore savos cilvēciskajos aicinājumos: ģimenes koncertā – tolaik vēl kroņprincis Akihito (čells), kroņprincese Mičiko (klavieres, citreiz arī arfa) un princis (tagad kroņprincis) Naruhito (vijole), pirms divdesmit gadiem; imperators Akihito un imperatore Mičiko pie mikroskopa, iedziļinoties transgēno zīdtārpiņu pētījumos, citreiz, ar vēl detalizētāku mikroskopisku iedziļināšanos, veicot jūras grunduļu un citu ihtioloģisku objektu pētījumus; imperators Akihito rīsu laukā Foto: Japānas Ārlietu ministrijas izdevums “Their Majesties the Emperor and Empress of Japan”