Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.23

Rīgā 2007.gada 15.maijā

Par instrukcijas apstiprināšanu

 

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

apstiprināt instrukciju “Tautas nobalsošanas sarīkošana”.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs V.Veinbergs

 

APSTIPRINĀTA

ar Centrālās vēlēšanu komisijas

2007.gada 15.maija lēmumu Nr.23

Instrukcija
“Tautas nobalsošanas sarīkošana”

1. Tautas nobalsošanas sagatavošana

1.1. Tautas nobalsošanas sagatavošanu visu līmeņu vēlēšanu komisijas Latvijā uzsāk pēc tautas nobalsošanas izsludināšanas un organizē likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās noteiktajā kārtībā.

1.2. Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisijas izveido vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk – iecirkņu komisijas) un ne vēlāk kā 15 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas nosaka to darba laiku periodam no desmitās dienas līdz  tautas nobalsošanas dienai, ievērojot, ka darba laiks nosakāms ne mazāks kā 4 stundas dienā.

1.3. Informāciju par iecirkņu komisiju darba laikiem pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas nosūta attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā 14 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas, kura šo informāciju apkopo un nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā 12 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija informāciju par iecirkņu komisiju darba laiku nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā 14 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas.

1.4. Paziņojumus par attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu darba laiku pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas – ne vēlāk kā 15 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas izliek:

1.4.1. pie attiecīgās domes (padomes) ēkas (vai informācijas sniegšanas vietā);

1.4.2. pie ēkas, kurā atrodas attiecīgā vēlēšanu komisija, ja tās atrašanās vieta nav attiecīgās domes (padomes) ēkā;

1.4.3. pie ēkām, kurās atrodas visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošie vēlēšanu iecirkņi.

1.5. Iecirkņa komisija nodrošina, lai balsošanas telpas būtu pienācīgi iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu.

1.6. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas darbu, iecirkņa komisijas locekļu apmācību, balsošanas procesa norisi atbilstoši likumam, balsošanas rezultātu pareizu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas attiecīgās komisijas rīcībā.

1.7. Iecirkņa komisijas sekretārs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas protokolu pareizu sagatavošanu un pārējo iecirkņa komisijas dokumentāciju.

1.8. Iecirkņa komisijas loceklis pilda pienākumus, ko tam uzdevis iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

1.9. Ja nepieciešams, iecirkņa komisija saskaņā ar likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 22. pantu balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicina civildienesta ierēdņus un citus speciālistus no vēlētāju vidus (turpmāk – pieaicinātās personas).

1.10. Pieaicinātajām personām jāatbilst likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 6. panta noteikumiem, un tās var uzsākt darbu, ja ar attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju noslēgts līgums, kurā noteiktas pieaicināto personu tiesības un pienākumi, kā arī atlīdzība tāmē paredzēto līdzekļu ietvaros.

1.11. Pieaicinātajām personām var uzdot pildīt jebkuru komisijas locekļa funkciju, izņemot piedalīšanos komisijas lēmuma pieņemšanas balsojumā un komisijas priekšsēdētāja vai sekretāra aizvietošanu.

Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par to, lai pieaicinātās personas ievērotu likumu un precīzi izpildītu uzticētos pienākumus.

1.12. Balsošanai iecirknī jāsagatavo viena vai vairākas balsošanas kastes. Tām jābūt cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku. Līdzīgi sagatavojamas arī mazākas kastes balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā.

1.13. Iecirkņa komisija uzsāk darbu vēlēšanu iecirknī vismaz 10 dienas pirms balsošanas dienas. Uzsākot darbu, iecirkņa komisija:

1.13.1. izliek redzamā vietā paziņojumu par komisijas atrašanās vietu un darba laiku, nepieciešamības gadījumā izvieto norādes, kā šī vieta atrodama;

1.13.2. pieņem un reģistrē (3.1., 3.2. un 3.3. punkts) to vēlētāju un viņu kopēju rakstveida iesniegumus, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, un to vēlētāju iesniegumus, kuri ir aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, pret kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

1.14. Ja tautas nobalsošanu rīko saskaņā ar likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 1.panta 1., 3. vai 4.punktu, iecirkņa komisija nodrošina, lai atnākušajiem balsotājiem būtu iespēja iepazīties attiecīgi ar iesniegtā Satversmes grozījumu projekta tekstu, apturētā likuma tekstu vai iesniegtā likumprojekta tekstu. Uz tā nedrīkst būt nekādas atzīmes vai piezīmes. Ja tiek rīkota tautas nobalsošana par Satversmes grozījumu projektu, balsošanas telpās jābūt pieejamam Satversmes tekstam. Ja apturētais likums vai iesniegtais likumprojekts paredz grozījumus citā likumā, iecirkņa komisijā jābūt pieejamam šā likuma tekstam.

1.15. Uzsākot vēlēšanu iecirkņa darbu (vismaz 10 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas) iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta balsošanas gaitas protokolu, izdarot tajā atzīmes par vēlēšanu iecirkņa darbību pirms balsošanas dienas. Balsošanas gaitas protokolā norādītās ziņas iecirkņa komisijas sekretārs apliecina ar savu parakstu. Balsošanas gaitas protokolam jābūt cauršūtam, tā lapām – numurētām.

1.16. Saņēmusi no attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas balsošanas zīmes, iecirkņa komisija tās visas apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu (otrā pusē, tam paredzētajā vietā), pārskaita un izdara atzīmes par balsošanas zīmju skaitu un apzīmogošanu balsošanas gaitas protokolā. Balsošanas zīmes jāpārskaita vismaz divas reizes. Līdz tautas nobalsošanas dienai zīmes uzglabājamas iesaiņotas. Iesaiņojums nostiprināms ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz iesaiņojuma norādāms tā saturs un balsošanas zīmju skaits. Ja balsošanas zīmes tiek iesaiņotas speciālā paaugstinātas drošības aploksnē, uz tās norādāms tās saturs un balsošanas zīmju skaits. Aploksni paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. 

2. Balsošanas kārtība

2.1. Pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam, tai skaitā:

2.1.1. ierīko atsevišķas istabas vai nodalījumus, kur vēlētājs vienatnē var izdarīt atzīmes balsošanas zīmē(-s);

2.1.2. pārliecinās, vai balsošanas telpās atrodas visi nepieciešamie balsošanas materiāli;

2.1.3. izsaiņo apzīmogotās balsošanas zīmes (1.16. punkts), pārskaita tās vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta balsošanas gaitas protokolā;

2.1.4. pārbauda, vai balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nav izvietoti aģitācijas materiāli.

2.2. Tautas nobalsošanas dienā iecirkņa komisija atver balsošanas telpas pulksten 7.00 un ielaiž tajās balsotājus līdz pulksten 22.00.

2.3. Netraucējot komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī var novērot Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi, šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī vienlaikus ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības (turpmāk – pilnvarotie novērotāji).

2.4. 2.3. punktā minētajām personām, ierodoties vēlēšanu iecirknī, jāuzrāda iecirkņa komisijai personu apliecinošs dokuments un jāreģistrējas novērotāju reģistrācijas lapā:

2.4.1. pilnvarotie novērotāji iesniedz politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības pilnvarojumu (turpmāk – pilnvarojums);

2.4.2. vēlēšanu komisijas pilnvarotā persona uzrāda attiecīgās komisijas pilnvarojumu;

2.4.3. vēlēšanu komisijas loceklis uzrāda vēlēšanu komisijas locekļa apliecību;

2.4.4. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu pārstāvniecību apliecinošu dokumentu.

2.5. Pilnvarotie novērotāji, ierodoties vēlēšanu iecirknī, pilnvarojumu nodod iecirkņa komisijai. Atstājot vēlēšanu iecirkni, pilnvarojumu saņem atpakaļ.

2.6. Pēc balsošanas telpu atvēršanas iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas  loceklis turpina rakstīt balsošanas gaitas protokolu, izdarot tajā šādas atzīmes:

2.6.1. par balsošanas kastes aizzīmogošanu (2.7.punkts);

2.6.2. par atkārtoti izsniegtajām balsošanas zīmēm (2.16.punkts);

2.6.3. par balsošanai balsotāju atrašanās vietā izsniegtajām balsošanas zīmēm (3.9.punkts);

2.6.4. par balsošanai balsotāju atrašanās vietā pāri palikušajām un sabojātajām balsošanas zīmēm (3.12.punkts);

2.6.5. par balsotāju sūdzībām par balsošanas norisi un viņiem sniegto atbildi (2.21.punkts);

2.6.6. par ziņām, ko iecirkņa komisija sniedz attiecīgajai rajona, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai vai Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā ziņām par balsotāju sarakstos reģistrēto balsotāju skaitu (2.8. un 2.22. punkts);

2.6.7. par visiem starpgadījumiem un traucējumiem, protestiem un sakarā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem;

2.6.8. par citām darbībām, kas saistītas ar balsošanas gaitu.

2.7. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas pulksten 7.00 vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes atveramo daļu nostiprina ar uzlīmi, ko paraksta visi klātesošie komisijas locekļi un apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu, un par to izdara atzīmi balsošanas gaitas protokolā. Uz uzlīmes var parakstīties arī pilnvarotie novērotāji, ja tādi ir ieradušies.

2.8. Pēc balsošanas kastes aizzīmogošanas iecirkņa komisija nekavējoties ziņo attiecīgajai pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai par iecirkņa darba uzsākšanu. Apkopojusi minētās ziņas, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija par to ziņo rajona vēlēšanu komisijai, kas nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.

2.9. Balsotāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase.

2.10. Pie ieejas balsošanas telpā iecirkņa komisijas loceklis pārliecinās, vai atnākušās personas ir vēlētāji, un pārbauda, vai viņu Latvijas pilsoņa pasei nav beidzies derīguma termiņš un tajā nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā.

2.11. Kopā ar balsotāju, kuram ir fiziski trūkumi un kurš tādēļ personiski nevar izdarīt atzīmes balsošanas zīmē, balsošanas telpās tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai cita persona, kurai balsotājs uzticas. Šī persona nedrīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis vai pieaicinātā persona. Pēc balsotāja norādījumiem attiecīgā persona izdara atzīmes balsošanas zīmē, kā arī parakstās balsotāju sarakstā. Par to iecirkņa komisija balsotāju sarakstā ailē “Piezīmes” izdara atzīmi, ierakstot attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai (ja attiecīgā persona nav Latvijas pilsonis) vārdu, uzvārdu,  personu apliecinošā dokumenta nosaukumu, numuru un valsti, kurā dokuments izdots, kā arī attiecīgā balsotāja kārtas numuru balsotāju sarakstā.

2.12. Iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tā pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī iespiež spiedogu vēlētāja Latvijas pilsoņa pasē 9. lappusē, 1992. gada parauga pasē – 14. lappusē, bet, ja tajā nav vietas spiedoga iespiešanai, pieļaujams, ka tas tiek iespiests 12. vai 13. lappusē.

2.13. Katram balsotājam iecirkņa komisija izsniedz vienu balsošanas zīmi, kuras otra puse apzīmogota ar iecirkņa komisijas zīmogu. Ja vienlaikus notiek tautas nobalsošana par vairākiem jautājumiem, par katru no tiem izsniedzama viena balsošanas zīme.

2.14. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā par katras balsošanas zīmes saņemšanu.

2.15. Balsošanas telpās ierīkotā atsevišķā istabā vai nodalījumā balsotājs vienatnē balsošanas zīmē izdara nepieciešamās atzīmes, pēc savas izvēles atzīmējot ar atzīmi “+” vēlamo atbildi “PAR” vai “PRET”.

2.16. Ja balsotājs balsošanas zīmi ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunu balsošanas zīmi (saņemot atpakaļ sabojāto) un izdara attiecīgu atzīmi balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu balsošanas zīmju izsniegšanu”, norādot attiecīgā balsotāja kārtas numuru. Turpat balsotājs parakstās par jaunas balsošanas zīmes saņemšanu. Sabojātā balsošanas zīme nekavējoties dzēšama, nogriežot tās labo augšējo stūri, un novietojama atsevišķi. Par atkārtoti izsniegtajām balsošanas zīmēm izdarāma atzīme balsošanas gaitas protokolā.

2.17. Kad balsotājs ir izdarījis balsošanas zīmē nepieciešamās atzīmes un salocījis balsošanas zīmi, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet balsošanas zīmi balsošanas kastē.

2.18. Balsošanas zīmes balsošanas dienā var saņemt un nobalsot tie balsotāji, kuri ieradušies balsošanas telpās līdz pulksten 22.00.

2.19.  Iecirkņa komisijai aizliegts aģitēt.

2.20. Balsošanas laikā kārtību balsošanas telpās uzrauga iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, netiktu ierobežota vēlēšanu brīvība un traucēta kārtība, kā arī nenotiktu aģitācija.

2.21. Sūdzības par balsošanas norisi balsotāji iesniedz iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas balsošanas gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par balsošanas norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet tās saturs jāieraksta balsošanas gaitas protokolā.

2.22. Balsošanas dienā pulksten 8.00, 12.00, 16.00 un 20.00 iecirkņa komisija ziņo attiecīgajai pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai par balsotāju sarakstos reģistrēto balsotāju skaitu. Apkopojusi minētās ziņas, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija par to ziņo rajona vēlēšanu komisijai, kas nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija, apkopojusi no iecirkņiem savākto informāciju par balsotāju sarakstos reģistrēto balsotāju skaitu, nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.

2.23. Ziņas, ko iecirkņa komisija sniedz attiecīgajai pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai vai Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā ziņas par balsotāju sarakstos reģistrēto vēlētāju skaitu, ierakstāmas balsošanas gaitas protokolā.

2.24. Balsošanas dienā pēc pulksten 22.00 var nobalsot tikai tie balsotāji, kuri ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 22.00. Pēc tam iecirkņa komisija slēdz balsošanas telpas un uzsāk balsu skaitīšanu šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā. 

3. Balsošanas organizēšana balsotāja atrašanās vietā

3.1. Ja atsevišķi balsotāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo balsotāju vai viņu pilnvarotu personu rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts iesniegumu reģistrācijas žurnālā par balsošanu atrašanās vietā, organizē balsošanu šo balsotāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību.

3.2. Balsošana balsotāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā punkta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

3.3. Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, pret kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta 3.1.punktā noteiktajā kārtībā.

3.4. Citu balsotāju balsošana ārpus balsošanas telpām nav pieļaujama.

3.5. Iesniegumu reģistrācijas žurnālā par balsošanu atrašanās vietā norāda:

3.5.1. iesnieguma reģistrācijas numuru, datumu, laiku;

3.5.2. balsotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu;

3.5.3. adresi, kur jāierodas, un, ja ir, tālruņa numuru, durvju kodu vai citu nepieciešamo informāciju.

3.6. Ja attiecīgais balsotājs jau ir pieteikts balsošanas organizēšanai viņa atrašanās vietā un iesniegumā norādītās adreses:

3.6.1 sakrīt – atkārtotais iesniegums nav reģistrējams;

3.6.2. nesakrīt – iepriekšējais ieraksts reģistrācijas žurnālā anulējams.

3.7. Iecirkņa komisija balsošanas dienā turpina pieņemt iesniegumus par balsošanu balsotāja atrašanās vietā. Pēc pulksten 12.00 pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties balsotāja atrašanās vietā līdz pulksten 22.00.

3.8. Komisijas priekšsēdētājs izraugās iecirkņa komisijas locekļus balsošanas organizēšanai balsotāju atrašanās vietā. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs kopā ar komisijas locekļiem 2.7. punktā noteiktajā kārtībā pārliecinās, ka izbraukumam paredzētā balsošanas kaste ir sagatavota, un izsniedz balsošanas kasti, pasu spiedogus, balsotāju sarakstus un balsošanas zīmes atbilstoši iesniegumu skaitam, kā arī rezervi gadījumam, ja balsošanas zīme tiek sabojāta.

3.9. Ziņas par balsošanai balsotāju atrašanās vietā izsniegtajām balsošanas zīmēm ierakstāmas balsošanas gaitas protokolā.

3.10. Balsotāji, kuri balso savā atrašanās vietā, ierakstāmi atsevišķā balsotāju sarakstā, un salocītās balsošanas zīmes iemetamas atsevišķā aizzīmogotā balsošanas kastē.

3.11. Balsošanā balsotāja atrašanās vietā var būt klāt pilnvarotie novērotāji.

3.12. Atgriezušies no izbraukuma, iecirkņa komisijas locekļi nodod balsošanas kasti komisijas priekšsēdētājam, kurš komisijas klātbūtnē nekavējoties aizzīmogo tās spraugu. Iecirkņa komisijas locekļi nodod balsotāju sarakstus, kurus komisijas priekšsēdētājs nekavējoties noslēdz, pasu spiedogus, kā arī neizmantotās un sabojātās balsošanas zīmes. Ziņas par balsošanai balsotāju atrašanās vietā pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām balsošanas zīmēm, kā arī balsotāju sarakstos balsošanai atrašanās vietā reģistrētais balsotāju skaits ierakstāms balsošanas gaitas protokolā.

3.13. Ja vēlētāja iesniegums reģistrēts, bet balsotājs nav nobalsojis, tas atzīmējams balsošanas gaitas protokolā, norādot, kādu iemeslu dēļ balsošana nav notikusi (piemēram, balsotājs neatrodas mājās; jau nobalsojis iecirknī; nav Latvijas pilsoņa pases u. tml.).

3.14. Iecirkņa komisija nodrošina ar transportu komisijas locekļus, kas organizē balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. 

4. Balsu skaitīšanas vispārīgie noteikumi

4.1. Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī uzsākama tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas.

4.2. Balsu skaitīšanu izdara vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē. Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt 2.3. punktā minētās personas.

4.3. Par balsu skaitīšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros.

4.4. Balsu skaitīšanas protokolu var sagatavot, izmantojot datoru. Pēc datu ievadīšanas un pārbaudes protokolu izdrukā divos eksemplāros.  

5. Balsotāju un balsošanas zīmju skaita konstatēšana

5.1.Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija:

5.1.1. aizzīmogo balsošanas kastu spraugas;

5.1.2. noslēdz balsotāju sarakstus un pēc tam, kad iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir pārbaudījis, vai balsotāju saraksti noformēti pareizi, tos parakstījis un apzīmogojis, novieto atsevišķi sarakstus balsošanai iecirknī un sarakstus balsošanai vēlētāju atrašanās vietā;

5.1.3. savāc vienkopus:

– neizmantotās balsošanas zīmes;

– sabojātās balsošanas zīmes.

5.1.4. balsu skaitīšanā neizmantojamos balsošanas materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

5.2. Pirms tiek atvērtas balsošanas kastes, iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā sadaļā “Vispārīgās ziņas” aizpilda C un D rindas (C; C1; C2; C3; D1; D2; D):

5.2.1. iecirknī saņemto balsošanas zīmju skaitu (C rinda) nosaka pēc ierakstiem balsošanas gaitas protokolā;

5.2.2. pāri palikušās balsošanas zīmes, tai skaitā 3.12. punktā minētās, saskaita vismaz divas reizes un pēc šo zīmju skaita ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā (C1 rinda) tās dzēš, nogriežot labo augšējo stūri;

5.2.3. sabojātās balsošanas zīmes, pret kurām balsotājiem atkārtoti izsniegtas balsošanas zīmes, tai skaitā 3.12. punktā minētās, saskaita vismaz divas reizes un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (C2 rinda);

5.2.4. balsotājiem izsniegto balsošanas zīmju skaitu (C3 rinda) aprēķina aritmētiski: no balsošanas zīmju skaita (C rinda) atņemot pāri palikušo balsošanas zīmju skaitu (C1 rinda) un sabojāto balsošanas zīmju skaitu, pret kurām balsotājiem atkārtoti izsniegtas balsošanas zīmes (C2 rinda), t.i., C3 = C – C1 – C2;

5.2.5. pēc balsotāju sarakstiem, kas aizpildīti vēlēšanu iecirknī, nosaka balsotāju skaitu iecirknī un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D1 rinda);

5.2.6. pēc balsotāju sarakstiem, kas aizpildīti balsotāju atrašanās vietā, nosaka balsotāju skaitu un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D2 rinda). Ja iecirknī lietotas vairākas kastes balsošanas organizēšanai balsotāju atrašanās vietās, ailē D2 ierakstāms balsotāju kopskaits, bet balsotāju skaits par katru no kastēm ierakstāms katrai šādai balsošanas kastei atsevišķi vēlēšanu gaitas protokolā;

5.2.7. pēc tam aritmētiski summē balsotāju kopskaitu (D1 + D2) un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D rinda);

5.3. Pēc tam atsevišķi iesaiņo:

– pāri palikušās balsošanas zīmes;

– sabojātās balsošanas zīmes.

5.4. Balsošanas zīmes iesaiņojamas un iesaiņojums nostiprināms ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (“Pāri palikušās balsošanas zīmes” un “Sabojātās balsošanas zīmes”), kā arī attiecīgo balsošanas zīmju skaits. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saiņus ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tiem, par ko jābūt atsaucei balsošanas gaitas protokolā. 

6. Balsošanas kastēs atrasto balsošanas zīmju skaita noteikšana

6.1. Pēc iepriekšminēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā un balsošanas zīmju iesaiņošanas atveramas balsošanas kastes:

6.1.1. ja balsošanai balsotāju atrašanās vietā izmantotas vairākas balsošanas kastes, tās atveramas pa vienai un no tām izņemtās balsošanas zīmes skaitāmas atsevišķi;

6.1.2. ja balsošanai vēlēšanu iecirknī izmantotas vairākas balsošanas kastes, tās atveramas vienlaicīgi un no tām izņemtās balsošanas zīmes skaitāmas kopā. 

6.2. Kad balsošanas zīmes ir izņemtas no balsošanas kastes, iecirkņa komisija pārliecinās, vai katra balsošanas zīme ir apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Ja tiek atrastas tādas balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “NLA” (Nederīga, nav līdzskaitāma aprēķinos) un novieto atsevišķi. Ja tiek atrastas saplēstas balsošanas zīmes, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās novieto atsevišķi. Balsošanas gaitas protokolā norāda, kāda iemesla dēļ un cik balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.

6.3. Pēc zīmju izņemšanas no katras balsošanas kastes un balsošanas zīmju zīmogu pārbaudes balsošanas gaitas protokolā ieraksta:

6.3.1. to nederīgo balsošanas zīmju skaitu, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

6.3.2. saplēsto balsošanas zīmju skaitu.

6.4. Kad atvērtas visas balsošanas kastes un pārbaudītas visas zīmes, nederīgās balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, dzēš un iesaiņo instrukcijas 5.4. punktā minētajā kārtībā. Saplēstās balsošanas zīmes iesaiņo instrukcijas 5.4. punktā minētajā kārtībā.

6.5. No katras balsošanas kastes izņemtās pārējās balsošanas zīmes saskaita atsevišķi, un to skaitu ieraksta balsošanas gaitas protokolā. Skaitīšana veicama vismaz divas reizes.

6.6. No katras balsošanas kastes izņemto balsošanas zīmju skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto balsotāju skaitu vai mazākam par to. Ja pēc norādītās kontroles metodikas kontrolskaitļi attiecībā uz balsošanas zīmēm nesakrīt, skaitīšana atkārtojama. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu balsošanas gaitas protokolā.

6.7. Ja kādā balsošanas kastē balsošanas zīmju skaits ir lielāks par attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto balsotāju skaitu, iecirkņa komisija izdara attiecīgu ierakstu balsošanas gaitas protokolā un par to nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas balsošanas kastes saturu jāveic atsevišķi, ierakstot skaitīšanas rezultātus atsevišķā balsu skaitīšanas protokolā (divos eksemplāros).

6.8. Pēc 6.6. punktā minētās pārbaudes pabeigšanas ailēs E1 rindā ieraksta balsošanas kastē iecirknī atrasto apzīmogoto zīmju skaitu, ailēs E2 rindā ieraksta balsošanas kastē balsošanai vēlētāja atrašanās vietā atrasto apzīmogoto zīmju skaitu. Ja, organizējot balsošanu balsotāja atrašanās vietā, lietotas divas vai vairāk balsošanas kastes, ailēs E2 rindā ierakstāms šajās kastēs atrasto balsošanas zīmju kopskaits.

6.9. Pēc tam balsošanas zīmes no visām kastēm apvieno, izņemot 6.7.punktā norādīto gadījumu, saskaita vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā E  rindā. 

7. Balsošanas zīmju šķirošana pēc satura

7.1. Balsošanas zīmes sašķirojamas trijās grupās:

7.1.1 ar “+” atzīmēta tikai atbilde “PAR”;

7.1.2. ar “+” atzīmēta tikai atbilde “PRET”;

7.1.3. nederīgās balsošanas zīmes, kurās balsotāja griba nav saprotama, t.i., kurās ar “+” nav atzīmēta ne atbilde “PAR”, ne atbilde “PRET” vai kurās ar “+” ir atzīmēta gan atbilde “PAR”, gan atbilde “PRET”.

7.2. Balsošanas zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.

7.3. Par katru nederīgo balsošanas zīmi (7.1.3. punkts) iecirkņa komisija pieņem lēmumu, un balsošanas zīmi dzēš. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs katru nederīgo balsošanas zīmi numurē, izdara uz tās atzīmi “Nederīga” un paraksta to. Tad iecirkņa komisija šīs balsošanas zīmes saskaita vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (F1 rinda). Domstarpības par balsošanas zīmju derīgumu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.

7.4. Pēc tam iecirkņa komisija atsevišķi saskaita balsošanas zīmes, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PAR”, un atsevišķi balsošanas zīmes, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PRET”. Skaitīšana veicama vismaz divas reizes un balsu skaitīšanas protokola F2 rindā ierakstāms balsošanas zīmju skaits, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PAR” un F3 rindā –balsošanas zīmju skaits, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PRET”.

7.5. Pirms balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas vēlreiz pārbauda visu ierakstu pareizību atbilstoši balsu skaitīšanas protokolā norādītajai kontroles metodikai. Pārbaudi izdara iecirkņa komisijas priekšsēdētājs un tas iecirkņa komisijas loceklis, kurš šo pārbaudi nav izdarījis iepriekš. Ja summa nesakrīt, pārskaita atkārtoti.

7.6. Balsu skaitīšanas protokola abus eksemplārus paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās sēdē. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo abus balsu skaitīšanas protokola eksemplārus.

7.7. Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas iecirkņa komisija nekavējoties paziņo augstākstāvošai vēlēšanu komisijai:

7.7.1. balsotāju skaitu iecirknī (D1 rinda);

7.7.2. balsotāju skaitu atrašanās vietā (D2 rinda);

7.7.3. balsotāju kopskaitu (D rinda);        

7.7.4. balsošanas zīmju skaitu, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PAR” (F2 rinda);

7.7.5. balsošanas zīmju skaitu, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PRET” (F3 rinda).

7.8. Pēc tam atsevišķos saiņos 5.4. punktā noteiktajā kārtībā iesaiņo:

7.8.1. balsošanas zīmes, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PAR”;

7.8.2. balsošanas zīmes, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PRET”;

7.8.3. nederīgās balsošanas zīmes (kurās balsotāja griba nav saprotama).

7.9. Ziņas par balsošanā piedalījušos vēlētāju skaitu, kā arī balsu skaitu, kas tautas nobalsošanā nodotas “PAR” un “PRET”, izliekamas vēlēšanu iecirknī redzamā vietā.

7.10. Pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai nogādā:

7.10.1. atsevišķi iesaiņotās balsošanas zīmes (pāri palikušās; nederīgās; derīgās);

7.10.2. balsotāju sarakstus;

7.10.3. balsu skaitīšanas protokola abus eksemplārus;

7.10.4. iesniegumu reģistrācijas žurnālu balsošanai balsotāju atrašanās vietā, kā arī šo balsotāju iesniegumus;

7.10.5. balsošanas gaitas protokolu, novērotāju reģistrācijas lapu un saņemtās sūdzības;

7.10.6. atsevišķi iesaiņotus pasu spiedogus.

7.11. Balsošanas materiālus iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai ar pavadrakstu. Ja attiecīgajā pilsētā, novadā vai pagastā ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, balsošanas materiāli nogādājami attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai. 

8. Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisijas darbība balsu skaitīšanas procesā

8.1. Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisijas amatpersona, pieņemot no iecirkņa komisijas balsošanas materiālus un balsu skaitīšanas protokolus:

8.1.1. pārbauda protokolu aizpildīšanas pareizību;

8.1.2. atbilstoši balsu skaitīšanas protokolā norādītajai kontroles metodikai pārbauda, vai aprēķini par balsošanas zīmēm izdarīti pareizi;

8.1.3. pārbauda, vai nodoti visi 7.10. punktā norādītie balsošanas materiāli.

8.2. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija veic arī iesniegto balsu skaitīšanas protokolu datorizētu apstrādi.

8.3. Ja aprēķini nav veikti pareizi, balsu skaitīšanas protokolus atdod iecirkņa komisijai kļūdu novēršanai; ja nepieciešams, iecirkņa komisijas rīcībā nodod arī balsošanas materiālus.

8.4. Rajona pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija pēc balsošanas materiālu saņemšanas no visām attiecīgajām iecirkņu komisijām un aprēķinu pārbaudes nogādā 7.10. punktā minētos balsošanas materiālus rajona vēlēšanu komisijai ar pavadrakstu.

8.5. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija pēc balsošanas materiālu saņemšanas no visām iecirkņu komisijām un to datorizētās apstrādes sastāda savu balsu skaitīšanas rezultātu protokolu un ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā:

8.5.1. iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokolus;

8.5.2. republikas pilsētas vēlēšanu komisijas balsu skaitīšanas rezultātu protokolu;

8.5.3.balsotāju sarakstus;

8.5.4. pasu spiedogus.

Pārējie balsošanas materiāli glabājami republikas pilsētas domē līdz īpašam Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumam. 

9. Balsu skaitīšana rajona vēlēšanu komisijā

9.1. Rajona vēlēšanu komisija, pieņemot no rajona pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un pārējos materiālus:

9.1.1. pārbauda protokolu aizpildīšanas pareizību;

9.1.2. atbilstoši balsu skaitīšanas protokolā norādītajai kontroles metodikai pārbauda, vai aprēķini par balsošanas zīmēm izdarīti pareizi;

9.1.3. pārbauda, vai nodoti visi 7.10. punktā norādītie balsošanas materiāli.

9.2. Rajona vēlēšanu komisija veic iesniegto balsu skaitīšanas protokolu datorizētu apstrādi.

9.3. Ja balsu skaitīšanas protokolā tiek konstatētas kļūdas, rajona vēlēšanu komisija paziņo par to attiecīgās rajona pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un uzdod tās novērst.

9.4. Ja balsu skaitīšanas protokoli sastādīti pareizi, rajona vēlēšanu komisija to paziņo attiecīgajai rajona pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai un pieņem no tās balsošanas materiālus, pieņemšanas un nodošanas aktā norādot, cik saiņos no katra balsošanas iecirkņa materiāli saņemti.

9.5. Rajona vēlēšanu komisija pēc balsošanas materiālu saņemšanas no pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un to datorizētās apstrādes sastāda savu balsu skaitīšanas rezultātu protokolu, un ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā:

9.5.1. iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokolus;

9.5.2. rajona vēlēšanu komisijas balsu skaitīšanas rezultātu protokolu;

9.5.3.balsotāju sarakstus;

9.5.4. pasu spiedogus.

Pārējie balsošanas materiāli glabājami rajona padomē līdz īpašam Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumam. 

10. Papildu noteikumi, ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar vēlēšanām

10.1. Par balsošanas gaitu iecirkņa komisija raksta vienotu vēlēšanu un tautas nobalsošanas gaitas protokolu.

10.2. Iesniegumi par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā reģistrējami vienā žurnālā. Organizējot vēlēšanas vēlētāja atrašanās vietā, vienlaikus organizējama arī balsošana par tautas nobalsošanai izvirzīto jautājumu.

10.3. Vēlēšanās un tautas nobalsošanā nodoto balsu skaitīšana notiek vienlaikus, bet atsevišķās vēlēšanu iecirkņa telpas vietās.

10.4. Balsu skaitīšanas protokoli, vēlēšanu un balsošanas materiāli nogādājami pilsētas, novada vai pagasta, kā arī rajona vēlēšanu komisijā vienlaikus.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs V.Veinbergs