Valsts sekretāru 2007.gada 24.maija sanāksmē

MK: Par grozījumiem Valsts administrācijas skolas nolikumā

24.maijā Valsts kanceleja pieteica izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumos Nr.537 “Valsts administrācijas skolas nolikums”.

Ministru kabinetā ir apstiprināta valsts programma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.–2009.gads” (valsts programma), kura paredz palielināt nevalstisko organizāciju (NVO) darbinieku izpratni par politikas veidošanas procesu un NVO lomu tajā, nodrošinot NVO pārstāvju iekļaušanu Valsts administrācijas skolas (VAS) kursos (stratēģijas plānošana, politikas dokumentu izstrāde, politikas analīze, organizācijas kultūra un attīstība, argumentācijas māksla, publiskā runa, prezentāciju veidošana, valsts pārvaldes darbība).

Lai veicinātu komunikācijas infrastruktūras attīstību pilsoniskās sabiedrības efektīvai līdzdalībai politikas veidošanā, Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Valsts administrācijas skolas nolikumā, paredzot iespēju NVO pārstāvjiem piedalīties maksas apmācībās VAS, kā arī bezmaksas apmācībās nepilnīgi nokomplektētajās grupās.

MK: Par grozījumiem Valsts pārvaldes reformas padomes nolikumā

24.maijā Valsts kanceleja pieteica izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.372 “Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums”.

Lai akcentētu valsts pārvaldes darbības uzlabošanas nozīmi, paplašinātu diskusiju par valsts pārvaldes politiku, iesaistot diskusijā sabiedrības, valsts un privātā sektora pārstāvjus, 2003.gadā tika izveidota Valsts pārvaldes reformas padome.

Padomes funkcijās ietilpst priekšlikumu izstrāde un atzinumu sniegšana par jaunu politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādi, kas saistīti ar valsts pārvaldes darbības uzlabošanu, ieteikumu sniegšana par valsts budžeta prioritāšu pieteikšanu pasākumiem, kas saistīti ar valsts pārvaldes reformu, kā arī priekšlikumu sniegšana par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas (2001–2006) un tās ieviešanas programmas aktualizāciju.

Sagatavotie grozījumi paredz mainīt padomes nosaukumu – Valsts pārvaldes politikas attīstības padome. Valsts pārvaldes reformas stratēģijā tika definēti valsts pārvaldes reformas vidēja termiņa mērķi, nosakot rīcības virzienus līdz 2006.gadam. Izskatīšanai MK ir iesniegts informatīvais ziņojums par stratēģijas izpildes gaitu, un darba grupai Valsts kancelejas vadībā ir dots uzdevums izstrādāt un iesniegt MK pamatnostādnes “Valsts pārvaldes attīstības politika 2007.–2013.gadam”. Līdz ar to valsts pārvaldē ir jādefinē jauns posms, izvērtējot un pilnveidojot reformu rezultātus, kas ir saistīts ar pāreju no reformas posma uz valsts politikas turpmāku attīstību.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par Starptautiskās palīdzības likumprojektu

Valsts sekretāru sanāksmē 24.maijā izsludināts Starptautiskās palīdzības likumprojekts, kas nosaka attīstības sadarbības politikas plānošanu un īstenošanu, kā arī Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskās misijās.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Latvijas Republikas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu. Starptautiskās palīdzības īstenošanu veic Attīstības sadarbības valsts aģentūra, kā arī iesaistās citas institūcijas, lai nodrošinātu civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās.

Starptautiskās palīdzības likumprojekts sniegs ieguldījumu attīstības sadarbības politikas un civilo misiju plānošanas un īstenošanas procesā. Likumprojekts pieļauj vairāku gadu projektu īstenošanas iespējas, kā arī atvieglo lēmumu pieņemšanas procedūru palīdzības projektu finansēšanai.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par valsts un privātās partnerības pilotprojektu pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai un apsaimniekošanai

Cēsu pilsētas dome un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir izstrādājusi valsts un privātās partnerības pilotprojektu pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai un apsaimniekošanai. 24.maijā Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva rīkojuma projektu “Par atļauju Cēsu pilsētas domei slēgt iepirkuma līgumu par pirmsskolas izglītības iestādes Ata Kronvalda ielā 35, Cēsīs, būvniecību un apsaimniekošanu”.

Rīkojuma projektā paredzēts atļaut Cēsu pilsētas domei slēgt iepirkuma līgumu ar publiskas iepirkumu procedūras rezultātā izvēlēto pretendentu par pirmsskolas izglītības iestādes apsaimniekošanu uz divdesmit gadiem.

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas pašvaldības pozitīvo pieredzi sadarbībā ar privātajiem komersantiem pirmsskolas izglītības atbalsta funkciju nodrošināšanā, kā projekta īstenošanas alternatīvu pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai tika nolemts apskatīt valsts un privātās partnerības (VPP) modeļus.

Saskaņā ar izvēlēto VPP modeli Cēsu pašvaldība nodos pretendentam jaunas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) būvniecības, apsaimniekošanas un finansēšanas darbus uz pašvaldības īpašumā esošā un privātajam partnerim nomā ar apbūves tiesībām nodotā zemes gabala. Cēsu pilsētas dome kā pasūtītājs ir atbildīga par projekta īstenošanas shēmu un iepirkuma tiesisku veikšanu. Savukārt MK dod atļauju tikai par iepirkuma līguma pakalpojuma daļas termiņu.

Iepirkuma līgumu paredzēts noslēgt uz 22 gadiem (divus gadus ir paredzēta PII būvniecība un pēc tam 20 gadus – PII apsaimniekošana), kuru laikā privātais partneris ir ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs, bet pēc līguma darbības termiņa beigām nodod ēku pašvaldības īpašumā. Līguma darbības laikā pašvaldībai būs jāmaksā privātajam partnerim mēneša pakalpojumu cena, pedagoģisko procesu pirmsskolas izglītības iestādē nodrošinās pašvaldība.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ieviešot grozījumus, plānots, ka tiks novērsta korupcijas novēršanas funkciju dublēšanās starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroju (KNAB).

Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu patiesuma pārbaudes veic KNAB, savukārt lēmums par administratīvā soda piemērošanu ir jāpieņem VID. Arī pārsūdzot VID pieņemto lēmumu, faktiski tiek pārsūdzēti valsts amatpersonas deklarācijas pārbaudē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja konstatētie fakti.

Ar grozījumiem paredzēts nodalīt Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja kompetenci valsts amatpersonu saukšanā pie administratīvās atbildības, atsevišķos likuma pantos nosakot valsts amatpersonu atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā un atbildību par deklarācijas iesniegšanu un aizpildīšanu noteiktajā kārtībā un termiņā.

Vienlaikus plānots papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar tiesību normu, kas nosaka, ka par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu un neaizpildīšanu noteiktajā kārtībā un termiņā ir iespējams piemērot arī administratīvo sodu – brīdinājumu.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai VID un KNAB varētu efektīvāk strādāt, nedublējot veicamās funkcijas.

FM: Par saimnieciskās darbības vides sakārtošanu dārgmetālu nozarē

Lai nodrošinātu augstu dārgmetālu un dārgakmeņu patērētāju interešu aizsardzību, 24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas grozījumi likumā par valsts proves uzraudzību.

Ar grozījumiem likumā paredzēts precizēt dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanai izmantojamo zīmogu definīcijas un Latvijā izmantojamo zīmogu vizuālos aprakstus. Tāpat paredzēts saskaņot provju nominālus, ar kuriem dārgmetālu saturu izstrādājumā apzīmē Valsts proves uzraudzības inspekcija, ar provju nomināliem, kuri minēti Latvijas standartā “Rotaslietas – dārgmetālu sakausējumu tīrība” un Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu.

Izmaiņas likumā uzdos Ministru kabinetam apstiprināt Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Turcijas pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu sarakstu, ar kuru zīmogiem zīmogotus izstrādājumus var realizēt Latvijas Republikā. Likumprojekts paredz reģistrēt personiskos zīmogus ne vien dārgmetālu izstrādājumu izgatavotājiem, bet arī citiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai

24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.546 “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus””.

Noteikumu projekts paredz mainīt maksājumu veikšanas kārtību Vienotā programmdokumenta 3.3.7.aktivitātes “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” otrā konkursa un 3.3.6.1.apakšaktivitātes “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” otrā konkursa ietvaros apstiprināto atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu īstenošanai, ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir pašvaldība un cits struktūrfonda finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde.

Grozījumi ir nepieciešami, jo no šobrīd spēkā esošo noteikumu redakcijas izriet vairākkārtēja struktūrfonda finansējuma saņēmēja (pašvaldības un cita struktūrfonda finansējuma saņēmēja, kas nav valsts budžeta iestāde) iesniegto izmaksu attaisnojošo dokumentu pārbaude. Šāda prakse ir pretrunā efektīvas pārvaldības principiem.

IZM: Par papildu prasībām un kārtību ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā reglamentētās profesijās

24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumos Nr.397 “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās un par kārtību, kādā šajās profesijās piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu”.

Sakarā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2007.gada 1.janvārī spēkā esošo noteikumu 1.pielikums ir jāpapildina ar Rumānijas kvalifikācijām, kuru apguvei Rumānijā tiek īstenotas izglītības programmas ar noteiktu struktūru.

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūstamās kvalifikācijas, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā. Rumānijā iegūto kvalifikāciju atzīšana Latvijā var atvieglot personām pieeju Latvijas darba tirgum, jo, izpildot visas prasības, lai saņemtu darba atļauju, personas potenciālajam darba devējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju, kas ir garants sadarbības uzsākšanai.

Atzīstot Rumānijā iegūtās kvalifikācijas, paplašināsies to Latvijas iedzīvotāju loks, kas šādas kvalifikācijas vēlēsies iegūt Rumānijā. Ilgtermiņā profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas ieviešanai ir netieša pozitīva ietekme uz darbaspēka kvalitātes paaugstināšanos.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā

24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL). KPL grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas (TM) izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, tiesām, Valsts policijas un Valsts robežsardzes.

Kā teikts TM izstrādātā likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem paredzēts ieviest ES Padomes Ietvarlēmumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām. Šis ietvarlēmums tika pieņemts 2005.gada 24.februārī, lai nodrošinātu efektīvāku vienā ES dalībvalstī pieņemta finanšu soda atzīšanu un izpildi citā dalībvalstī.

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos Latvija izpildīs ES dalībvalsts pieņemto nolēmumu par naudas sodu un šajā pašā nolēmumā noteikto maksājumu valsts kompensācijai cietušajam vai lēmumu par procesuālo izdevumu atlīdzību. Kompetentā iestāde par mantiska rakstura piedziņu atzīšanai Latvijā būs tiesa. Savukārt centrālā iestāde ES dalībvalsts nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu saņemšanai un Latvijas tiesas vai prokurora nolēmuma nosūtīšanai citai ES dalībvalstij būs TM.

Vienlaikus tiks ieviests arī ES Padomes Ietvarlēmums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu sadarbību. Grozījumi paredz papildināt KPL ar tādu darbību aprakstu, kuru izdarīšanas rezultātā gūtā manta tiks uzskatīta par noziedzīgi iegūtu. Pašlaik par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, kas pieder personai, kura ir organizētas noziedzīgas grupas dalībnieks, iesaistījusies teroristiskās darbībās vai cilvēku tirdzniecībā u.c., ja nav pierādīts pretējais. Savukārt pēc grozījumu stāšanās spēkā šīs darbības tiks papildinātas, un turpmāk par noziedzīgi iegūtu tiks uzskatīta manta, kas piederēs personai, kura iesaistījusies nelikumīgās darbībās ar viltotu naudu, robežas šķērsošanu un ar bērnu pornogrāfiju saturošu materiālu apriti. Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par personas datu aizsardzības speciālista apmācības kārtību

24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja personas datu aizsardzības speciālista apmācības kārtību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, personas datu aizsardzības speciālista apmācības kursa sekmīga apgūšana ir priekšnosacījums, lai persona reģistrētos kā personas datu aizsardzības speciālists.

Personai, kura vēlēsies iegūt zināšanas par personas datu aizsardzību, būs jāapgūst dažādi mācību priekšmeti – datu aizsardzības jēdziens un tiesību attīstība, datu apstrāde, datu subjekta tiesības, datu aizsardzība un informācijas atklātība, datu aizsardzības starptautiskais regulējums, datu aizsardzības uzraudzības sistēma, atbildība par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā u.c.

Lai pieteiktos apmācībai, pretendentam līdz noteiktam termiņam būs jāiesniedz Datu valsts inspekcijā iesniegums par pieteikšanos priekšmetu apgūšanai. Iesniegumam būs jāpievieno dokuments, kas apliecinās Latvijā akreditētā augstsko­lā iegūtu augstāko izglītību tiesību zinātņu, informācijas tehnoloģiju vai līdzīgā jomā. Pēc mācību priekšmetu apmācības kursa pabeigšanas pretendents kārtos pārbaudījumu.

Pēc sekmīga pārbaudījuma nokārtošanas pretendentam tiks izsniegta apliecība par mācību priekšmetu apmācības kursa apgūšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam elektroniskās pārvaldes lietās, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās, Valsts kontrolei un Valsts kancelejai.

TM: Par patentpilnvaroto reģistru un kvalifikācijas eksāmena kārtību

24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja noteikumu projektu par kārtību, kādā uzturams patentpilnvaroto reģistrs, un par patentpilnvaroto kvalifikācijas eksāmena kārtību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, reģistrā būs jāieraksta patentpilnvarotā vārds, uzvārds un personas kods, pilsonība, eksāmena kārtošanas datums un attiecīgā specializācija, kā arī adrese sarakstei. Savukārt eksāmens notiks divas reizes gadā – maijā un novembrī.

Komisija, kuras sastāvā iekļaus trīs Patentu valdes pārstāvjus un trīs patentpilnvarotos, izskatīs pretendenta iesniegtos dokumentus, sagatavos un apstiprinās eksāmena programmu un biļetes, kā arī pieņems rakstisko un mutisko eksāmenu.

Pretendents ar eksāmena programmu varēs iepazīties Patentu valdē vismaz 13 darba dienas pirms eksāmena, savukārt eksāmena biļetes pretendentam nebūs pieejamas. Eksāmena vērtējumu komisija paziņos pretendentam nākamajā darbdienā pēc lēmuma pieņemšanas.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās un Valsts kancelejai.

TM: Par Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikumu

24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes (MJKP) nolikumu. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Maksātnespējas administrācijas (MNA) speciālisti.

Kā teikts TM sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā, MJKP būs konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis būs veicināt un attīstīt maksātnespējas jautājumu politikas veidošanu un īstenošanu.

Tieslietu ministrijas funkcija ir izstrādāt politiku komercsabiedrību maksātnespējas jomā. Savukārt Maksātnespējas administrācijas darbības mērķis ir īstenot valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargāt darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā īstenot valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos.

Pašlaik Saeimā otrajā lasījumā izskatīts jaunais Maksātnespējas likuma projekts, kura mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Likumprojekts skar plašu subjektu loku – komersanti, biedrības un nodibinājumi, fiziskas personas. Likums regulēs arī ekonomiska rakstura jautājumus, līdz ar to nepieciešama šo jautājumu kompleksa risināšana un efektīva sadarbība starp valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kuras skar maksātnespējas nozares jautājumi. MJKP uzdevums būtu risināt šos jautājumus.

Līdz ar šādas padomes izveidi tiktu efektīvi risināta un kompleksi pilnveidota maksātnespējas nozares attīstība valstī un veicināta Latvijas komersantu maksātspēja. Tā tiktu veicināta arī jauna maksātnespējas likuma ieviešana, kas sekmētu parādnieka maksātspējas atjaunošanu, kā arī efektīvu un tiesisku maksātnespējas procesa darbību.

Lai īstenotu šo mērķi, padomes sastāvā iekļauti ministri, kā arī nevalstisko organizāciju vadītāji, tādējādi mēģinot saskaņot, sabalansēt un rast efektīvāko risinājumu dažādos ar maksātnespēju saistītos jautājumos. Tomēr, ievērojot valsts pārvaldes sistēmas pamatprincipus, padomes lēmumiem būs ieteikuma raksturs.

Padomes priekšsēdētājs būs tieslietu ministrs, savukārt sekretariāta funkcijas pildīs MNA.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību un Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Vides ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

24.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta “Aktualizētā Vides ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam”.

Vides ministrijas darbības stratēģija ir izstrādāta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus, pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu.

Atjaunotās stratēģijas budžeta programmās tika aktualizēti politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, jaunās politikas iniciatīvas un budžeta finansējums un pēc nepieciešamības koriģētas stratēģijas sadaļas.

Saskaņā ar jauno ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam stratēģija paredz jaunas ES un starptautiskā finansējuma koordinācijas programmas izveidošanu, kas līdz ar pirmā projekta apstiprināšanu turpmāk aizstās esošo programmu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa