25.maijā pirmoreiz valsts vēsturē Rīgā oficiālā vizītē uzturējās Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito un Viņas Majestāte Japānas imperatore Mičiko

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts oficiālajās pusdienās par godu Japānas imperatoram un imperatorei Rīgā, Melngalvju namā, 2007.gada 25.maijā:

Jūsu Majestātes! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir īpašs gods un patiess prieks pirmo reizi sveikt Jūsu Majestāti Japānas imperatoru un Jūsu Majestāti imperatori vizītē Latvijā! Jūsu Majestāte, es ļoti priecājos par šo iespēju uzņemt jūs un Viņas majestāti imperatori Latvijā patiesi vēsturiskā vizītē.

Latvijas un Japānas sadarbībai ir sena vēsture un dziļi iesakņojušās tradīcijas. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību de facto 1919.gada 10.janvārī un de jure 1921.gada 26.janvārī. Neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gados Japāna bija vienīgā Āzijas reģiona valsts, kurai bija sava pārstāvniecība Latvijā.

Lai gan mūsu valstis ir tālu viena no otras, starp Latviju un Japānu ir izveidojusies veiksmīga sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē. Latviešu dziedātāji, dejotāji un mākslinieki ir apmeklējuši Japānu, savukārt Japānas dziedātāji ir piedalījušies Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Latvijā. Latvijas Mūzikas akadēmijai, koriem “Dzintars”, “Ave Sol” un Latvijas Radio korim ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Japānas mūzikas aprindām. Japānā populāra ir Raimonda Paula dziesma “Dāvāja Māriņa” jeb “Miljons rožu”.

Latvija ir pateicīga Japānai par sniegto finansiālo un tehnisko atbalstu Latvijas mūzikas attīstībai: Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Latvijas Nacionālajai operai un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Japāna ir sniegusi palīdzību Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam, Latvijas vēstures muzejam un Rīgas Kultūru skolai. Šis atbalsts ir augstu un godam novērtēts.

Savukārt mēs lepojamies, ka Latvija ir sniegusi ieguldījumu Japānas hokeja skolas stiprināšanā. Latvijas sabiedrība ar interesi sekoja tam, kā vairākkārtējais pasaules čempions hokejā Helmuts Balderis laikā no 1985. līdz 1989.gadam trenēja Japānas hokejistus.

Izsenis Latvijas sabiedrībā vērojama liela interese par Japānas kultūru, mākslu un tradīcijām. Kopš 1990.gada Rīgā darbojas Japāņu vidusskola, kas popularizē Japānas kultūru un valodu Latvijā. Latvijas Universitātē Āzijas studiju programmā patlaban studē vairāk nekā simts studentu. Japāņu valodas apguvi veicina arī 2006.gadā izdotā jaunākā Japāņu–latviešu kandži (japāņu rakstu zīme) vārdnīca.

Esmu gandarīta, ka mūsu cilvēku kontakti ir daudzveidīgi. Rīgai kopš 1974.gada ir noslēgts sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi, stiprinot sadarbības saites izglītības, kultūras un sociālajā jomā. 1996.gadā Rīgas Zooloģiskais dārzs apmaiņā pret ziloņmeiteni Zuzi saņēma Japānas dzērvju kolekciju, kas ir liels retums Eiropā. Pirms dažām dienām mūs iepriecināja vēl kāda dāvana – mūsu Zooloģiskajā dārzā izšķīlās šo Japānas dzērvju cālēni, kas tagad saulītē raženi aug.

2006.gadā Latvija un Japāna svinēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 15.gadadienu, ko iezīmēja vairāki svarīgi notikumi. Tika atvērta Latvijas vēstniecība Japānā, notika vairākas augsta līmeņa vizītes gan no Latvijas, gan no Japānas puses. Esmu pārliecināta, ka, pateicoties šiem soļiem, mūsu valstu attiecības kļūs vēl dinamiskākas un ciešākas.

Esmu gandarīta, ka pēdējos gados Latvijas uzņēmēji vairākkārt ir apmeklējuši Japānu. Ceram uz aizvien pieaugošu Japānas uzņēmēju aktivitāti Latvijā, jo Latvija paver viņiem iespējas arī visas Eiropas mērogā.

Latvieši vienmēr ir apbrīnojuši japāņu tautas izturību un darba mīlestību, kas atspoguļojas arī japāņu tautas ticējumos: “Ja krīti septiņreiz, piecelies astoņas.” (“Fall seven times, stand up eight.”) Latviešiem ir līdzīgs ticējums: “Ja gribi sasniegt iespējamo, prasi no sevis neiespējamo.”

Gan latviešu, gan japāņu tauta ar īpašu cieņu izturas pret dabu, kas izpaužas gan latviešu dzīvesveidā, gan japāņu tradicionālajos ticējumos. Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka 2006.gadā starptautiskajā ideju konkursā par 20.gadsimta totalitāro režīmu upuru atceres vietas izveidi Krievkalna salā Daugavā uzvarēja japāņu mūks un slavens ainavu arhitekts Šunmjo Masuno.

Jūsu Majestātes, jūs apmeklējat Latviju ķiršu ziedēšanas laikā, ko Japāna jau ir piedzīvojusi martā. Es ceru, ka Latvijas un Japānas attiecības plauks un ziedēs līdzīgi sakuras ķiršu kokiem.

Uzsaucu šo tostu jums, Jūsu Majestāte imperator, un jums, Jūsu Majestāte imperatore, par jūsu veselību un laimi, par Japānas un Latvijas tautu draudzību, labklājību un par mūsu valstu sadarbības turpmāko attīstību!

Viņa Majestātes Japānas imperatora Akihito tosts oficiālajās pusdienās Rīgā, Melngalvju namā, 2007.gada 25.maijā:

Jūsu ekselence [Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga], profesor Freiberg!

Man ir liels prieks par iespēju kopā ar imperatori pēc jūsu laipnā ielūguma pirmoreiz apmeklēt Latvijas Republiku. Vēlos izteikt Jūsu ekselencei patiesu atzinību par šīm pusdienām un sirsnīgajiem vārdiem, ko tikko veltījāt mums.

Runājot par mūsu valstu draudzīgajām attiecībām, jāatzīmē, ka 1928.gadā Japāna noslēdza ar Latviju Tirdzniecības un kuģošanas līgumu, bet gadu vēlāk Rīgā tika atklāta Japānas diplomātiskā misija. Patiesi žēl, ka šīs attiecības pārtrauca Otrais pasaules karš un turpmākā vēstures attīstība.

Kopš tā laika daudzi Latvijas iedzīvotāji, Jūsu ekselenci ieskaitot, piedzīvoja milzu grūtības gan dzimtenē, gan svešumā. Jūsu valsts kļuva par Otrā pasaules kara kaujaslauku, kas izdzēsa daudzas dzīvības, sagrāva sabiedrību un nodarīja milzīgus fiziskus postījumus. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst vēsturi. Esmu pārliecināts, ka Latvijas tauta nākamajos, sāpju pilnajos gados stājās pretī šīm grūtībām ar drosmi un lepnumu.

1991.gadā trīs Baltijas valstis kļuva par pirmajām bijušās Padomju Savienības neatkarīgajām valstīm, un es atceros dziļās jūtas, ar kādām uztvēru ziņu par šo notikumu, kas šķita iezīmējam vēstures lielo gaitu. Vairāk nekā 15 gadus, kas pagājuši kopš šā brīža, jūsu valsts ir nemitīgi gājusi demokratizācijas, ekonomiskās un sociālās attīstības ceļu kā Eiropas daļa, un es vēlos paust patiesu cieņu Latvijas tautas gudrībai un pūlēm.

Ir nopietns iemesls priecāties, redzot, ka mūsu valstu draudzīgās attiecības atkal piedzīvo attīstību.

Būšu laimīgs, ja šī mūsu vizīte padziļinās savstarpējo sapratni un arī turpmāk veicinās apmaiņu mūsu cilvēku starpā.

Atļausiet uzsaukt tostu uz Viņas ekselences prezidentes Vīķes-Freibergas un profesora Freiberga veselību un Latvijas tautas laimi!

“LV” (Juris Afremovičs) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

	Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”; Inga Kundziņa, A.F.I.
Japānas imperators Akihito un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sveicot Nacionālo bruņoto spēku godasardzi pie Rīgas pils oficiālās sagaidīšanas laikā 25.maijā (augšējā attēlā); Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito kontaktā ar Latvijas iedzīvotājiem pēc ziedu nolikšanas Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, 25.maijā (apakšējā attēlā); pirms Valsts prezidentes un Imanta Freiberga rīkotajām oficiālajām pusdienām par godu majestātēm Rīgā, Melngalvju namā: Viņas Majestāte Japānas imperatore Mičiko, Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs (attēlā pa labi)

Japānas imperators un Latvijas Valsts prezidente nepiespiestā sarunā oficiālās pusdienās par godu majestātēm Rīgā, Melngalvju namā, 25.maijā Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.	Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietnieks Valters Nollendorfs, iepazīstinot augstos viesus – Japānas imperatoru Akihito un imperatori Mičiko – ar Latvijas tautas drūmajām vēstures lappusēm divu lielvaru okupācijas laikā Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.
Savas vizītes laikā Japānas imperators Akihito un imperatore Mičiko apmeklēja Latvijas Universitāti, kur tikās ar LU vadību, mācībspēkiem, Orientālistikas nodaļas pārstāvjiem. Attēlā: Viņu Majestātes Latvijas Universitātē, iepazīstoties ar Latvijas Dabas muzeja sarīkoto stendu par godu Japānas imperatora Akihito vizītei Foto: Māris Kapakalējs, “LV”