Pieņemot tiesnešu zvērestu Rīgas pilī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 28.maijā Rīgas pilī pieņēma astoņu tiesnešu zvērestu. Uzrunājot tieslietu ministru un jaunos tiesnešus, prezidente atzīmēja lielo darbu, kas paveikts Latvijas tieslietu sistēmas reformēšanā, bet uzsvēra, ka vēl daudz jādara tās pilnveidošanā.

V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Latvijai bija liels izaicinājums izveidot tieslietu sistēmu, kas atbilst visiem demokrātijas un taisnīgas tiesas principiem, jau sākot no brīža, kad valsts atguva neatkarību un visos līmeņos notika dziļas pārmaiņas. Prezidente atzina, ka tieši tieslietu sistēmas vājie punkti bija iespējamais šķērslis Latvijas neuzņemšanai Eiropas Savienībā, jo tās dalībvalstis nevēlējās savā vidū uzņemt valsti, kurā iedzīvotājiem nebūtu iespēja saņemt taisnīgu tiesu, kur valdītu pārāk liela korupcija.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ar jaunajiem tiesu, administratīvo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem pēc svinīgā zvēresta nodošanas Foto: Toms Kalniņš, A.F.I. Vakar zvērestu nodeva astoņi tiesneši un tiesneses: Sanita Ozola – Administratīvās rajona tiesas tiesnese; Dina Suipe – Administratīvās rajona tiesas tiesnese; Ieva Zabarovska – Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese; Iluta Kovaļova – Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese; Lauma Aina Balaša – Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese; Tatjana Ivanova – Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese; Sanita Strakše – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese; Viesturs Gaidukēvičs – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis.

Prezidente atzina, ka savas prezidentūras laikā ar prieku ir vērojusi, kā ar lielām grūtībām tiesu sistēma pilnveidojas un uzlabojas, novēlot, lai tiesnešu profesionālās dzīves laikā šis process nostiprinātos. “Mēs pierādījām, ka tiesu sistēma var būt neatkarīga. Diemžēl daudzos gadījumos bija redzams, ka tieneša, prokurora, izmeklētāja rīcību bija iespējams pasūtīt par “adekvātu” samaksu, un tas bija ne tikai skumji un apkaunojoši, bet arī valsts iekšējo drošību augstākā mēra apdraudoši. Valsts var būt ārēji apsargāta, pateicoties dalībai NATO, bet neviens nevarēsim justies šajā zemē droši, tajā skaitā arī tiesneši, ja šajā zemē nevaldīs likumība un taisnīgums. Turēt šos grožus savās rokās ir tiesnešu pienākums.”

Pēc V.Vīķes-Freibergas teiktā, astoņu gadu laikā viņa ir vairākkārt norādījusi uz plaisām tiesu sistēmā: lai būtu pietiekams tiesu zāļu skaits, tiesnešu palīgu skaits un tehniskais atbalsts; lai pati tiesu procedūra nebūtu arhaiska; lai spriedumi būtu pieejami sabiedrībai un tiktu nolasīti skaidri: “Esmu centusies ar Augstākās tiesas priekšsēdi Guļāna kungu kā prezidente to veicināt, lai vismaz Augstākās tiesas spriedumi ir pieejami internetā. Manuprāt, visiem tiesas spriedumiem vajadzētu būt pieejamiem internetā.”

Tika atzīmēts, ka 15 gados smagas debates bijušas par izmaiņām Kriminālprocesa likumā. Tāpat prezidente norādīja, ka skandalozi bieži prāvas tiek daudzkārt atliktas, piemēram, ienākusi sūdzība par prāvu, kas atlikta 15 reizes.

Apsveicot jaunos tiesnešus, Valsts prezidente atzīmēja, ka jurista profesijā ļoti daudzās valstīs tiesneša amats tiek uzskatīts par augstāko virsotni jurista karjerā, ko iespējams sasniegt tikai pēc krietna profesijā nostrādātā laika, savukārt Latvijā ir iespēja sākt tiesneša karjeru visai jaunos gados, bet tas nozīmē, ka priekšā ir garš izaugsmes ceļš, uzkrājot dzīves pieredzi un profesionāli pilnveidojoties.

Prezidente mudināja tiesnešus nepārtraukti papildināt zināšanas un izmantot pašizglītības un Tieslietu ministrijas sniegtās iespējas, tajā skaitā tās, ko sniedz sadarbība ar attiecīgajām citu valstu un starptautiskajām institūcijām.

Valsts prezidente novēlēja, lai katrs no zvērestu devušajiem tiesnešiem kā cilvēks, personība un tiesnesis mūža nogalē varētu atzīt: “Es esmu bijis labs un taisnīgs tiesnesis,” jo no šādiem tiesnešiem Latvija un visi tās iedzīvotāji būs ieguvēji.

Valsts prezidenta preses dienests