1992.gada 15.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 85 deputāti.

Darba kārtība 15. un 16.decembrim. Vispirms par svītrojumiem un atsevišķiem balsojumiem, pēc tam – par papildinājumiem.

Tagad par svītrojumiem un atsevišķiem balsojumiem. Lūdzu.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es gribētu lūgt pārcelt 16.decembra 15.darba kārtības punktu “Par Valsts zemes dienestu” uz šodienu pulksten 12, lai mēs šeit būtu patiešām visu izskatījuši, lai šeit nebūtu pretrunu arī ar nākamajiem balsojumiem, kuri ir paredzēti pulksten 13. Mēs lūgtu šādu pretimnākšanu, jo likums ir īss, un šeit vienīgā tēze, par kuru varētu būt strīdi, ir jautājums par to, kur šim Zemes dienestam un šīm zemesgrāmatām atrasties. Un tas ir jāatrisina pirms balsošanas pulksten 13, tāpēc es ļoti lūgtu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl ir priekšlikumi? Nav. Ja neviens neiebilst, tad par laiku mēs parasti nebalsojam. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Kā var saprast, šis jautājums būs pulksten 12.00, tāpēc nekādu problēmu nebūs.

Priekšsēdētājs: Ja jūs esat pret to, tad mēs balsosim. Ja “pret” neviena nav, tad nebalsosim, jo tad visi piekrīt šai pārbīdei. Tātad šodien pulksten 12 varētu izskatīt likumprojektu “Par Valsts zemes dienestu”. Tā kā iebildumu nav un arī svītrojumu nav, lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto plenārsēžu darba kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 82, pret – 3, atturas – 3. Plenārsēžu darba kārtība ir apstiprināta.

Tagad par papildinājumiem. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj! Pirms divām nedēļām mēs darba kārtībā iebalsojām jautājumu par to, ka Ekonomikas un Apvienotajai budžeta komisijai kopā ar valdību ir jāizskata jautājums par īres un apkures maksājumiem. Pagājušajā nedēļā par to bija parādījusies valdības informācija, kas mums nebija vajadzīga. Šonedēļ šis jautājums vispār ir pazudis. Acīmredzot tagad, lai attiecīgie cilvēki vispār vairs nemocītos, pensionāriem pensijas vispār nemaksās… Tādā veidā mēs šo jautājumu ātrāk izšķirsim. Man vēl vakar zvanīja cilvēki, ir arī vesela kaudze vēstuļu, pirmkārt, par pensiju nemaksāšanu un, otrkārt, par pensionāru un vispār visu iedzīvotāju kategoriju nespēju samaksāt īri un apkuri. Es gribētu no Prezidija locekļiem vispirms dzirdēt atbildi, un, otrkārt, es uzstāju par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: No kuriem Prezidija locekļiem jūs gribat dzirdēt atbildi? Mēs tagad apspriežam darba kārtību.

J.Bojārs: Jā, jā… Cienījamais Gorbunova kungs! Jūs pagājušajā nedēļā teicāt, ka jūs paskatīsities pagājušās nedēļas stenogrammu, kā šis jautājums ir iebalsots darba kārtībā. Pagaidām – kā krievi saka – “ņe sluha, ņe otveta, ņe priveta” (“ne skaņas, ne atskaņas, ne sveikas – Red.)… Jautājums man liekas ārkārtīgi svarīgs, jo cilvēki tiešām nav spējīgi samaksāt savus rēķinus. Un ne tikai cilvēki, bet arī pašvaldības. Man ir vēstules no daudzām pašvaldībām, es biju arī savā Siguldas vēlēšanu apgabalā, un viņi par apkuri aptuveni ir 20 miljonu parādā. Viņi nav spējīgi to samaksāt, tāpēc ka nauda neienāk, jo rūpniecība un lauksaimniecība ir noārdīta, nodokļu summas neienāk, tāpēc budžets ir tukšs. Šis jautājums ir jāizlemj principā un kompleksi.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, kā es atceros, kad plenārsēdē bija šī valdības informācija, jūs plenārsēdē nepiedalījāties.

J.Bojārs: Nē, es vēlreiz atgādinu, ka pagājušajā nedēļā es uzstāju par to, ka šis jautājums par valdības informāciju vispār ir svītrojams, jo tas neko nedod. Jautājums par šīs ekonomiskās problēmas risināšanu ir jā­skata kompleksā. Jādomā par to, no kurienes nāks nodokļu nauda, par to, kā mēs paaugstināsim algas saviem iedzīvotājiem tādā apmērā, lai viņi varētu samaksāt savus rēķinus, par to, kā mēs iedarbosimies uz cenu politiku. Ir tempā jāizstrādā, lūk, šīs atbildes, šo atbilžu komplekss.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, lūdzu, precizēsim, ko jūs ierosināt iekļaut darba kārtībā – kādu Prezidija locekļu atskaites un kādu valdības atskaiti, jo man būs jāliek jūsu priekšlikums uz balsošanu sakarā ar darba kārtību.

J.Bojārs: Cienījamais Gorbunova kungs! Es absolūti nevienu reizi neesmu pieprasījis kaut kādas Prezidija atskaites. Es vēlreiz ļoti mierīgi mēģinu noformulēt šo jautājumu. Ne republikas iedzīvotāji, ne pašvaldības nav spējīgas nomaksāt rēķinus par apkuri un par īri. Līdz ar to kompleksā ir jārisina jautājums par nodokļiem, par cenām, par iedzīvotāju algām, lai mēs varētu savilkt galus gan iedzīvotāju budžetā, gan pašvaldību budžetā, lai šīs summas būtu reāli nomaksājamas un lai mēs izskatītu arī nodokļu summas, no kurienes tās nāks. Jautājums jāizskata kompleksi.

Un trešais ir atsevišķs jautājums. Pensionāri sūdzas, ka viņiem vispār neizmaksā pensijas. Tāpēc jau ir bijuši pašnāvību gadījumi. Turklāt ne tikai Rīgā vien…

Priekšsēdētājs: Ja es pareizi sapratu, tad jūs aicināt iekļaut darba kārtībā jautājumu – izskatīt kompleksi problēmu par nodokļiem, par cenām, par algām un atsevišķi – par pensionāru pensiju izmaksām.

J.Bojārs: Jā, tas ir pavisam atsevišķs jautājums, taču ir saistīts ar visu iepriekšējo.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Bojārs: Tātad par nodokļiem, cenām un algām, lai iedzīvotājiem un pašvaldībām, respektīvi, ģimenēm un pašvaldībām, būtu iespējams sabalansēt savus budžetus. Ļoti vienkārši. Taču pat padomju laikā, atvainojiet, tā nekad nav bijis. Vissliktākajos komunistu laikos…

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, es negribu komentēt jūsu priekšlikumu. Man galvenais ir likt to uz balsošanu tieši tā, kā jūs to vēlaties.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Mani, protams, ļoti satrauc tas, ka Bojāra kungam nepārtraukti zvana pa naktīm par šo jautājumu. Man arī zvana. 21.datumā man ir paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem, ar pašvaldniekiem, kur tiks skatīti divi jautājumi: kā pašvaldības ir spējīgas atmaksāt valsts rezerves, izdalīto degvielu un kā rajonos un visā Latvijā tiek sadalīta katru piektdienu selektorā piešķirtā mēneša norma, lai neviens nekur nesaltu, tā cenšoties atrisināt maksāšanas jautājumu, jo jautājums par kurināmā piegādi nevar gaidīt.

Otrs. Attiecībā uz nodokļiem un uz naudām. Ar to cienījamie deputāti iepazīsies 1993.gada budžeta projektā, kur būs ierakstītas divas lietas – kādi būs maksājumi un kādi varētu būt nodokļi, lai šos maksājumus veiktu.

Trešais. Valdība beidz strādāt pie mehānisma, ka pensionētiem cilvēkiem maksās nevis skaidrā naudā, bet izmantojot čekus. Tā ka šonedēļ apspriest šo jautājumu es neredzu nekādas lielas jēgas. Labāk to būtu darīt nākamnedēļ, kad būsim izrunājušies ar pašvaldniekiem. Tad es atbalstu šādu sarunu. Patlaban tā būs tukša runāšana, kur mēs lielākoties klausīsimies Bojāra kunga demagoģiju.

Nākamais. Attiecībā uz pensijām es gribētu drusciņ atvēsināt cienījamo deputātu. Decembrī visi pensionāri saņem pensijas un saņems tās līdz beidzamajam rublim. Taču attiecībā uz janvāri, februāri un martu šis jautājums būs saistīts ar jauno budžetu un ar budžetā paredzamajiem maksājumiem. Paliek vēl problēma, kā decembrī norēķināties ar budžeta iestādēm. Tur ir 507 miljoni, kas ir iesniegti kopējā budžeta grozījumu projektā, kuru valdība ir iesniegusi Augstākajā padomē. Ja Bojāra kungs uzskata, ka valdības informācija ir vajadzīga tāpēc, ka apkures maksāšanas sistēma nav pareiza, tad varu teikt, ka tās ir viņa tiesības. Viņš kā deputāts var nākt ar saviem projektiem. Vienīgi gribu piebilst, ka mēs griezāmies pie visām pašvaldībām par jebkāda cita modeļa ieviešanu un praktiski palikām tikai pie šā, jo no pašvaldībām mēs nevienu konstruktīvu priekšlikumu tomēr nesaņēmām.

Man ir šāds priekšlikums: sakarā ar to, ka šinī nedēļā ir jāizskata svarīgi dokumenti, it sevišķi, es domāju, par sabiedriskajām organizācijām, vajadzētu koncentrēties uz šiem jautājumiem, bet šo jautājumu varētu kompleksi izskatīt pēc tikšanās ar pašvaldniekiem 21.datumā, lai mēs varētu jūs informēt, kāda ir kopējā situācija Latvijā ar energoresursiem, ar naudas līdzekļiem gan budžeta iestādēs, gan pašvaldībās; arī attiecībā uz pensionētiem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri saņem naudu no sociālā budžeta. Tāds ir mans priekšlikums, un es lūdzu deputātus nepakļauties vienkārši demagoģiskām runām.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, pirms es jums dodu vārdu par balsošanas motīviem, pasakiet, lūdzu, vai es kā sēdes vadītājs drīkstu no jums pieprasīt iesniegt rakstiskā veidā vismaz jūsu priekšlikumu?

J.Bojārs: Jā! Cienījamais Gorbunova kungs, pagājušajā nedēļā arī jūs apsolījāt pašķirstīt stenogrammu, un to pašu formulējumu mēs arī atjaunosim, jo mēs nobalsojām jau pirms divām nedēļām. Tas ir pirmais.

Otrais. Man ir ļoti patīkami dzirdēt, ka republikas vadītāji jau divreiz pēc kārtas uzskata sevi par pašvaldniekiem… Tas ir tā ļoti patīkami un interesanti…

Trešais. Es neuzskatu, ka tā ir demagoģija, ja cilvēki vēl vakar zvana uz Likumdošanas jautājumu komisiju, ka viņiem nav ko ēst. Pensionāriem nav ko ēst, jo viņiem nemaksā pensijas. Tāpēc skaidrot to, ka decembrī vēl kaut ko izmaksās, ja viņam jau šodien nav ko ēst un viņam jau šodien vajag saņemt šo naudiņu… Tā gan, manuprāt, nav demagoģija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

M.Berdikovs: */Es gribu atbalstīt Bojāra kungu un teikt, ka šodien ne tikai pensionāriem nav ko ēst un nav ko maksāt par dzīvokli, bet tāpat ir arī rūpniecības uzņēmumu strādniekiem. Varu jums pastāstīt, ka šodien vienā no lielākajām rūpnīcām otro dienu streiko trīs cehi. Un pavisam drīz streiki sāksies visās rūpnīcās. Vairākus mēnešus uzņēmumi nav spējīgi strādājošajiem izmaksāt to minimālo darba algu, kādu noteikusi valdība. Tāpēc es atbalstu Bojāra kunga priekšlikumu. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Kā jūs formulētu jautājumu, par kuru vajag balsot?/

M.Berdikovs: Jā, es saprotu, ka jārunā valsts valodā, bet šodien esmu sanervozējies, tāpēc runāšu krievu valodā…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kā jūs…

M.Berdikovs: */…izskatīt jautājumu par cenām, par dzīvokļu īri, par darbaļaužu minimālo sociālo nodrošinājumu un par situāciju Latvijas rūpniecības uzņēmumos./

Priekšsēdētājs: Vai jūs, Bojāra kungs, neiebilstat, ka jūsu formulējums tiek papildināts?

J.Bojārs: Es domāju, mēs varam pieņemt arī tādā formulējumā, jo ideja bija pilnīgi skaidra. Manuprāt, mums visiem ideja ir skaidra. Es nezinu, kāpēc un par ko mēs te vispār strīdamies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Bojāra kunga un Berdikova kunga ierosinājumu – izskatīt jautājumu par nodokļiem, par cenām, par algām, par stāvokli rūpniecībā un atsevišķi par pensiju izmaksu pensionāriem. Lūdzu rezultātu. 46 – par, 8 – pret, 20 – atturas. Jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Vai ir citi papildinājumi? Lūdzu.

A.Tomašūns: Es gribētu lūgt šodien, ja tas ir iespējams, pulksten 13.00, kad būs balsošana par visiem izskatītajiem un nenobalsotajiem lēmumu un likumu projektiem, nobalsot trešajā lasījumā arī likumprojektu “Par Nacionālo bibliotēku”, jo tur praktiski nekādu papildinājumu nav, un par to ir iespējams ļoti īsā laikā nobalsot. Pieredze liecina, ka lielu debašu nebūs.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, es diemžēl nevaru atbalstīt jūsu priekšlikumu. Trešais lasījums ir oficiāli jāpabeidz, un tad balsošana nebūs problēma. Ja?

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Cienītais priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Es atvainojos plenārsēdei par to, ka pret savu gribu esmu maldinājis plenārsēdi. Pirms divām nedēļām es priekšsēdētājam un jums, kolēģi, lūdzu atlikt Muitas departamenta atskaiti uz divām nedēļām. Man nesaprotamu iemeslu dēļ komisija jau sen varēja pabeigt darbu, bet vēl nav to beigusi. Piedodiet, kolēģi, ka esmu bijis spiests jūs maldināt pret savu gribu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi ierosinājumi vai priekšlikumi? Nav? Paldies. Tad sāksim izskatīt darba kārtību.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pirmais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” spēkā stāšanās kārtību”.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, varbūt jūs varat piedāvāt, kādā kārtībā mēs šo dokumentu izskatīsim, jo tas praktiski ir jaunā redakcijā? Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāja vietniek, kolēģi deputāti! Mēs pēc būtības esam lēmuma projektu izskatījuši jau pagājušajā nedēļā, bet atlikām to tādēļ, ka neesam pieņēmuši konkrētu redakciju lēmuma projekta 12.punktam. Šodien būtu lietderīgi runāt tikai par šo 12.punktu. Es gribētu ierosināt vispirms nelielu trīs minūšu ilgu informāciju par to, kas ir izdarīts kopš iepriekšējās izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Vai citu priekšlikumu nav? Tātad mēs šim lēmuma projektam praktiski izskatām tikai 12. strīdīgo punktu.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jūsu informāciju!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tātad pēc iepriekšējās izskatīšanas komisija ir saņēmuši četrus jūsu iesniegtos priekšlikumus, kuri, kā redzat, visi ir noraidīti. Komisija izstrādāja pati savu priekšlikumu. Proti, ņemot vērā jūsu izteikto viedokli jau iepriekšējā nedēļā par to, kādā kārtībā sabiedriskajām organizācijām un biedrībām tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz tiem īpašumiem, kuri tika atsavināti dažādos laika periodos, tika atzīts, ka tas būtu jārisina speciālā likumdošanā. Šis jautājums tiešām ir pietiekami sarežģīts un tādēļ to nevajadzētu šajā lēmuma projektā pilnīgi un galīgi atrisināt.

Kolēģi, es tomēr gribētu jūs informēt, kādēļ izteicu priekšlikumu šo jautājumu par īpašuma tiesību atjaunošanu pilnīgi un galīgi atrisināt un sakārtot. Kā jūs atceraties, 1991.gada 21.novembrī mēs pieņēmām likumu “Par pilsētu zemes reformu Latvijas Republikā”. Šā likuma 9.panta pirmajā daļā ir iekļauta norma, ka Latvijas Republikas pilsētās ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības un ka zemes bijušie īpašnieki, arī juridiskas personas, var pretendēt uz šiem īpašumiem, kuri tām ir piederējuši līdz 1940.gada 21.jūlijam. Pie tam ir piebilde, ka šī atjaunošana notiek likumā noteiktajā kārtībā un to veic tiesa.

Godātie kolēģi! Mūsu valstī ir izveidojusies absurda situācija, ka juridiskās personas savas īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem var atjaunot tikai tad, ja tām ir piederējis zemes īpašums pilsētā. Taču šādu tiesību nav nevienai juridiskajai personai (tajā skaitā arī biedrībai) uz īpašumiem, kas tai piederējuši lauku apvidos. Bez tam mēs esam pieņēmuši un spēkā ir stājies likums, kurā ļoti precīzi ir noteikts, ka nami un zeme ir vienots nekustamais īpašums. Tādēļ šī absurdā norma, kura ietverta 1991.gada 21.novembra likumā, ir pretrunā ar loģisko saprātu un mūsu Civillikumu. Mūsu komisijas uzdevums bija kaut kādā mērā šo likumdošanu sakārtot, lai nebūtu šādu savstarpējo pretrunu.

Otrais iemesls, kādēļ mēs izvirzījām šādu priekšlikumu, bija tas, ka ir vesela virkne sabiedrisko organizāciju, kuras savu darbību ir atjaunojušas. Tās pamatā ir nacionālās kultūras biedrības, kurām pašvaldības jau šobrīd reāli bijušos īpašumus ir nodevušas to lietošanā. Tāda ir Ebreju biedrība. Tāda ir Lībiešu biedrība, kurai Mazirbē ir kultūras nams. Tāda ir Igauņu biedrība, kurai mēs šo īpašumu atdevām ar lielu politisko skanējumu. Un šīm biedrībām rodas jautājums: kādēļ tās nevarētu šos īpašumus atgūt pilnībā, proti, kļūt par pilntiesīgām īpašniecēm? Kāpēc tās mūžīgi būs tikai lietotājas?

Un trešais iemesls, kāpēc mūsu komisija izvirzīja šādu priekšlikumu, ir tas, ka pašvaldības, neskatoties uz to, ka šādu gadījumu gan nav ļoti daudz, varbūt ir pat maz, neskatoties uz to, ka nav likumdošanas, dažviet patvaļīgi atjauno īpašumtiesības uz atsevišķām sabiedriskajām organizācijām piederējušajiem īpašumiem. Faktiski, kolēģi, tā ir nelikumīga privatizācija, jo šādas tiesības pašvaldībām nav dotas.

Kolēģi, es gribētu minēt vēl dažus faktus, kas liecina, ka šis jautājums ir ļoti nopietns. Deputāts Kinna un kolēģi, kuri šeit pārstāv Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, ierosina atjaunot īpašumtiesības arī uz tiem īpašumiem, kas tika atsavināti tām biedrībām, kuras tika slēgtas pēc 1934.gada 15.maija. Kolēģi, es gribētu dažus šādus faktus nosaukt.

Pirmām kārtām 1934.gada 15.maijā (pēc iekšlietu ministra Viļa Gulbja atskaites Ministru kabinetam) Latvijas valstī bija reģistrēta 11 071 biedrība. Visu šo biedrību darbība uz karastāvokļa laiku tika apturēta. Pēc tam, pēc mēneša, proti, 1934.gada 12.jūnijā, pieņēma likumu “Par biedrību, savienību un politisko organizāciju likvidācijas un reģistrēšanas kārtību izņēmuma stāvokļa laikā”. Uz šā likuma pamata pēc tam, kad Ministru kabinets šo likumu bija pieņēmis, aptuveni 6000 biedrību savu darbību atjaunoja, bet 5000 biedrību, kas darbojās laikā uz 1934.gada 15.maiju, tika slēgtas un savu darbību neatjaunoja. Vienai daļai šo biedrību piederēja arī nekustamie īpašumi. Tādēļ, ja mēs pieņemsim deputāta Kinnas un sociāldemokrātu priekšlikumu gluži automātiski, dziļi un pamatīgi šajā problēmā neiedziļinoties, var rasties ļoti lieli sarežģījumi ar īpašuma tiesību atjaunošanu.

Es gribētu piebilst, ka tika slēgtas visas 105 politiskās partijas, kuras līdz tam darbojās.

Un tagad vēl daži piemēri. Pirmskara Latvijā līdz 1940.gadam darbojās tā sauktais Olavu fonds. Šis Olavu fonds uzturēja un finansēja tā saukto Olavu komercskolu. Šai Olavu komercskolai piederēja tagadējā Mākslas akadēmijas ēka. Kolēģi, ja mēs ietversim šādu normu, tā dos tiesības sabiedriskajām organizācijām atjaunot īpašumtiesības. Tādā gadījumā es arī pieļauju, ka kādi enerģiski Latvijas Republikas iedzīvotāji varētu nodibināt šo Olavu fondu un nākotnē pretendēt uz Mākslas akadēmijas ēku.

Bez tam, piemēram, Krievu drāmas teātris piederēja kreisi orientētai Krievu biedrībai, ko sauca par Uļeju. Starp citu, Dailes teātra ēka – es domāju veco ēku Lāčplēša ielā 25 – piederēja Dailes teātra biedrībai. Varētu atjaunoties arī šī Dailes teātra biedrība un pretendēt uz šo ēku. Kolēģi, arī daļa no Latviešu biedrības ēkas nepieder vis Latviešu biedrībai, bet gan Sabiedrisko darbinieku klubam, kas 30.gadu beigās tagadējai Latviešu biedrībai piebūvēja labo spārnu. Tātad arī tur būs zināmas problēmas.

Ko es ar šiem piemēriem gribēju teikt? Es gribēju teikt, ka jautājums par to, atjaunot vai neatjaunot īpašuma tiesības sabiedriskajām organizācijām uz tām atsavinātajiem īpašumiem, ir ļoti sarežģīts jautājums un tas ir jāreglamentē speciālos likumos. Patlaban mēs ar šo lēmumu nevaram šo jautājumu atrisināt. Tādēļ, kolēģi, es ierosinu pieņemt Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto 12.punkta variantu un izteikt to šādā redakcijā: “Uzdot Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai līdz 1993.gada 1.aprīlim izstrādāt likumprojektu par kārtību, kādā sabiedriskajām organizācijām tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz to nekustamajiem īpašumiem. Noteikt, ka līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim sabiedriskajām organizācijām nevar tikt atjaunotas īpašuma tiesības uz to nekustamajiem īpašumiem. Noteikt, ka līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim sabiedriskajām organizācijām nevar tikt atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuri tika atsavināti laika periodā no 1934.gada 15.maija līdz 1941.gada 29.jūnijam.” Šāda ir jums piedāvātā 12.punkta redakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, kā mēs vienojāmies, jautājumus uzdosim un debatēsim tikai par šo 12.punktu.

Tātad sāksim jautājumu uzdošanu. Pirmā ir pierakstījusies deputāte Čepāne. Mums arvien vēl pastāv pierakstīšanās sistēma attiecībā uz jautājumiem un debatēm.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātais Krastiņa kungs, kolēģi un Lagzdiņa kungs! Man ir neliela replika par Lagzdiņa kunga teikto. Proti, viņš teica, ka sakarā ar zemes likumdošanu pilsētās ir izveidojusies absurda situācija ar īpašuma tiesību atjaunošanu juridiskajām personām. Es gribētu teikt, ka absurda situācija ir tā, ka laukos netiek paredzēts atjaunot īpašuma tiesības uz zemi juridiskajām personām, nevis tā, ka pilsētās tas tiek darīts. Tātad te mēs ejam pat pa priekšu.

Un, otrkārt, Lagzdiņa kungs, es gribu teikt, ka pasaules prakse pierāda un arī Civillikums paredz iespēju, ka zemes īpašums, zeme, var piederēt vienam īpašniekam, bet māja – kādam citam. Tā ka es jums nepiekrītu attiecībā uz to, ko jūs teicāt savas runas sākumā.

Priekšsēdētājs: Tā gan bija replika. Tātad jautājumu tālāk uzdos deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātais referent! Jums varētu piekrist, ka, iestrādājot lēmumā šādu normu, mēs atrisinātu strīdīgo situāciju un līdz ar to nākotnē būtu precīza procesuālā kārtība, kā šīs tiesības atjaunot. Tomēr atklāts paliek viens cits jautājums. Šajā 12.punktā tomēr ir jāpasaka mūsu attieksme pret sabiedrisko organizāciju īpašumu vispār, jo mēs šeit neko neesam pateikuši. Ievērojiet, ka jūsu piedāvātajā 12.punkta redakcijā runa ir par likumprojektu, kas reglamentēs kārtību, tātad par procesu. Materiālajai normai ir jābūt šajā lēmumā un šeit ir arī jāpasaka, kādos gadījumos un ko tad mēs atzīstam, un vai vispār ir jāatzīst šīs tiesības. Un tad mēs varam runāt par kārtību.

J.Lagzdiņš: Godātais kolēģi Plotniek, es minēju šos skaitļus, minēju šo milzīgo biedrību skaitu, kuras tika slēgtas vienā vai otrā gadījumā 1934.gada 15.maijā vai pēc 1940.gada okupācijas, tikai tādēļ, kolēģi, lai jūs zinātu, cik šis jautājums ir nopietns, to, ka šeit ir runa par milzīgu skaitu nekustamo īpašumu. Šis jautājums būs jāatrisina tad, kad Augstākā padome un mūsu komisija būs saņēmusi vēsturnieku ekspertu atzinumu par šo jautājumu. Jo šajā laika periodā, par kuru ir runa 12.punktā, bija ļoti ļoti sarežģīts process, un mēs nevaram šobrīd daudz ko viennozīmīgi pateikt. Es jau minēju šo piemēru par Dailes teātri, es minēju piemēru par Krievu drāmas teātri un Mākslas akadēmiju, ka mēs, daudz ko nezinot, nevaram risināt šo īpašuma tiesību atjaunošanas jautājumu. Te nav runa par cilvēku, kurš ir cietis represijās, bet šeit tomēr ir runa par veidojumu – par sabiedrisko organizāciju, par biedrību, kuru šīs represijas tik tieši neskāra. Tās gan tika slēgtas, bet cilvēki šajā gadījumā tieši cietuši netika.

A.Plotnieks: Lagzdiņa kungs, vai tādā gadījumā jūs tomēr neatzītu par mērķtiecīgu šajā 12.punktā, pirmkārt, iekļaut normu, vispārēju normu, kas noteiktu sabiedrisko organizāciju tiesības uz nekustamo īpašumu un garantētu tās? Kādā sakarībā? Piemēram, ir vesela virkne organizāciju, kas netika slēgtas, teiksim, Sarkanā Krusta biedrība. Arī tās īpašumi ir dažādi un ir zem jautājuma zīmes. Jūs nevarat šeit blakus vienu otram likt dažādu organizāciju īpašumus, bet ir jābūt ģenerālajai normai, kas nosaka to, ka tad, ja mēs zinām, ka ir šis reālais subjekts un ka viņam šis īpašums pieder, tad mēs to respektējam. Tur, kur ir runa par atjaunošanu, mēs nosakām kaut kādu kārtību un pēc tam jau to sīki reglamentēsim.

J.Lagzdiņš: Plotnieka kungs, es gribētu jums citēt likumprojekta – šobrīd vēl likumprojekta – 18.panta pirmās daļas 1.punktu: “Lai sabiedriskās organizācijas un to apvienības varētu pildīt savus uzdevumus un sasniegt savus paredzētos mērķus, tām ir tiesības iegūt kustamo un nekustamo īpašumu.” Šādas tiesības visām sabiedriskajām organizācijām ir dotas, un, ja šīs sabiedriskās organizācijas savu darbību nav apturējušas, ja tās šobrīd pārvalda, ja to valdījumā ir šis nekustamais īpašums, tad tādā gadījumā šeit nekādu problēmu nevar būt.

A.Plotnieks: Es atvainojos, šajā sakarā man ir detalizēts jautājums, jo es nesaņēmu atbildi uz otro jautājumu. Jūs izdarāt atrunu, ka tad, ja tā pārvalda… Mūsu sabiedriskās organizācijas praktiski šos nekustamos īpašumus nepārvalda, jo tos visus savā laikā pārņēma vietējās pašvaldības. Tātad mums šeit tomēr jādod atbilde par šo organizāciju un vietējo pašvaldību attiecībām. Taču, ja mēs lēmumā nedodam šādu atbildi, tad 18.pants neko neizsaka.

J.Lagzdiņš: Plotnieka kungs, es tikai varu pateikt vienu lietu, ka šeit ir ļoti komplekss un sarežģīts jautājums, un mēs nevaram ar vienu ģenerālo normu pateikt, ka visas biedrības var atjaunot, bet pateikt to, ka tikai daļu var atjaunot, mēs šobrīd arī nevaram. No kultūras biedrību puses bija tāds priekšlikums, ka vajadzētu dot tiesības iegūt īpašumā, pareizāk sakot, atjaunot īpašuma tiesības tikai tām biedrībām, kuras šā likuma spēkā stāšanās brīdī reāli lieto – nomā vai īrē – šo nekustamo īpašumu. Tādā gadījumā šīs īpašuma tiesības var atjaunot Lībiešu biedrība, Ebreju biedrība, Igauņu biedrība. Tad būtu ierobežots loks, taču tādā gadījumā mēs būsim netaisnīgi pret pārējām biedrībām. Tā ka, Plotnieka kungs, šeit šie jautājumi ir izsvērti, un komisija nāca pie secinājuma, ka šī problēma ir jārisina plašā dokumentā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Lagzdiņa kungs, līdz 1940.gadam Latvijas Universitātes rīcībā bija tā sauktais Morberga fonds – gan naudas līdzekļi, gan namu īpašumi, pie tam vēl samērā plaši. Sakiet, lūdzu, vai jūsu izstrādātajā likumā un šajā lēmuma projektā arī šis jautājums par Morberga fondu būtu iekļaujams? Varbūt tas jau ir ārpus tā?

J.Lagzdiņš: Godātais kolēģi! Fondi, tāpat kā neatkarīgajā Latvijā, arī pēc mūsu koncepcijas šobrīd ir sabiedriskās organizācijas vai biedrības, un šie likumi uz tiem attiecas. Tātad šeit izņēmuma nebūs. Kā mēs atrisināsim pārējo biedrību jautājumus attiecībā uz īpašumiem, tā būs arī attiecībā uz šo Morberga fondu.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienītais Lagzdiņa kungs! Ir arī tādas sabiedriskās organizācijas, kuru īpašumi šodien ir integrēti valsts uzņēmumu teritorijās, piemēram, rūpniecības uzņēmumu teritorijās, un to atgūšana ir pilnīgi nereāla, jo tie faktiski šodien ir transformēti kā šo rūpniecības uzņēmumu sastāvdaļas, kā ražošanas korpusi. Es ar šo lēmumu neredzu iespēju, kā šīs sabiedriskās organizācijas vismaz ar kādu likuma normu noteiktajā kārtībā varētu griezties pie pašvaldībām, pie valdības, lai tām kompensētu vai dotu iespēju ja ne gluži atgūt savu pamatīpašumu, kurš šodien ir ieplūdināts jau valsts īpašuma daļā, tad vismaz faktiski nodrošināt savu darbību. Vai jūs neredzat iespēju, ka varētu tomēr radīt tādus nosacījumus, ka šiem sabiedriskajiem veidojumiem tiktu dotas šādas priekšrocības?

J.Lagzdiņš: Godātais kolēģi! Tieši tāpēc Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ierosina šādu 12.punkta redakciju. Ļoti iespējams, ka pēc tam, kad būs uzklausīti ekspertu atzinumi, kad būs izstudēta reālā situācija, es patiešām pieļauju, ka komisija varētu izteikt arī priekšlikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu sabiedriskajām organizācijām. Patlaban to varētu noņemt no darba kārtības, jo jūsu minētais piemērs liecina, cik šī problēma ir nopietna. Mēs šobrīd nevaram pārsteigties un ar vienu teikumu atrisināt šo jautājumu.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Cienījamais Lagzdiņa kungs! Man faktiski ir divi jautājumi. Vispirms es gribētu tomēr vēlreiz atbalstīt deputāta Plotnieka iesniegto priekšlikumu, ka šajā Tautas pašvaldības komisijas izstrādātajā 12.punkta redakcijā tomēr principā būtu jāpasaka šo organizāciju tiesības. Un tālāk jau otrajā rindkopā varētu pateikt, ka tiks izstrādāts attiecīgs likums. Kāpēc? Tāpēc, ka pretējā gadījumā strauji notiekošais privatizācijas process vienkārši aprīs šos īpašumus. Un vēlāk būs jau par vēlu. Tas ir viens.

Un otrs jautājums. Te īsti nav saprotams, kāpēc noteikts tik ilgs termiņš. Jūs taču esat diezgan pamatīgi pētījuši šo jautājumu. Kāpēc tad termiņš ir līdz 1.aprīlim? Es domāju, būs tieši otrādi – ja būs tik ilgs termiņš, tad vairs nebūs ko atdot.

J.Lagzdiņš: Termiņš ir divkārt īsāks, nekā tika dots, atvainojiet, kolēģi, jums izstrādājot likumu par namu denacionalizāciju. Un šis jautājums, kā vakar liecināja saruna ar ekspertiem un vēsturniekiem, ir ne mazāk sarežģīts un mums ne mazāk ir jāstudē arhīvu materiāli un jāiepazīstas ar konkrēto situāciju šajā vēsturiskajā periodā.

A.Grūtups: Tātad jūs tomēr uzskatāt, ka ir vajadzīgs 1.aprīlis un ne ātrāk? Es, piemēram, ierosinātu mēneša laikā sagatavot šo uzziņu un likumprojektu, teiksim, līdz 1.februārim…

J.Lagzdiņš: Par to mums ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Lagzdiņa kungs! Jūs, bez šaubām, saprotat, ka šā jautājuma apspriešana vistiešākajā veidā ir saistīta ar nākamajām vēlēšanām, un tāpēc reizēm arī jūsu komisijas slēdzienu var iztulkot kā mēģinājumu ietekmēt šo vēlēšanu procesu.

Taču es gribētu uzdot tādu jautājumu: sakiet, lūdzu, ja mēs atzīstam šīs īpašuma tiesības un ja var precīzi pierādīt pēctecību, vai jūs izslēdzat vai neizslēdzat tādu variantu, ka varētu risināt šo problēmu jau pašreiz, mēģinot atšķirt no šiem 11 000… Jūs ierosināt to risināt aptuveni pēc pusgada…

J.Lagzdiņš: Godātais kolēģi! Tieši tādēļ es arī piedāvāju iepriekšējo 12.punkta redakciju, kur tas bija skaidri un gaiši noteikts. Es vēlreiz atkārtošu, kāda ir šo priekšlikumu būtība, un tas pilnībā atbilst tam, ko jūs šeit jautājāt. Tātad priekšlikums bija tāds, ka īpašuma tiesības var atjaunot tikai tās organizācijas, kuras tika slēgtas pēc 1940.gada 17.jūnija un tikai pamatojoties uz 1938.gada 11.februāra likumu. Kādēļ? Tādēļ, ka pēc 1940.gada 17.jūnija organizācijas tika slēgtas ne tikai 1940. un 1941.gadā. Arī mēs paši 1991.gadā tās esam slēguši. Šeit ir jābūt kaut kādam ierobežojumam laikā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jautājumu par to, atjaunot vai neatjaunot īpašuma tiesības, nosaka Ministru padome, ja attiecīgais nekustamais īpašums atrodas valsts pārvaldes institūciju vai pašvaldību valdījumā. Šo jautājumu attiecīgā Ministru padomes institūcija vai pašvaldība izskata tikai tad, ja pirms tam ieinteresētā sabiedriskā organizācija ir griezusies tiesā un pierādījusi savas tiesības, ja tas ir fiksēts ar tiesas spriedumu, ka šī sabiedriskā organizācija savu darbību ir atjaunojusi ne vēlāk kā divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā. Ja tā ir pierādījusi, ka ir ietvērusi savas atjaunotās organizācijas statūtos un realizē tos mērķus, kuri bija paredzēti slēgtās organizācijas statūtos. Tomēr arī tad, ja ir šis tiesas spriedums, arī tad galavārdam, pēc manas koncepcijas, vajadzētu piederēt Ministru padomei un attiecīgajai pašvaldībai, jo mēs nevaram iet to ceļu, ko gājām attiecībā uz namu denacionalizāciju, ka tad, ja šī pārmantotība ir pierādīta, tad ir obligāti jāatdod. Gan Ministru padomei, gan pašvaldībai pēc tam, kad būs saņemts šis iesniegums un būs šis tiesas spriedums, būtu jāizvērtē, vai to namu reāli var atdot šai sabiedriskajai organizācijai – vai tur nav jāizsviež ārā Mākslas akadēmija. Varbūt to var darīt pēc pieciem gadiem, nevis tā, kā mēs to risinājām ar reliģiskajām organizācijām, ka tūlīt un nekavējoties ir jāiet prom. Saprotiet – šeit saduras valsts un pilsētas iedzīvotāju intereses ar kādas šaurākas cilvēku grupas interesēm, ar biedrības interesēm. Šajā gadījumā prioritāras ir valsts iedzīvotāju intereses. Tāda bija mana koncepcija, taču parlaments šo koncepciju nepieņēma.

L.Alksnis: Jūs, Lagzdiņa kungs, daļēji jau atbildējāt uz to jautājumu, kuru es jums gribēju uzdot, bet es tomēr gribētu precizēt. Kad jūs minējāt zemes reformas likuma attiecīgo pantu par zemes atdošanu juridiskajām personām, jūs teicāt, ka juridiskajām personām īpašuma tiesības uz zemes īpašumiem var tikt atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā. Šajā sakarā es gribu jautāt. Likumā mums gan ir noteikts, ka juridiskās personas var atjaunot šīs īpašuma tiesības uz saviem zemes īpašumiem, tajā skaitā uz nekustamo īpašumu, tiesas ceļā pierādot savu tiesisko pēctecību. Vai jūs apzināti pateicāt šo neprecizitāti? Jūs teicāt: likumā noteiktajā kārtībā. Izejot no jūsu teiktā, kā jūs, lūk, tagad paskaidrojāt kolēģim Dinevičam, to var saprast vēl tā, ka mums būs jāpieņem likums un ka valsts institūcijām, Ministru padomei būtu sakāms šis galīgais vārds. Vai jūs, būdams jurists, tomēr neuzskatāt, ka tad, ja tiesa pierāda šo pēctecību, tad vairs nav nekādas vajadzības, lai cita papildu institūcija tiesiski atzītu šo juridisko personu un tās īpašumus?

J.Lagzdiņš: Godātais kolēģi! Es nocitēšu jūsu likumprojekta “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 9.panta pirmās daļas precīzu tekstu: “Atjaunot zemes īpašuma tiesības pilsētās var bijušie zemes īpašnieki (juridiskās personas) uz tiem 1940.gada 21.jūlijā piederējušiem zemes gabaliem tikai pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē pārmantošanas faktu.” Būdams advokāts, es ļoti labi saprotu, ka šeit var traktēt dažādi. Mums ir civilprocesuālā likumdošana, kas dod tiesības jebkurai personai ar jebkādu prasības pieteikumu vai iesniegumu griezties tiesā. Un to var interpretēt arī tādējādi, ka šeit ir domāta civilprocesuālajā likumdošanā noteiktā kārtība. Taču to var traktēt arī tā – un viena otra tiesa to varētu arī darīt –, ka šo prasības pieteikumu var arī nepieņemt, lietu neizskatīt, motivējot to tādējādi: sak’, cienījamais prasības pieteikuma iesniedzēj, šeit ir jāgaida speciālais likums! Ar šo piemēru es gribu teikt tikai to, ka mūsu likumdošana ir diezgan neprecīza. Manuprāt, šeit likumdevējs un arī mēs esam domājuši, ka pēc šā likuma par zemes reformu būs jāpieņem vēl īpašs likums, kas noteiks, kādā kārtībā tiesa var konstatēt šo pārmantošanas faktu, jo jūs pats ļoti labi zināt, ka šobrīd nav neviena normatīvā akta, kurā šie kritēriji būtu uzskaitīti.

L.Alksnis: Es tikai varu jums atbildēt, ka praksē arī juridiskajām personām notiek šāda īpašuma tiesību atjaunošana, tajā skaitā arī sabiedriskajām organizācijām. Protams, ir gadījumi, kad ir šķēršļi, kad ir domstarpības, bet, ja jūs paliekat, teiksim, pie sava viedokļa, tad mums acīmredzot ir jāizdara kaut kādi papildinājumi mūsu pašu agrāk pieņemtajos likumos, kas precizētu šo normu darbību.

J.Lagzdiņš: Es pilnīgi jums pievienojos. Šeit ir jābūt speciālam likumam.

L.Alksnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vairāk neviens jautājumu uzdošanai nav pierakstījies. Tātad varam atklāt debates par šā lēmuma 12.punkta redakciju. Bez tam varu paziņot, ka ir saņemts šāds 20 deputātu parakstīts pieprasījums: “Lūdzam par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” spēkā stāšanās kārtību” 12.punkta redakciju LSDSP un ZS piedāvātajā variantā balsot personāli”. Gramatiski te ir ļoti nepareizi. Te Valodas komisijai un Ābiķa kungam būtu jāstrādā. Taču tas nekas, tas, protams, ir piedodami. Lūdzu Endeles kungu un mūsu operatoru sagatavoties personālajai balsošanai.

Lūdzu, sāksim debates par šo 12.punktu. Nav. Te nu man Lagzdiņa kungam būs jālūdz palīdzība, jo neviens no šiem dokumentiem nav minēts. Ja es pareizi saprotu, tad šis ir LSDSP un Zemnieku savienības 392.dokuments, kuru parakstījuši Beļska, Jurševica un Kinnas kungs. Jā, protams, par motīviem un arī replikas! Tas viss ir iespējams.

Tātad, ja debatētāju nav, tad izteiksimies par balsošanas motīviem. Pirmais izteiksies Godmaņa kungs. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka no šiem labojumiem, kas ir ietverti priekšlikumā, es aicinātu balsot par 5.punktu, kurā varētu uzdot Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai līdz minētajam datumam izstrādāt likumprojektu. Situācija nebūt nav tik elementāra, jo tā balstās uz diviem principiem. Pieņemsim, ka ir divas partijas – Zemnieku savienība un sociāldemokrāti. Vai šajā gadījumā ir pārmantojamība vai nav? Vai ņemsim, teiksim, jebkuru korporāciju. Ir divu tipu pārmantojamības: viena ir tāda, ka organizācija ir eksistējusi trimdā un visu laiku pastāvējusi, tai ir sēžu protokoli, un faktiski tā visu laiku ir darbojusies. Tāda varētu būt Sociāldemokrātu partija. Zemnieku savienībai nav šādas situācijas. Tai ir ļoti cienījami vecbiedri, un es šo partiju faktiski cienu.

Taču te ir problēma. Mēs tādā veidā faktiski varam ģenerēt ļoti daudz juridisko organizāciju. Mēs varam sanākt, piemēram, vienā korporācijā, es varu atrast divus vai trīs vecbiedrus, un es to labi zinu… Teiksim, mans tēvs ir bijis globālais seniors, un te arī ir tā pati lieta, ka jāatdod māja atpakaļ. Taču jautājums ir par pārmantojamību. Un, manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ko teica Lagzdiņa kungs, ka tiesas ceļā vajag pierādīt pārmantojamību, un ir ļoti būtiska lieta, kā tiesa uz to skatās. Tāpēc šoreiz katrā ziņā nevajadzētu steigties ne arī pieņemt 1., 2., 3. un 4.punktu. Runa varētu būt tieši par 5.punktu, jo mehānisms, kā tas notiek, ir ļoti svarīgs. Pretējā gadījumā es automātiski redzu, kādas ir sekas, jo katrā no šīm mājām ir kāda budžeta organizācija. Tātad, ja tās pāriet attiecīgās sabiedriskās organizācijas īpašumā, tad šī budžeta organizācija vai nu jāliek ārā… Bet kurš to liks ārā – valsts vai pašvaldība? Un uz kurieni liks ārā? Ja arī neliek ārā, tad uzreiz automātiski sāk kasēt nomas naudu. Ja kasē nomas naudu, tad man tas atgādina gluži vai SIA, kas, teiksim, ir lielākajās mūsu zinātniskajās iestādēs, kur iekasē naudu par to, ka tās ir iekšā šajās telpās. Patiesību sakot, es domāju, ka tas nav pareizais mehānisms, tāpēc ierosinu tomēr balsot par 5.punktu. Šeit gaida vēl liels darbs, jo pārmantojamības princips ir tāds princips, kas tiesiski ir ārkārtīgi spēcīgi jānostiprina. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl par motīviem! Plotnieka kungs man ir iesniedzis rakstiski ierosinājumu. Taču mēs jau divus gadus strādājam un zinām, ka rakstiskiem ierosinājumiem ir jābūt nodrukātiem, pavairotiem un izdalītiem deputātiem. Pēc dzirdes tik atbildīgu jautājumu neviens gan nebalsos.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Mēs atkal kārtējo reizi esam ļoti savdabīgās laika spīlēs. Tātad 14.decembrī tika pavairots 396.dokuments, bet šodien ir jau 15.decembris. Tagad ar šo dokumentu mums visaptverošā 12.punkta vietā tiek piedāvāta tikai procesuāla norma vai normu komplekss nākotnē. Taču acīm redzami ar to vien nepietiek, kaut arī es piekristu premjeram, ka šis 5.punkts ir korekts. Taču nevar pasludināt procesu, ja jūs neko neatzīstat. Tāpēc es šeit uzrakstīju. Es nevarēju to naktī uzrakstīt vai pavairot. Es to varu iesniegt tikai tagad, jo 396.dokuments ir datēts ar 14.decembri. Es vēlreiz uzsveru: es piedāvāju jums iekļaut šādu pirmo normu: “Noteikt, ka sabiedrisko organizāciju nekustamie īpašumi, kas atrodas valsts vai pašvaldību valdījumā pēc to pieprasījuma atdodami atpakaļ, ja tās dokumentāri pierāda savas īpašuma tiesības.” Tā ir ģenerālā norma. Vai šī organizācija ir tiesīga pretendēt vai nav – tas būs jānosaka šajā normā, par kuru izteicās Lagzdiņa kungs un kuru es piedāvāju. Tad tas ir korekts risinājums. Nevar noteikt kārtību, nezinot, ko mēs īsti atzīstam. Es tomēr lūdzu par manu piedāvāto normu nobalsot, jo mēs ne reizi vien esam nobalsojuši par nepavairotiem tekstiem. Tikai vienā gadījumā mēs par tiem balsojam, bet otrā – ne.

Priekšsēdētājs: Ja plenārsēde to pieņems, tad mēs pavairosim šo tekstu un arī balsosim, godājamais Plotnieka kungs! Lagzdiņa kungs, varbūt jūs vēlaties?

Lūdzu, Škapara kungs, par motīviem!

J.Škapars: Es par procedūru. Manuprāt, procedūra, Plotnieka kungs, ir pilnīgi normāla. Tāda mums parasti ir bijusi un tāda tā ir arī šoreiz. Pietika laika, lai par šo vienu punktu dotu savus labojumus, un visi politiskie spēki, visas organizācijas un atsevišķie deputāti, kuri gribēja izteikt savu viedokli, arī paspēja izteikt savu viedokli. Arī jums bija iespēja savā redakcijā izteikt šā 12.punkta formulējumu. Tāpēc es domāju, ka šeit absolūti nekādu pārkāpumu nav. Es domāju, ka šis dokuments ir iesniegts atbilstoši mūsu izstrādātajam reglamentam. Pēc būtības, es domāju, ka par šo jautājumu ir runāts jau pietiekami. Es katrā ziņā ļoti aicinu balsot par Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto variantu, jo katrs gadījums ar 1934.gada mantojumiem ir stipri sarežģīts. Tas ir daudzplākšņains, un es domāju, ka te mūsu intereses dalīsies daudzos jautājumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Ja šis parlaments atzīst īpašumtiesības kā tādas, tad tādā gadījumā es aicinātu jūs balsot par otro vai trešo priekšlikumu šajā sarakstā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es šeit neparedzu, ka būs tik vienkārša situācija, – atsevišķi partijas pārstāvji pateiks, ka ir jāatdod, un cauri. Šeit ir runa par ļoti būtiskām, ne tikai partijām, bet arī valstij svarīgām telpām. Un tāpēc ir jābūt likumam, lai būtu precīzi kritēriji gan attiecībā uz tām telpām, kuras tiek atgrieztas, gan arī uz tām, kuras valsts šobrīd nevar atdod atpakaļ, un tad ir jānosaka, kādā veidā valsts par šīm telpām var kompensēt vai arī kaut kā citādi norēķināties. Šeit ir jāmeklē kompromiss. Tātad tam visam ir jābūt saistītam ar likumu. Tāpēc es atbalstītu Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas 5.punkta variantu, bet tikai mainot termiņu – nevis 1.aprīlis, bet 1.februāris. Šis termiņš būtu jāmaina, un tas ir jāizdara pietiekami ātri.

Un otrs. Es aicinātu Lagzdiņa kungu formulēt priekšlikumu, ka līdz likuma pieņemšanai šie īpašumi nedrīkst nekur tālāk tikt pārdoti. Tas būtu būtiski. Un tad, es domāju, šo jautājumu beidzot varētu atrisināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Arī es ļoti labi saprotu atsevišķu kolēģu un organizāciju ieinteresētību pieņemt šajos priekšlikumos minētā lēmuma projekta otro vai trešo variantu. Taču ar šādu rīcību mēs sabiedrībā atkal pavairotu to spriedzi, kura jau šobrīd ir vērojama, kad saduras kādas organizācijas divas sašķēlušās puses. Diemžēl šobrīd ir daudz tādu organizāciju, kurām ir divi strāvojumi ar vienādu nosaukumu, var teikt, ir divas kustības, un tas nozīmē, ka abas šīs puses vienlīdz aktīvi iestāsies par attiecīgo īpašuma objektu, ja mēs likumu pieņemsim šādā redakcijā. Tāpēc acīmredzot mums šobrīd nav cita varianta, kā vien atbalstīt priekšlikumos minēto 5.punktu, ko ir izstrādājusi Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribētu pievērst uzmanību 2. un 5.punktam, kur, pēc manām domām, ir lietots nepareizs termins “atsavināt”. Atsavināt – tas nozīmē…

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Eglāja kungs! Varbūt godājamie kungi varētu klusāk izteikt savu sašutumu…? Labi, pagaidīsim! Pašlaik Demokrātiskā centra partija strīdas ar Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Lūdzu, Eglāja kungs, nupat jums ir iespēja turpināt.

V.Eglājs: Es gribētu pievērst uzmanību 2. un 5.punktam, kur ir lietots termins “atsavināt”. Atsavināt – nav ne konfiscēt, ne atņemt. Atsavināt ir arī nopirkt. Un tādā formulējumā, kā šeit, tas ir galīgs absurds, jo visu, ko sabiedriskās organizācijas ir pārdevušas, teiksim, pēc 15.maija, pašvaldībām, ir jāatdod atpakaļ. Tā ka, man liekas, tādā redakcijā nevar pieņemt ne 2., ne 5.punktu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds deputāts vēlas izteikties par motīviem? Nē. Tad Lagzdiņa kungam kā ziņotājam par šo dokumentu ir pienākusi kārta runāt.

J.Lagzdiņš: Par Eglāja kunga precizējumu. Precizējums par vārdu “atsavināt” ir vietā. Te varētu likt precīzāku vārdu – “atņemti”, bet šeit ir viena interesanta lieta – gan pēc 1934.gada 15.maija, gan pēc 1940.gada 17.jūnija šie nekustamie īpašumi slēgtajām biedrībām tika atņemti kārtībā, kādu tobrīd noteica spēkā esošā likumdošana, tātad tas notika likumā noteiktajā kārtībā. Tur, skatoties no likuma viedokļa, nebija nekā nelikumīga, jo bija likums, kas pieļāva šādu kārtību. Un arī Kirhenšteina valdības iekšlietu ministrs ļoti punktuāli ievēroja to kārtību un pat formu, kuru Ulmanis bija izstrādājis pēc 1934.gada 15.maija. Arī šie lēmumi pēc sava satura un ar savu motivāciju ir identiski. Tā ka arī Kirhenšteina valdība ļoti izmantoja šos vecos likumus.

Attiecībā uz Plotnieka kunga repliku, ka nebija iespējas iepazīties. Godātie kolēģi, es laikam jau desmitiem reižu esmu aicinājis jūs rakstveidā iesniegt priekšlikumus par šā panta redakciju. Tas jau piecas reizes jums tika izdalīts un jūs varējāt iepazīties ar dažādām redakcijām. Tā ka Plotnieka kungs ir nokavējis.

Vairs man nekādu piebilžu nebūtu. Arī es aicinu jūs balsot par 5.punkta variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, vai mums ir nepieciešams balsot arī par šā lēmuma projekta pārējiem atsevišķajiem punktiem? Ir nepieciešams. Tad balsosim pa punktiem, lai akceptētu šo lēmuma projektu pa punktiem, bet par 12. punktu balsosim atsevišķi – divas tā redakcijas – un, kā tas ir prasīts šajā 20 deputātu iesniegumā, balsosim par to personāli.

Tātad par pārējiem nav pieprasīts balsot? Nav. Tātad būs tikai 12.punkta atsevišķo divu redakciju balsojums. Vienu ir iesniegusi Zemnieku savienība un Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, bet otrs ir Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas variants.

Vai Grūbes kungam ir cits priekšlikums? Lūdzu.

G.Grūbe: Es nedzirdēju referenta atbildi par labojumu “līdz 1.aprīlim” un par 5.punktu. Tātad līdz 1.februārim, kā es ierosināju… Ja to nepieņem, tad man, bez šaubām…

Priekšsēdētājs: Tad būs vēl viens balsojums. Izdarīsim divus balsojumus arī par datumiem. Pirmais balsojums – 1.aprīlis, kā to iesaka komisija, un otrais balsojums – 1.februāris, kā to iesaka godājamais Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es izteicu arī otru priekšlikumu par 5.punktu, ka līdz šā likuma pieņemšanai nav pieļaujama turpmākā darbība ar šiem īpašumiem. Es nedzirdēju, ka referents uz to būtu atsaucies.

Priekšsēdētājs: Jūs to piedāvājāt rakstiski? Ar ko jūs esat labāks par Plotnieka kungu?

G.Grūbe: Es sapratu, bet es vienkārši nedzirdēju referenta atbildi.

Priekšsēdētājs: Vai nav nekādu citu priekšlikumu? Tātad kā pirmo balsosim komisijas variantu, bet otru – Zemnieku savienības un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas variantu. Pēc tam balsosim par Grūbes kunga ieteiktajiem datumiem.

Godājamie kolēģi, lūdzu sagatavoties 12.panta redakcijas balsošanai! Balsošanas režīmu! Kā pirmo balsosim 12.punkta komisijas piedāvāto variantu. Lūdzu rezultātu. 46 – par, 9 – pret, 16 – atturas. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim 12.punktu Zemnieku savienības un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas variantā. Lūdzu rezultātu. 24 – par, 8 – pret, 29 – atturas. Tātad balsu vairākumu ir ieguvis komisijas variants.

Un tagad balsosim priekšlikumu par datumiem. Pirmais balsojums tātad būs par 1.aprīli, kā to iesaka komisija. Otrais balsojums būs par Grūbes kunga ieteikto datumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par 1.aprīļa termiņu. Lūdzu rezultātu. 28 – par, 14 – pret, 28 – atturas. Paldies.

Un tagad balsosim priekšlikumu par 1.februāra termiņu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 49 – par, 6 – pret, 22 – atturas. Līdz ar to ir iebalsots 1.februāris.

Un tagad es lūdzu izdruku. Endeles kungs, ļoti lūdzu, pildiet savu pienākumu un nolasiet, kurš un kā ir balsojis par komisijas variantu un par Zemnieku savienības un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas variantu. Es atvainojos, tikai izdruku par Zemnieku savienības un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas variantu, jo tāds ir šo 20 deputātu pieprasījums. To variantu, kur balsis bija mazākumā.

J.Endele: Balsojuma rezultāti! Par Zemnieku savienības un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikumu balsojuši “par”:

Agafonovs – par,

Apsītis – par,

Bartaševičs – par,

Bekasovs – par,

Beluha – par,

Berdikovs – par,

Bojārs – par,

Buķele – par,

Caune – par,

Čebotarenoka – par,

Černajs – par,

Dinevičs – par,

Ivanovs – par,

Jaunkļaviņš – par,

Jurševics – par,

Kinna – par,

Krastiņš – par,

Morozļi – par,

Peršins – par,

Plotnieks – par,

Preinbergs – par,

Radionovs – par,

Rešetņikovs – par,

Ždanoka – par.

Priekšsēdētājs: Endeles kungs, lūdzu, precizējiet, kurš Krastiņš balsoja “par”!

J.Endele: “Par” balsoja Edmunds Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Endele: “Pret” balsoja:

Aizezers – pret,

Endziņš – pret,

Ģirts Krūmiņš – pret,

Lazda – pret,

Līgotnis – pret,

Mucenieks – pret,

Seleckis – pret,

Škapars – pret.

“Atturas”:

Albertiņa – atturas,

Alksnis – atturas,

Ābiķis – atturas,

Bels – atturas,

Bresis – atturas,

Briedis – atturas,

Buka – atturas,

Cālītis – atturas,

Čepāne – atturas,

Endele – atturas,

Ēlerts – atturas,

Felss – atturas,

Gabrānovs – atturas,

Gavars – atturas,

Gavrilovs – atturas,

Godmanis – atturas,

Grūtups – atturas,

Kalniņš – atturas,

Lagzdiņš – atturas,

Laķis – atturas,

Mihailovs – atturas,

Seiksts – atturas,

Seile – atturas,

Skulte – atturas,

Smoļuks – atturas,

Strazdiņš – atturas,

Šapovālovs – atturas,

Ulme – atturas,

Zaļetajevs – atturas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi labojumi par nolasītajiem rezultātiem? Nav.

J.Endele: Tātad: par – 24, pret – 8, atturējās – 29.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to šis variants netika pieņemts.

Un tagad, godājamie kolēģi, ja nav citu labojumu un papildinājumu, mēs varam balsot par lēmuma projektu kopumā. Vai godājamajam Edmundam Krastiņa kungam ir citas domas? Lūdzu.

E.Krastiņš: Es sapratu, ka tikām līdz 12.punktam un referentam var uzdot varbūt jautājumu arī par 14.punktu, lai noskaidrotu savu attieksmi pret šo lēmumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Iepriekš taču tika lemts, ka tiek apspriests tikai 12.punkts. Es atvainojos – es saku, ka deputāti izteica tādu viedokli, bet jūs tagad iesakāt rīkoties pretēji. Ja deputātiem nav iebildumu – lūdzu, turpināsim tālāk par 14.punktu.

E.Krastiņš: Es ļoti atvainojos…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Jā, iebildumu nav. Lagzdiņa kungs ir gatavs apspriest arī tālāk. Lūdzu.

E.Krastiņš: Tad skatīsim pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, tribīnē! Jums Edmunds Krastiņa kungs uzdos jautājumu par 14.punktu.

E.Krastiņš: Lagzdiņa kungs, ja esmu pareizi sapratis, tad saskaņā ar šo 14.punktu visas tās sabiedriskās organizācijas, kuras šobrīd jau darbojas un kurās par biedriem ir juridiskās personas vai kuras izveidojušas juridiskās personas, tiks likvidētas tiesas ceļā?

J.Lagzdiņš: Nē, tiesas ceļā tās netiks likvidētas. Tātad ģenerālā norma ir šāda: sabiedriskās organizācijas var dibināt un tajās par biedriem var būt fiziskās personas. Juridiskās personas par sabiedrisko organizāciju biedriem var būt un tās dibināt tikai saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un uz to pamata pieņemtajiem aktiem noteiktos gadījumos. Daži šādi gadījumi ir fiksēti lēmuma projekta 2.punktā par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Tur ir uzskaitītas dažas sabiedriskās organizācijas, kurās par biedriem var būt arī juridiskās personas. Tāpat juridiskās personas var būt par biedriem fondos. Juridiskās personas nevar būt par biedriem korporācijās vai profesionālajās biedrībās.

Kāda būs situācija, ja pieņems lēmumu šādā redakcijā? Tik tiešām būs dažas sabiedriskās organizācijas, kuras šobrīd darbojas un kurās biedri ir juridiskās personas. Tad šīm organizācijām līdz likumprojektā noteiktajam reģistrācijas termiņam būs jāgroza savi statūti. Taču, kolēģi, es atgādināšu, ka arī otrajā lasījumā mēs vairāk nekā divas stundas debatējām par šo jautājumu, bet plenārsēdes vairākums nobalsoja par to variantu, ka sabiedriskajās organizācijās par biedriem var būt fiziskās personas, bet īpašos likumā paredzētajos gadījumos – arī juridiskās personas. Tādēļ šo jūsu priekšlikumu – vēlreiz izskatīt trešajā lasījumā – plenārsēde nolēma neatbalstīt un būtībā arī neizskatīt. Jūs laikam nebijāt klāt trešā lasījuma laikā?

I.Ēlerts: Lagzdiņa kungs, es tomēr lūgtu atbildēt uz jautājumu: kas notiks ar tām sabiedriskajām organizācijām, kuras jau pastāv un darbojas, kuras ir tādas organizācijas, kurās par biedriem ir tikai juridiskās personas? Tās jau nekādi nevar izlabot savus statūtus, lai pielāgotos šim likumam. Tātad, ja tās pašas nepasludinās savu likvidāciju, tās tiks likvidētas piespiedu kārtā?

J.Lagzdiņš: Jā, tās tiks likvidētas likumā noteiktā kārtībā, jo cita ceļa šajā gadījumā nav.

I.Ēlerts: Paldies, tad es zinu, kā balsot par likumu kopumā.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es tomēr gribētu informēt, kādu apstākļu dēļ mēs pieņēmām šādu normu. Mēs šādu normu pieņēmām gluži vienkārši tā apstākļa dēļ, ka sabiedriskās organizācijas ir tiesīgas iesniegt Saeimas vēlēšanām deputātu kandidātu sarakstus. Un jūs, kolēģi, paši protestējāt pret to, ka šādi izveidotas sabiedriskās organizācijas varētu nodarboties ar politisko darbību. Bez tam bija vēl viens ļoti būtisks iebildums, ka šāda norma būtu pretrunā ar mūsu antimonopola likumdošanu, ka faktiski šīs juridiskās personas, dažādie ražošanas uzņēmumi, varētu veidot šādas sabiedriskās organizācijas un faktiski kaut kādā veidā savā nozarē Latvijas valstij diktēt noteikumus. Šie bija daži no tādiem iemesliem. Mēs ļoti ilgi diskutējām par to, un mums, komisijai, bija saistošs jūsu balsojums – vairākuma viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Principā es atbalstu šādu formulējumu, kāds ir minēts 14.punktā. Tomēr rodas jautājums: vai šāds formulējums ir juridiski korekts, ņemot vērā to, ka tajā laikā, kad šīs organizācijas radās, šāds likums nepastāvēja. Un līdz ar to kāds varētu izmantot atsaukšanos uz to, ka likumam nevar būt atpakaļejošs spēks un tā tālāk. Ko jūs šinī sakarībā varētu teikt?

J.Lagzdiņš: Ja tik tiešām kādai sabiedriskai organizācijai radīsies problēmas, tad tādā gadījumā šo organizāciju vadība varēs griezties Augstākajā padomē, varēs griezties Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, varēs griezties pie jebkura Augstākās padomes deputāta un rīkoties tāpat, kā to darīja Tirdzniecības un rūpniecības palāta, kā to darīja ārzemju draudzības biedrības, kuras griezās pie manis ar iesniegumiem, ka šajās sabiedriskajās organizācijās par biedriem ir juridiskās personas. Tik tiešām lēmuma 2.punktā ir noteikts, ka šajās organizācijās par biedriem var būt juridiskās personas. Un tādā gadījumā, ja šīs organizācijas griezīsies pie mums ar iesniegumu, tad mēs 2.punktā papildināsim šo uzskaitījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Ja es pareizi sapratu, Lagzdiņa kungs, tad tādā gadījumā šodien tik un tā nevar pieņemt šo lēmumu, jo tad ir jāļauj visām šīm organizācijām apzināties, kādā situācijā tās atrodas, lai tās var nākt pie jums un uzreiz griezties ar prasību iekļaut tās šajā sarakstā. Ja Rūpniecības un tirdzniecības palāta, paldies Dievam, kaut kā izdzīvos, tad varbūt ir jādod iespējas arī citiem darīt tāpat?

J.Lagzdiņš: Godātais kolēģi! Šo likumprojektu mēs apspriežam jau gadu un 11 dienas. Kopš pirmā lasījuma ir pagājis tieši gads un 11 dienas. Presē par šo jautājumu ir daudz runāts, ir atspoguļotas daudzas šīs problēmas. Arī mēs otrā lasījuma laikā vispusīgi to izdebatējām. Tāds ir vairākuma viedoklis, un tas ir obligāts un saistošs gan komisijai, gan arī man kā šā likuma autoram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Lagzdiņa kungs, es varbūt sākumā pateikšu repliku, bet pēc tam būs jautājums.

Pirmkārt. Kāpēc pēc jūsu piedāvātās koncepcijas Augstākā padome un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija pārvērtīsies par atļauju devēju kaut kādai sabiedriskajai organizācijai, dodot tai iespēju uzņemt juridiskās personas? Un tomēr, saprotot šā likuma lielo nozīmīgumu un aktualitāti, mans jautājums ir tāds: varbūt Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija kopā ar Ekonomikas komisiju varētu uzņemties izstrādāt likumu par juridisko personu apvienībām vai savienībām? Šādas apvienības, savienības un organizācijas ir ārkārtīgi nepieciešamas, lai varētu veidoties kaut vai, piemēram, pārstrādes organizāciju savstarpējās kooperācijas vai starp komercbanku struktūrām, vai vēl kaut kādas citas… Pašreiz to pieļauj darīt vienīgi likums par kooperatīvajām sabiedrībām. Taču tā jau ir uzņēmējdarbība, bet šinī gadījumā ir iespējamas arī tādas organizatoriskās formas, kuras neveic uzņēmējdarbību.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, es jums pievienojos, bet tikai ar vienu precizējumu: tādā gadījumā būtu lietderīgi šo likumprojektu papildināt ar 13.nodaļu, kas noteiktu šo sabiedrisko organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas un darbības papildnoteikumus, ja tajās par biedriem ir juridiskās personas. Un tas pilnībā saskanētu ar šā likuma uzbūvi.

J.Kinna: Vai man būtu jāsaprot jūsu viedoklis tā, ka mēs šobrīd pieņemtu šo lēmumu par likuma spēkā stāšanos un turpinātu darbu pie šīs 13.nodaļas?

J.Lagzdiņš: Godātais kolēģi, ir jāuzsāk sabiedrisko organizāciju reģistrācija, jo bez šīs reģistrācijas mēs nevaram atbilstoši likumam organizēt Saeimas vēlēšanas. Saeimas vēlēšanu likumā ir noteikts, ka sarakstus var iesniegt tikai reģistrētas politiskās un sabiedriskās organizācijas. Šā likuma pirmajām trīspadsmit nodaļām ir jāstājas spēkā. Tādā gadījumā mēs varētu izstrādāt 13.papildu nodaļu, kurā tad varētu reglamentēt šos atšķirīgos jautājumus.

J.Kinna: Paldies. Sēdes vadītāj! Es tiešām tūdaļ pat pateikšu arī par balsošanas motīviem, ka es patiesi aicinu atbalstīt gan šo likumu, gan lēmuma projektu kopumā, tikai vajadzētu turpināt darbu pie šīs 13.nodaļas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es runāšu par lēmuma 14.punktu. Vai referents neuzskata, ka lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību vēlreiz deklarētā tēze, ka tie, kuri lēmumu nepilda, tiek likvidēti likuma paredzētajā kārtībā, nav tautoloģija? Jo likuma 7.nodaļā viss ir pateikts, un tāpēc es ierosinu, ka tad, ja mēs varam to panākt kā konsensa lēmumu, šo 14.punktu varētu vispār svītrot. Jo, tiklīdz jūs esat iedarbinājuši likumu un likums ir stājies spēkā un darbojas, tad līdz ar to darbojas arī 7.nodaļa un iestājas visas no tās izrietošās sekas. Kāpēc vajadzīgs šis 14.punkts? Tas ir lieks. No tā tikai var rasties iespaids par vēl kaut kādām citām institūcijām, kas vēl varētu piedalīties, vai par kaut kādām citām sekām un tā tālāk. Es ierosinātu apsvērt iespēju par šā punkta svītrošanu.

J.Lagzdiņš: Šis 14.punkts ir tikai ar precizējošu mērķi, lai tiešām stimulētu šīs sabiedriskās organizācijas reģistrēties un lai šeit nebūtu nekādu nelikumību. Piemēram, ir tāds punkts, kas aizliedz veidot šīs bruņotās vienības. Es šaubos, vai mūsu brašās organizācijas, kurām vienai otrai ir šīs bruņotās vienības un kuras kaut kur organizē šīs mācības, vai tās tik viegli šīs mācības pārtrauks. Taču, ja šī darbība tiks izbeigta, tad tādā gadījumā, Plotnieka kungs, neapšaubāmi mērķis tiks sasniegts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par 14.punktu vienīgais ierosinājums bija vispār to svītrot. Šo ierosinājumu izteica godājamais deputāts Plotnieks. Komisija šādu ierosinājumu noraida. Deputātiem ir jābalso.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Plotnieka kunga ierosinājumu – svītrot 14.punktu. Lūdzu rezultātu. Par – 23, pret – 12, atturas – 23. Plotnieka kungs, jūsu ierosinājums nav pieņemts un šis punkts lēmumā paliek.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, vai jums būtu precizējums?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tātad deputāts Kinna un deputāts Edmunds Krastiņš ierosināja atrisināt jautājumu, kas saistīts ar juridisko personu tiesībām dibināt sabiedriskās organizācijas. Man ir šāds priekšlikums: vajadzētu papildināt lēmuma 12.punktu. Tas ir punkts, kurā ir uzlikti pienākumi Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai. Tai varētu uzlikt vēl papildu pienākumu – līdz 1993.gada 1.februārim izstrādāt likumā par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām 13.nodaļu, kura papildus reglamentētu atsevišķos noteikumus, kas regulētu šo juridisko personu tiesības veidot sabiedriskās organizācijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tā kā mēs esam jau nobalsojuši, ka 14.punktu nesvītrosim, tad mums nebūtu vēlreiz jābalso par tā akceptēšanu.

Vai par 15.punktu arī ir kādi priekšlikumi, iebildumi vai jautājumi? Nav.

Godājamie kolēģi, arī es ar sēdes vadītāja tiesībām gribētu piedāvāt balsojumu. Arī tas te tīri loģiski izriet, jo lēmums par spēkā stāšanos parasti tiek pieņemts pēc likuma pieņemšanas. Būtu ļoti neloģiski, ja mēs tagad nobalsotu par šo lēmumu un pēc tam nepieņemtu likumu. Tātad vai jums nav iebildumu, ka mēs par šo lēmumu balsosim nekavējoties pēc tam, kad būsim nobalsojuši par likumu? Tas varētu notikt balsošanas laikā no pulksten 13.00 līdz 13.30. Paldies. Tātad mēs arī to balsosim.

Par mūsu darba kārtību. Nākamais ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” spēkā stāšanās kārtību”. Vai mums ir ziņotājs par šo lēmumu?

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Tātad mums ir jāskata 391.lēmums. Man uzreiz jāsaka, ka šis lēmums atrodas tādā pašā procesuālajā stadijā, kādā atradās nupat izskatītais lēmums, jo likums “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” trešajā lasījumā jau ir izskatīts un pulksten 13.00 notiks trešā lasījuma galīgais balsojums par šo likumu.

Lēmums iepriekšējā nedēļā mums vēl nebija sagatavots, bet patlaban tas ir jūsu priekšā. Kā jūs redzat, tas ir ļoti vienkāršs un sastāv no trim punktiem. Nekādi labojumi vai papildinājumi par to nav ienākuši. Lēmuma 1.punkts nosaka, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu, 2.punkts uzliek pienākumus valdības vadītājam izvirzīt kandidatūru izpilddirektora amatam, un 3.punktā ir minēti tie pienākumi, kas paredzēti valdībai.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Kāpēc stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu? Likums tiek pieņemts, lai to zinātu un lai to varētu pildīt. Vai tomēr šeit nevajadzētu labot un rakstīt, ka stājas spēkā ar tā publicēšanas dienu? Tad tas būtu loģiski.

A.Līgotnis: Es sapratu jūsu jautājumu. Šādi te ir ierakstīts tādēļ, ka šis likums faktiski neierobežo pilsoņus savās tiesībās, bet spēkā stāšanās ar pieņemšanas dienu ir nepieciešama tādēļ, lai, sākot ar šo dienu, jau varētu sākt veidot attiecīgās struktūras. Jo, ja likums nebūs stājies spēkā, tad, dabiski, līdz šim termiņam – 20.decembrim – nebūs iespējams izvirzīt šo izpilddirektoru, kuram praktiski tas viss ir jādara. Tas ir saistīts ar struktūrveidošanas nepieciešamību.

A.Endziņš: Ja šis likumprojekts izskatīšanā mums ir stāvējis jau tik ilgi, tad nedēļas laiks, kad to varētu publicēt, es domāju, neko neizšķirs.

A.Līgotnis: Protams, principiālas nozīmes tam nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nobalsosim, godājamie kolēģi! Balsošanas režīmu! Pirmais balsojums būs par priekšlikumu, ka stājas spēkā ar pieņemšanas dienu, bet kā otro balsosim Endziņa kunga ieteikumu – stājas spēkā ar publicēšanas dienu.

Balsošanas režīmu! Balsosim vispirms par komisijas variantu – likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Viena balss papildus “par”, tā ir Līgotņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. 44 – par, 3 – pret, 10 – atturas.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Endziņa kunga ieteikto variantu – likums stājas spēkā ar publicēšanas dienu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 27, pret – 6, atturas – 16. Vairākumu guvis komisijas variants, tas tad arī paliek tekstā.

Vai ir vēl kādas problēmas, godājamie kolēģi, ar šo lēmuma projektu? Ja nav, tad tas mums paliek uz balsošanas laiku pēc likuma nobalsošanas.

Godājamie kolēģi! Līdz plenārsēdes pārtraukumam vārds informācijai Daudiša kungam, pēc tam būs mana informācija. Arī Ābiķa kungs vēl izteiksies.

I.Daudišs: Cienījamie deputāti, es gribētu jūs informēt par mūsu kolēģa Ivara Silāra ierosmi, proti, viņš pats tagad atrodas komandējumā. Tāpēc es runāju viņa vietā. Tātad tas ir priekšlikums atbalstīt žēlsirdības akciju. Lūgums deputātiem atbalstīt žēlsirdības akciju “Dalies mīlestībā!”, ko organizē radošā apvienība “Labvakar”. Ir lūgums ziedot naudu vai kādus citus līdzekļus vientuļajiem, nabagajiem, trūcīgajiem cilvēkiem. Pats viņš ir atnesis tūkstoti rubļu. Tos, kuri atbalsta šo ierosmi, lūdzu griezties sekretariātā pie Dobeļa kunga. To es gribēju pateikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs, jums vārds paziņojumam!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Šeit pat vēl var pierakstīties uz “Mikrofona” koncertiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, pirms pārtraukuma vēl viens paziņojums. 1942.gada 15.decembrī Latvijai un tās tautai ir noticis svarīgs notikums – ir dzimis mūsu kolēģis Rolands Rikards, kurš vakar svinēja savu 50 gadu jubileju, ko mēs varējām vērot arī televīzijā. Tāpēc sveiksim viņu un iesim ātrā pārtraukumā, lai arī mēs varētu piedalīties svinībās! (Aplausi.)

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas! Laiks sākt darbu mūsu plenārsēdē!

Saskaņā ar mūsu šārīta balsojumu tiks izskatīts likumprojekts “Par Valsts zemes dienestu” trešajā lasījumā.

Lūdzu ziņotāju tribīnē! Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais sēdes vadītāj un augsti godātie deputāti! Tātad izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Par Valsts zemes dienestu”. Es neatkārtošu argumentus par šā likuma svarīgumu, jo jau tūlīt pēc Jaunā gada ir nepieciešams izveidot Valsts zemes dienestu. Es tikai vēl paskaidrošu, ka pašreiz ir iesniegti ļoti nedaudzi redakcionālas dabas priekšlikumi, tāpēc es ierosinu izskatīt tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Iesniegti rakstiskie priekšlikumi, dabīgi, ir redakcionāli labojumi, jo trešais lasījums paredz vienīgi redakcionālus labojumus.

A.Seile: Tas ir 389.dokuments. Vienīgos rakstiskos priekšlikumus ir iesniedzis Ēlerta kungs. Mēs kopā ar Ēlerta kungu un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju esam izskatījuši šos priekšlikumus, esam konsultējušies arī ar Augstākās padomes valodniekiem. 1.pantā Ēlerta kunga ierosināto priekšlikumu – vārdu “realizēt” nomainīt ar “nodrošina” – mēs nevaram atbalstīt, jo tad būtībā mainās funkcijas, kādas paredzētas Valsts zemes dienestam.

I.Ēlerts: Man ļoti jāatvainojas, ka Seiles kundze atcerējās vien to, ka mēs esam saskaņojuši viedokļus par otrā lasījuma tekstu, nevis attiecībā uz trešo lasījumu. Šis ir vienīgais labojums, par kuru es vēlētos parunāt. Es nekādi nevaru pieņemt to, ka Zemes dienests realizē zemes izmantošanu. Es domāju, ka to dara tikai zemnieki. Es katrā gadījumā piekrītu, ka vārds “nodrošina” zemes izmantošanu nav daudz labāks. Es varbūt šim jautājumam esmu piegājis pavirši un, ja kādam deputātam ir labāks vārds par “nodrošina” vai “realizē”, tad es aicinu deputātus izteikties, bet, ja nevienam nekā labāka nav, tad es tomēr aicinu nobalsot vismaz par “nodrošina”. Lai nebūtu tā, ka Zemes dienests aizvieto zemnieku. Bez tam šis vārds “realizē” ir svešvārds.

A.Seile: Cienījamais Ēlerta kungs! Es paskaidrošu, kādēļ mēs, komisijas locekļi un arī darba grupa, vēlamies palikt pie šā termina “realizē”. Tāpēc, ka vārds “nodrošināt” nav īstais vārds, jo realizācija nozīmē arī mērniecības darbus, dokumentu sagatavošanu pilnīgai šo dokumentu apstiprināšanai un koroborēšanai. Es tomēr aicinu šo jautājumu likt uz balsošanu un ņemt vērā arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs: Protams, Seiles kundze, mēs par to balsosim. Vispirms balsosim par komisijas variantu, bet otrais būs Ēlerta kunga variants. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par komisijas variantu. Viena balss papildus “par”. Tā ir Seiles kundzes balss. Lūdzu rezultātu. Par – 33, pret – 3 atturas – 10. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Ēlerta kunga variantu. Lūdzu rezultātu. Par – 6, pret – 2, atturas – 27. Tātad likumprojektā paliek komisijas variants. Paldies.

Lūdzu, par nākamajiem!

A.Seile: Nākamais atkal ir Ēlerta kunga ieteikums – labot 5.punkta tekstu, svītrojot vārdu “nozares”. Mēs šo jautājumu esam iestrādājuši, jo tik tiešām jau pati teikuma būtība izsaka, ka tie jau ir šīs nozares uzņēmumi. Paldies par labojumu. Mēs esam to iestrādājuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. 5.punktā ir vēl viens Ēlerta kunga labojums, taču tas nav atbalstīts. Arī Ēlerta kungs pats to noņem. Paldies, tātad problēmu nav.

A.Seile: Jūs atsaucat arī otro labojumu? Paldies. Tālāk ir priekšlikums par 10.panta pirmo daļu – aiz vārda “zemes” ierakstīt vārdu “dienesta”. Mēs atvainojamies, tā tik tiešām bija diezgan redakcionāla kļūda. Pateicamies Ēlerta kungam par labojumu. Esam to iestrādājuši.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Seile: Vairāk rakstisku priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Es ļoti atvainojos, ka neesmu iesniedzis rakstisku priekšlikumu, taču runa ir tikai par vienu vārdu. Es domāju, ka to būtu iespējams izskatīt. Saturs attiecas uz 6.pantu. Tā pirmajā teikumā ir lietots jēdziens “tiesu sistēmas”. Šis priekšlikums ir no to cilvēku puses, kuri veido likumu “Par tiesu varu”. Ir lūgums vārdu “tiesu” aizvietot ar “tieslietu”, jo, saglabājot šo redakciju, kas ir likumā “Par Valsts zemes dienestu”, mēs nonāktu pretrunā ar likuma “Par tiesu varu” otro sadaļu, kas saucas “Tiesu sistēma”. Tur ir norādīts, ka tiesu sistēma sastāv no rajona tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas un arī pilnīgas šo tiesu kompetences. Tur tas ir izklāstīts. Ja mēs šajā Zemes likumā atstājam tādu variantu, tad divi likumi būs pretrunā un galu galā es nezinu, kurš tiesnesis, kura amatpersona… pēc kura tad vadīsies?

A.Seile: Cienījamais Līgotņa kungs! Šis bija konceptuāls balsojums, un pārsvaru guva šis vārds “tiesu”, nevis “tieslietu”. Tā ir nobalsots. Es uzskatu, ka konceptuāls balsojums trešajā lasījumā nav iespējams.

A.Līgotnis: Ja jūs tā uzskatāt, tad es ierosinu “tiesu sistēmas” vispār svītrot.

A.Seile: Arī tam es nevaru kā autoru kolektīva locekle piekrist.

Priekšsēdētājs: Paldies. Attiecībā uz šo vārdu es gribētu paskaidrot. Tas tiešām ir konceptuāls balsojums, un vienīgā iespēja ir ar jaunu balsojumu atcelt iepriekšējo konceptuālo balsojumu, atgriezt šo pantu atpakaļ pirmajā lasījumā un tad attiecīgi skatīt no jauna visu šo pantu un likumu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es vēlreiz atgādinu, ka patiešām arī otrajā lasījumā vēlreiz bija balsojums tieši svītrot šo “tiesu”, taču priekšlikums neguva deputātu vairākuma atbalstu. Šobrīd es uzskatu, ka šādi konceptuāli jautājumi nevarētu tikt vēlreiz skatīti, ka par to varētu balsot. Tad patiešām ir jāatceļ iepriekšējais balsojums, un tad es, bez šaubām, piekrītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs nekādā gadījumā nevaram pieņemt lēmumus, kuru rezultātā rastos divi pretēji likumdošanas akti. Ja mēs Līgotņa kunga dokumentā reiz esam nobalsojuši tā, ka šinī gadījumā šim jautājumam nav jābūt tieslietu pakļautībā, tad tas jau ir noticis fakts. Ja mēs šeit atkal iztaisīsim tā, ka tas būs citādi, tad mums atkal būs jāsaskaņo šie divi likumdošanas akti. Tas nav tik vienkārši. Tas jau ir noticis fakts, ka vilciens ir aizgājis attiecībā uz Tiesu likumu. Tagad mēs uztaisīsim tādu normu, kuras rezultātā mums atkal vajadzēs izdarīt labojumu labojumā.

A.Seile: Atsevišķos likumos iestrādātās normas ir spēkā, un, ja Tiesu likumā šis jautājums vispār nav atrunāts, tad viss ir kārtībā. Gan Zemesgrāmatu nodaļas, gan to priekšnieki var pastāvēt pie tiesu sistēmas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es tomēr cienījamajam akadēmiķim Freimanim nekādi nevaru piekrist, jo nekāda pretruna nerodas. Viss ir savās vietās, un, ja, teiksim, tiks akceptēts likums “Par tiesu varu”, arī tad neradīsies nekādas pretrunas, jo nekur nav teikts, ka tas tādā veidā nevar būt. Šeit ir tikai norāde, un, kad būs Zemesgrāmatu likums, tad mēs attiecīgi ierakstīsim, kādā veidā tas eksistēs attiecībā uz šīm tiesām un cik lielā mērā šīs baumas, ko te visu laiku izplata šā normālā novietojuma pretinieki, būs pamatotas. Jo neviens jau nav redzējis tos likumus. Visi māk tikai par tiem runāt. Neviens jau negrib tos izlasīt. Tā ka, cienījamie kolēģi, šeit viss ir kārtībā. Otrajā lasījumā ir bijis konceptuāls balsojums, priekšlikums par “tiesu” ir zaudējis, tā ka, es domāju, tagad trešajā lasījumā nevajag celt paniku. Bez tam tajā pašā laikā attiecībā uz maniem labojumiem tika laipni aizrādīts par procedūru un es nevarēju Tiesu likumā šo pretrunu novērst. Tā ka cienīsim reglamentu un paši sevi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es ļoti rūpīgi izlasīju arī stenogrammu attiecībā uz to, ko teica Līgotņa kungs Tiesu likuma apspriešanas gaitā. Tātad arī šie jautājumi, ja tiks nobalsots par zemesgrāmatām, nekādā gadījumā nav izslēdzami vai arī pārskatāmi, jo tas viss ir attīstībā, un tāpēc mēs esam piekrituši un, domājams, balsosim arī trešajā lasījumā par šo Tiesu likumu. Šeit mums nav tādas pretišķības.

Taču tajā pašā laikā, ja runājam par Zemesgrāmatu likuma nodaļām, var teikt, ka šis likums vēl ir tapšanas stadijā. To, cik lielā mērā tas būs saistīts ar tiesu un ciktāl to nodrošinās Tieslietu ministrija, kā arī vēl citi tamlīdzīgi jautājumi tiks apspriesti mūsu komisijā šajā ceturtdienā, jo mēs sākam skatīt pirmajā lasījumā Zemesgrāmatu likuma atjaunošanas procedūru, un par to tad mēs arī runāsim. Tomēr es domāju, ka patiešām otrajā lasījumā palika tā, ka šīs Zemesgrāmatu nodaļas būs pie tiesu iekārtas vai pie tiesu sistēmas. Un pašreiz šeit kaut ko svītrot es neredzu pamata. Tāpat es neredzu pamata tām bažām, ko izsaka Freimaņa kungs, ka mēs te kaut ko gribam vienkārši sacūkot. Arī Likumdošanas jautājumu komisija šo likumu, kā es saprotu, šajā pirmdienā izskatīja un darīs to, ko mēs šeit prasām. Es patiešām aicinu uz diskusiju tad, kad mēs skatīsim tieši šo likumu. Tad arī spriedīsim, ko uzticēsim darīt Tieslietu ministrijai un ko uzticēsim augstākajam likumdevējam, kādā veidā to darīsim un kādā statusā tas būs un tā tālāk. Tā ka, es domāju, diskusiju mēs atklāsim tikai tad.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Skudras kungs!

V.Skudra, tieslietu ministrs: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Pagājušajā nedēļā mēs ilgi un dikti diskutējām par šo jautājumu, tomēr balsojumā tika izlemts, lai zemesgrāmatas nebūtu tiesu sistēmā. Un bija arī Zemes komisijā noruna par to, ka tas būs tieslietu sistēmā. Tās ir divas dažādas lietas – vai tas būs tiesu sistēmā vai tieslietu sistēmā. Tāpēc, ja mēs šobrīd uzskatām par iespējamu 6.pantā rakstīt “tiesu sistēmā”, tad tādā gadījumā tas ir pretēji pagājušās nedēļas balsojumam. Un mēs esam simtprocentīgi par to – gan likumprojekta “Par tiesu varu” autors Zemrībo kungs, gan arī pārējie juristi uzskata, ka šeit 6.pantā “tiesu sistēmas” vietā ir ierakstāma “tieslietu sistēma”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot, ka Skudras kungs priekšlikumu rakstiski nav iesniedzis. Pagājušajā ceturtdienā viņš Lauksaimniecības komisijas sēdē nepiedalījās. Vēl es gribu uzsvērt to, kādēļ mums ir būtiski, lai paliktu šis ieraksts “tiesu sistēmā”, kaut gan vispār mums nebūtu par to jādebatē, jo mēs to izdarījām jau pagājušajā plenārsēdē, kad apspriedām jautājumu par Valsts zemes dienestu. Es jums atgādinu, ka šā zemes īpašuma nostiprināšana un daudzo mantinieku attiecības zemes reformas gaitā ir tik sarežģītas, ka, mūsuprāt, šim cilvēkam ir jābūt tiesu sistēmā, lai gan ne jau katrā īpašuma attiecību nostiprināšanas gadījumā tiks sarīkota tiesas sēde. Nē, šis būs cilvēks, kas pastāvēs tiesu sistēmā un būs pilnvarots strādāt kopā ar Zemes dienestu un nostiprināt īpašuma aktus, konstatēt to atbilstību zemes likumdošanas aktiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribēju kaut ko piebilst. Tad, kad mēs apspriedām likumu “Par tiesu varu”, es jautāju Līgotņa kungam, kurš referēja, vai šis likums būs pretrunā, ja šīs zemesgrāmatas būs pie tiesu sistēmas. Toreiz Līgotņa kungs māja ar galvu, bet Gorbunova kungs lūdza, lai viņš to apstiprina, lai tas tiek fiksēts stenogrammā. Un viņš tiešām apstiprināja, ka tas nav pretrunā ar likumu, ja šīs zemesgrāmatas ir pie tiesu varas. Tā ka, man liekas, šis jautājums tomēr netika izlemts konceptuāli, ka tās nedrīkst būt pie tiesu varas. Likums “Par tiesu varu” gluži vienkārši nereglamentē šo jautājumu. Vismaz es tā sapratu.

Priekšsēdētājs: Jā, Skudras kungs laikam bija pirmais. Lūdzu. Un pēc tam būs Līgotņa kungs un Muciņa kungs. Pirms kungi runā, es gribētu tikai aizrādīt, ka deputātu vietas Augstākās padomes zālē ir domātas deputātiem… Un tāpēc, ja Danosa kungam ir jākārto savi komercdarījumi, viņš to var darīt ārpus plenārsēžu zāles. Viņš, protams, to nedzird. Es palūgšu sekretariātu atgādināt Danosa kungam, ka deputātu vietas ieņem deputāti.

Jā, lūdzu, Skudras kungs!

V.Skudra: Godātais priekšsēdētāj! Šeit vairākkārt izvirzās jautājums par to, ka šāds ieraksts apspriežamā likumprojekta 6.pantā nav pretrunā ar likumprojektu “Par tiesu varu”. Es tomēr atļaušos citēt atsevišķu pantu virsrakstus attiecībā uz tiesu kompetenci, kas ir lasāmi likumprojektā “Par tiesu varu”. Un šeit ir konkrēti teikts: “Tiesas spriešana civillietās”, “Tiesas spriešana krimināllietās”, “Tiesas spriešana administratīvajās lietās”, “Tiesas spriešana saimnieciskajos strīdos”, “Tiesas spriešana konstitucionālās uzraudzības jautājumos”. Un nekādu administratīvo funkciju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Man ir jāatbild uz to, ko pieminēja Eglāja kungs. Redziet, lieta ir tāda, ka pretruna nenozīmē to pašu, ko vārds “aizliedz”. Kā jūs atceraties, pagājušās nedēļas sēdē Eglāja kungs man prasīja, vai šis likums aizliedz veidot to un to. Protams, es atbildēju, ka neaizliedz, jo tāda aizlieguma tur tiešām nav. Mums arī taču neviens neaizliedz kāpt Augstākajā padomē pa logu iekšā, tomēr mēs to nedarām…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man ļoti patīk kolēģa Līgotņa gleznainie salīdzinājumi, bet es varu tikai uzteikt tieslietu ministra Skudras apgalvojumu, kurš pēc būtības pasaka, ka likumu “Par tiesu varu” mēs nevaram pieņemt. Un ir pilnīgi pareizi, ka mēs nevaram pieņemt, jo tur ir šie ieraksti. Tāpēc visādā ziņā es gribu cienījamam sēdes vadītājam procedūras jautājumā izteikt priekšlikumu – pārtraukt šo neauglīgo diskusiju, jo mums otrajā lasījumā ir izdarīts balsojums. Un līdz ar to mums šis balsojums ir spēkā. Un, kamēr tas nav atcelts, es domāju, mums nav pamata šeit kaut ko grozīt. Tieslietu ministrija var izvilkt vēl kaut kādu trešo variantu par tieslietu sistēmām… Vispār tas jautājums šā likuma kontekstā nav apspriests, tādēļ šī diskusija ir pavisam tukša.

Priekšsēdētājs: Paldies, Muciņa kungs, par priekšlikumu, bet pašlaik tiek apspriestas iespējas atcelt konceptuālo balsojumu. Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kādu iemeslu dēļ jautājums par īpašuma tiesisko nostiprināšanu ir sacēlis šādu ažiotāžu. Kas tad īsti uztrauc dažus cilvēkus – vai tas, ka mēs gribam gan kustamā, gan nekustamā, gan zemes īpašuma nostiprināšanas tiesisko statusu padarīt pēc iespējas augstāku? Vēl varu informēt, ka Ministru padomē – es gan nezinu, vai šobrīd ir parakstīts vai nav parakstīts dokuments, jo man nav bijis gods to izlasīt, – principā tika izstrādāts un pieņemts dokuments, kas paredzēja, ka nekustamā īpašuma (izņemot zemi) tiesisko nostiprināšanu varēs veikt Inventarizācijas birojs. Tas radās tieši tajā kontekstā, tiklīdz Augstākajā padomē tika risināts jautājums par to, ka īpašuma nostiprināšanu tomēr veiks tiesu sistēmas iestādes un līdz ar to arī attiecīgi apmācīti un zvērināti cilvēki. Tāpēc es aicinu nekādā gadījumā neatcelt šo konceptuālo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es negribu visu to stāstīt, kas man bija jādzird pagājušajā ceturtdienā kā komisijas vadītājam par šo lietu un kādā veidā tika traktēti mūsu iebildumi. Es tikai gribētu lūgt, lai cienījamie kolēģi ir tik solīdi un pilda tās norunas, kas ir bijušas ar ļoti atbildīgām personām, lai viņi nākamajā reizē nemēģina izspēlēt kaut ko citu. Jo es patlaban redzu: ja patiešām kolēģi prasa šeit tagad kaut ko mainīt, tad mums nav saistoši arī tie solījumi, ko mēs esam devuši attiecībā uz nākamā likuma pieņemšanu. Un tas ir ļoti būtiski! Jo nevar runāt ar cilvēkiem, kuri katru reizi maina savus viedokļus, kā viņiem kuro reizi patīk. Tāpēc es vienkārši aicinātu neatbalstīt šā konceptuālā balsojuma atcelšanu, bet, ja tas tiks atcelts, tad, bez šaubām, mēs izdarīsim arī konsekvences par Tiesu varas likuma pieņemšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Informācija kolēģiem: kā likumprojekta “Par zemesgrāmatu darbības atjaunošanu” iesniedzējs arī es piedalījos tikko minētajā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sēdē. Tur gan nebija tieslietu ministra, bet bija viņa vietnieks. Un mēs panācām kompromisu, ka nekustamā īpašuma nostiprināšana ir jātaisa pēc iespējas augstākā līmenī un ka šīs līmenis iekļaujas tiesu sistēmā. Taču tas nav tas pats, kas tiesa, jo arī agrāk apgabaltiesa paredzēja, ka apgabaltiesa var pārskatīt, teiksim, Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka aplamo rīcību. Savukārt pašu Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku iecēla Ministru kabinets. Viņu ieteica tieslietu ministrs un apstiprināja Saeima, protams, tad, kad tā bija. Tātad tā bija praktiski augstākā virsotne. Un tagad nevajadzētu no tās nolaisties zemē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Tātad, apspriežot šo jautājumu par 6.pantu, tika ieteikts formāli atcelt iepriekšējo konceptuālo balsojumu, taču tādu vārdu, spriežot pēc stenogrammas, neviens nav izteicis. Laikam par to tikai runāja.

Tātad, lūdzu, kurš no Augstākās padomes deputātiem ierosina atcelt 6.panta viena vārda konceptuālo balsojumu, kas tika izdarīts iepriekšējos lasījumos? Deputāts Līgotnis ierosina balsot par iepriekšējā konceptuālā balsojuma atcelšanu.

Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Līgotņa ierosinājumu. Viena balss papildus “pret”, tā ir Seiles kundzes balss. Lūdzu rezultātu. Par – 16, pret – 28, atturas – 18. Līgotņa kunga priekšlikums nav guvis balsu vairākumu. Paldies.

Lūdzu, vai vēl par kādiem šā likumprojekta pantiem ir redakcionāli labojumi? Nav tādu. Tādā gadījumā, Seiles kundze, kādi ir jūsu priekšlikumi par balsošanu un par šo likumprojektu? Vai tas izdarāms tagad vai balsošanas laikā?

A.Seile: Es uzskatu, ka par to vajadzētu balsot balsošanas laikā kā par pirmo likumprojektu, jo mēs to arī tagad ārpus kārtas iekļāvām plenārsēdē. Tātad par to varētu balsot pulksten 13.00 kā par pirmo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Tātad Seiles kundze ierosina par šo likumprojektu balsot pulksten 13.00, turklāt kā par pirmo dokumentu.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Man vēl iznāk atgriezties pie 5.panta, ja drīkstu. Par tā redakciju.

Priekšsēdētājs: Drusku gan par vēlu, Kides kungs, bet nobalsots vēl nav… Kides kungs vienkārši bija aizmirsis. Lūdzu.

E.Kide: Nē, es nebiju aizmirsis. Es tikko izlasīju. Kad lasīja Ēlerta kunga labojumu, man likās, ka veidojas neizpratne.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, par 5.pantu mēs jau izdiskutējām. Un Ēlerta kungs, kā es sapratu, neko neiebilst. Mēs jau runājām par 5.pantu. Mums bija diskusija un balsojumi.

E.Kide: Jā, bet es palaidu garām. Ja…

Priekšsēdētājs: Neko darīt, atgriezīsimies pie 5.panta. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Ar jūsu atļauju. Man šeit nav skaidrs formulējums: “Valsts centrālo zemes dienestu, tā nodaļas un uzņēmumus finansē no valsts un pašvaldību budžeta.” Tas būtu saprotams. Taču tālāk lasām: “…kā arī no līdzekļiem, kurus Valsts zemes dienests saņem par šā likuma 2.pantā noteikto uzdevumu izpildi”. Nav skaidrs, no kā saņem. Te nav teikts, vai no valsts budžeta vai no pasūtītājiem.

A.Seile: Tieši tā jau, cienījamais Kides kungs, ir šā panta gudrība. Mēs esam nosaukuši visus iespējamos finansēšanas avotus, tos nereglamentējot. Es atceros, ka pagājušajā plenārsēdē jums jau bija iebildums pret to, ka varētu finansēt no pašvaldību budžeta. To pārpratumu mēs noskaidrojām, jo Pilsētu zemes reformas likumā ir paredzēts, ka pašvaldības var finansēt privatizācijas jautājumos, bet šeit, kā es saprotu, var būt dažādi finansēšanas avoti – gan no valsts, gan no uzņēmuma, gan no privātpersonu budžeta, taču to visu tālāk reglamentēs Valsts zemes dienesta izstrādātais un Ministru padomes apstiprinātais nolikums, bet mēs nedrīkstētu izlaist nevienu no šiem iespējamajiem finansēšanas avotiem.

E.Kide: Es pilnīgi piekrītu un atbalstu šo priekšlikumu. Tikai man šķiet, ka tad vajadzētu formulēt šādi: “…kā arī no līdzekļiem, kurus Valsts zemes dienests saņem no citiem avotiem par šā likuma 2.pantā noteikto uzdevumu izpildi”. Jo mani uztrauc tas, ka atkal varētu būt dubultfinansēšana, ka atkal visu 2.pantu finansēs valsts vai pašvaldība un pēc tam vēl arī atsevišķi citas iestādes.

A.Seile: Komisija uzskata, ka tas tiešām ir nolikuma jautājums, un, tā kā tas tagad rakstiski, Kides kungs, neizskan, tad būtību tas šeit negroza. Es saprotu, ka jūs gribat nodrošināties pret šādu dubultfinansēšanu, bet būtībā to visu noregulēs nolikums. Tāpēc komisija un arī darba grupa domā, ka šeit nav vajadzīgi nekādi labojumi. Turklāt jūs tos neesat iesniedzis…

E.Kide: Taču nolikumu, kas tiks sastādīts uz šā panta pamata, var neviennozīmīgi saprast, ka tie tomēr ir valsts budžeta līdzekļi, un var nolikumā tos formulēt kā valsts budžeta līdzekļus, nevis citus avotus.

A.Seile: Tas taču neizslēdz citus līdzekļus. Un ir labāk, ja likums ir plašāks.

E.Kide: Tad es liktu arī vēl vārdus “citus papildu līdzekļus”. Tātad arī no citiem līdzekļiem.

A.Seile: Ja jūs to iesniegsit rakstiski līdz trešā lasījuma balsojumam, tad mēs izdalīsim plenārsēdei un varam pusdienu laikā ārpuskārtas sēdē…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Seiles kundze, jūs uzņematies pārāk lielus pienākumus… Tāda procedūra mums nav paredzēta.

E.Kide: Tad paliek neviennozīmīgs formulējums.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, tas bija laikus jāiesniedz, citas izejas nav.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Seiles kundze, man jums ir kāds delikāta rakstura jautājums: kāpēc jūs gribat, lai par jūsu likumu pulksten 13.00 balso kā par pirmo? Kāpēc jūs gribat apiet manis gatavoto likumu “Par tiesu varu”?

A.Seile: Cienījamais Līgotņa kungs, katrs cīnās par savu likumu. Un es šajā gadījumā esmu tribīnē, un man ir nelielas priekšrocības. Es ierosinu par šo nobalsot pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Par to mēs balsosim, Seiles kundze!

A.Līgotnis: Tad man ir kontrpriekšlikums – balsot tādā secībā, kādā tie ir izskatīti trešajā lasījumā un kā tas bija paredzēts darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to arī balsosim. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka patiešām kolēģi jau sāk cīnīties ar ne visai smukām metodēm, un tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, lai mēs, kā atsevišķu kungu vēlēšanās, pēc tam neizgāztu Tiesu varas likumu. Es saprotu, ka kungi par katru cenu grib, lai izgāž Tiesu varas likumu un tad varētu sataisīt politisku skandālu… Es vienkārši lūgtu šādu procedūru neatbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim, godājamie kolēģi, priekšlikumu ienākšanas kārtībā, jo tie visi ir procedūras jautājumi. Pirmais ir Seiles kundzes ierosinājums par to, ka pirmo izskata šo likumprojektu, ka par to balso pulksten 13.00. Otrais ir Līgotņa kunga ierosinājums – balsot tādā kārtībā, kādā tika izskatīti trešie lasījumi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Seiles kundzes priekšlikumu. Viena balss papildus “par”. Tā ir Seiles kundzes balss. Lūdzu rezultātu. Par – 33, pret – 6, atturas – 20. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Līgotņa kunga priekšlikumu – balsot tādā kārtībā, kādā tika izskatīti trešie lasījumi. Viena balss papildus “pret”. Tā ir Seiles kundzes balss. Lūdzu rezultātu. 19 – par, 7 – pret, 28 – atturas.

Līdz ar to balsu vairākumu ir guvis Seiles kundzes priekšlikums. Tātad pulksten 13.00 kā par pirmo mēs balsosim šo likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies. Jā, apspriedīsim arī lēmuma projektu!

A.Seile: Tātad lēmuma projekts “Par likuma “Par Valsts zemes dienesta” spēkā stāšanās kārtību”. Par to ir iesniegts tikai viens rakstisks priekšlikums. Tas ir Linarda Muciņa kunga priekšlikums – izmainīt 1.punkta redakciju. Tas ir 400.dokuments. Starp citu, lēmums atrodas likuma otrajā pusē, ja kāds to nevar atrast, jā, šā paša dokumenta, kurā bija arī likums “Par Valsts zemes dienestu”, tikai otrajā pusē. Un Muciņa kungs ir iesniedzis 400.dokumentu, lai tiktu mainīta 1.punkta redakcija. Teksts jums visiem ir priekšā.

Es varu paziņot, ka Muciņa kungs šo priekšlikumu iesniedza tikai vakar vēlu vakarā un mēs, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, piedaloties darba grupas vadītājam Veitnera kungam, šodien iepriekšējā pārtraukumā izskatījām Muciņa kunga priekšlikumu un konstatējām, ka Muciņa kungs nav visā pilnībā… Gribētos, lai arī viņš paklausās… Muciņa kungs nav visā pilnībā izpratis savas redakcijas jēgu. Lieta tā, ka tad, ja mēs ieskaitīsim Valsts zemes dienesta centrālajā aparātā visas šīs institūcijas un apvienosim tās, mēs nonāksim pretrunā paši ar savu likumu, jo mums ir paredzēts gan centrālais dienests, gan patstāvīgas rajonu nodaļas. Informēju jūs, ka, piemēram, firmai “Zemesprojekts” jau tagad tās sastāvā ir šīs rajonu nodaļas, kuras mēs esam paredzējuši legalizēt rajonos kā atsevišķas juridiskās personas. Muciņa ierosinājums faktiski šādu iespēju izslēdz. Varbūt Muciņa kungs varētu atsaukt savu priekšlikumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Jā, ja jūs man tā paskaidrojat, tad tiešām… Kaut gan tad, kad es šo priekšlikumu izteicu mutiski Veitnera kungam komisijā, viņš neiebilda. Citādi radās neskaidrība par valsts zemes ierīcības firmu “Zemesprojekts”, jo tai šobrīd tāpat kā “Latvijas kartei” ir uzņēmuma statuss. Un, ja mēs attiecībā uz to nenolemjam, ka uz tās bāzes veidojam šo jauno dienestu, un šeit to attiecīgi nenofiksējam, tad rodas problēmas, ka tālāk ar dažādām manipulācijām – vai nu Ministru padomes līmenī, vai citur – mēs atkal varam nonākt pie tā, ka šīs pirmās trīs institūcijas – Aizsardzības ministrijas departaments, Lauksaimniecības ministrijas Zemes ierīcības departaments, kā arī Arhitektūras ministrijas Tehniskās inventarizācijas centrs – izveido jaunu ministriju un tā rezultātā mēs nekur neesam pavirzījušies uz priekšu. Ja tas tiek tā apgalvots, tad es atsaucu savu priekšlikumu. Man nav nekādu iebildumu.

A.Seile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nav problēmu? Vēl, lūdzu, izsakieties par šo lēmumu! Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Par 2.panta 2.apakšpunktu. Tur ir rakstīts, ka “noteikt 1.punktā minēto iestāžu struktūrvienību, uzņēmumu un organizāciju apvienošanās termiņus un kārtību”. Tur apvienojas ļoti daudzas organizācijas un iestādes. Taču vai nevajadzētu šeit, Seiles kundze, minēt ne tikai termiņus un kārtību, bet arī to, kas nosaka jaunradītās organizācijas, tas ir, Zemes dienesta, štatus? Jo štati taču mainīsies, ja mainīsies struktūras. Bez tam mēs pašlaik sastādām budžetu… Mums jābūt skaidrībai.

A.Seile: Lai neradītu stresa situāciju visām šīm sistēmām, kuras reāli pašreiz strādā, tajā skaitā Inventarizācijas birojam, arī šim “Zemesprojektam”, mēs speciāli gribējām izvairīties no šā stāvokļa, lai cilvēkus neuztrauktu, un pieņemt lēmumu par šo institūciju apvienošanu. Tās visas strādā, katrai ir savs darbs. Vai turpmāk šīm institūcijām kāds būs lieks vai būs kā citādi, vai tās pārorganizēsies – tā jau ir iekšējā darīšana. Taču šajā reorganizācijas brīdī mēs, visām institūcijām vienojoties, izspriedām, ka izdevīgāka ir forma apvienot šīs iestādes.

E.Kide: Tātad jūs neparedzat štatu samazināšanu, veidojot no tik daudzām iestādēm vienu iestādi, pat uz vadības rēķina, jo visi vadītāji tad ar visiem vietniekiem paliek šajā iestādē uz vietas?

A.Seile: Es neuzskatu, ka tas ir likuma jautājums. To var risināt pēc tam.

E.Kide: Taču tas ir lēmuma jautājums.

A.Seile: Tas nav arī lēmuma jautājums. Ja mēs šīs iestādes apvienojam, tad to, kā veidosies jaunās struktūrvienības, nolems jaunā direkcija.

E.Kide: Tad Budžeta komisijai ar jums nav sarežģījumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamā Seiles kundze, kāpēc 3.punktā atkal ir teikts, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu? Kas tā mums tagad ir par praksi?

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, es atvainojos, un Seiles kundzei arī. Varbūt jūs šeit mazliet pastāvētu un paklusētu, kamēr mūsu godājamie deputāti un parlamenta viesi apklust… Laikam tas ir bezcerīgi… Seiles kundze, ļoti lūdzu, runājiet pēc iespējas skaļi, lai deputāti…

A.Seile: Es mēģināšu runāt ļoti skaļi. Tātad Endziņa kungam varētu piekrist. Taču mēs vienīgi tādēļ gribējām, lai šis likums stājas ātrāk spēkā, ka mums nav garantijas, ka to nopublicēs. Bez tam mums ļoti gribējās, lai līdz ar jaunā gada sākumu būtu iecelts šis direktors, jo var būt tā, ka līdz Jaungadam vispār nepublicē šo tekstu, bet mums ir uzdots līdz 1.janvārim iecelt Zemes dienesta direktoru.

A.Endziņš: Seiles kundze, pēdējā laikā visi likumprojekti, kas ir nodoti, tiek publicēti ļoti savlaicīgi.

A.Seile: Jā.

A.Endziņš: Tādējādi mēs vienkārši iedibinām tādu praksi, ka mēs, Augstākā padome, pieņemam likumu, un tas stājas spēkā, kad vēl neviens par to nezina. Kas liedz, teiksim, veikt sagatavošanās darbus jau līdz tam? Teiksim, kandidatūras meklēšanu un tamlīdzīgi.

A.Seile: Cienījamais Endziņa kungs, jūs mani pārliecinājāt, jo es redzu arī Grūbes kunga neatlaidīgos mājienus, lai piekrītu.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze piekrīt, un arī komisija piekrīt. Godājamie kolēģi, tātad par šo lēmuma projektu tiks nobalsots uzreiz pēc likuma, dabīgi, ja likums tiks pieņemts.

A.Seile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies Seiles kundzei.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par zvērinātajiem revidentiem” trešajā lasījumā. Lūdzu, kurš būtu ziņotājs šajā jautājumā? Jā, ir jāiet, Krastiņa kungs!

Godājamie deputāti, būtu ļoti liels lūgums savas runas tomēr risināt ārpus plenārsēžu zāles, jo absolūti nevar dzirdēt. Es šaubos, vai arī stenogrammā runāto varēs pareizi attēlot. Ir liels risks, ja stenogrammā tiks atspoguļotas kādas no jūsu privātsarunām, nevis tas, ko ziņo šeit no mikrofona.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, ka ārkārtīgi globālo jautājumu risināšana man liedz iespēju saklausīt uzaicinājumu ierasties tribīnē…

Taču, runājot par likumu “Par zvērinātajiem revidentiem”, varu teikt, ka pēc otrā lasījuma ir saņemts tikai viens rakstisks priekšlikums. Ir izdarīta virkne redakcionālu labojumu, kā arī izdarīti daži papildinājumi, par kuriem doma izskanēja jau otrajā lasījumā deputātu jautājumos vai mutiskajos izteikumos, bet kas netika iesniegti rakstiski. Varbūt es ļoti īsi, virzoties pa pantiem, informēšu par šīm izmaiņām, jo, kā jūs redzat, nepieņemtu priekšlikumu praktiski nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs, sāksim ar 1.pantu!

E.Krastiņš: Tātad 1.pantā praktiski nekādu izmaiņu nav, izņemot redakcionālus labojumus.

2.pantā ir parādījusies zvērinātā revidenta, ja tā varētu teikt, definīcija, proti, pateikts, ka tās ir personas, kuras nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenu. Līdz ar to parādās arī pats šā kvalifikācijas eksāmena jēdziens, kura nebija otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. 3.pants.

E.Krastiņš: Arī 3.pantā ir šis pats teksts par kvalifikācijas eksāmenu.

4.pantā saskaņā ar dažu deputātu mutiskiem izteikumiem ir pievienota trešā daļa par to, kādām personām nedrīkst izsniegt licences zvērinātā revidenta darbībai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

Plotnieka kungam ir precizējums. Lūdzu.

A.Plotnieks: Vai jūs, strādājot pie 4.panta redakcijas, trešajā daļā uzmanīgi salīdzinājāt 1. un 2.apakšpunktu? Tātad pirmais ir par personu, kura agrāk sodīta par nozieguma izdarīšanu, bet otrais ir par personu, kura agrāk izdarījusi noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvota. Taču var būt tādi gadījumi, kad faktiski pirmais nosedz otro, bet var būt arī tādi gadījumi, kad persona ir izdarījusi noziegumu, bet jau iepriekšējās izmeklēšanas laikā lieta, piemēram, tiek izbeigta sakarā ar amnestiju. Šajā gadījumā 2.apakšpunkts uz tādu personu neattieksies, bet jūs formulējat tā, ka pirmais un otrais nosedzas.

E.Krastiņš: Redziet, man ir jāpaskaidro, ka šo daļu negatavoju es, bet gan Juridiskā pārvalde, kura pamatā šos nosacījumus paņēma no likuma “Par tiesu varu”, kur analoģiskas prasības tiek izvirzītas arī tiesnešu amata kandidātiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakieties vēl par 4.pantu! Nav. Varam skatīt tālāk. Lūdzu, 5.pants!

E.Krastiņš: 5. un 6.pantā citu izmaiņu nav, izņemot tīri redakcionālas.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kas sakāms? Nav. Paldies. 7.pants.

E.Krastiņš: 7.pantā parādās šis kvalifikācijas eksāmena jēdziens, kā arī prasība nepieciešamajā apjomā zināt likumu par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu. Pēdējais teikums par nepieciešamajām zināšanām dažos citos jautājumos ir noformulēts nedaudz citādi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir iebildumi? Nav. Varam skatīt tālāk.

E.Krastiņš: 8.pantam ir pievienots otrais teikums, ņemot vērā dažu deputātu iebildes un izteikumus par to, ka šajā likumā nav noteiktas zvērinātā revidenta tiesības un pienākumi. Mēs šeit devām atsauci uz attiecīgo Latvijas Republikas likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Liekas, ka pirmo reizi mūsu likumdošanas vēsturē tiek formulēts, kas ir godīgums.

E.Krastiņš: Tas, kas ir godīgums, tas šeit nav formulēts, bet gan ir šī prasība pēc godīguma.

Priekšsēdētājs: 4.nodaļa, 10.pants.

E.Krastiņš: Vēl par 9.pantu…

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

E.Krastiņš: 9.panta pirmajā daļā ir ņemts vērā deputāta Bela rakstiskais priekšlikums, kā arī deputāta Ēlerta mutiskais aizrādījums par pieļaujamo radniecības pakāpi, lai zvērinātais revidents varētu veikt attiecīgā uzņēmuma darbības pārbaudi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Varam skatīt tālāk.

E.Krastiņš: Vēlreiz diskutējot un sagatavojot šo likumu trešajam lasījumam, mēs 10.pantā ievērojām, ka tur bija pazudis tāds jēdziens kā individuālais uzņēmums, kurš arī šo darbu varētu veikt ar pilnu atbildību un kurā varētu notikt šo zvērināto revidentu darbība. Tas šeit pirmajā daļā ir pievienots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

E.Krastiņš: Tas tad arī būtu viss par likuma tekstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par likuma tekstu kopumā ir kādi iebildumi? Nav. Krastiņa kungs, jautājums jums: vai mēs jūsu lēmumu par šo likumu varam balsot tagad vai pārcelsim to uz balsošanas laiku?

E.Krastiņš: Jā, varētu balsot pēc pulksten 13.00, tad varbūt būs nedaudz vairāk deputātu.

Priekšsēdētājs: Tad balsosim pulksten 13.00 projektu ienākšanas kārtībā. Tātad pulksten 13.00 pagaidām kā pēdējo dokumentu.

Apspriedīsim lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu.

E.Krastiņš: Tātad lēmuma projekts pamatā nosaka kārtību, kādā ir pārformulējamas šīs pašlaik jau izsniegtās licences zvērinātā revidenta darbībai, proti, tas ir jāizdara līdz nākamā gada 1.septembrim. Ministru padomei vienlaikus tiek uzdots arī nodrošināt, lai līdz 1.aprīlim tiktu izstrādāta visa šo eksāmenu pieņemšanas un kvalifikācijas pārbaudes kārtība. Bez tam tiek uzdots šo zvērināto revidentu darbību pārformēt tādā veidā, kā to nosaka šā likuma 10.pants.

Runājot par spēkā stāšanās laiku, mēs nolēmām, ka šis likums var stāties spēkā parastajā kārtībā, proti, piecas dienas pēc tā publicēšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kas sakāms par šo lēmumu?

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums par 1.punktu. Tā beigās ir teikts, ka licences, kas izsniegtas līdz 1993.gada 1.janvārim, ir atzīstamas par anulētām. Te tad vajag pateikt skaidri un gaiši: “tiek anulētas ar 1.janvāri”. Jo “atzīstamas” – tas ir tā…

E.Krastiņš: Šā teksta precīzo redakciju principā gatavoja Juridiskā pārvalde, bet, tā kā jūs acīmredzot…

A.Endziņš: Ja šeit būtu, kā jūs sakāt: “noteikt, ka ar 1993.gada 1.septembri licence zvērinātā revidenta darbībai…”

E.Krastiņš: Es principā piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tad problēmu nav. Paldies. Ja piekrīt, tad tiek labots. Vai ir vēl kādi iebildumi pret lēmuma tekstu? Nav. Tātad par lēmumu, dabīgi, tiek balsots pēc šā likuma pieņemšanas. Paldies.

Godājamie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par līguma “Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku” ratifikāciju”. Ārlietu komisija, kā te rakstīts, ir atbildīgā, bet nāk Endziņa kungs. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Tā kā Ārlietu komisijas pārstāvja nav un tas ir tīri juridiskas dabas jautājums, tad atļaujiet man burtiski uz vienu minūti aizkavēt jūsu uzmanību. Man ir lūgums ratificēt šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Endziņa kungs, jums nav izdevies aizkavēt uz vienu minūti, jo deputāti turpina sarunas. Paldies. Lūdzu, turpiniet!

A.Endziņš: Man ir lūgums atbalstīt priekšlikumu, ko ir izteikusi Ārlietu komisija un ratificēt šā gada 11.novembrī Tallinā parakstīto līgumu “Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku”. Līguma teksts jums ir pielikumā.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pie šā līguma teksta ļoti nopietni strādāja mūsu tieslietu ministriju ekspertu grupas no visām trim Baltijas valstīm. Līguma teksts tika izskatīts Baltijas asamblejas juridisko komisiju sēdēs un arī pēdējā Baltijas valstu asamblejā, kas notika šā gada vasarā Palangā. Kā redzat, pie šā teksta ir strādāts pat pārāk ilgi, un tagad visas pretrunas ir novērstas. Es aicinātu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi Endziņa kungam? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nevēlas. Endziņa kungs, man jums ir jautājums: kā jūs uzskatāt – vai mēs varam balsot tagad vai tas būtu jāatstāj uz balsošanas laiku?

A.Endziņš: Es domāju, zālē ir pietiekami daudz deputātu, un mēs varētu balsot tūlīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmumu par šā līguma ratifikāciju. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts un līgums – ratificēts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā” pirmajā lasījumā. Tas ir 351. un 379.dokuments.

Lūdzu, Muciņa kungs! Jūsu rīcībā ir 11 minūtes, tad būs balsošana.

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts 379.dokuments – likumprojekts par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā un arī par papildinājumiem. To ir iesniegušas trīs dažādas institūcijas: tekstu no 1. līdz 5. pantam ir iesniegusi Ministru padome, Tieslietu ministrija ir iesniegusi 6.–9.pantu, bet Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija piedāvā 10.pantu.

Es īsumā vērsīšu jūsu uzmanību uz tām novitātēm, kas ir šajos grozījumos un papildinājumos.

Pirmām kārtām tiek piedāvāts izdarīt grozījumus 24.a nodaļā, nosau­cot to jaunā redakcijā: “Sūdzību izskatīšana par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un amatpersonu prettiesisku rīcību, ar kuru aizskartas fizisko un juridisko personu tiesības”. Salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, kur bija runa tikai par pilsoņu tiesību aizskārumu, šeit tātad ir runa arī par juridisko personu tiesību aizskārumu. Tas galvenokārt attiecas uz nodokļu jautājumu, kā arī uz citiem juridisko personu aizskarošiem šo institūciju un amatpersonu lēmumiem. Tos var pārsūdzēt tiesā. Tātad šeit faktiski no 239.1. līdz 239.8. pantam ir iestrādāts grozījums, kas parāda arī juridiskās personas tiesības, ka tā var griezties tiesā.

Tālāk. Sakarā ar to, ka mēs esam atjaunojuši 1937.gada Civillikuma spēku un šīs mantošanas tiesības un mantojuma lietas tiek kārtotas tiesā, šeit 4. un 5.punktā tiek piedāvātas jauna 33.a, b, c, d un e nodaļa. Tātad šeit ir izklāstīts viss, kas saistīts ar mantošanas jautājumiem. Jāatzīst, ka šīs normas, kas tika piedāvātas kā pārejas normas, jo paralēli norit darbs pie jauna Civilprocesu kodeksa izstrādāšanas… Tātad pirmām kārtām mums tagad ir nepieciešams izdarīt šos grozījumus tā iemesla dēļ, ka mums jau veidojas tāda situācija, ka tiesās sāk uzkrāties šie pieteikumi un tie nerod pietiekami likumisku virzienu. Mēs jau redzam sludinājumus laikrakstā “Diena”, ka var pieteikties pēc diviem mēnešiem, pēc trim, pēc sešiem, pēc desmit, kā kurā gadījumā, arī pēc gada. Tātad šajā nodaļā ir atspoguļoti visi šie jautājumi. Līdz ar to mums būs iespēja aprobēt praksē arī šos jautājumus. Un tad, kad tiešām nāks šis Civilprocesa kodekss, tad varbūt būs iespēja izdarīt nepieciešamās korekcijas, kuras rādīs visu šo 33.a, b, c, d un e nodaļu piemērošana praksē.

Es nedomāju, ka tagad man sevišķi vajadzētu pievērst jūsu uzmanību visiem tiem jautājumiem, kuri ir šeit izklāstīti. Es domāju, ka tas jums visiem jau ir, ka jūs esat ar tiem iepazinušies un tos izlasījuši. Un tas, es domāju, būtu akceptējams.

33.c nodaļa ir interesanta sakarā ar šiem sludinājumiem. Mēs avīzēs, kā jau es teicu, redzam, kā radās šie sludinājumi. Tātad šeit ir noteikts, kādos gadījumos tiek ievietoti šie sludinājumi un vai vienmēr tas ir jāsludina.

Un pēdējais, kas attiecas uz likumprojekta 10.pantu, ir Civilprocesu kodeksa 1.pielikums. Tātad tas ir mantu saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpilddokumentiem. Mēs to šeit dodam jaunā redakcijā. Pirmām kārtām mēs uzsveram to, ka tie ierobežojumi, kurus mums šodien paredz pielikums… Retos gadījumos piedziņu varēja vērst uz dzīvojamo māju. Tomēr komisijā, izskatot Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikumus, mēs nācām pie secinājuma, ka tad, ja šī dzīvojamā māja – it sevišķi lauku apvidos – tiek ņemta kā ķīla vai ar šo māju garantē šos aizdevumus, jebkurā gadījumā tomēr pret to ir jāvērš šī piedziņa. Arī citos jautājumos mēs šajā sarakstā veicām attiecīgus izskaidrojumus un papildinājumus.

Ja cienījamajiem kolēģiem ir kādi jautājumi, tad es varētu uz tiem atbildēt. Ja ne, tad es aicinātu šo dokumentu akceptēt pirmajā lasījumā, iepazīties ar to sīkāk un, ja nepieciešams, iesniegt savus rakstiskos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laika pietiek vienam jautājumam. Lūdzu, vai ir kāds deputāts, kas vēlas jautāt Muciņa kungam? Neviens nevēlas jautāt. Vai kāds no deputātiem vēlas debatēt par šo jautājumu? Ozola kungs vienkārši izgāja pa durvīm. Viņš nevēlas debatēt. Paldies. Tad būtu ierosinājums balsot un akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un strādāt tālāk pie priekšlikumiem.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Tā ir Muciņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. 79 – par, 1 – pret, 2 – atturas. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Pulkstenis 13.00. Sāksim balsot! Lūdzu ieņemt savas vietas! Balsošanas laikā lūdzu žurnālistus un Augstākās padomes viesus neuzturēties deputātu vietās! Vai visi godājamie deputāti ir gatavi balsošanai? Paldies.

Tātad saskaņā ar mūsu balsošanas procedūru vispirms tiek balsots par likumprojektu “Par Valsts zemes dienestu” un pēc tam par attiecīgo lēmumu par tā spēkā stāšanās kārtību. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Valsts zemes dienestu”. Lūdzu rezultātu. Par – 88, pret – 1, atturas – 11. Likums ir pieņemts.

Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 87, pret – 1, atturas – 11. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Tālāk balsosim pēc saraksta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par tiesu varu”.

Es atvainojos! Lūdzu atcelt balsošanu! Caunes kungs vēlas izteikties par motīviem. Tādas tiesības mums ir.

I.Caune: Krastiņa kungs, pagājušajā nedēļā, kad tika apspriests jautājums par tiesu varu trešajā lasījumā, es ierosināju svītrot 120.pantu, jo tās funkcijas, kuras paredz 120.pants, nav Augstākās padomes darba apjomā. Tās ietilpst Ministru padomes kompetencē, jo Ministru padome nosaka darba samaksas lielumu. Birkava kungs, kurš toreiz vadīja plenārsēdi, šo jautājumu nelika uz balsošanu tā, kā es to izvirzīju, bet apspēlēja juridiski citā plāksnē. Sakiet, lūdzu, vai man ir tiesības šodien pieprasīt balsojumu tieši par tādu formulējumu, kādu es izvirzīju attiecībā uz šo svītrošanu?

Priekšsēdētājs: Diemžēl, Caunes kungs, nav! Turklāt pagājušajā nedēļā Birkava kungs atradās Dienvidāfrikas Republikā. Tā ka viņš nekādi jūs nevarēja kavēt…

I.Caune: Birkava kungs bija šeit un vadīja plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Tad tas bija nedēļu iepriekš.

I.Caune: Es atvainojos, varbūt es kļūdījos…

Priekšsēdētājs: Diemžēl Caunes kungs, mūsu likumu pieņemšanas kārtība tādu procedūru neparedz.

I.Caune: Tad par procedūru vispār. Sakarā ar to, ka šeit ir ietverti tādi jautājumi, kuri, kā es jau teicu, nav Augstākās padomes kompetencē, un Augstākā padome atņem Ministru padomei darbu, es nevaru balsot par šo lēmumu un aicinu citus arī to izvērtēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Preinberga kungs! Par motīviem.

G.Preinbergs: Arī es gribētu izteikties par motīviem. Likuma apspriešanas gaitā tik tiešām tika analizēts 120. un 124.pants. Es nevaru balsot ne par vienu no tiem, jo tie pilnīgi nesakrīt ne ar mūsu algu politiku, ne arī ar dzīvokļu politiku. Es nebalsošu par šo likumu un ieteicu arī kolēģiem atturēties no šīs balsošanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Es labi saprotu, ka būs ļoti daudzi deputāti, kuri balsos pret vai atturēsies. Taču es gribu aicināt vismaz tos, kuriem Konstitucionālā tiesa ir nepieciešama, kuriem ir nepieciešama tiesvedība valsts valodā un kuriem ir nepieciešams, lai Latvijas Republikā tiesu spriestu Latvijas Republikas pilsoņi, balsot par šo likumu.

Priekšsēdētājs: Atkārtoti par motīviem Preinberga kungs. Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj, es protestēju pret tādu Līgotņa kunga izrunāšanos. Kuram ir vajadzīga vai nevajadzīga Konstitucionālā tiesa? Tas ir apvainojums.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu, iesniedziet protestu Mandātu un deputātu ētikas komisijā! Izsakieties vēl par motīviem sakarā ar likumu “Par tiesu varu”! Nav.

Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par tiesu varu”. Lūdzu rezultātu. Par – 76, pret – 7, atturas – 13. Likums ir pieņemts. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmumu par minētā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 72, pret – 7, atturas – 13. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts – “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”. Vai kāds vēlas izteikties par motīviem? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu. Lūdzu rezultātu. 93 – par, 1 – pret, 7 – atturas. Es atkārtoti lūdzu Augstākās padomes darbiniekus un viesus balsošanas laikā netraucēt deputātiem un nestaigāt pa zāli! Ja nesaprot valsts valodu, tad tā, protams, ir cita lieta. Tad sekretariāts varbūt varēs palīdzēt. Pagaidīsim… Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu par minētā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu! 95 – par, pret – nav, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts – “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

Par motīviem. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Lai zinātu, kā balsot par šo likumu, es vēlētos uzzināt 401.dokumenta likteni: vai šis 12.punkts tiks iekļauts lēmuma projektā vai ne?

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, tas jums ir izdalīts. Tā kā Lagzdiņa kungs piekrita, ka tas tiek iekļauts, tas ir izdalīts rakstveidā, lai visi par to varētu pārliecināties un redzēt, kāds ir teksts.

E.Krastiņš: Tātad, ja tas tiek iekļauts lēmuma projektā…

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs pats paskaidros. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Vēlreiz atkārtoju to, ko teicu no tribīnes: 12.punkts ir papildināts ar to redakciju, kāda ir ietverta 401.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakieties vēl par motīviem. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Lūdzu rezultātu. 93 – par, 1 – pret, 10 – atturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. 89 – par, 1 – pret, 10 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Tā ka visi var steigties un tagad reģistrēties.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Dzīvokļu kodeksā”. Lūdzu, izsakieties par motīviem! Vai kāds vēlas izteikties? Nē. Balsošanas režīmu! Balsosim par šo likumprojektu. Lūdzu rezultātu. 78 – par, 6 – pret, 11 – atturas. Likums ir pieņemts.

Balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. 71 – par, 2 – pret, 9 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Vēl ir jābalso par likumprojektu “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”. Vai kāds vēlas izteikties par motīviem? Nē. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu. Lūdzu rezultātu. 79 – par, 2 – pret, 11 – atturas. Likums ir pieņemts.

Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 78, pret – 1, atturas – 8. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Lūdzu, Krastiņa kungs! Jā, jā, tas būs likumprojekts “Par zvērinātajiem revidentiem”. Vai kāds vēlas izteikties par motīviem? Nē.

Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par zvērinātajiem revidentiem”. Lūdzu rezultātu. 89 – par, pret – nav, atturas – 7. Likums ir pieņemts.

Balsosim par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 91, pret – nav, atturas – 5. Lēmums ir pieņemts.

Vai ir vēl kādi nobalsošanai paredzēti likumi vai lēmuma projekti? Ja nav, tad turpināsim izskatīt plenārsēdes darba kārtību. Tātad visi balsojumi ir beigušies.

Sestais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 28.oktobra lēmumā “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem””. Par šo dokumentu ziņos Likumdošanas jautājumu komisija.

Lūdzu, Endziņa kungs! Deputātiem un Augstākās padomes viesiem, kuri vēlas atstāt plenārsēžu zāli, lūdzu to izdarīt ātri un organizēti, lai netraucētu darbu plenārsēdē.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kā jūs redzat, darba kārtībā ir iekļauti trīs dokumenti. Vienu dokumentu ir sagatavojis sēdes vadītājs deputāts Andrejs Krastiņš, otrs – 343.dokuments – ir radies, izskatot Krastiņa kunga sagatavoto projektu Likumdošanas jautājumu komisijā, bet ir vēl arī trešais – 372.dokuments, kuru ir iesniedzis deputāts Celmiņš sakarā ar šo projektu.

Kāpēc vispār šis jautājums atkal ir iekļauts darba kārtībā un kāpēc mēs pie tā jau nezin kuro reizi atgriežamies? Situācija ir izveidojusies tāda, ka, pieņemot šā gada 28.oktobrī lēmumu “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem”, šis lēmums praktiski Imigrācijas dienestā un reģistrā netiek pildīts, motivējot ar to, ka, lūk, nav skaidra mehānisma, ka nav tiešas norādes uz to, ka ir nepieciešami dokumenti un tā tālāk. Taču praktiski šis lēmums noteica to, ka šīm personām ir jāreģistrējas līdz šā gada beigām, proti, līdz 31.decembrim, taču reģistrēšana praktiski nav uzsākta. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mēs ar jums jau apstiprinājām Centrālo vēlēšanu komisiju un pēc Krievijas Latviešu biedrības priekšlikuma iekļāvām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā Austru Boļševicas kundzi, kura sakarā ar to, ka šis lēmums netiek realizēts dzīvē, nevar reģistrēties kā Latvijas Republikas pilsone. Taču, kā jūs zināt, Vēlēšanu likums nosaka to, ka Centrālā vēlēšanu komisija tiek veidota no astoņiem Latvijas Republikas pilsoņiem – tātad vēlētājiem. Un jāsaka, ka līdzīgā situācijā ir arī Ģirts Krūmiņš. Viņš vēl nav reģistrējies. Vismaz ievēlēšanas brīdī arī Ģirts Krūmiņa kungs vēl nebija reģistrējies. Viņš komisijā tika ievēlēts pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšlikuma. Tāpēc mums no šīs situācijas ir jāizkļūst. Acīmredzot, pirms mēs sākam diskutēt par šiem jautājumiem, mums laikam ir jāvienojas, kādu dokumentu ņemam par pamatu tālākajai diskusijai.

Kā jau es teicu, 343.dokuments tapa Likumdošanas jautājumu komisijā pēc tam, kad tika izskatīts Krastiņa kunga priekšlikums par grozījumiem šajā 28.oktobra lēmumā. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi jautājumi Endziņa kungam? Endziņa kungs, jums neviens no klātesošajiem deputātiem nevēlas uzdot jautājumu. Paldies.

Tad mums ir jāatklāj debates. Lūdzu, vai debatēs kāds ir pierakstījies? Debatēs neviens no deputātiem nav pierakstījies. Ir? Plotnieka kungs pierakstās debatēs un uzreiz arī uzstājas.

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Es pierakstījos debatēs, varētu teikt, ļoti improvizēti, jo mūsu komisijas priekšsēdētājs Endziņa kungs, ziņojot par tiem dokumentiem, kuri šodien jums ir jāizvērtē, bija ļoti korekts, taču mūsu komisijas pozīciju sīkāk nepamatoja. Taču, tā kā šo dokumentu skaitā ir tomēr arī Likumdošanas jautājumu komisijā izvērtēts priekšlikums, tad, es domāju, dažus vārdus par tā normām acīmredzot vajadzētu teikt.

Kādas šobrīd ir galvenās domstarpības mūsu vidū, un kādi jautājumi būtu jārisina? Šādā aspektā mēs varētu izvirzīt divus jautājumus. Pirmais: kāpēc mēs šodien pie šā jautājuma atgriežamies? Otrais: kāpēc mēs piedāvājam tā vai cita dokumenta, spēkā esošā lēmuma pilnveidošanas variantu?

Mūsu lēmums, kuru mēs pieņēmām pirms dažām nedēļām, ieskicēja vispārējos principus. Tomēr tajā pašā laikā mums paškritiski jāatzīst, ka tajā trūka konkrētības. Un tāpēc praksē tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlējās sevi par tādiem apliecināt, sastapās ar dažām grūtībām. Mūsu uzdevums šodien būtu no šā viedokļa precizēt tiesisko reglamentāciju un līdz ar to padarīt mūsu jau pieņemto lēmumu dzīvotspējīgu, tādu, kas regulē konkrētas attiecības.

Mēs komisijā strādājām pie deputāta Krastiņa iesniegtā projekta, bet pēc tam nolēmām, ka varētu mēģināt rast kompromisu, izstrādājot jaunu lēmuma projekta redakciju. Tā jums tiek piedāvāta 343.dokumentā. Tātad kas šajā sakarībā mums šķiet būtisks?

Pirmais jautājums: kādas personas varēs pretendēt uz to, ka viņas bija atzītas par Latvijas Republikas pilsoņiem, bet juridiski savu piederību pie pilsoņu kopuma nenoformēja? Tajā lēmumā, kurā mums bija ieviests termins “pirms”, it kā visi cilvēki, kuri bija atradušies Latvijas Republikas teritorijā pirms 1914.gada 1.augusta, līdz ar to jau varēja pretendēt uz zināmām tiesībām. Tad mūsu kolēģis Andrejs Krastiņš savā 362.dokumentā piedāvā citu terminu “uz”. Līdz ar to tiek sašaurināts to personu loks, kuras var iestāties par to, lai viņas atzītu par Latvijas Republikas pilsoņiem.

Mēs uzaicinājām uz komisijas sēdi valodniekus un mēģinājām tomēr tikt skaidrībā, kāda ir starpība starp šiem terminiem un kāda ir to jēga. Ja runāja par vārdu “uz”, tad tas, protams, ir ļoti ierobežojošs, jo šeit ir precīzi pateikts, ka mums ir juridiski jākonstatē, ka 1.augustā šī persona atradās pašreizējās Latvijas Republikas teritorijā. Un viss. Nav nekādu variāciju. Nezinu, vai to pat juridiski ir iespējams izdarīt, jo diez vai kāds varēs izsniegt izziņu, ka tieši tajā datumā viņš ir bijis, nevis 31.jūlijā, 30.jūlijā, 29.jūlijā un tā tālāk. Tātad līdz ar to diez vai šis risinājums būtu pieņemams.

Par diviem citiem terminiem – vai mēs izvēlamies vārdu “pirms” vai vārdu “līdz”. Pēc jēgas tie abi ir ļoti tuvi. Taču, mēģinot precizēt, kas var tikt iekļauts šajā personu kategorijā, jāsaka, ka vārds “pirms”, protams, pēc savas jēgas ir daudz plašāks, jo “pirms” – tas var būt jebkurš datums. Vārds “līdz” pēc savas jēgas tam ir ļoti tuvs, taču te tomēr jau ir laika robeža. Tātad tas būtu 1914.gada augusts, jūlijs, jūnijs… vēl un vēl. Taču tad šī robeža kļūst jau aizvien striktāka. Attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri 1914.gadā tika iesaukti cariskās Krievijas armijā un, karam sākoties, nevarēja demobilizēties, būs skaidrs, ka viņi līdz tam bija atradušies Latvijas Republikas teritorijā.

Mūsu Krievijas Latviešu biedrība kategoriski aizstāv terminu “pirms”. Tas dotu iespēju, pamatojoties uz šo lēmumu tā pašreizējā redakcijā, atzīt par pilsoņiem arī tos latviešus, kuri pēc 1861.gada 70.–80.gados izbrauca uz Krieviju, dzīvoja tur latviešu kolonijās, taču ir atgriezušies un šodien dzīvo Latvijas Republikas teritorijā. Es varētu piekrist, ka viņiem ir tiesības uz pilsonību, taču tajā pašā laikā mēs izveidojām robežu, kas ir ļoti grūti konstatējama. Līdz ar to praksē varētu rasties zināmas grūtības šā lēmuma realizācijā. Tāpēc arī komisija, mēģinot šīs divas pozīcijas tā vai citādi apvienot, iestājās par grozījumu, tomēr saglabājot laika ziņā pēc iespējas plašāku periodu, bet tajā pašā laikā tomēr arī kaut kādu zināmu robežu, tas ir, mēs atbalstījām terminu “līdz”, un tas patlaban arī figurē mūsu lēmumā. Tātad tā zināmā mērā būtu kompromisa pozīcija, kaut gan es personīgi kā deputāts tikpat labi iestātos arī par vārdu “pirms”.

Otrs jautājums: kas un kādā kārtībā var reģistrēties par Latvijas Republikas pilsoni? Šā 28.oktobra lēmuma realizācijas gaitā ne vienreiz vien ir radušās situācijas, kad mums ir jāatbild uz jautājumu: kas tad ir vajadzīgs, lai apliecinātu savu piederību pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma? Šis jautājums ir īpaši būtisks attiecībā uz tām personām, kuras ir bijušas emigrācijā, atgriezušās, bet kurām dažkārt ļoti grūti dokumentēt to vai citu līdzdalību tajos vai citos procesos. Vai šajā gadījumā vispār varētu izlemt jautājumu bez jebkādiem dokumentiem? Acīm redzami – nē!

Lai šinī gadījumā mūsu Imigrācijas departamentam dotu to vai citu pamatu darboties un lai tomēr jebkurš pilsonis, kas vēlas pierādīt savu piederību pie pilsoņu kopuma, saprastu, ka to nevar izdarīt, bāzējoties tikai uz apgalvojuma, uz emocijām, tad mēs piedāvājam sava veida iztulkojumu mūsu jau agrāk pieņemtajam lēmumam, kurā ir izvirzīta prasība, ka ir jāiesniedz dokumenti. Pie tam, ja jūs uzmanīgi izlasīsit šā mūsu piedāvātā lēmuma projekta 4.punktu, jūs redzēsit, ka šajā gadījumā runa ir gan par dokumentiem, kuri ir jāiesniedz šai personai, kura pati pretendē uz to, lai atzītu viņas piederību pie pilsoņu kopuma, gan arī par tiem dokumentiem, kas ir jāiesniedz cilvēkam, kurš uzskata, ka viņa vecāki, vecvecāki un tā tālāk, tas ir, taisnā līnijā augšupējie radinieki, līdz 1914.gadam ir bijuši Latvijas iedzīvotāji. Viņi varēja pretendēt un šodien var pretendēt uz sevis atzīšanu par Latvijas Republikas pilsoņiem.

Tādas ir šīs pamatidejas, kuras mēs piedāvājam savā lēmuma projektā. Es vēlreiz uzsveru, ka tas ir kompromiss starp divām pozīcijām. Mēs mēģinājām rast risinājumu un piedāvājam to jūsu izvērtēšanai. Es kā deputāts aicinu šo kompromisu atbalstīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 15.00. Pēc pārtraukuma debatēs uzstāsies deputāts Seleckis, bet gatavojas deputāts Bojārs.

 

(Pārtraukums)