Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 24. maija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par nepilngadīgas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās vai tikties ar mērķi izdarīt seksuālas darbības, vai stāties dzimumattiecībās neatkarīgi no veida, kādā pamudinājums izteikts, ja to izdarījusi pilngadīga persona. Bērnu pamudināšana piedalīties seksuālās darbībās var norisināties arī ar interneta vai mobilā tālruņa palīdzību, jo bērni šīs elektronisko sakaru tehnoloģijas izmanto īpaši aktīvi. Interneta vidi nevar uzskatīt par kaut ko atrautu no vispārējā sabiedrības attīstības procesa, un tās regulējumam iespēju robežās jāatbilst līdzīgu darbību regulējamam reālajā vidē. Darbības ārpus elektroniskās vides tiek uzskatītas par pretlikumīgām un sodāmām, un šādu darbību izdarīšana interneta vidē vai ar mobilo tālruņu starpniecību arī ir jāsoda. Atgādināšu, ka kriminālatbildība par nepilngadīgā pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās, ja to izdarījusi pilngadīga persona, ir paredzēta Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, arī Zviedrija drīzumā gatavojas paredzēt kriminālatbildību par nepilngadīgo seksuālo pavedināšanu internetā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas nosaka: ja svētku dienas 4.maijs un 18.novembris iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamā darba diena ir brīvdiena. Priecīgs jaunums ir tas, ka Saeima atbalstīja par svētku dienu noteikt arī 24.decembri, kas būs papildu brīvdiena pirms Ziemassvētkiem. Tāpat arī Saeima atbalstīja 8.marta noteikšanu par Starptautisko sieviešu dienu.

Vakar Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” Saeimas frakcijā tika runāts par Valsts prezidenta vēlēšanām. Mēs joprojām uzskatām, ka mūsu izvirzītā kandidāte Kārina Pētersone bija vispiemērotākā šī amata kandidāte. Tomēr, ņemot vērā pārējo trīs koalīcijas partiju vienošanos, mūsu frakcija koalīcijas stabilitātes dēļ bija spiesta piekāpties un lemt par atbalstu Valda Zatlera, kas neapšaubāmi ir cienīgs kandidāts, ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.

Visbeidzot – šīs nedēļas nogalē 26.maijā jau otro gadu notiks ģimenes svētki “Ģimene – Latvijas lepnums un spēks”.
Svētkos ir aicināts piedalīties ikviens, kurš atbalsta tradicionālo ģimeni kā vērtību un sabiedrības nākotni, apliecinot, ka ģimene ir mūsu tautas dzīvā spēka un laimīgās nākotnes pamats. Visu dienu Vērmanes dārzā notiks pasākumi bērniem un vecākiem. Pulksten 16.30 Valsts policijas pūtēju orķestra pavadībā notiks gājiens no Vērmanes dārza uz Doma laukumu, kur svētku turpinājumā tiks sveikti nominanti un būs vakara noslēguma koncerts. Es aicinu ikvienu arī šogad kopīgi svinēt ģimenes svētkus, ar savu klātbūtni apliecinot ģimenes nozīmīgumu sabiedrībā un nostiprinot Latvijas iedzīvotāju vairākuma viedokli par tradicionālās ģimenes vērtību.

Lai visiem svētīga nedēļas nogale!

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Kā zināms, likumdošanā sīkumu nav. Saeima šodien izskatīja vairāk nekā 40 likumprojektus. Es pieskaršos tikai vienam – grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ir pieņemts likums. Mūsu frakcijas deputāti arī balsoja “par” tāpēc, ka par vienu no atzīmējamām dienām tika atzīts 8.marts – Starptautiskā sieviešu diena un ka par brīvdienu tiks noteikta nākamā darba diena, ja 4.maijs un 18.novembris iekritīs izejamajās dienās. To tagad paredz likums. Par to varam priecāties. Daži mūsu priekšlikumi diemžēl netika pieņemti, jo laikam deputātu vairākums savā domāšanā nevar pacelties tālāk. Viens no mūsu priekšlikumiem par pareizticīgo Ziemassvētkiem un Lieldienām paredzēja šos svētkus vai dienas atzīt par atzīmējamām dienām. Paldies Dievam, ka katoļiem un luterāņiem līdzīgas dienas jau noteiktas par svētkiem. Tas ir labi. Taču pareizticīgo konfesijā ir 350 tūkstoši cilvēku un viņi ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi. Nedodot viņiem brīvu dienu viņu svētajās dienās, kas pagaidām nav arī atzīmējamas dienas, uzskatu, ka Saeima savas tautas daļai ir izrādījusi necieņu. Tas nav labi. Par kādu mūsu sabiedrības vienotību, integrāciju un saskaņu mēs varam runāt?

Vēl viens mūsu priekšlikums, kas paredzēja 8. un 9.maijā atzīmēt Nacisma upuru un Uzvaras pār vācu nacismu dienu, netika atbalstīts. Ne jau tikai Krievija, bet arī, piemēram, Čehija, kas tāpat kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, atzīmē 9.maiju. Mēs to gribam vai ne, bet tūkstoši un pat simtiem tūkstošu nāk pie atbrīvotāju pieminekļa. Es domāju, ka Latvijai būtu labāk, ja mēs mūsu valstī atzīmētu un 8. un 9.maiju. Ja nebūtu šīs uzvaras, nebūtu ne Latvijas, ne Saeimas. Reihsministrs Rozenbergs rakstīja, ka “...daļa latviešu jāiznīcina, daļa jāpārvācisko un daļa latviešu jāizsūta uz Krievijas ziemeļu rajoniem...” Paldies Dievam, ka tas nenotika. Mums ir brīva, neatkarīga un gribētos cerēt, ka arī demokrātiska Latvija, lai šīs dienas varētu atzīmēt. Starp citu, Sarkanajā armijā pret fašismu cīnījās arī ap 100 tūkstošiem latviešu. Viņus un viņu pēctečus es redzu arī 9.maija svētkos. Bet pagaidām šie mūsu priekšlikumi diemžēl netika pieņemti. Cerēsim, ka tas notiks nākotnē.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Skaidrs, ka daudzi cilvēki dzīvo pārdomās ne jau par svētkiem un svinamām dienām, bet par to, kā nodrošināt savu eksistenci. Bet tomēr ir ļoti liels prieks, ka šodien galīgajā lasījumā Saeima, skatot grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, beidzot atbalstīja vairākas “Saskaņas centra” idejas un priekšlikumus. Tika atbalstīta brīvdienās iekritušu svētku dienu kompensēšana, kā arī Starptautiskās sieviešu dienas 8.martā un Skolotāju dienas iekļaušana atzīmējamo dienu sarakstā. Šodien debates atkal izraisīja apvienības “Saskaņas centrs” deputāta Valērija Agešina priekšlikums par atzīmējamu dienu noteikt 8.martu, bet šo priekšlikumu atbalstīja arī vairākas Saeimas dāmas, piemēram, Solvita Āboltiņa un Silva Bendrāte no partijas “Jaunais laiks”. Paldies par to. Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Pēteris Hanka aicināja šo priekšlikumu atbalstīt jau 26.aprīlī, atgādinot, ka paši deputāti šajā dienā sveic Saeimas sievietes. Mēs uzskatām, ka izrādīt uzmanību sievietei nekad nav lieki. Sieviešu dienas noliedzēji saka, ka puķes var dāvināt kaut vai katru dienu. Jā, protams, ka var. Bet vai tad cilvēks, piemēram, savu dzimšanas dienu svin vienalga kurā gada dienā? Vai varbūt Ziemassvētkus svin 23.jūnijā? Nē! Katriem svētkiem ir sava noteikta diena. Un beidzot 8.marts ir iekļauts Latvijas oficiālo svētku un atzīmējamo dienu sarakstā. Reālajā dzīvē šī diena tika plaši atzīmēta gan darba kolektīvos, gan ģimenēs. Kā liecina Latvijas iedzīvotāju aptaujas, ap 80 procentiem Latvijas iedzīvotāju vēlas atjaunot šo tradīciju un atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu, ko svin daudzās pasaules valstīs. Mēs uzskatām, ka 8.martam jau sen bija laiks piešķirt oficiālu statusu, tādējādi atrisinot pašreizējo pretrunu starp likumu un dzīves īstenību. Starptautiskā sieviešu diena pievērsīs uzmanību arī cīņai pret vardarbību ģimenē un sieviešu līdztiesības problēmai nodarbinātības jomā.

Daži vārdi par kādu daudz nopietnāku jautājumu. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” deputāti uzskata, ka būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt iespēju liegt apžēlošanu par smagiem noziegumiem, tostarp pret bērniem, notiesātajam. Saeimā patlaban apspriestā ideja par apžēlošanas liegšanu par smagiem noziegumiem notiesātajiem ir apsverama ļoti nopietni. Mēs visnotaļ atbalstām ideju par Sodu reģistra likuma grozīšanu, lai reģistrā iekļautās ziņas par pedofiliem, kuri dzīvo blakus normāliem cilvēkiem, izņemot informāciju par personām, kuras bijušas vai ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību ģimenē vai pret nepilngadīgajam, būtu pieejamas. Mēs jau pagājušā gada pavasarī pēc nelaimes gadījuma Liepājā piedāvājām mūsu likumdošanā iestrādāt līdzīgas normas. Saeima toreiz to noraidīja. Šoreiz šo ideju un likumprojektu atbalstīja arī partija “Jaunais laiks”. Mēs arī pievienojamies cīņā pret pedofiliem. Tomēr mūsu frakcijai ir bažas par to, ka līdzekļu trūkuma dēļ cīņa pret pedofiliem varētu kavēties. Mūsuprāt, tomēr ir nepieciešams izveidot īpašu pedofilu reģistru, piešķirt papildu finansējumu policijai un Valsts probācijas dienestam un rūpīgi izvērtēt iespēju liegt apžēlošanu par smagiem noziegumiem.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Mēs esam patiesi gandarīti, ka šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad netika šķirots, kas iesniedz priekšlikumu. Saeima vienprātīgi atbalstīja mūsu priekšlikumu par to, ka steidzami ir jāgroza Sodu reģistra likums un Bērnu tiesību aizsardzības likums. Mēs uzskatām, ka tas ir tikai pirmais reālais solis, lai likumdošanas līmenī risinātu jautājumu par mūsu bērnu drošību.

Šo grozījumu būtība ir ļoti vienkārša. Grozījumi paredz noteikt iespēju bērnu vecākiem, pedagogiem, bērnu iestāžu vadītājiem un vēl virknei personu piekļūt informācijai par personām, kuras ir vai ir bijušas notiesātas vai izdarījušas dzimumnoziegumus, noziegumus pret tikumību un vardarbīgus noziegumus pret bērniem vai pret ģimeni. Es ceru, ka šie priekšlikumi neieguls atvilktnē un tiks steigšus virzīti uz priekšu, jo tam nepieciešami vismazākie līdzekļi. Šonedēļ mēs dzirdējām gan iekšlietu ministra paziņojumus par ļoti dārgiem un diezgan mistiskiem priekšlikumiem par aprocēm, gan arī tieslietu ministra atzinumu par to, ka par šādiem noziegumiem atbrīvotas personas netiek uzraudzītas pietiekami rūpīgi. Mēs dzirdējām arī finanšu ministra un premjera paskaidrojumu par to, ka naudas šiem mērķiem, lai varētu uzraudzīt šos cilvēkus, acīmredzot tuvākajā laikā nebūs. Bet mēs nevaram gaidīt vēl vienu Justīni vai vēl kādu citu bērniņu, kurš būs nākamais. Tad mēs tiešām par to sāksim domāt nopietni. Es ceru, ka šonedēļ Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā risinājušās vērtīgās sarunas ar daudziem priekšlikumiem izpildvaras līmenī arī tiks īstenotas. Savukārt mēs kā likumdevēji sekosim, lai tas notiktu.

Vēl viena lieta, par ko gribētu runāt frakcijas “Jaunais laiks” vārdā, ir šīs nedēļas visaktuālākais jautājums par nākamo Valsts prezidentu, kas praktisku realizāciju iegūs nākamnedēļ. “Jaunajam laikam”, protams, ir savs izvirzītais kandidāts, kurš tautas aptaujās joprojām ir populārākais. Tauta atzīst, ka Sandra Kalniete būtu labākais kandidāts Valsts prezidenta amatam. Tas, kas šonedēļ pārsteidza, ir nevis izcila ārsta, patīkama un erudīta cilvēka, kurš šo amatu varētu arī ieņemt, izvirzīšana, bet gan tas, kādā veidā tas atkal tiek darīts. Vispirms tiek izspēlēts publisks teātris, kurā cienījami partiju izvirzīti kandidāti uzrunā gan deputātus, gan sabiedrību un stāsta par saviem politiskajiem uzskatiem, un tad tikpat pēkšņi viņi tiek nomainīti ar personu, kuru, kā es teicu, līdz šim mēs zinām kā izcilu ārstu. “Jaunais laiks” atbalstīs savu Valsts prezidenta amata kandidātu, bet mēs noteikti labprāt uzklausīsim Zatlera kunga viedokli par politiskajiem procesiem. Sabiedrībai par cilvēku, manuprāt, ir jāzina ne tikai tas, ka viņš ir izcils ārsts, bet arī tas, kādi ir viņa uzskati sabiedrībai nozīmīgos jautājumos, piemēram, par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, par nepilsoņu tiesībām piedalīties vēlēšanās, par partiju finansēšanu un tēriņu griestiem un tamlīdzīgām lietām. No pašlaik dzirdētajiem izteikumiem pārsteidz vairākas lietas. Vispirms jau, ka Latvijā neesot oligarhu, lai gan par oligarhu varu savu viedokli ir izteikusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un vairāk nekā 200 tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāju ir parakstījušies par tiesisku valsti un pret oligarhu varu. Dīvaina ir arī atzīšanās par saņemto naudu saistībā ar mūsu sabiedrībā pieņemto ētiku un morāli. Es saprotu, ka mums ir tāds dīvains uzskats, ka tas tā notiek un ka tas viss ir atļauts. Cilvēkiem, kuri izvirza Zatlera kungu, un viņam pašam vajadzētu izvērtēt, vai šāda atzīšanās ir saskaņā ar nevainojamu Valsts prezidenta reputāciju, jo prezidents pārstāv visu valsti, un vai demokrātiskā sabiedrībā tā ir pieņemts. Es ceru, ka nākamās nedēļas laikā šīs debates par mūsu iespējamā Valsts prezidenta politiskajiem uzskatiem turpināsies, un tad arī Saeima sapratīs, ka tas ir viens no tās atbildīgākajiem lēmumiem četru gadu laikā.

Ar šādu optimisma noti vēlu visiem jauku nedēļas nogali.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Vakar arī Zaļo un Zemnieku frakcijā bija liela diena, jo notika mūsu savienībā ietilpstošo partiju, valžu un visu mūsu frakcijas deputātu tikšanās ar Valsts prezidenta amata kandidātu Zatlera kungu. Jāsaka, ka viņš atstāj ļoti pārliecinošu iespaidu. Visi klātesošie politiķi, deputāti un valžu locekļi bija vienisprātis, ka mums jāatbalsta šī kandidatūru gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Es domāju, ka tas ir pareizs lēmums. Mēs un arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji uzskatām, ka Valsts prezidents Latvijā ir jāievēl no ārpus partijām stāvošām aprindām, lai viņš varētu pildīt savus pienākumus dziļāk – atbilstoši tautas interesēm, mūsu likumdošanai un Satversmei. Tāpēc mums ir radies iespaids, ka Zatlera kunga kandidatūra pilnīgi atbilst šiem uzdevumiem.

Vakar Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, ņemot vērā vakarā paredzēto Dombura raidījumu par pedagogu algu problēmām, uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāri Tatjanu Koķi par to, kas tiks darīts, lai palīdzētu tiem skolotājiem, kuri nav apmierināti ar savu atalgojumu. Tas izteikts atklātajā vēstulē, ko parakstījuši 6500 pedagogu. Ministrijas parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe mūs detalizēti informēja un iepazīstināja ar dokumentiem, ko ministrija jau ir nosūtījusi visām izglītības nodaļām un vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu direktoriem par to, ko ministrija gatavojas darīt, lai palielinātu skolotāju algas. Tāpēc mani nedaudz aizskar tas, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šodien pie Izglītības un zinātnes ministrijas rīko teatralizētu uzvedumu, lai pasniegtu pasaku grāmatas. Mēs pārliecinājāmies, ka ministrija tiešām rūpējas par algu paaugstināšanu tik, cik atļauj valsts budžets un visas iespējamās valsts rezerves, lai skolotāji dzīvotu labāk.

Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti no dažādām frakcijām šos jautājumus skatīja divreiz – mēs tikāmies gan ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem, gan arī ar Pašvaldības savienības pārstāvjiem, lai domātu, kā palīdzēt pedagogiem sociālo jautājumu risināšanā, kas ietver komunālos maksājumus un transporta izdevumus. Mums jāpalīdz skolotājiem viņu svarīgajā darbā. Izglītības un zinātnes ministrija ir aprēķinājusi, ka būtībā par visām izmaiņām, par ko turpmāk tiks maksāts vēl papildu pamatalgai par individuālajām konsultācijām, par rakstu darbu labošanu, par klases audzināšanu skolotājiem pamatalga, kas ir 284 lati, var paaugstināties līdz 493 latiem. Tas ir jūtams pielikums. Jāsaka, ka jau no 2006.gada tiek realizēta pedagogu algu paaugstināšanas programma, par ko vienojās vēl iepriekšējā valdība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Pēc mūsu komisijas tikšanās ar ministriju un pašvaldību speciālistiem, tai skaitā Rīgas domes pārstāvjiem, mēs uzrakstījām vēstuli Ministru prezidentam Kalvītim par nepieciešamo atbalstu ministrijas sagatavotajai programmai skolotāju algu paaugstināšanā. Ministru kabinets šo programmu pieņēma 15.maijā. Tāpēc mēs domājam, ka pašlaik tiešām tiek darīts viss, lai šo problēmu nepārvērstu politiskās akcijās. Tagad tas notiek ar daudzām profesijām, kur algām vajadzētu būt lielākām. Bet, līdz ko mēs paaugstināsim atalgojumu vienai profesijai, tūlīt būs jādomā par citu profesiju algu paaugstināšanu, bet Latvijā pagaidām nav vienotas darba apmaksas sistēmas. Tāpēc tā ir problēma, kas jārisina. Tā kā Zaļo un Zemnieku savienība ir atbildīga par izglītības jomu, tad mēs darīsim visu, lai šī programma tiktu īstenota un skolotāji būtu apmierināti.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien tika veiktas nelielas izmaiņas likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Turpmāk 24.decembris, tāpat kā Ziemassvētki 25. un 26.decembrī, būs svētku diena – brīvdiena. Jāsaka, ka mūsu frakcijas deputāti šo priekšlikumu iesniedza krietni sen – jau 8.Saeimas laikā. Tagad tas ir ņemts vērā, ko daudzi bija vēlējušies. Būs vēl arī dažas citas papildu brīvdienas, ja 4.maijs un 18.novembris iekritīs sestdienā vai svētdienā. Tajā pašā laikā mūsu frakcijai, protams, ir negatīva attieksme pret dažādu padomju laika atzīmējamu un atceres dienu saglabāšanu kaut vai reducētā veidā. Tādēļ labi vien ir, ka 9.maijs netika mainīts, kaut arī kreisie deputāti to vēlējās. Taču 8.marts atkal tika noteikts kā atzīmējama diena, par ko balsoja gan kreisie, gan arī daudzi labējo partiju pozīcijas un opozīcijas deputāti. Visi mūsu frakcijas deputāti bija pret šīs dienas iekļaušanu kalendārā.

Šonedēļ krietni lielāka uzmanība nekā likumprojektiem tiks pievērsta Valsts prezidenta amata kandidātu apspriešanai un izvirzīšanai. Koalīcijas partijas pēc zināmas svārstīšanās ir atbalstījušas Valdi Zatleru – pazīstamu ķirurgu. Par viņu, protams, ir dažādas domas. Es tikai varu pateikt, ka kandidāta izvirzīšana pirmo reizi notika atbilstoši likumam. Mūsu frakcija un mūsu partija jau no paša sākuma neslēpa, ka valdības partijām jāvienojas par pēc iespējas neitrālāku kandidātu. Tāpēc mēs savu kandidātu nevirzījām, kaut gan mums bija vairāki pretendenti. Tā kā nevar teikt, ka tas viss bija teātris. Es domāju, ka cilvēki pietiekami labi saprata, par ko ir runa un ka diez vai izdosies vienoties par kādas vienas partijas kandidātu tā, lai tam būtu garantēta 51 balss. Varbūt bija arī citi viedokļi, bet šis kandidāts tika izvirzīts vairāk nekā nedēļu pirms vēlēšanām. Savukārt abi iepriekšējie – burtiski dažu stundu vai pat pus dienas laikā pirms izvirzīšanas. Tātad daudz vēlāk, tāpēc arī šī iespēja apspriest bija krietni mazāka. Es neatceros, vai kāds par to būtu šausmīgi uztraucies. Bet tā nu tas bija. Šāda tradīcija – izvirzīt politikā nepieredzējušu kandidātu, kam nav bijis ministra, Saeimas deputāta vai vismaz cita līdzvērtīga amata, jau ir bijusi. Tā tas bija ar Gunti Ulmani un Vairu Vīķi-Freibergu. Tātad nevarētu teikt, ka jau iepriekš bijusi pārliecība, ka kandidāti sevi jau ir parādījuši kaut kādā pārliecinošā veidā tieši politiskajā darbībā. Tāda nav bijusi arī līdz šim. Vai tas ir pareizi, vai nepareizi, par to mēs varēsim spriest nākotnē un šo viedokli arī revidēt.

Sarunā ar kandidātu mūsu frakcijā mēs pārliecinājāmies par to, ka kandidāts neapšaubāmi saprot, ka lieta ir sarežģīta un ka tā nesola vieglas dienas. Nav iepriekš izstrādāta scenārija, kā rīkoties, jo tas noteikti nav uzrakstāms. Zatlera kungs lika manīt, ka viņš necentīsies kopēt Vairu Vīķi-Freibergu, bet darbosies tā, kā viņš pats saprot, bet vadoties pēc Satversmes. Satversme ir jāievēro. Tas ir pirmais dokuments Valsts prezidenta amata kandidātam un Valsts prezidentam. Šī iemesla dēļ viņš atbildēja, ka Satversmes tiesas lēmums attiecībā uz Latvijas un Krievijas robežlīgumu ir nopietni jāņem vērā. Domāju, ka labi vērtējams arī tas, ka kandidāts pietiekami atklāti izteicās par aplokšņu algu jautājumiem. Būtu daudz ļaunāk, ja viņš izteiktos, ka par to neko nav dzirdējis un ka tādas lietas viņam ir jaunums. Šajā darbā viņš strādājis arī padomju laikos. Diez vai daudzi sabiedrības locekļi viņa izteikumus tad vērtētu labāk. Viņš ir bijis Latvijas Tautas frontes loceklis tās darbības pirmajā gadā, tātad tajā pirmajā simtniekā, kurā pulcējās daudzi sabiedrībā aktīvi cilvēki. Tas atkal ir pozitīvi, salīdzinot ar abiem iepriekšējiem kandidātiem, kuriem ir daudzas citas labas īpašības, bet kuri tomēr tur klāt nav bijuši. Var jau, protams, izteikties par vai pret, bet es domāju, ka Valsts prezidents tikai savā amatā var pierādīt, ka viņš šo amatu var pildīt. Iepriekš neviens nekādas garantijas nevar dot. Bet izvēle jau ir izdarīta un balsojums būs pēc nedēļas. Es domāju, ka šis kandidāts visticamāk arī tiks atbalstīts.

Z.Rubezis
(Tautas partijas frakcija):

Šodien pievērsīšu uzmanību trim lietām.

Pirmkārt, priecē tas, ka galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Tas nozīmē, ka TV3 akcija par brīvdienām ir guvusi Saeimas atbalstu. Gribu novēlēt visiem būt kopā ar savām ģimenēm ne tikai šajās dienās, bet arī atrast laiku viens otram saspringtajā darba un dzīves ritmā.

Otrkārt, es uzskatu, ka šodien Saeimā tika pieņemts ļoti svarīgs lēmums. Otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Šie grozījumi ir ļoti būtiski pašvaldībām, tieši lauku pašvaldībām. Šajā likumprojektā tika iestrādāta norma, ka turpmāk tiesības veikt sociālo darbu un sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību būs arī personām, kuras līdz 2008.gada 1.janvārim uzsākušas studijas un kurām līdz pensijas vecumam ir ne vairāk kā pieci gadi.
Tas daudzējādā ziņā uzlabos un veicinās iesākto darbu pašvaldībās, kurās šobrīd daudzu gadu garumā strādā pieredzējuši sociālie darbinieki.

Mēs esam ļoti atbildīga un Latvijas tautai un valstij nozīmīga notikuma priekšā. Tā ir Valsts prezidenta ievēlēšana. Esmu ļoti gandarīts, ka koalīcija ir vienojusies un izvirzījusi savu Valsts prezidenta amata kandidātu – Zatlera kungs. Tautas partija uzskata, ka Zatlera kungs ir Valsts prezidenta vārda cienīgs. Es ceru, ka 31.maijā viņš tiks ievēlēts šajā atbildīgajā amatā.

Vēlu visiem patīkami pavadīt Ģimenes dienu un nedēļas nogali!

Saeimas preses dienests