Ministru prezidents Andris Šķēle EDSO sanāksmē Stambulā:

Uzruna EDSO sanāksmē Stambulā 1999. gada 18. novembrī

Priekšsēdētāja kungs! Augstības! Dāmas un kungi!

Vispirms es gribētu izteikt pateicību un atzinību mūsu viesmīlīgajai saimniecei — Turcijas Republikai. Latvijas valdības un tautas vārdā es izsaku visdziļāko līdzjutību ģimenēm, kas zaudējušas piederīgos nesenajās zemestrīcēs, tāpat arī Turcijas valdībai, kas darījusi visu iespējamo, lai novērstu posta radītās sekas. Neraugoties uz pārbaudījumiem un grūtībām, ar ko Turcijas tauta ir saskārusies un izturējusi, Stambulas galotņu sanāksmes organizatoriskais darbs ir pelnījis visaugstāko atzinību.

Aukstā kara beigās, kad visai Eiropai pavērās izredzes uz brīvību un demokrātiju, mēs cerējām, ka cilvēce ir mācījusies no vēstures un šī gadsimta šausmas nekad neatkārtosies. Diemžēl demokrātijas ēra ir nesusi mums arī konfliktus, par kuriem domājām, ka tie pieder pagātnei. Atļaujiet minēt visnesenākos — Kosovu un Čečeniju.

Kosovā plašo un barbarisko etniskās tīrīšanas kampaņu varēja apturēt tikai apņēmīga NATO rīcība pēc tam, kad diplomātija bija cietusi sakāvi.

Pat šajā brīdī, kad mēs lasām savus oficiālos ziņojumus, uz Čečenijas pilsētām un ciematiem krīt bumbas un artilērijas šāviņi, kas prasa nevainīgu krievu iedzīvotāju dzīvības. Tūkstošiem civilo iedzīvotāju, tai skaitā sievietēm, bērniem un veciem cilvēkiem, tiek liegta neatliekamā medicīniskā un humānā palīdzība.

Mēs atzīstam Krievijas Federācijas teritoriālo integritāti un nosodām visu veidu terorismu. Taču Krievijas federālo spēku rīcības mērķis un neizvēlīgais raksturs pārsniedz oficiāli deklarētos mērķus. Lielais civilo iedzīvotāju zaudējums un divi simti tūkstoši bēgļu nevar būt terorisma apkarošanas cena.

Mēs pieprasām, lai Krievijas Federācija samazina militārās operācijas un pieliek pūles, lai ar sarunu un starptautiskās kopienas, ieskaitot Ekonomiskās sadarbības attīstības organizāciju palīdzību, rastu politisku konflikta risinājumu. Kā saka krievu sakāmvārds, slikts miers ir labāks par labu karu. Mēs pieprasām, lai Krievijas valdība atceļ ierobežojumus starptautiskajām palīdzības organizācijām palīdzības sniegšanai bēgļiem.

Priekšsēdētāja kungs!

Tuvojoties jaunajai tūkstošgadei, mums ir jāatbild uz daudziem jautājumiem.

Kā mēs varam veidot brīvu, demokrātisku un drošu nākotni? Kā nodrošināt, lai valstis vēlas un spēj izbeigt karus, spēka izmantošanu un etnisko tīrīšanu, kā arī imperiālistiskas ambīcijas, kam vieta ir vēstures grāmatās?

Kā EDSO vislabāk varētu sekmēt šo mērķu sasniegšanu? Kā tā var saglabāt un attīstīt tās īpašo lomu mūsu apkārtnes mainīgajā vidē? Šie ir jautājumi, uz kuriem šī tikšanās varētu un tai vajadzētu sniegt padomus.

EDSO ir veikusi garu ceļu no diskusijām un dialoga foruma līdz konfliktu novēršanas darbības organizēšanai, krīzes vadīšanas un pēckonflikta atveseļošanai. Kaujas lauka operācijas, tādas kā misijas Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā, ir kļuvušas par organizācijas seju. Mēs esam pateicīgi uzticīgajiem darbiniekiem, kas savā ikdienas darbā realizē šīs misijas.

EDSO struktūru darbs ir tieši atkarīgs no organizācijas funkcionālās uzbūves. Šī galotņu tikšanās pieņems Eiropas drošības hartu, kas veido šo funkcionālo uzbūvi, stiprina organizāciju, nodrošina to ar nepieciešamajiem līdzekļiem un spējām. Īpaši mēs ceram uz drīzu ātrās ekspertu palīdzības grupas — AEPG un operāciju centra — izveidi, jo tiem ir iespējas kļūt par galvenajiem EDSO patstāvīgā darba elementiem.

Ne mazāk svarīgi ir tas, ka harta veido EDSO sadarbību ar citām starptautiskajām organizācijām un institūcijām par jautājumiem, kas jārisina sadarbojoties. Sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām nevajadzētu veidot hierarhiju. Pieaugoša nozīme ir korporatīvai citu reģionu valstu iesaistīšanai.

Šī galotņu tikšanās spers svarīgu soli militārās drošības un palielinātās caurskatāmības jomā. Pieņemtais līgums veidos drošāku Eiropu un attālinās mūs no aukstā kara sekām. Latvija apsveic valstu puses ar veiksmīgu līguma pieņemšanu un cer, ka pieņemtais līgums un apvienotie politiskie centieni pilnībā tiks īstenoti. Vēl svarīgāk par jaunu līdzekļu izveidošanu ir izpildīt saistības, ko esam uzņēmušies. Tas ir vienlīdz svarīgi visām dalībvalstīm, neraugoties uz to lielumu un ģeogrāfisko novietojumu.

Priekšsēdētāja kungs!

Galotņu tikšanās dokumenti ir ilgu un dažkārt grūtu sarunu rezultāts. Es vēlos uzsvērt demokrātiska lēmuma pieņemšanas procesa nozīmi. Meklējot vienprātību un vēloties saglabāt elastību, mums vajadzētu stiprināt arī caurskatāmību un ietveramību. Kā maza valsts mēs dodam priekšroku plenārā zālē sagatavotiem lēmumiem, pat ja tas prasa ilgākas sarunas, nevis nošķirtās telpās sagatavotajiem, kur visi nepiedalās.

Lai gan tagad mūsu organizācija ir nodrošināta ar plašu modernu līdzekļu klāstu, mums nevajadzētu lolot ilūzijas par skaidrām debesīm. Dienas beigās organizācijas ražīgums būs atkarīgs no dalībvalstu politiskās vēlmes, nevis no pieejamo dokumentu klāsta. Mūsu cilvēki no EDSO gaida darbus, nevis vārdus. Konkrēta rīcība nozarē, nevis izcili dokumenti sniegs mūsu organizācijai ilgstošu un cienījamu lomu mūsu kontinentā.

Cilvēki Latvijā ir augstu novērtējuši konkrētu rīcību attiecībā uz EDSO iesaistīšanu Latvijā, galvenokārt Skrundas radiolokācijas stacijas slēgšanu. Mēs apsveicam šo Latvijas, Krievijas Federācijas un EDSO praktiskās sadarbības piemēru, kas ir sekmējis mūsu kopējo mērķi — stabilu un drošu Eiropu.

Noslēgumā es gribētu izteikt pateicību Norvēģijas priekšsēdētājam, kuram ir izdevies nodrošināt gludu sarunu procesu un kura spējīgā vadība ir palīdzējusi pārveidot dažkārt atšķirīgās dalībvalstu pūles vienprātības dokumentos, kurus mēs pieņemsim. Es apsveicu Austriju kā jauno priekšsēdētāju amatā un solu pilnu savas valsts atbalstu un sadarbību.

Paldies, priekšsēdētāja kungs!