Ministru kabineta 2007.gada 29.maija sēdē

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 29.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 480 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 30 viņu nepilngadīgie bērni.

No 450 pilsonības pretendentiem 63% ir krievi, 11% ukraiņi, 13% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

26% pilsonības pretendentu ir pamata, 51% – vidējā, 21% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 450 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai un 30 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 123 199 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 2239 personas.

 

MK: Par Attīstības plānošanas sistēmas likumprojektu

Ministru kabineta sēdē 29.maijā akceptēts likumprojekts “Attīstības plānošanas sistēmas likums”. Tas izstrādāts, lai novērstu līdzšinējās politikas plānošanas sistēmas darbībā identificētos trūkumus un nodrošinātu efektīvu tās darbību nākamajā periodā, tostarp Nacionālā attīstības plāna noteikto valsts vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu.

Likumprojekts ir vērsts uz vienkāršas, pārskatāmas, saprotamas un efektīvas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību vidējā un ilgtermiņā. Likumprojekts precizē Latvijā esošos politikas plānošanas dokumentu tipus, nosaka to hierarhiju, savstarpējās attiecības, lietojumu, politikas plānošanas sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa plānošanu un starptautisko organizāciju iniciētajām politikām.

Likumprojekts Latvijas tiesību sistēmā normatīvā līmenī nostiprina esošo attīstības plānošanas sistēmu un tās būtiskākos elementus, tos modificējot vai papildinot, lai atrisinātu praksē radušās grūtības vai neskaidrības. Tāpat tas nostiprina un definē plānošanas pamatprincipus – ilgtspējīgas attīstības principu, saskaņotības principu, līdzdalības principu, kas attiecināms gan uz valsts pārvaldes institūcijām, gan pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām, sadarbības principu, finansiālo iespēju principu, uzraudzības un novērtēšanas principu un subsidiaritātes principu.

Likumprojekts nosaka Ministru kabineta un Saeimas sadarbības mehānismu valsts attīstības plānošanā, tostarp īpašu uzmanību veltot pēctecības un ietekmes novērtēšanas nodrošināšanai, kā arī akcentējot plānošanas un likumdošanas procesu savstarpējo sasaisti.

Aivis Freidenfelds,  Ministru kabineta preses sekretārs

 

MK: Par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanas gaitu 2001.–2006.gadā

Ministru kabineta sēdē 29.maijā izskatīts informatīvais ziņojums “Par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam un Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plāna 2001.–2006.gadam ieviešanu”.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam un Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plāna 2001.–2006.gadam izpildi.

Stratēģijai tika noteikts šāds mērķis: “Veidot valdības akceptētu pamatu valsts pārvaldes vidēja termiņa (līdz 2006.gadam) attīstībai, kā arī saskaņot atsevišķas iniciatīvas valsts pārvaldes jomā, pakļaujot tās politiskiem valsts attīstības mērķiem.”

Ministru kabinets 2001.gadā apstiprināja Valsts pārvaldes reformas stratēģijas (2001.–2006.) ieviešanas rīcības plānu, kas izstrādāts, lai sasniegtu piecus stratēģijā izvirzītos mērķus:

1) nodrošināt vienotu, mērķtiecīgu un uz nākotni vērstu valsts pārvaldi;

2) nodrošināt stabilu un efektīvu finanšu un budžeta vadību;

3) panākt iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei un sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldīšanas procesā;

4) nodrošināt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem;

5) nodrošināt, lai valsts pārvaldē strādātu motivēti, augsti kvalificēti un godīgi (atbildīgi un ētiski strādājoši) darbinieki.

Stratēģijas ieviešana aptvēra vairākas plaša mēroga pārvaldes reformas – politikas plānošanas sistēmas izveidošanu, vidēja termiņa budžeta plānošanas un uz rezultātu orientētas pieejas ieviešanas uzsākšanu, valsts pārvaldes institucionālo reformu, cilvēkresursu attīstības un valsts sektora darba samaksas sistēmas reformu, administratīvā procesa ieviešanu un pilsoniskās līdzdalības iespēju nodrošināšanu. Atsevišķas reformu iniciatīvas radās stratēģijas ieviešanas gaitā, nodrošinot sasaisti starp atsevišķiem reformu virzieniem (piemēram, stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešana, publiskās un privātās partnerības ieviešana, korupcijas novēršana un apkarošana). Ieviešanas gaitā lielai daļai mērķu un uzdevumu tika izstrādāti atsevišķi politikas plānošanas dokumenti, nosakot uzdevumus saskaņā ar valdības apstiprinātajiem konceptuālajiem risinājumiem.

Valsts kancelejai uzdots sagatavot un līdz 2007.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu projektu “Valsts pārvaldes attīstības politika 2007.–2013.gadam”.

Nākamajā periodā ir jāturpina ieviest šobrīd jau izstrādātās sistēmas, kā arī jāpievēršas jauniem aktuāliem uzdevumiem valsts pārvaldes uzlabošanā – jānodrošina politikas plānošanas sistēmas sasaiste un koordinācija ar reģionālo un teritoriālo plānošanu, tālāk jāattīsta vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmas ieviešana, jāuzlabo sadarbība starp likumdevēju un izpildvaru politikas plānošanā un politikas ietekmes izvērtēšanā. Būtiska uzmanība jāpievērš administratīvo šķēršļu samazināšanai gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, publisko pakalpojumu kvalitātei, jānodrošina valsts sektora cilvēkresursu politikas izstrāde un ieviešana, it īpaši īstenojot uzsākto darba samaksas reformu.

Izstrādājot valsts pārvaldes attīstības politiku nākamajam plānošanas periodam, ir jāņem vērā Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam noteiktie prioritārie uzdevumi valsts pārvaldes darbotiesspējas stiprināšanai:

• uzlabot rīcībpolitikas plānošanas un normatīvo aktu kvalitāti atbilstoši labas regulācijas principiem;

• plašāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus rīcībpolitiku izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos;

• uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un informācijas apriti, attīstot e-pārvaldes risinājumus;

• samazināt administratīvos šķēršļus uzņēmējiem un iedzīvotājiem;

• nodrošināt ES fondu un citu finanšu resursu efektīvu vadību;

• izveidot mūsdienīgu personālvadības, darba samaksas un kvalifikācijas celšanas sistēmu valsts pārvaldē strādājošajiem;

• ieviest kvalitātes vadības sistēmu visās publiskās pārvaldes institūcijās;

• novērst korupciju publiskās pārvaldes institūcijās.

Aivis Freidenfelds,  Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par nekustamā īpašuma nodošanu Zvārdes pagasta pašvaldības īpašumā

29.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma “Lapsas” Saldus rajona Zvārdes pagastā nodošanu Zvārdes pagasta pašvaldības īpašumā”. Rīkojuma projekts nosaka, ka, balstoties uz Zvārdes pagasta domes lūgumu, nekustamo īpašumu “Lapsas” 52,4 ha platībā Saldus rajona Zvārdes pagastā nodot bez atlīdzības Zvārdes pagasta pašvaldības īpašumā pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Minētais īpašums valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams.

 

AM: Par līdzfinansējumu piešķiršanu sporta nama būvniecībai Ventspilī

29.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu sporta nama “Centrs” būvniecībai Ventspilī”.

Rīkojuma projekts nosaka no AM budžeta piešķirt 1 715 000 latu līdzfinansējumu Ventspils pilsētas domei sporta nama “Centrs” būvniecībai Ventspilī.

Kopējais sporta nama “Centrs” būvniecībai nepieciešamais finansējums plānots 3 325 000 latu. Pašvaldības ieguldījums 2004.–2008.gadā ir 1 330 000 latu. No AM budžeta līdzekļiem 2004. un 2006.gadā Ventspils sporta centra projektēšanai un būvniecības uzsākšanai tika piešķirti 160 000 latu. 2008.gadā no AM budžeta plānots piešķirt 120 000 latu līdzfinansējumu, par kuru Aizsardzības ministrija gatavos MK rīkojumu pēc likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” spēkā stāšanās un kurš daļēji paredzēts kā maksājums par sporta nama “Centrs” izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku un jaunsargu vajadzībām piecus gadus no objekta nodošanas ekspluatācijā brīža.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par valsts mērķdotāciju palielināšanu dzīvokļu jautājumu risināšanai

29.maijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.237 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai””. Lai aprēķinātu valsts mērķdotāciju apjomu, būvniecības izmaksas katru gadu tiek pārskatītas.

MK noteikumu projekts, ievērojot inflāciju būvniecības jomā, kā arī 2006.gadā realizēto projektu būvniecības izmaksas, palielina valsts līdzfinansējamo būvniecības izmaksu apmēru no 350 līdz 550 latiem par kvadrātmetru, kā arī no 250 līdz 450 latiem par kvadrātmetru renovācijas vai rekonstrukcijas gadījumā. Uz 2007.gada mērķdotācijām pieteikumus iesniegušas 23 pašvaldības. Par atbalstāmiem atzīti 19 pašvaldību pieteikumi.

Noteikumu projekts paplašina pašvaldību iespējas pretendēt uz valsts mērķdotāciju būvniecībai. Turpmāk, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, tām pašvaldībām, kurām nav bijusi iespēja visu vai daļu no valsts piešķirtā finansējuma izlietot attiecīgā gadā, šādu iespēju piedāvās nākamajā gadā. MK noteikumu sagatavošanas procesā notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību un ievērojot citu valstu pieredzi līdzīgu pasākumu finansēšanā.

Pašvaldību aktivitāte šo mērķdotāciju apgūšanai pakāpeniski aug un uz 2008.gadu pašvaldības kopumā plāno mājokļu pieejamības paaugstināšanai investēt 18 miljonus latu. Daļu no tā atbalsta veidā segs arī valsts. Vērtēšanai uz nākamo gadu saņemti pieteikumi no Bauskas, Jūrmalas, Grobiņas, Liepājas, Ludzas, Rīgas, Tukuma, Valmieras pilsētas domes, Iecavas, Ozolnieku, Glūdas, Ogres, Inčukalna, Siguldas, Kandavas novada domes un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes.

 

EM: Par bīstamo iekārtu atvieglotu reģistrēšanas kārtību

29.maijā MK apstiprināja EM sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par bīstamo iekārtu reģistrāciju”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts darba inspekcijā reģistrē bīstamās iekārtas.

Noteikumu projekts paredz atvieglotu reģistrācijas kārtību, samazinot bīstamās iekārtas reģistrācijai nepieciešamo laiku un atvieglojot lietošanas atļaujas saņemšanu, pamatojoties uz inspicēšanas institūcijas izsniegtu bīstamās iekārtas pirmreizējās tehniskās pārbaudes atzinumu.

Pēc pašreiz spēkā esošās kārtības, lai būtu iespējams reģistrēt bīstamo iekārtu Valsts darba inspekcijā, inspekcijas amatpersonai jāveic bīstamās iekārtas apsekošana bīstamās iekārtas atrašanās vietā. Noteikumu projektā precizētas personas, kuras var reģistrēt bīstamās iekārtas, līdz ar to paplašinot šo personu loku. Tāpat tiek precizēts, kādi dokumenti jāiesniedz Valsts darba inspekcijā bīstamās iekārtas reģistrācijai.

MK noteikumi stāsies spēkā ar 2007.gada 1.jūliju un aizstās pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.129 “Bīstamo iekārtu reģistrācijas kārtība”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par svaigu banānu svērēja statusu un svēršanas atļaujas izsniegšanas kārtību

29.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanu nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.

Saskaņā ar noteikumiem atzītā svaigu banānu svērēja statusu un atļauju svēršanai izsniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālā muitas iestāde. Lai saņemtu svērēja statusu un atļauju, komersantam VID teritoriālajā muitas iestādē būs jāiesniedz iesniegums par statusa un atļaujas saņemšanu, kā arī svēršanas iekārtu pases kopija. Pēc šo dokumentu saņemšanas VID teritoriālā muitas iestāde pieņems rakstveida lēmumu piešķirt atzītā svērēja statusu un izsniegt atļauju, vai arī to atteikt. Saņemot svaigu banānu svērēja statusu un atļauju, komersantam būs jānosūta iepriekšējais paziņojums uzraudzības muitas iestādei, kurā obligāti jānorāda svaigu banānu sūtījuma svēršanas vieta, datums un laiks.

Noteikumi arīdzan reglamentē, ka atzītā svaigu banānu svērēja statusu un atļauju var saņemt tikai tie EK reģistrētie komersanti, kas atbilst EK 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, 290.b pantam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvās padomes sastāvu

Valdība 29.maijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojumu par Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvo padomi. Par padomes priekšsēdētāju apstiprināta Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa.

Ar MK rīkojumu par padomes locekļiem tiek noteikti:

• J.Ameļina – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Preču klasifikācijas nodaļas priekšniece;

• L.Bērziņa – Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta Rūpniecības attīstības nodaļas pārvaldes vecākā referente;

• K.Lūks – Zemkopības ministrijas Kopējās lauksaimniecības politikas departamenta Ārējo ekonomisko attiecību nodaļas vecākais referents;

• L.Ozola – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Integrētā tarifa vadības nodaļas vecākā muitas eksperte;

• B.Soika – Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Muitas lietu nodaļas vecākā referente (padomes sekretāre);

• M.Tomsone – Vides ministrijas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Ķīmisko vielu nodaļas ķīmiķe.

Rīkojums sagatavots, pamatojoties uz grozījumiem Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvās padomes nolikumā, kas paredzēja izmaiņas padomes sastāvā – deleģējumā no konkrētām institūcijām.

Stājoties spēkā jaunajam MK rīkojumam, par spēku zaudējušu tiks atzīts 2006.gada 19.janvāra MK rīkojums Nr.28 “Par Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvo padomi”.

 

FM: Par sekmīgu budžeta izpildi 2007.gada pirmajā ceturksnī

FM ir izstrādājusi ziņojumu par tautsaimniecības attīstības un kopbudžeta izpildes gaitu 2007.gada pirmajā ceturksnī. 29.maijā ziņojums tika apstiprināts MK. Valdība nolēma uzdot Valsts kancelejai līdz 1.jūnijam ziņojumu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Galvenie rādītāji, kas tiek pētīti saistībā ar tautsaimniecības attīstību valstī, ir iekšzemes kopprodukts, tautsaimniecības nozaru attīstība, inflācija, nodarbinātība, ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance, monetārais sektors, kā arī vērtspapīru tirgus un valsts parāds. Lai atspoguļotu valsts budžeta izpildes gaitu, Finanšu ministrijas eksperti ir analizējuši nodokļu ieņēmumus, valsts konsolidētā budžeta izpildi, kā arī raksturojuši kopējo fiskālo situāciju valstī.

2007.gada pirmajā ceturksnī konsolidētā kopbudžeta izpilde ir vērtējama kā sekmīga. Konsolidētā kopbudžeta finansiālais pārpalikums bija 151,1 miljons latu, savukārt 2006.gada pirmajā ceturksnī finansiālais pārpalikums bija 135,4 miljoni latu. 2007.gada pirmajā ceturksnī sekmīgu finansiālo situāciju noteica finansiālais pārpalikums gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību konsolidētajā budžetā.

Kopējie nodokļu ieņēmumi 2007.gada pirmajā ceturksnī bija 971,8 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar 2006.gada pirmo ceturksni ir par 246,2 miljoniem latu jeb 33,9% vairāk. 2007.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada pirmo ceturksni būtiskākais pieaugums bija uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos – 64,7%, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumos – 36,8%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos – 34,8% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos – 34,3%.

2006.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 11,9%, tai skaitā pirmajā ceturksnī par 13,1%, otrajā ceturksnī – par 11,1%, trešajā ceturksnī – par 11,9%, bet ceturtajā ceturksnī – par 11,7%. Augsts iekšzemes pieprasījums noteica ekonomisko attīstību, un importa pārsvars pār eksportu palielinājās. Privāto patēriņu un investīcijas veicināja augsti iedzīvotāju ienākumu pieaugumi un kreditēšanas attīstība. 2006.gada ekonomiskā izaugsme veicināja nodarbinātības kāpumu, gan paaugstinot iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, gan samazinot bezdarbu. 2007.gada pirmajā ceturksnī turpinājās straujā ekonomiskā izaugsme, IKP pieaugumam atbilstoši sākotnējam novērtējumam sasniedzot 10,7%.

Sākot ar 2006.gada novembri, ir vērojama pakāpeniska patēriņa cenu inflācijas līmeņa paaugstināšanās, 12 mēnešu inflācijai pieaugot no 5,6% pērnā gada oktobrī līdz 8,5% šā gada martā. 2007.gada trijos mēnešos patēriņa preču un pakalpojumu cenas vidēji ir kāpušas par 3,3 procentiem. Līdztekus izmaksu un ārējiem faktoriem (pasaules cenas u.c.) inflācijā pieauga iekšējo faktoru loma, par ko liecina augstie inflācijas otrās kārtas efekti, kas izriet t.sk. no algu pieauguma un ražotāju cenu kāpuma kopsakarības, un pieaugušās inflācijas gaidas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par prasībām pirotehnisko izstrādājumu mazumtirdzniecības telpām

MK 29.maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus MK 2003.gada 23.septembra noteikumos Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”, kas novērš atsevišķas neprecizitātes un nosaka ugunsdrošības prasības telpām, kurās var veikt pirotehnisko izstrādājumu mazumtirdzniecību.

Pašlaik nevienā normatīvajā aktā nav noteiktas ugunsdrošības prasības telpām, kurās var veikt pirotehnisko izstrādājumu mazumtirdzniecību. Tirdzniecība tiek pieļauta tirdzniecības centru atsevišķos boksos, kas nav ugunsdroši nodalīti no pārejās tirdzniecības zāles, kas rada nepieļaujamu risku cilvēkiem.

Noteikumi paredz, ka no 2008.gada 1.janvāra pirotehnisko izstrādājumu mazumtirdzniecība būs jāveic īpaši ierīkotā veikalā, kurš atdalīts no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām un pārsegumiem ar ugunsizturības robežu 60 minūtes. Veikalam būs jābūt atsevišķai izejai uz āru, caur kuru notiek pirotehnisko izstrādājumu piegāde.

Pirotehniskie izstrādājumi, kuru kopējā propelenta masa nav lielāka par 80 kg, būs jāglabā veikala tirdzniecības zāles blakustelpā, kura atdalīta no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām un pārsegumu ar ugunsizturības robežu 60 minūtes, vai aiz letes noslēdzamā metāla skapī (kastē), kura sienu biezums nav mazāks par 2 mm un kura ugunsizturība ir lielāka par 30 minūtēm.

Pirotehnisko izstrādājumu noliktava jāaprīko ar ugunsdzēšanas līdzekļiem saskaņā ar ugunsdrošības prasībām.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartiem

29.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie MK noteikumu projekti “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.141 “Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu””.

MK 2006.gada 11.aprīļa sēdē tika noteikts uzdevums izstrādāt grozījumus šajos noteikumos, lai novērstu ierobežojumus, kas kavē izglītības iestādēm elastīgi veikt izmaiņas izglītības programmās, kā arī nenodrošina pēctecību izglītības ieguvē. Izstrādātie grozījumi paredz pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu obligāto saturu papildināt ar moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai. Modulī ietverto zināšanu un prasmju veidošana veicina profesionālo programmu absolventu sagatavotību atbilstoši nodarbinātības un darba tirgus prasībām.

Šāds papildinājums ar moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai balstās nepieciešamībā iekļaut izglītības programmās mērķus, ko nosaka Lisabonas stratēģija, 2000.gada 23.–24.martā Lisabonā Eiropadomes apstiprināts Eiropas Savienības stratēģiskās attīstības dokuments, kas paredz precīzus uzdevumus katras dalībvalsts un visas Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai. Uzdevumi ir iedalīti trīs blokos, no kuriem pirmais paredz šādu uzdevumu: “ekonomiskā izaugsme: stabila makroekonomika un konkurētspēja”. Nodarbinātības veicināšanu un izglītības un prasmju uzlabošanu paredz arī Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam (apstiprināta ar MK 2005.gada 19.oktobra rīkojumu Nr.684).

Grozījumos par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu 4.punktā noteiktas prasības prakšu īstenošanai, saskaņojot prakses mērķus, uzdevumus, plānojumu un prakses vērtēšanas kārtību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares organizācijām, ar kurām ir noslēgti līgumi par prakšu īstenošanu. 7.punkts nosaka jaunas prasības valsts noslēguma pārbaudījumu īstenošanai, valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā obligāti ietverot nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvjus.

Grozījumos par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu 6.punktā noteiktas jaunas prasības prakšu īstenošanai, saskaņojot prakses mērķus, uzdevumus, plānojumu un prakses vērtēšanas kārtību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares organizācijām, ar kurām ir noslēgti līgumi par prakšu īstenošanu. 7.punkts nosaka stingrākas prasības iepriekš iegūto atbilstošo kredītpunktu ieskaitīšanai apgūstamās programmas apjomā.

Grozījumi tika sagatavoti sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas, Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes un profesionālo asociāciju pārstāvjiem.

 

IZM: Par 2007./2008.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku

29.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par 2007./2008.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku”.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 16.punktu apstiprinātie noteikumi nosaka laiku, kurā valsts un pašvaldības dibinātās vispārējās izglītības iestādēs sāk un pabeidz 2007./2008.mācību gadu un organizē brīvdienas.

2007./2008.mācību gads uzsākams 3.septembrī. Pašvaldības, saskaņojot ar izglītības iestāžu direktoriem, Zinību dienas pasākumus var rīkot 1.septembrī.

 

IZM: Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju

29.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie MK rīkojuma projekti “Grozījums MK 2006.gada 9.maija rīkojumā Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”” un “Grozījums Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā”.

Apstiprinātie grozījumi paredz, ka līdz 2010.gada 2.janvārim IZM sadarbībā ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un citām ieinteresētajām institūcijām izvērtēs IZM un tās padotības iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus un noteiks valsts nekustamos īpašumus, kuri ir nepieciešami izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai un saglabājami IZM, augstskolu un zinātnisko institūtu, kuriem ir atvasinātas publiskas personas statuss, valdījumā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks. IZM arī izstrādās tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeli.

Pēc Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktā noteikto likumprojektu pieņemšanas valsts nekustamie īpašumi, kuri ir nepieciešami izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai, tiks nodoti augstskolu, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss, īpašumā.

Valsts nekustamie īpašumi, kuri netiek izmantoti izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai, tiks nodoti Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

 

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Cēsu pilsētas ģimnāzijai

29.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”.

Līdz ar valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Cēsu pilsētas ģimnāzijai Latvijā šobrīd darbojas jau 16 valsts ģimnāzijas, lai to absolventi būtu sagatavoti augstākās izglītības iegūšanai Latvijā un ārvalstu augstskolās, garantējot augstākas prasības vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, kā arī nodrošinot iespējas izglītojamiem padziļināti apgūt plašāku mācību priekšmetu klāstu radošā līmenī. Valsts ģimnāzijas realizē arī reģionālā metodiskā centra funkcijas, koordinējot pedagogu tālākizglītības darbu pilsētās, rajonā vai reģionā.

Cēsu pilsētas ģimnāzija:

1. 2006./2007.mācību gadā īsteno piecas vispārējās vidējās izglītības programmas:

• vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programmu (izglītības programmas kods 31011011);

• vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmu (izglītības programmas kods 31013011);

• vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā (ekonomikas) virziena izglītības programmu (izglītības programmas kods 31012111);

• vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena (komerczinības) izglītības programmu (izglītības programmas kods 31014111);

• vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā (valodas) virziena izglītības programmu (izglītības programmas kods 31012011).

2. 2006./2007.mācību gadā īsteno divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas:

• vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena (matemātikas) izglītības programmu (izglītības programmas kods 12013111);

• vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) humanitārā un sociālā (valodu) virziena izglītības programmu (izglītības programmas kods 12012111).

3. Ģimnāzijas 10.–12.klasē 2006./2007.mācību gadā mācās 340 izglītojamo.

4. Mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos atbilst A, B un C līmenim:

• 2004./2005.mācību gadā – 81 procentam izglītojamo;

• 2005./2006.mācību gadā – 90 procentiem izglītojamo.

5. Ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē MK 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par Latvijas pozīciju par nodarbinātības un sociālās politikas jautājumiem

29.maijā valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotās nacionālās pozīcijas par nodarbinātības un sociālās politikas jautājumiem.

Informatīvais ziņojums sagatavots šonedēļ Briselē paredzētajai ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksmei.

Saistībā ar izstrādāto jauno Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.–2012.gadam sanāksmes laikā plānota dalībvalstu ministru diskusija par vairākiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem, t.sk. par dalībvalstu pasākumiem, lai uzlabotu veselības aizsardzību un drošību darbā, kā arī nodrošinātu atbilstošu darba aizsardzības līmeni.

Paužot viedokli par sanāksmes diskusiju jautājumiem, Latvija uzsver, ka šobrīd ir sagatavots nacionālās Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu projekts 2007.–2013.gadam. Vienlaikus Latvija uzskata, ka jāturpina darbs pie Valsts darba inspekcijas kapacitātes stiprināšanas un darba aizsardzības jautājumu integrēšanas izglītības sistēmā.

Runājot par Eiropas līmenī veicamajiem pasākumiem, mūsu valsts aicina izstrādāt vadlīnijas darba aizsardzības prasību praktiskai ieviešanai, norādot, ka tās atvieglotu uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, darbību. Turklāt Latvija rosina lielāku uzmanību pievērst pašnodarbināto personu un viesstrādnieku drošībai un veselības aizsardzībai darbā.

Tāpat Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu par ģimenei draudzīgu politiku nozīmību un Ģimenes alianses izveidi, uzsverot, ka Ģimenes alianses izveidošana veicinās labās prakses un zināšanu apmaiņu par demogrāfijas un ģimenes politikas jautājumiem.

Mūsu valsts pauž atbalstu arī Eiropas Savienības Padomes secinājumu pieņemšanai attiecībā uz Pekinas Rīcības platformas īstenošanu. Attiecībā uz Vācijas prezidentūras izstrādātajiem indikatoriem par sievietēm un izglītību Latvija atzīst, ka tie ļaus turpmāk izmērīt un salīdzināt progresu izglītības un pētniecības jomā. Vienlaikus secinājumos uzsvērtie jautājumi saskan ar Koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā.

Nacionālo pozīciju projekti ir saskaņoti ar līdzatbildīgajām ministrijām, un to sagatavošanā notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

 

LM: Par darba aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā

29.maijā valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā.

Lai atvieglotu izpratni par šiem noteikumiem un to piemērošanu praksē, LM precizē prasības darba aprīkojuma – mašīnu, aparātu vai citu iekārtu – tehniskai apkopei, aizsardzības līdzekļu lietošanai pret kritieniem, kā arī prasības drošības ierīcēm, kuras jālieto darbā ar kustīgu darba aprīkojumu.

Apstiprinātie grozījumi paredz, ka gadījumos, ja pastāv risks saskarties ar kustīgām darba aprīkojuma daļām, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumu, šīs daļas jānodrošina ar aizsargiem vai citām drošības ierīcēm, lai novērstu piekļūšanu bīstamajām zonām vai apstādinātu bīstamo daļu kustību, pirms sasniegtas bīstamās zonas.

Šiem aizsargiem un drošības ierīcēm ir jābūt izturīgām konstrukcijām, kuras nerada nekādu papildu risku un kuras nav viegli noņemamas vai atslēdzamas. Tām ir jābūt novietotām pietiekamā attālumā no bīstamās zonas, taču tās nedrīkst ierobežot piekļuvi kustīgajām daļām vairāk, nekā nepieciešams. Prasības precizē arī darba devēja pienākumus nodrošināt regulāru mašīnu, aparātu un citu iekārtu tehnisko apkopi. Ja šīm iekārtām ir tehniskās apkopes žurnāls, tajā regulāri ir jāatspoguļo tehniskās apkopes rezultāti.

Noteikumi ir izstrādāti darba grupā, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus. Darba grupā piedalījās LM, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par vienotu pilsonības iegūšanas kārtību

29.maijā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Naturalizācijas pārvaldes speciālisti.

TM sagatavotajā paskaidrojumu rakstā teikts, ka kopš pagājušā gada augusta tiesības iegūt Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likumu ir nepilsoņu un bezvalstnieku bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta. Kārtību, kādā notiek Pilsonības likumā noteiktās zināšanu pārbaudes personām, kuras naturalizējas, patlaban reglamentē Ministru kabineta noteikumi, taču nav tiesiska regulējuma kārtībai, kā nepilngadīgais, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un ir tiesīgs iegūt Latvijas pilsonību, kārto latviešu valodas prasmes pārbaudi.

Saskaņā ar Pilsonības likumu nepilngadīgās personas iesniedz dokumentus, kas apliecina latviešu valodas prasmi. Tādējādi šīm personām, sasniedzot 15 gadu vecumu, latviešu valodas prasmes pārbaude notiek tādā pašā kārtībā, kā personām, kuras naturalizējas un kurām Latvijas pilsonības iegūšanai nepieciešams apliecināt latviešu valodas prasmi.

Līdz ar to nav lietderīgi izstrādāt atsevišķus noteikumus nepilngadīgajiem, kuri vēlas tikt atzīti par Latvijas pilsoņiem. Tādēļ izstrādāti vienoti noteikumi par pilsonības iegūšanai nepieciešamo zināšanu pārbaudi gan 15 gadus sasniegušajiem, gan personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Vienlaikus valdība izskatīja arī grozījumus noteikumos par kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni. Kā teikts TM paskaidrojuma rakstā, grozījumi noteikumos nepieciešami, lai nodrošinātu optimālu likuma izpildi, kā arī lai vienkāršotu atsevišķus procesa jautājumus.

Šie noteikumi papildināti ar informāciju par pilsonības iegūšanas iesniegumam pievienojamiem dokumentiem, dodot iespēju iesniegt arī Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu, kas apliecina centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena nokārtošanu atbilstoši A, B vai C līmenim. Noteikumu projekts paredz, ka pretendentam, kuram ir piešķirta invaliditāte, jāiesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņa un atzinums, kā arī jāuzrāda invaliditātes apliecība.

Grozījumi paplašina to gadījumu loku, kad iesnieguma par pilsonības piešķiršanu izskatīšana tiek izbeigta. Noteikumos nemainīga paliek iesnieguma izskatīšanas izbeigšana, ja nav likumīga pamata pilsonības atzīšanai, ja pats iesniedzējs tā vēlas vai viņš ir miris, kā arī gadījumos, kad nepilngadīgais iesnieguma izskatīšanas laikā jau ieguvis Latvijas pilsonību. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā lēmums par izbeigšanu tiks pieņemts arī tad, ja pretendents neierodas uz valodas prasmes pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniedz ziņas par neierašanās iemesliem, aicinot izturēties ar lielāku atbildību pret pilsonības iegūšanas procesu, tai pašā laikā neizslēdzot iespēju atkārtoti vērsties ar iesniegumu, lūdzot atzīt par Latvijas pilsoni, uzsvērts noteikumu projektā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par starpinstitucionālu sadarbību uzziņu sagatavošanā

29.maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par uzziņas sagatavošanā iesaistīto institūciju sadarbības kārtību. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, jauni noteikumi izstrādāti, lai pildītu 2006.gada oktobrī pieņemtajos Administratīvā procesa likuma grozījumos dotos uzdevumus.

Noteikumu projekts pamatā atkārto līdzšinējo normatīvo regulējumu, kurā izdarīti atsevišķi redakcionāli precizējumi. Attiecībā uz saziņu starp iestādēm vairs nav izdalīts elektronisks un rakstisks dokuments, jo saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu arī elektronisks dokuments uzskatāms par dokumenta rakstisku formu.

Administratīvā procesa likums nosaka, ka privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā. Noteikumi paredz, ka gadījumos, kad iestāde – uzziņas sagatavotāja – konstatēs, ka nepieciešama augstākas iestādes, TM vai citas institūcijas palīdzība, tā nekavējoties varēs nosūtīt motivētu lūgumu attiecīgajai institūcijai, norādot uzziņas pieprasītāja sniegto informāciju, sagatavošanai nepieciešamo palīdzību un paredzamo uzziņas saturu. Tiks paredzēta kārtība, kādā iestāde lūdz palīdzību uzziņas sagatavošanā, kā arī tiks noteikta kārtība, kādā iestāde pirms uzziņas paziņošanas adresātam nosūtīs uzziņas projektu un vēlāk – uzziņas kopiju.

Saskaņā ar noteikumiem institūcija, kas būs saņēmusi lūgumu palīdzēt, desmit darba dienu laikā sniegs pieprasīto palīdzību atbilstoši kompetencei. Ja palīdzība būs nepieciešama steidzami, attiecīgajai institūcijai informācija būs jāsniedz īsākā termiņā.

 

TM: Par grozījumiem noteikumos par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu

Ministru kabinets 29.maijā akceptēja grozījumus noteikumos par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pašlaik noteikumi paredz, ka neatraidāmie mantinieki, kreditori un legatāri, kas vēlas pieteikt savas pretenzijas uz mantojumu, iesniedz zvērinātam notāram iesniegumu, uz kura apliecina paraksta īstumu. Grozījumi paredz izslēgt pienākumu kreditoriem apliecināt paraksta īstumu uz pretenzijas.

Grozījumi nepieciešami, jo saskaņā ar Notariāta likumu un minētajiem noteikumiem zvērināts notārs nepārbauda kreditora pretenziju pamatotību un nenorāda tās mantojuma apliecībā. Zvērinātam notāram ir tikai pienākums iepazīstināt mantiniekus ar pieteiktajām pretenzijām.

Identitātes apliecināšanas mērķis civiltiesiskos darījumos ir otras darījuma puses aizsardzība pret darījuma noslēgšanu ar neatbilstošu personu. Taču mantojuma lietas ietvaros šāda aizsardzība nav nepieciešama, jo mantojuma pieņemšana pēc iepazīšanās ar kreditora pretenzijām neuzliek mantiniekam pienākumu bez ierunām šo kreditora pretenziju apmierināt.

Līdz ar to nav lietderīgi kreditoram maksāt taksi par parakstu īstuma apliecināšanu, jo dokuments, uz kura apliecināts paraksta īstums, atzīstams par privātu dokumentu, un par tā saturu zvērināts notārs neatbild.

Vienlaikus TM norāda, ka 2007.gada janvārī spēkā stājās Bāriņtiesu likums, saskaņā ar kuru pagasttiesas pārdēvētas par bāriņtiesām. Tādējādi jāgroza attiecīgās normas, noteikumos vārdu “pagasttiesa” aizstājot ar vārdu “bāriņtiesa”.

 

TM: Par Latvijas un Luksemburgas valdības līgumu par klasificētās informācijas apmaiņu

29.maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes valdības līgumam par klasificētās informācijas apmaiņu un savstarpēju aizsardzību. Tas izstrādāts Latvijas un Luksemburgas ekspertu konsultāciju laikā 2006.gada nogalē.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, līgums noteiks aizsardzības pasākumus klasificētajai informācijai, ar kuru abas valstis apmainījušās, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, tās nodošanu, pavairošanu, tulkošanu vai iznīcināšanu, kā arī noteiks valstu nacionālās drošības iestādes, kas ir atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību.

Līgums paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas. Kā uzsvēruši Satversmes aizsardzības biroja speciālisti, līguma izpildei nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. To paredzēts uzdot parakstīt Latvijas vēstniekam Luksemburgas Lielhercogistē.

 

TM: Par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā

29.maijā Ministru kabinetā tika akceptēti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts TM paskaidrojuma rakstā, grozījumi nepieciešami, lai noteiktu Uzņēmumu reģistra kompetenci attiecībā uz tādu biedrību reģistrēšanu, kuru dibinātāju rīcība saistīta ar antikonstitucionālām darbībām.

Biedrību un nodibinājumu likums nosaka biedrības un nodibinājuma nosaukuma veidošanas pamatprasības un paredz tiesiskās sekas par nosaukuma prettiesisku izmantošanu. Pēc grozījumu spēkā stāšanās ietvertie pienākumi un tiesības par biedrības nosaukuma veidošanu un prettiesisku izmantošanu būs attiecināmas arī uz biedrības un nodibinājuma simboliku.

Pašlaik lēmumu par atteikumu biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanai reģistrā Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem, ja statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, nodibinājuma dibināšanas kārtību vai pēc tam, kad noteiktajā termiņā nav novērsti trūkumi statūtos vai nosaukumā. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā atbildīgajai amatpersonai būs tiesības atteikt reģistrāciju, ja saņemts kompetentas valsts iestādes atzinums, ka biedrības vai nodibinājuma reģistrēšana var radīt draudus valsts vai sabiedriskajai drošībai.

Pašlaik biedrībām nav tiesību piedzīt no biedra neiemaksāto biedra naudu. Turpmāk šā jautājuma risināšanu būs iespējams regulēt ar biedrības statūtu starpniecību, kur noteiktas abu pušu tiesības.

Izstrādātie grozījumi papildus paredz, ka biedrības vai nodibinājuma darbību varēs izbeigt ar tiesas nolēmumu, prokuroram iesniedzot tiesā pieteikumu, ja biedrība vai nodibinājums apdraudēs valsts vai sabiedrisko drošību. Pašlaik ar tiesas nolēmu biedrības vai nodibinājuma darbību var izbeigt, ja pēc brīdinājuma saņemšanas nav novērsts pārkāpumus, kā arī atkārtoti izdarīts pārkāpums.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem noteikumos par dabas parkiem

29.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem””.

Akceptētais noteikumu grozījumu projekts paredz aizstāt līdzšinējās dabas parku teritoriju shēmas papīra formātā ar jaunām, digitāli vektordatu formātā sagatavotām shēmām, kurās dabas parku robežpunktu koordinātas precizētas pēc esošās situācijas. Noteikumu projekts paredz precizēt arī dabas parka “Bauska” robežas, izslēdzot no dabas parka teritorijas Bauskas vecpilsētu.

No dabas parku saraksta projekts paredz svītrot dabas parku “Rāzna”, jo minētajā teritorijā ir izveidots Rāznas nacionālais parks.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par lauksaimniecības risku vadības sistēmas koncepcijas izstrādi

Valdība 29.maijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) lūgumu pagarināt termiņu koncepcijas par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā izstrādi līdz 2008.gada 1.februārim.

Koncepcijas izstrādes termiņš jāpagarina, jo šobrīd turpinās Zemkopības ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvju diskusijas, kā arī jāveic papildu pētījumi un aprēķini.

Jau vēstīts, ka pērn ZM pieņēma lēmumu turpināt darbu pie koncepcijas pilnveidošanas, nodrošinot detalizētu lauksaimniecības risku vadības sistēmas ieviešanas mehānisma izstrādi un nepieciešamo finanšu līdzekļu noteikšanu.

 

ZM: Par kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas kārtību

Valdība 29.maijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību, kas paredz fitosanitāro pasākumu veikšanu slimības ierobežošanai un apkarošanai.

Dokumentā noteikts: ja, veicot laboratorisku izmeklēšanu, augam ir konstatēta slimība, tad tiek aizliegta to saimniekaugu bumbuļu, augu partiju vai kravu pārvietošana no saimniecības, kurā tika ņemts paraugs, izņemot gadījumus, ja saimniekaugi tiek pārvietoti Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) uzraudzībā un ir novērsts slimības izplatīšanās risks. Tāpat VAAD pēc organisma izplatīšanās riska izvērtēšanas var aizliegt personai no saimniecības pārvietot citus saimniecībā audzētos augus un veikt pasākumus, lai izsekotu iespējamās slimības izcelsmi.

Lai konstatētu kartupeļu tumšo gredzenpuvi, Valsts augu aizsardzības dienests regulāri veic kartupeļu, to augu un sēklu pārbaudes, ūdenskrātuvju, augsnes, kā arī citas pārbaudes.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa