Par ārlietu ministra vizīti Hamburgā un piedalīšanos Eiropas Savienības un Āzijas valstu sanāksmē
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 29.maijā Eiropas Savienības un Āzijas valstu (ASEM) ārlietu ministru astotās sanāksmes laikā Hamburgā piedalījās diskusijā par klimata izmaiņām un enerģētikas drošību. Ministrs akcentēja abu koncepciju ciešo saistību un to, ka valstu savstarpējai konkurencei par pieeju energoresursiem ir gara vēsture. Mūsdienu pasaulē katrai valstij ir tiesības uz patstāvīgu enerģētikas politiku. Tajā pašā laikā ir nepieņemami, ka atsevišķas valstis – energoresursu piegādātājas – izmanto enerģētiku kā spēka politikas instrumentu.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd jēdziens “enerģētikas drošība” ir kļuvis tikpat svarīgs kā jēdzieni “reģionāla un globāla drošība”. Ministrs aicināja Eiropas un Āzijas valstu zinātniekus sadarboties, lai kopīgi izstrādātu un pilnveidotu alternatīvas enerģijas avotu izmantošanai. Arta Pabrika uzruna sasaucas ar vairāku ASEM ārlietu ministru teikto par enerģijas drošību, īpašu atbalstu tam pauda arī Polijas ārlietu ministre Anna Fotiga.
Diskusijā par starptautiskā terorisma cēloņiem Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka mūsdienu terorisma idejiskie atbalstītāji prasmīgi izmanto kultūru un tradīciju atšķirības. Šis apstāklis, kā arī indivīdu tiesību ievērošana ir būtiski, novēršot terorisma cēloņus.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks Eiropas Savienības un Āzijas valstu ārlietu ministru astotā samita ietvaros Hamburgā tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministru Janu Dzječi. Tikšanās laikā tika panākta vienošanās par divpusējo attiecību tālāku attīstīšanu ekonomiskajā jomā, kā arī darba par intensificēšanu pie Latvijas un Ķīnas starpvaldību komitejas sēdes sagatavošanas.
Ķīnas ārlietu ministrs atgādināja iepriekšējo augsta līmeņa tikšanos ASEM valstu vadītāju samita laikā Helsinkos pagājušā gada septembrī, kad notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Ķīnas premjerministru Veņu Dzjabao. Puses vienojās par nepieciešamību turpināt augsta līmeņa amatpersonu vizīšu apmaiņu, kā arī apsprieda līgumtiesiskās bāzes attīstīšanu un sadarbību starptautiskajās organizācijās.
Latvijas Ārlietu ministrijas delegācija tikās arī ar Filipīnu ārlietu ministra vietnieci Erlindu Bazilio. Filipīnu puse aicināja Latvijas uzņēmējus investēt Filipīnās, minot tādus ekonomikas sektorus kā veselības rehabilitācijas iestādes un ūdenstūrisms. Tika apspriestas Filipīnu mākslinieku izstāžu organizēšanas iespējas Latvijā un valsts amatpersonu vizīšu apmaiņa.
Tiekoties ar Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieku Ju Hjonu Baiku, tika apspriestas iespējas organizēt Latvijas un Dienvidkorejas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Korejas puse uzsvēra korejiešu uzņēmēju interesi par jauno ES dalībvalstu preču un pakalpojumu tirgiem un investīciju iespējām tajos.
Latvijas puse informēja par ekonomisko dinamiku Baltijas valstīs un Baltijas jūras valstu reģionā kopumā. Korejas puse tika iepazīstināta ar uzņēmējdarbības iespējām Latvijā un Rīgā kā vienā no lielākajām Baltijas jūras reģiona pilsētām ar izdevīgu ģeogrāfisku izvietojumu.
Puses apsprieda pieredzi, sagatavojoties dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments