"Esam uzņēmušies atbildību, un esam gatavi atbildēt"

Ministru prezidents Andris Šķēle Latvijas radio intervijā:

Intervija Latvijas radio 17. novembra raidījumā "Atbalss" pulksten 15.05. Raidījumu vada radio žurnālists Aidis Tomsons

— Sāksim uzreiz ar skolotāju streiku. Tātad jūs neesat pieņēmis Goldes kundzes demisiju. Kāpēc?

A.Šķēle:

— Es šobrīd neesmu pieņēmis Goldes kundzes demisiju, jo domāju, ka kopumā valdības iesāktais un ļoti intensīvais darbs šo četru mēnešu laikā izglītības jomā nav pelnījis tādu vērtējumu, bet tai pašā laikā es, protams, saprotu ministres pozīciju — darot un tik daudz laika resursu veltot, personīgo ieinteresētību tik daudz paužot, saņemt šādu vērtējumu, viņa uzskata, ka būs grūti izpildīt valdības uzstādīto programmu un publiskās vienošanās par tālāko reformu, par algu paaugstināšanas piedāvājumiem. Un ministre šodien man iesniedza demisijas rakstu, es šodien viņu neesmu gatavs pieņemt, es par to noteikti domāšu pēc atgriešanās.

— Vai nav grūti strādāt cilvēkam, ja viņš pats vēlas aiziet, bet jūs viņu gandrīz vai piespiežat?

A.Šķēle:

— Es nevienu šeit nepiespiežu, valdība un ministri ir ļoti atbildīgi cilvēki. Ja mērķis, ko gribēja panākt arodbiedrības, ir ministri, kas visvairāk ir darījuši izglītības jomā, kaut kā publiski sodīt, kā viens otrs ir izteicies, nu, tad viņi droši vien būs dabūjuši pretējo efektu — tā man šķiet. Es gribētu ar vēsu galvu izvērtēt un negribētu varbūt pievienoties tai otrās dienas pēcstreika domāšanai, kas varbūt ir dažu arodbiedrības cilvēku galvās, varbūt arī kā papildu spiediens uz ministres pozīciju.

— Bet, pirms dažām nedēļām runājot, jūs teicāt, ka, jūsuprāt, nav nekādas pretrunas starp valdību un arodbiedrībām vienkārši tādā ziņā, ka arodbiedrības pauž savu nostāju. Šobrīd izskatās, ka kaut kāds konflikts tomēr ir?

A.Šķēle:

— Es negribētu teikt, ka ir kaut kādas pretrunas, kuras būtu uzskatāmas par nenormālām. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un katrs ir tiesīgs paust savu viedokli, kā vēlas. Arī piketējot, streikojot un — varbūt — neēdot. Bet es tiešām domāju, ka par principiālajām lietām valdības izskaidrošana un valdības pozīcijas saskaņošana ar arodbiedrībām ir bijusi ļoti, ļoti rūpīga un detalizēta. Un es nebiju dzirdējis līdz šim, ka mūsu pamatnostādnes tiktu apšaubītas. Jā, var teikt, ka viena gada vai šo četru mēnešu laikā varēja prasīt dubultot vai trīskāršot to, ko valdība ir izdarījusi. Bet, ja četros mēnešos ir izdarīts tas, kas nav astoņu gadu laikā izdarīts, es neuzskatu, ka šāda pieeja būtu pareiza, un varbūt tad šie vērtējumi tiešām starp valdību un arodbiedrību noteikti atšķiras.

— Bet kāpēc, jūsuprāt, skolotāji neizprot šajā gadījumā valdības nostāju?

A.Šķēle:

— Es nedomāju, ka visi skolotāji būtu saucami un mērāmi vienā olektī, ar vienu mērauklu, jo bija arī skolas, kas turpināja strādāt, bija bērnudārzi, kas turpināja strādāt. Man šodien jau ir bijuši zvani no vairākām skolām, viņi uzskata, ka valdības iesāktais darbs ir pareizs, un nevar atbalstīt to situāciju, kāda veidojas pēc vakardienas streika un saistībā ar ministres pozīciju šodien.

— Tomēr ļoti liela daļa skolotāju ir nostājušies šajās pozīcijās.

A.Šķēle:

— Viņi bija nostājušies streika pozīcijā, streiks ir noticis, bet es tikai varu vēlreiz atkārtot — valsts ir spējīga darīt to, ko tā var, un es negribu izdarīt uz lauku feldšera, policista, mežsarga vai kāda cita valsts dienesta rēķina nesaprātīgus pārdales soļus.