Par organizētās noziedzības novēršanas speciālās komisijas darbu

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Runa EDSO sanāksmē Stambulā 1999. gada 18. novembrī

Ekselences! Dāmas un kungi!

Savas īsās uzstāšanās laikā es runāšu par vienu īpašu aspektu, darbojoties pret nelegālu tirdzniecību ar cilvēkiem, galvenokārt sadarbību reģionālajā līmenī un apakšreģionālo struktūru izmantošanu.

Nelegāla tirdzniecība ar cilvēkiem ir visas pasaules problēma, kam nepieciešama pastiprināta uzmanība. Mēs Baltijā to zinām un mēģinām tikt ar to galā preventīvā veidā.

Pirms mēneša Latvijas prezidente savā uzrunā Reikjavīkas konferencē par sievietēm un demokrātiju aicināja veikt nopietnus pasākumus, lai mazinātu pieaugoša pieprasījuma radītu spiedienu, kas ir izraisījis bīstamu un degradējošu nelegālu tirdzniecību ar cilvēkiem, kas skar ne tikai sievietes, bet arī bērnus Austrumeiropā.

1992. gadā tika izveidota Baltijas jūras valstu padome, apakšreģionāla organizācija, kas ietver sevī Skandināvijas un Baltijas valstis, Poliju un Krieviju, lai attīstītu sadarbību un atrisinātu šī reģiona kopīgās problēmas.

1995. gadā dalībvalstu vadītāji Baltijas jūras reģionā izveidoja speciālu organizētās noziedzības novēršanas komisiju. Speciālā komisija ir sevi pierādījusi kā efektīva struktūra vienotu policijas operāciju veikšanai, kas var aizkavēt un atklāt starptautiskas kriminālas aktivitātes tādās jomās kā narkotiku tirdzniecība, nelegāla migrācija un tirdzniecība ar zagtajām automašīnām.

Šoruden speciālā organizētās noziedzības novēršanas komisija ir nolēmusi nodarboties ar nelegālas cilvēku tirdzniecības problēmas risināšanu. Nesenajā speciālās komisijas sanāksmē, kas notika šī gada septembrī, pārstāvji nolēma pastiprināt uzmanību attiecībā uz sieviešu nelegālās tirdzniecības problēmu mūsu reģionā. Pirmais solis ir pašreizējās situācijas analīze, tā salīdzinās valstu likumdošanas aktus un izveidos nelegālās cilvēku tirdzniecības migrācijas maršrutus.

Kādas ir reģionālās pieejas priekšrocības nelegālas tirdzniecības problēmu risināšanā? Es minētu šādus aspektus.

Bieži vien nelegāla tirdzniecība ir reģionāla parādība, kur iesaistītas dažāda labklājības līmeņa valstis. Kamēr labklājības līmeņi jebkurā reģionā nebūs vienādi, nelegāla tirdzniecība ar cilvēkiem pastāvēs. Rezultātā šo problēmu var efektīvi risināt, tikai apvienojot sākotnējo valstu un galamērķa valstu spēkus un nākot ar kopīgiem risinājumiem.

Reģionālajās organizācijās, kur iesaistīts mazāk valstu, sadarbību var vairāk koncentrēt, un tā neprasa stīvas procedūras vai lielu birokrātiju.

Šādās organizācijās ir vieglāk izveidot pilnīgu uzticību starp partneriem, kas ir būtiska cīņā ar cilvēku nelegālu tirdzniecību, tā kā tā prasa slepenas informācijas apmaiņu. Šajā sakarā speciālās komisijas darba rezultāti ir ievērojami, jo dalībvalstis ir ļoti dažādas — gan Eiropas Savienības dalībvalstis, kandidātvalstis, gan arī valstis, kas nav kandidātvalstis, ieskaitot Krievijas Federāciju.

Es ceru, ka Baltijas jūras valstu padomes pieredze cīņā ar organizēto noziedzību, ieskaitot nelegālu tirdzniecību ar cilvēkiem, var būt citiem noderīga.