Konkurences padomes lēmums Nr.43a

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2007.gada 16.maijā (prot. Nr.28, 3.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lietā Nr.473/07/06/4

Par Projecta OY un SIA “LEIPURIEN TUKKU LATVIA” 28.02.2007. ziņojumu par apvienošanos

Konkurences padome 28.02.2007. saņēma Projecta OY (turpmāk – Projecta) un SIA “LEIPURIEN TUKKU LATVIA” 28.02.2006. pilnvaroto personu ziņojumu par apvienošanos (turpmāk – ziņojums), kas paredz, ka Projecta pērk Leipurien Tukku aktīvu daļu. Ziņojums atbilda Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu Nr. 897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” prasībām un tādēļ uzskatāms par pilnīgu no 01.03.2007.

Konkurences padome 28.03.2007. ar lēmumu Nr.23 (prot.Nr.18, 4.§) nolēma uzsākt papildu izpēti lietā “Par Projecta Oy un SIA “LEIPURIEN TUKKU LATVIA” (turpmāk – Leipurien Tukku) 28.02.2006. ziņojumu par apvienošanos”.

Leipurien Tukku 11.05.2006. ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā (reģ. Nr.40003428947), juridiskā adrese – Maskavas 448, LV-1067, Rīga, Latvija.

Projecta ir Somijā reģistrēts uzņēmums (reģ. Nr.0208511-6), juridiskā adrese – Lukkossepänkatu 14, 20320, Turku, Somija.

Izvērtējot ziņojumā iesniegto un papildus iegūto informāciju, kā arī Konkurences padomes iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Apvienošanās dalībnieki

Saskaņā ar ziņojumu Leipurien Tukku ir 100% Kalko-Telko Oy piederošs meitas uzņēmums. Kalko-Telko OY ir Somijā reģistrēta sabiedrība, kas aktīvi darbojas vairākos komercdarbības virzienos un ir izveidojusi vairākus meitas uzņēmumus. Tās koncernā ietilpst arī “Glastech” koncerns (turpmāk – Glastech), kuru vada mātes uzņēmums Glastech Oy un kas darbojas Somijā, Baltijas valstīs un Baltkrievijā, specializējoties tirdzniecībā ar stikla lokšņu rūpniecībā izmantojamiem materiāliem. Latvijā visa Kalko-Telko koncerna darbība, t.sk. Glastech komercdarbība, tiek īstenota ar vienas sabiedrības – Leipurien Tukku – starpniecību.

Saskaņā ar ziņojumu Leipurien Tukku komercdarbība ietver maizes ceptuvēs izmantojamo materiālu importu un vairumtirdzniecību, izolācijas stikla izstrādājumu izejmateriālu importu un tirdzniecību, gatavo izolācijas stikla vienību instalēšanai nepieciešamo materiālu importu un tirdzniecību, rokas instrumentu (piem., stikla plātņu griešanai un urbšanai paredzēto darbarīku) importu un tirdzniecību.

Saskaņā ar ziņojumu komercsabiedrība Projecta Latvijā neveic saimniecisku darbību. Projecta ir iekārtu piegādātājs, kas izplata un apkalpo gan kokapstrādes iekārtas, gan virsmas apstrādes iekārtas. Tas piegādā arī alumīnija apstrādes iekārtas un tādas patēriņa preces kā urbjmašīnas, slīpzāģus u.c.

2. Ziņojuma iesniegšanas pienākums

Konkurences likuma 15.pantā otrajā daļā noteikts, ka: “Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.”

Apvienošanās dalībnieku kopējo apgrozījumu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 26.10.2006. noteikumu Nr. 897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” IV sadaļu “Apgrozījuma aprēķināšana” (turpmāk – noteikumi). Saskaņā ar ziņojumu Leipurien Tukku apgrozījums 2005. gadā bija LVL (*), bet atbilstoši noteikumu 12.punktam Glastech uzņēmuma kā daļa no Leipurien Tukku aktīvu apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*). Projecta 2005.gadā apgrozījuma Latvijas teritorijā nav, līdz ar to apvienošanās neietekmē nevienu konkrēto tirgu Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā minēto informāciju, Konkurences padome secina, ka neizpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā ietvertais nosacījums.

Tomēr, kā liecina Leipurien Tukku veiktie aprēķini, Glastech uzņēmuma aktīvi, kā daļa no Leipurien Tukku, atsevišķās preču grupās pārsniedz 40% no tirgus.

Tādējādi saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju par tirgus daļām pastāv pienākums iesniegt ziņojumu par apvienošanos saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 2.punktu.

Ņemot vērā to, ka ziņojums par apvienošanos iesniegts Konkurences padomē, Konkurences padome saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta pirmo daļu izskata iesniegto ziņojumu.

3. Apvienošanās veids

Saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu tirgus dalībnieku apvienošanās ir tāds stāvoklis, kad viens tirgus dalībnieks iegūst daļu cita tirgus dalībnieka aktīvu.

(*)

Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka Leipurien Tukku aktīvu pārdošana atbilst Konkurences likuma 15.panta pir­mās daļas 3.punktā noteiktajam apvienošanās veidam.

4. Konkrētie tirgi

Stikla pakete ir sistēma, kas būtiski paaugstina loga siltuma un skaņas izolācijas īpašības. Tā sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, starp kurām ir telpa, kas pildīta ar gaisu. Stikla plāksnes hermētiski tiek savienotas ar alumīnija rāmi. Liela nozīme ir loga hermētismam. Blīvēšanas materiāli (hermētiķi) aiztur ūdens tvaiku iekļūšanu starp stikliem. No izturības aspekta raugoties, hermētiķu svarīgākās īpašības ir saķere starp stiklu un alumīnija profilu, elastība, izturība, kalpošanas ilgums u.tml. Stikla paketēs tiek izmantots divkāršas hermetizācijas princips.

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju stikla pakešu ražošanā Leipurien Tukku izplata šādas nepieciešamās izejvielas: blīvēšanas materiālus (hermētiķus), desikantus (mitruma absorbējošas granulas) un alumīnija profilus.

Tā kā Konkurences padomei ir jāizvērtē apvienošanās ietekme Latvijas teritorijā, tad saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu par konkrēto ģeogrāfisko tirgu lietā tiek noteikta Latvijas teritorija.

Leipurien Tukku ir apkopojusi aptuvenus datus par saražotā stikla pakešu apjomu. Ziņojumā tiek norādīti 18 klienti – stikla pakešu ražotāji, kuriem tirgus daļa ir lielāka par vienu procentu. Lielākie no tiem ir SIA “Stiklu centrs”, a/s “UPB”, SIA “APS”. Leipurien Tukku klientu stikla pakešu ražošanas apjoms Latvijā ir (*) m².

Savukārt Latvijas logu un durvju ražošanas asociācija norādījusi, ka stikla pakešu ražošanas apjoms Latvijā sastāda (*) m², bez tam gatavu stikla pakešu imports sastāda apmēram (*) m².

Pētot tirgu, ar mērķi noskaidrot konkrētos tirgus dalībniekus, Konkurences padome papildus ieguva informāciju, tiekoties ar SIA “Montāžnieks D” direktora vietnieku M.Doblānu, Latvijas logu un durvju ražošanas asociācijas valdes priekšsēdētāju J.Kaktiņu un izpilddirektoru I.Brantu. Tika nosūtīti informācijas pieprasījumi lielākajiem stikla pakešu ražotājiem, kā arī informācijas iegūšanas procesā apzinātajiem Leipurien Tukku konkurentiem.

4.1. Konkurences padome secina, ka šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē kā vienu no konkrētajiem preču tirgiem ir iespējams definēt stikla pakešu ražošanas procesā izmantojamo blīvēšanas materiālu (hermētiķu) tirgu. Pamatojoties uz ziņojumā minētajām aplēsēm, Leipurien Tukku tirgus daļa šajā tirgū ir (*) %. Saskaņā ar Leipurien Tukku sniegto informāciju stikla pakešu ražošanas procesā izmantojamie blīvēšanas materiāli ir viskoza masa, kas nodrošina paketes hermētismu no iekšpuses. Pēc tirgus dalībnieku un Logu un durvju ražotāju asociācijas sniegtajām ziņām, stikla pakešu ražošanas procesā izmantojamo blīvēšanas materiālu tirgu nepieciešams segmentēt šaurākos preču tirgos: primārajos un sekundārajos blīvēšanas (hermetizēšanas) materiālos, jo minētie materiāli atšķiras pēc ķīmiskajām īpašībām, tiem ir atšķirīgs pielietojums dažādos stikla pakešu ražošanas procesa posmos.

4.1.1. Primāros hermētiķus izmanto alumīnija profilu pielīmēšanai pie stikla loksnēm. Tie ir uz butila bāzēti blīvēšanas materiāli. Leipurien Tukku izplata Butils TEROSTAT primāro hermētiķi, kura realizācijas apjoms 2006.gadā bija LVL (*). Leipurien Tukku konkurenti izplata analogu, bet citu ražotājfirmu produkciju. Lielākie konkurenti ir SIA “VBH Latvia”, SIA “Lic Gotus” un komercsabiedrība “Le Joint Francais”. SIA “VBH Latvia” realizācijas apjoms 2006.gadā bija LVL (*), SIA “Lic Gotus” – LVL (*), komercsabiedrības “Le Joint Francais” – LVL (*).

SIA “LJF Baltic” veic “Le Joint Francais” ražotās produkcijas mārketingu Latvijā. “Le Joint Francais” produkcija tiek piegādāta Latvijas stikla pakešu ražotājiem, slēdzot tiešus piegādes līgumus.

Primāro blīvēšanas (hermetizēšanas) materiālu klienti ir Latvijas stikla pakešu ražotāji.

21.03.2007. sniegtajā papildu informācijā Projecta pilnvarotais pārstāvis ir norādījis, ka Projecta neveic nekādu komercdarbību Latvijas teritorijā, tādējādi tā neveic primāro hermētiķu piegādes uz Latviju un nav aktīva konkrētajā tirgū.

4.1.2. Sekundārie blīvēšanas materiāli tiek iepildīti starp stikla plaksnēm aiz alumīnija profiliem visā perimetrā. Pēc Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas sniegtās informācijas, sekundārais hermētiķis ražošanas procesā nepieciešams 65 reizes vairāk nekā primārais blīvēšanas materiāls. (20.04.2007. sarunu protokols, lietas lapa Nr.130). Sekundāros hermētiķus izplata tās pašas komercsabiedrības, kas primāros blīvēšanas (hermetizēšanas) materiālus. Leipurien Tukku izplata sekundāro hermētiķi polisulfīdu TEROSTAT 998R. 2006.gadā tā realizācijas apjoms bija LVL (*). Leipurien Tukku konkurenti izplata analogu, bet citu ražotājfirmu produkciju. Lielākie konkurenti ir SIA “VBH Latvia”, kas izplata “Fenzi” un “MC-Bauchemie Müller” sekundāro hermētiķi. 2006. gadā minētās komercsabiedrības sekundārā hermētiķa realizācijas apjoms bija LVL (*). SIA “Lic Gotus” izplata sekundāros hermētiķus polisulfīdu un poliuretānu. 2006.gadā minētās komercsabiedrības attiecīgo preču realizācijas apjoms bija LVL (*). “Le Joint Francais” izplata sekundāro divkomponentu un sekundāro vienkomponentu hermētiķi. 2006.gadā tā realizācijas apjoms bija LVL (*).

21.03.2007. sniegtajā papildu informācijā Projecta ir norādījusi, ka tā neveic nekādu komercdarbību Latvijas teritorijā, tādējādi tā neveic sekundāro blīvēšanas materiālu piegādes uz Latviju un nav aktīva konkrētajā tirgū.

4.2. Kā atsevišķs konkrētais preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē ir definējams arī desikantu (mitruma absorbentu) tirgus, kurus izmanto izolācijas stikla ražošanā. Desikanti ir mitruma absorbējošas granulas. Tās ievieto alumīnija profilu (kam ir cauruļveida forma) iekšpusē. Šīs preces izplatīšanā Leipurien Tukku galvenais konkurents ir SIA “VBH Latvia”. Ir arī citi mazāki konkurenti, kas būtiski tirgus daļu neietekmē. Leipurien Tukku izplata desikantu “Grace”, kura realizācijas apjoms 2006.gadā bija LVL (*). Savukārt SIA “VBH Latvia” 2006. gadā realizēja desikantus LVL (*) apjomā.

21.03.2007. sniegtajā papildu informācijā Projecta ir norādījusi, ka tā neveic nekādu komercdarbību Latvijas teritorijā, tādējādi tā neveic desikantu piegādes uz Latviju un nav aktīva konkrētajā tirgū.

4.3. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu kā atsevišķu konkrēto preces tirgu iespējams arī definēt – stikla pakešu ražošanas procesā izmantojamo alumīnija profilu tirgus. Alumīnija profils ir iekšējais rāmis stikla paketes iekšpusē. Lielākie Leipurien Tukku konkurenti minētās preces izplatīšanā ir SIA “VBH Latvia” un SIA “Firma Marisa”. Leipurien Tukku izplata alumīnija profilu “Profilglass”, kura realizācijas apjoms 2006.gadā bija LVL (*). SIA “VBH Latvia” izplata alumīnija profilu “Alu pro”, kura 2006.gada realizācijas apjoms bija LVL (*). SIA “Firma Marisa” izplata alumīnija profilu “Profilglass”, kura realizācijas apjoms 2006.gada bija LVL (*).

21.03.2007. sniegtajā papildu informācijā Projecta ir norādījusi, ka tā neveic nekādu komercdarbību Latvijas teritorijā, tādējādi tā neveic alumīnija profilu piegādes uz Latviju un nav aktīva konkrētajā tirgū.

Pēc Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas sniegtās informācijas, logu tirgus sektorā nekad nebūs monopolstāvoklis, jo produktu klāsts ir ļoti plašs, logu tipi, izejmateriāli un to aizstājēji ir ļoti daudzveidīgi.

5. Apvienošanās izvērtēšana

Konkurences padome, izvērtējot situāciju konkrētajos tirgos, ir secinājusi, ka Leipurien Tukku tirgus daļa ir salīdzinoši lielāka nekā citiem tirgus dalībniekiem (izņemot sekundāro blīvēšanas materiālu tirgū), bet arī konkurenti piegādā Latvijas tirgum vērā ņemamu produkcijas apjomu.

Izvērtējot situāciju pirms un pēc Projecta iespējamā darījuma noslēgšanas ar Leipurien Tukku, Konkurences padome secina, ka nemainīsies tirgus daļas konkrētajos tirgos. Šī darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks nomaina otru, neietekmējot tirgus daļas konkrētajos tirgos. Līdz ar to minētās apvienošanās sakarā nenotiek koncentrācijas palielināšanās konkrētajos tirgos.

Ņemot vērā minēto un Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta ceturto daļu, Konkurences padome

nolēma:

atļaut apvienošanos, komercsabiedrībai Projecta OY iegūstot daļu aktīvu no SIA “LEIPURIEN TUKKU LATVIA”.

Konkurences padomes lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme