Par Eiropas Kopienu tiesas nolēmumu veselības aprūpes jomā

Eiropas Kopienu tiesa (EKT) aprīlī pieņēma jaunu nolēmumu (lieta C-444/05 Stamatelaki) veselības aprūpes jomā, nosakot, ka dalībvalsts sociālās apdrošināšanas iestādei jāatmaksā izdevumi, kas radušies apdrošinātajai personai ārstējoties ne tikai valsts, bet arī privātā slimnīcā citā dalībvalstī. Šis nolēmums turpina jau aizsākto tiesas praksi jautājumos par medicīnas izdevumu atmaksu, ja tie radušies sakarā ar ārstēšanos ārzemju ārstniecības iestādēs.

Kā informē Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departaments, iepriekšējos EKT spriedumos tika uzsvērts, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ietver pakalpojumu saņēmēju, it īpaši personu, kurām ir jāsaņem medicīniska aprūpe, brīvību doties uz citu dalībvalsti, lai tur saņemtu šos pakalpojumus (lieta C?372/04 Watts).

Lai arī Eiropas Kopienu tiesības neietekmē dalībvalstu kompetenci organizēt sociālā nodrošinājuma sistēmu, šīs kompetences īstenošanā dalībvalstīm ir jāievēro Kopienu tiesības, it īpaši noteikumi par pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas aizliedz dalībvalstīm ieviest vai saglabāt nepamatotus ierobežojumus šīs brīvības izmantošanai veselības aprūpes jomā.

Konkrētajā lietā Grieķijas pilsonis Grieķijas sociālās apdrošināšanas iestādei lūdza atmaksāt izdevumus 13 600 britu mārciņu apmērā, kas radušies sakarā ar viņa ievietošanu un ārstēšanos privātā slimnīcā Apvienotajā Karalistē. Sociālās apdrošināšanas iestāde šo lūgumu noraidīja, kā vienu no iemesliem minot, ka Grieķijas nacionālie tiesību akti liedz jebkuram, kas vecāks par 14 gadiem, atmaksāt medicīnas izdevumus sakarā ar ārstēšanos ārzemju privātajās slimnīcās. Apdrošināšanas kompānijas lēmums tika pārsūdzēts Grieķijas administratīvajā tiesā, kura nolēma apturēt tiesvedību un vērsties EKT, lai noskaidrotu, vai dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas izslēdz pienākumu atmaksāt ārstēšanās izdevumus privātā klīnikā, kas atrodas citā dalībvalstī, ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Saņemot identisku veselības aprūpi kādā no Grieķijas valsts vai privātajām slimnīcām, medicīnas izdevumi tiktu atmaksāti, tādēļ atteikums segt ārstniecības izdevumus, vienīgi pamatojoties uz to, ka ārstēšanās notikusi citā dalībvalstī, viennozīmīgi ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums gan šīm personām, gan šiem pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to Grieķijā spēkā esošās tiesību normas ne tikai attur, bet arī liedz pacientiem meklēt veselības aprūpi citas dalībvalsts medicīnas aprūpes iestādēs.

Tā kā noteiktos gadījumos pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi var tikt attaisnoti, tad EKT izvērtēja arī šīs ierobežojošās tiesību normas samērīguma principa ietvaros. Tiesa secināja, ka Grieķijas tiesību aktos paredzētā aizlieguma absolūtais raksturs attiecībā uz pieaugušo medicīnas aprūpi nevar tikt attaisnots, jo tas nav samērīgs ar tās mērķi saglabāt sociālā nodrošinājuma sistēmas līdzsvaru. EKT uzskata, ka ir iespējami mazāk ierobežojoši pasākumi, kas vairāk ievēro pakalpojumu sniegšanas brīvību, piemēram, iepriekšējas atļaujas noteikumi, kas ievēro Kopienu tiesībās noteiktās prasības, un, ja nepieciešams, aprūpes izdevumu atmaksāšanas skalas noteikšana.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa