Apmeklējot Latgali un Daugavpili

Latgales reģiona apmeklējuma laikā prezidente 31.maijā pēc konferences Daugavpils universitātē tikās ar pilsētas vadību, izglītības, uzņēmējdarbības, reliģijas un citu sfēru pārstāvjiem, kas rūpējas par Daugavpils un apkārtnes izaugsmi. Sarunā ar prezidenti tika pausts liels gandarījums, ka gandrīz katrā no prezidentūras gadiem Vaira Vīķe-Freiberga ir atradusi iespēju, lai apmeklētu Daugavpili, novērtētu tās attīstību un dotu uzmundrinājumu turpmākajiem plāniem. Tika atzīmēts, ka Daugavpils ir bijusi vienmēr pateicīga par to, ka Vaira Vīķe-Freiberga ir ne tikai Latvijas mērogā novērtējusi Daugavpils centienus, bet arī pasaulē stāstījusi par tās plāniem, piemēram, ASV kongresa runā stāstot par Marka Rotko centra izveidošanu Daugavpilī. Prezidente sacīja, ka tikai un vienīgi apsveicami ir Daugavpils universitātes vadības centieni padarīt Daugavpili par plaukstošu vietu un piesaistīt tai gan akadēmisko potenciālu, gan rosību uzņēmējdarbības sfērā.

Īpaša uzmanība sarunā tika pievērsta izglītībai, zinātnei un dažādiem pētniecības projektiem. Prezidente sacīja, ka ir ļoti būtiski, lai bērnam tiktu dotas visdažādākās iespējas attīstīt savus talantus, jo “jūs nekad nevarat zināt, kurā brīdī atkal Daugavpilī piedzims kāds jauns Marks Rotko, kurš pārsteigs ne tikai Daugavpili, bet visu pasauli ar savu talantu”.

Daugavpils pārstāvji ar gandarījumu novērtēja Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieku ieguldījumu pilsētas izpētē, kas likusi arī pašiem daugavpiliešiem pilnīgi jaunām acīm palūkoties uz savu pilsētu un tās iespējām, sniedzot daudz optimisma un pārliecības par savu izvēlēto mērķu lietderību un pareizību. Detalizēti tika pārrunāts Marka Rotko centra izveides projekts Daugavpils cietoksnī, spriežot par iespējām piesaistīt gan dažādu privātu fondu, gan valsts atbalstu pašvaldības finansējumam. Vaira Vīķe-Freiberga ir Marka Rotko centra patronese.

Valsts prezidenta preses dienests

Runa konferencē “Policentriskums Latgalē: Daugavpils piemērs” Daugavpils universitātē 2007.gada 31.maijā:

Ļoti cienījamā Strodes kundze [Daugavpils domes priekšsēdētāja],

ļoti cienījamā Ikeres kundze [Daugavpils universitātes rektore],

ļoti cienījamā Ozoliņas kundze [Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja],

akadēmiskā saime, visi Daugavpils un Latgales ļaudis!

Šodien esmu Daugavpilī jau sesto reizi savas prezidentūras laikā, un, protams, šajā reizē mans apmeklējums saistās ar īpašām emocijām. Noslēdzot savas prezidentūras laiku (7.jūlijs tuvojas strauji), esmu apmeklējusi atkal visus Latvijas reģionus, un Latgale arī vienmēr mani ir sagaidījusi ar sirsnību, plašu vērienu un īpašu atsaucību, par ko jums visiem gribu no sirds šajā reizē pateikties. Esam Latgalē diskutējuši ar pilsētu un pagastu vadītājiem, kopīgi priecājušies par sasniegto, kas pārvelk krustu jebkādai bezcerībai par nākotni, un apmainījušies viedokļiem, kādreiz ļoti karstiem un pretrunīgiem, kā panākt, ka Latgale kā reģions ar savu īpašo kultūrvēsturisko bagātību būtu labklājīgs un nemitīgi augtspējīgs arī nākotnē.

Ļoti priecājos, ka Latgalē šāda optimisma netrūkst, jo mērķtiecīgs optimisms ir labākais garants izaugsmei. Šķiet, ka Strodes kundze ir parūpējusies, lai arī pēc 2007.gada 7.jūlija es varētu turpināt savā ziņā rūpēties par Daugavpils attīstību kā Marka Rotko centra patronese. Kādā nesenā jubilejā mans vīrs man uzdāvināja Ausekļa Baušķenieka gleznu, kurā kāda večiņa sēž un skatās, kā aug kaktuss, bet es gribu arī pēc termiņa beigām redzēt, kā plaukst Daugavpils, kā plaukst Rotko centrs kā lielisks multikulturāls centrs visā Eiropā. Robežas tuvums ir ienesis vairākus izaicinājumus – ilgus gadus nenokārtotais jautājums ar Latvijas–Krievijas robežu, protams, ir bijis arī jūsu diskusiju un ikdienas sadzīves pretrunīgs jautājums. Esam daudz runājuši par iespējām cīnīties ar kontrabandu, esam lūkojušies, kā pievērst uzmanību pārāk skaidri dabā nenospraustajai Latvijas un Krievijas robežlīnijai. Esmu tur ar lakatiņu galvā bridusi pa šo robežu, džungļiem un brikšņiem, lai vēlreiz uzsvērtu, ka šī robeža ir jāsakārto. Esam runājuši par to, kā augstskolas Daugavpilī un Rēzeknē varētu būt par centriem jaunas rosības un ideju stimulēšanai reģionā, kas izaicinātu uz dueli tādas problēmas kā bezdarbs, alkoholisms, apātija un bezcerība reģiona ļaužu vidū.

Es vienmēr ar gandarījumu esmu novērtējusi tos rosīgos cilvēkus, kas ir parādījuši, ka ir šādai divcīņai gatavi, ka ar savu piemēru rosinās arī citus uzvarēt vienaldzību, domāt par savu apkārtni, par savas ģimenes, par savu reģiona ļaužu kvalitatīvi sakārtotāku un iespējām bagātāku dzīvi Latgalē, ar kuru viņus saista dzimtas saknes, mīlestība pret savu Latgali un tās skaisto dabu, neatkārtojamo latgaliešu valodu, bagāto folkloru, skaistiem nākotnes plāniem. Medumi, Naujene, Līksnas pagasts un Nīcgale, Rēzekne, Preiļi, Līvāni, Malta, Lūznava, Robežnieki, Dagda, Aglona, Ludza, Rogovka, Goliševa, Konstantinovas pagasts – tās ir vietas, kurās esmu šādus cilvēkus sastapusi un ar tiem lepojusies.

Tāpat, protams, Daugavpilī. Viens no šādiem lepnuma piemēriem šeitpat, Daugavpilī, nenoliedzami ir Daugavpils cietokšņa atdzimšanas plāns, kas savieno ideju par saimniecisko izdevību ar savas pilsētas kultūras bagātību, lepnumu par vienu no saviem dižajiem dēliem – Marku Rotko. Savā ziņā Daugavpils cietokšņa atdzimšana būs kā jūsu Burtnieku pils augšāmcelšanās no ezera dzīlēm, simbolizējot jūsu kultūras un garamantas, ar kurām varēsiet lepoties visai pasaulei. Pilsēta, kurā ciena savas kultūras vērtības, savā ziņā piesaka sevi kā attīstīta, sevi cienoša pasaules vieta, kas paceļ cieņu pret to arī citu acīs.

Esmu satikusi daudz cilvēku pasaulē, kas Daugavpili ir nosaukuši par ļoti cilvēcisku un simpātisku vietu. Daugavpils vienmēr ir bijusi Latvijā piemērs tam, kā dažādas tautas, valodas, reliģijas un kultūras lauki var savā starpā gadsimtu gaitā sadzīvot. Arī tā šodienas pasaulē – ne tikai Latvijas mērogā, bet daudz plašāk – ir gudrība un vērtība, kas pelna lielu cieņu. Mēs redzam, cik daudz konfliktu, pat asiņainu cīņu, daudzu gadu desmitu garumā ir cēlušies dažādos pasaules punktos etnisku un reliģisku pretrunu dēļ.

Šodien konferencē ar gandarījumu sveicu pašvaldības, nevalstisko organizāciju un akadēmisko aprindu pārstāvjus no visas Latgales, kas ir atsaukušies uz aicinājumu iepazīties ar Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumu “Daugavpils kā attīstības ceļvedis”, kas apgāž mītus par Latgali kā depresīvu vai stagnējošu reģionu. Iepazīstoties ar grāmatu, lasītājs atklās sev pavisam citu Daugavpili – dinamisku un mūsdienīgu. Tā ir vieta ar unikālu kultūras un etnisko vidi un milzīgu attīstības potenciālu.

Apsveicama ir atsaucība, ar kādu Daugavpils pašvaldības, akadēmiskās vides un kultūras jomas pārstāvji un arī skolēni ir atsaukušies komisijas pētnieku iniciatīvai izpētīt Daugavpils dzīvi kā vienu no Latgales piemēriem – noskaidrot, kā cilvēki jūtas, ko domā par savu nākotni un kā ir iecerējuši to veidot, kā vērtē savu dzīves kvalitāti, informācijas vidi un pašvaldības nozīmi pilsētas attīstībā. Daugavpils ir tikusi izvēlēta kā viens no Latgales centriem, lai ar šo piemēru raksturotu etniskās vides, izglītības, ekonomikas, demogrāfijas un informatīvās telpas aspektus, kas ir potenciāls resurss tās attīstībai. Līdzīgi šis piemērs nākotnē ļaus analizēt arī citus Latgales attīstības centrus.

Reģionu pilsētām ir nopietna loma. Vēl joprojām, daudzējādā ziņā nenoslēgtās administratīvi teritoriālās reformas dēļ neliels mulsums manāms attiecībās, kas tiek definētas vai ko raksturo paši cilvēki, – starp laukiem un lauku pilsētām, starp nelielām pilsētām un lielākiem reģionāliem centriem, starp atsevišķu pagastu un novadu kultūrvēsturisko bagātību un saimnieciskās izaugsmes paradigmām. Šķiet, ka Daugavpils izpētes rezultāti dos labu ierosmi arī citur Latgalē veicināt piesaisti savai vietai ar skaidru skatījumu uz savu nākotni un reāliem projektiem to attīstībai.

Novēlu, lai turpmāk šāda pētnieku un reģionu cilvēku sadarbība turpinātu savas ciešās saites, vienlaikus bagātinot abas puses un dodot ierosmi jaunam attīstības posmam. Esmu pārliecināta, ka Latgale nav nekāds “nolemtais” reģions, jums ir daudz ar ko lepoties un ko izcelt saulītē, un ka jums pietiks spēka dot ticību arī tiem līdzcilvēkiem, kurus ikdienas raizes kādreiz par daudz nomākušas. Arī no Latgales, esmu pārliecināta, kādu dienu nāks kāds nākamais valsts vadītājs – jūsu enerģija to noteikti apliecina. Vēlu jums visiem sekmes katram savā darbā un možu skatu nākotnē.