Latvijas slimnieku un invalīdu biedrību atklātā vēstule

Valsts prezidentei cien. V.Vīķes-Freibergas kundzei

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai

cien. A.Barčas kundzei

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājam

god. R.Ražuka kungam

Ministru prezidentam god. A.Šķēles kungam

Labklājības ministram god. R.Jurdža kungam

Ārstu biedrības prezidentam god. V.Bokas kungam

Pašlaik valdībā un Saeimā aktīvi tiek apspriests nākamā gada budžets un ar to saistītās prioritātes mūsu valstī. Diemžēl ne vienmēr diskusijās tiek iesaistīta plašāka sabiedrība. Latvijā darbojas ap 30 dažādu slimnieku un invalīdu biedrību, kuras apvieno plašu iedzīvotāju daļu un pārstāv pacientu intereses. Taču pacienti līdz šim nav iesaistīti diskusijās par veselības aprūpes budžetu un nav uzklausīts pacientu viedoklis.

Iepazīstoties ar nākamā gada veselības aprūpes budžetu, Latvijas slimnieku un invalīdu biedrību un pacientu vārdā vēlamies pievērst jūsu uzmanību vairākām aktuālām problēmām, kuras veselības aprūpē pastāv tagad un turpmāk var saasināties.

Pacienti un pacientu organizācijas Latvijā ik dienu saskaras ar tām problēmām, kādas rada veselības aprūpes nepietiekamais finansējums:

1. Naudas trūkums valsts apmaksātajiem medikamentiem un slimnieku nespēja pašiem iegādāties nepieciešamos medikamentus. Spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri garantē tiesības pacientiem iegādāties medikamentus ar atvieglojumiem, nav atbilstoša finansiāla seguma. Tas nereti liedz iespēju saņemt nepieciešamos medikamentus hroniski slimiem pacientiem.

2. Dažādu ar likumu nepamatotu un "neoficiālu" maksājumu iekasēšana no pacientiem ārstniecības iestādēs. Zemais veselības aprūpes finansējums tikai veicina šādu piespiedu maksājumu iekasēšanu.

3. Nav nodrošināta noteiktu veselības aprūpes veidu pieejamība dažādos reģionos Latvijā.

4. Mediķu zemais atalgojums neveicina darba kvalitātes paaugstināšanu un pozitīvu attieksmi pret pacientiem.

Ja finansējums veselības aprūpei netiks palielināts,

1) tas izraisīs plānveida hospitalizācijas gadījumu atlikšanu un palielināsies rindas uz stacionāro un ambulatoro palīdzību. Nebūs iespēju saņemt savlaicīgu medicīnisko palīdzību;

2) veidojoties lielām rindām uz plānveida ārstniecības pakalpojumiem, pieaugs dažādu nelegālu maksājumu iekasēšana no pacientiem. Līdz ar to veidosies situācija, ka nepieciešamās ārstnieciskās palīdzības saņemšanai galvenais kritērijs būs pacienta maksātspēja. Tas apdraudēs ārstnieciskās palīdzības saņemšanu lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, it īpaši trūcīgākajiem iedzīvotājiem;

3) iedzīvotājiem nesaņemot nepieciešamos medikamentus un savlaicīgu palīdzību ambulatorajā posmā, ievērojami pieaugs slimnīcās stacionēto skaits. Šobrīd ārstiem ieteikts izrakstīt lētākos medikamentus, taču tie ir mazefektīvi, turklāt nereti izraisa dažādus blakussarežģījumus. Tādā veidā tiek ietekmēts ārstēšanas process un rezultāts un pieaug izmaksas (slimības ieilgst, kļūst hroniskas un grūtāk ārstējamas), tāpēc palielināsies valsts izdevumi neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un stacionārai ārstēšanai, kuru pakalpojumi izmaksā daudz dārgāk;

4) pasliktināsies tautas veselība, palielināsies pārejoša darba nespēja un pieaugs ielaistu slimību un invaliditātes gadījumu skaits. Tas palielinās jau tā nepietiekamā sociālā budžeta izdevumus kopumā.

Pašlaik notiek 2000.gada budžeta apspriešana. Kā Latvijas pacientu organizāciju pārstāvji mēs pieprasām:

1) pasludināt tautas veselības aprūpi par budžeta prioritāti līdzās izglītībai, valsts aizsardzībai un drošībai;

2) palielināt finansējumu tautas veselības aprūpei, balstoties uz nopietnu situācijas analīzi un speciālistu aprēķiniem par to, cik liels finansējums nepieciešams;

3) palielināt finansējumu valsts apmaksātajiem medikamentiem, ņemot vērā reālo nepieciešamību.

Tikai nekavējoša problēmas atrisināšana, piešķirot papildu finansējumu veselības aprūpei, var novērst tautas veselības tālāku pasliktināšanos un daudz lielākus valsts finansiālos izdevumus nākotnē.

Ja mūsu valsts politiķi un sabiedrība patiesi vēlas būt viena no attīstītām un perspektīvām Eiropas Savienības valstīm, tad pajautāsim sev — vai Eiropā kādam būs vajadzīga slima tauta, un vai tādu vēlamies mēs paši?

Latvijas Hemofīlijas biedrības 96 slimnieku vārdā priekšsēdētāja A.Pebo

Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas vārdā prezidente I.Laine

ILCO — Latvijas stomooperēto biedrības vārdā M.Pantiļejeva

Latvijas Psoriazes biedrības (875 biedri) viceprezidente A.Rajevska

Latvijas Republikāniskā savienība "Černobiļa" (ap 2500 invalīdu) A.Vērzemnieks

Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības 150 biedru vārdā

valdes priekssēdētāja vietniece M.Karlsone

LR Bronhiālās astmas slimnieku biedrības vārdā (500 biedru) priekšsēdētāja R.Paeglīte

Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības vārdā (374 biedri) priekšsēdētāja I.Pužule

Valmieras diabēta biedrības priekšsēdētāja vietniece A.Pētersone

Tukuma pilsētas un rajona CDSB R.Hohmane

Kuldīgas Diabēta biedrības priekšsēdētājs M.Bērics

Rīgā 1999.gada 16.novembrī