Apmeklējot Latgali 31.maijā–1.jūnijā

Tiekoties ar “Zaļās karotītes” dalībniekiem 2007.gada 31.maijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 31.maija vakarā Daugavpils rajona Sventes muižā tikās ar Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus veicināšanas programmas jeb “Zaļās karotītes” dalībniekiem un lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem un uzsvēra, ka aizvadītie astoņi gadi Latvijai ir nesuši lielu izaugsmi dažādās jomās, un viņa izteica cerību, ka šī attīstība turpināsies arī nākamo gadu laikā. Pēc prezidentes sacītā, no pirmās reizes, kad viņa ir izdzirdējusi par “Zaļās karotītes” programmu, viņa bijusi pilnībā pārliecināta, ka šādai programmai ir jābūt un tā nesīs labumu Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotājiem. Prezidente ir tā dēvētās Zaļās karotītes patronese, un šajā tikšanās reizē savas prezidentūras noslēgumā prezidente uzsvēra, ka aizvadītajos gados ir bijis ļoti nozīmīgi, ka Latvijā ražotie produkti tikuši reklamēti, atpazīti un ieguvuši lielu ievērību ne tikai Latvijas iedzīvotāju vidū, bet arī ārpus mūsu valsts.

Pēc prezidentes sacītā, viņai ir bijis liels gandarījums un lepnums cīnīties par Latvijas interesēm ārzemēs, zinot, cik stipri ir Latvijas ļaudis, kas attīsta Latviju un arī tās lauksaimniecību un pārtikas nozari: “Man ir bijis prieks pie daudziem no jums viesoties, man ir bijis gandarījums redzēt, kā cep maizi, kā top jūsu ražotnēs ievārījums, kā aug kumeļi, cik jūs esat bijuši spējīgi pārvarēt dažādas grūtības, vienmēr garantēt savu produktu augsto kvalitāti un arī dot darba vietas Latvijas iedzīvotājiem.”

Sarunā tika atzīmēts, ka šī programma noteikti ir bijusi ļoti sekmīga, jo kopš 2002.gada Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports ir trīsreiz pieaudzis, tas ir ievērības cienīgs rezultāts. Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka šis ir viens no tiem statistikas rādītājiem, kas patiesi raisa gandarījumu un iedrošina lauksaimniekus turpmākiem plāniem.  

“Latvijā ražotie lauksaimniecības pārtikas produkti ir pazīstami ar to, ka tie ir skaisti, garšīgi un latviski, tāpēc es novēlu jums arī turpmākos gados darboties tikpat sekmīgi kā līdz šim un pārvarēt arvien jaunus izaicinājumus,” novēlēja prezidente.

Sarunas laikā ar dažādu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražotņu un organizāciju pārstāvjiem prezidente apspriedās par aktuālākajiem jautājumiem Latvijas lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā. Kopumā dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem ir arvien ciešāk jāsadarbojas savā starpā, lai apvienotu spēkus ārvalstu tirgu iekarošanā, kā arī lai turpinātu garantēt Latvijā audzēto un ražoto produktu augsto kvalitāti.

“Zaļās karotītes” programmas vadītāji uzsvēra Valsts prezidentes lomu Latvijas izaugsmē un Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta veicināšanā un uzdāvināja prezidentei no sudraba izgatavotu savas programmas simbolu – karotīti.

Valsts prezidenta preses dienests

Runa Balvu Kultūras namā 2007.gada 1.jūnijā:

Ļoti cienījamā Balvu pilsētas un Balvu rajona vadība, mīļie Balvu iedzīvotāji!

Man ir prieks būt Bērnu aizsardzības dienā kopā ar jums jūsu pilsētas Bērnu svētkos. Lai arī saule šodien mūs nelutina, mūsu tautasdziesmas vienmēr atgādina, ka arī tad, kad sauli neredzam, tā ir tur augšā – debesīs. To ir svarīgi atcerēties: saule vienādi spīd visiem, tā raida visiem savus starus vienādi, un mana vizīte šeit, Balvos, atgādina, ka Latvija ir viens vienots veselums, katra vieta ir vienādi būtiska Latvijas daļa. Es aicinu visus Balvu iedzīvotājus būt lepniem par savu vietu, tās ir jūsu mājas. Arī Latvija ir jūsu mājas, bet Balvi ir īpaša vieta. Es šodien, braucot cauri Balviem, redzēju, ka dažādās vietās notiek darbi, lai pilsēta būtu skaista un ērta. Man ir prieks par to, ka jūs domājat par savas dzīves kvalitāti. Es novēlu, lai jums nepietrūkst ticības savai nākotnei un pilsētas veidošanai!

Aizvadītajos astoņos gados esmu no visas sirds strādājusi Latvijas labā. Mans uzdevums kā Valsts prezidentei ir bijis gādāt par valsts prestižu starptautiskajā arēnā, kā arī par to, lai valsts izpildvara un likumdošana darbotos saskaņoti visu iedzīvotāju interesēs. Esmu arī izvirzījusi par uzdevumu koriģēt valsts kursu, ja šķita, ka vienā vai otrā jomā ir spēcīgāk jāpiestrādā tās attīstībai, kā arī lai iestātos starptautiskajās organizācijās.

Valstī valda spēku līdzsvars starp parlamentu, valdību un Valsts prezidentu. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidentam nav varas palielināt pensijas vai algas, taču savas varas robežās esmu strādājusi un rūpējusies, lai valstī tiktu uzturēts tāds kurss, kas garantētu tās iestāšanos Eiropas Savienībā, lai Latvija nepaliktu attāla robežvieta starp Eiropas Savienību un tās kaimiņiem, bet lai tā varētu iekļauties moderno, demokrātisko valstu pasaulē. Tagad mēs gribam būt tikpat pārtikuši kā citas Eiropas Savienības valstis. Tas prasīs zināmus gadus, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs strauji tuvojamies šim mērķim un jūs, bērni un jaunieši, to noteikti piedzīvosiet jau drīz, kad jums būs laiks sākt savas gaitas darba tirgū.

Šajā Bērnu aizsardzības dienā es īpaši vēlētos vērsties pie visiem vecākiem un pieaugušajiem – saudzējiet un sargājiet Latvijas bērnus, nerājiet viņus par daudz dusmīgi, bet dodiet iespējas mācīties mūzikas, mākslas un sporta skolās, kas jums Balvos ir. Katrs Latvijas bērns ir Latvijai nozīmīgs un svarīgs. Latvija nav lielvalsts, tāpēc katrs iedzīvotājs ir ārkārtīgi svarīgs un nav būtiski, cik kilometru attālumā jūs dzīvojat no galvaspilsētas, jo fiziskajam attālumam šajā ziņā nav nozīmes. Jūs Balvos esat savas pasaules centrā un esat visi kā viens svarīgi.

Man ir prieks, ka ar šo vizīti Balvos ir noslēgušās tās gaitas, kurās es šos prezidentūras gadus esmu pabijusi visos Latvijas rajonos. Man kā bēgļu bērnam, kuram ilgus gadus bija liegts atgriezties dzimtenē, kuram bija grūtības pat Rīgu apskatīt, tas ir bijis milzīgs gandarījums pēc atgriešanās Latvijā šajos prezidentūras gados redzēt, ka Latvija aug, zeļ, plaukst un attīstās. Esmu redzējusi arī to, kādi šķēršļi ir šai attīstībai, bet visi šķēršļi ir cilvēka spēkiem pārvarami. Ne viss vēl ir tā, kā mēs vēlētos, bet jau šodien mēs katrs varam kaut ko darīt savas ģimenes, pilsētas un visas valsts labā. Mēs visi veidojam kopā Latviju tādu, kāda tā ir. Esmu vienmēr pasaulē stāstījusi par to, kāda ir Latvija, kāda ir tās vēsture un cilvēki, kā mūsu valsts attīstās. Esmu stāstījusi, ka tauta ir spējusi pārvarēt pagātnes grūtības un pratusi novērtēt brīvību, lai veidotu savu valsti par plaukstošu un attīstītu zemi.

Priecājos jūs vēlreiz sveikt pilsētas svētkos. Lai jums visiem ir prieks un gandarījums par savu darbu, lai jūs dzīvojat ar nākotnes cerībām sirdī!

Viesojoties Balvu rajona Rugāju pagastā 2007.gada 1.jūnijā

1.jūnijā, apmeklējot Balvu rajona Rugāju pagastu, prezidente sveica to kā sakoptāko Latgales pagastu, atzinīgi vērtējot iedzīvotāju rūpes par savu māju un apkārtni. Prezidente arī aicināja īpašu uzmanību pievērst bērnu izglītības iespējām: “(..) jo nekad nevar zināt, varbūt Rugāju pagastā kādu dienu piedzims nākamais Latvijas Valsts prezidents vai prezidente”. V.Vīķe-Freiberga arī sacīja, ka ir jāgādā, lai bērni no agras bērnības iepazītu zinātni un kā caur to padarīt dzīvi labāku, tas var palīdzēt visas valsts attīstībai pēc tam, kad bērni būs pabeiguši skolu.

Valsts prezidenta preses dienests

Runa “Latvijas Eksporta gada balvas 2006” pasniegšanā Valmieras Drāmas teātrī 2007.gada 1.jūnijā:

Godājamais Stroda kungs [ekonomikas ministrs],

godājamais Ozola kungs [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors],

cienījamie klātesošie, Latvijas uzņēmēji un eksportētāji, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un gandarījums sveikt Latvijas Eksporta gada balvas uzvarētājus, dalībniekus, konkursa rīkotājus un visus tos Latvijas uzņēmumus, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz ārzemju tirgiem. Jau trešo gadu pēc kārtas par Eksporta gada balvu sacentušies uzņēmumi no dažādām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, pierādot, ka spējam konkurēt, ražot un pārdot vairāk, varam radīt jaunus un inovatīvus produktus un Latvijai ir eksporta potenciāls Eiropas un starptautiskajos tirgos. Priecājos, ka konkurss par Latvijas Eksporta balvu ir kļuvis par stabilu un atzīstamu tradīciju, kas turpināsies arī nākotnē. Esmu pārliecināta, ka konkursa uzvarētāju izcilie rezultāti sniegs pozitīvu paraugu un ierosmi citiem Latvijas uzņēmējiem.

Priecājos, ka šeit kuplā skaitā pulcējušies arī tie uzņēmēji, kuri prezidentūras laikā pavadījuši mani valstsvizītēs ārzemēs. Patiešām ievērojams ir to Latvijas uzņēmēju skaits, kuri izmantojuši iespēju pēdējo astoņu gadu laikā piedalīties 35 valsts augstākā līmeņa vizītēs. Tie ir bijuši vairāk nekā 1000 dalībnieki no aptuveni 400 uzņēmumiem. Es patiesi ceru, ka līdzdalība šajās vizītēs ir devusi pozitīvu ieguldījumu šo uzņēmumu darbībā. Kā liecina aptaujas, tad ir bijuši un arī perspektīvā tiek plānoti konkrēti darījumi par ievērojamām summām, kas panākti tieši ar šo vizīšu palīdzību. Iespējams, ka noslēgto darījumu saraksts tiks vēl papildināts nākamajās divās vizītēs, kurās būšu kopā ar Latvijas uzņēmējiem, jo jau šosvētdien dosimies valstsvizītē uz Kipru, bet pēc nedēļas – uz Brazīliju.

Dāmas un kungi!

Kopš Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, ievērojami pieauguši mūsu ekonomikas izaugsmes rādītāji. Iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā ar gandrīz 12% (11,9%) pieaugumu pagājušā gadā esam pirmajā vietā Eiropas Savienībā, pieauguši arī ārvalstu investīciju un mūsu ārējās tirdzniecības apjomi.

Diemžēl līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi kopš 2004.gada palielinājusies arī inflācija, kas pēdējā laikā pārsniedz pat iepriekš prognozēto līmeni. Inflācijas pieaugums lielā mērā saistīts ar iekšzemes pieprasījuma un patēriņa attīstību, tādēļ es ceru, ka valsts institūcijas veiks tūlītējus un stingrus pasākumus tās apkarošanai. Saeimas pieņemtie grozījumi vairākos likumos saistībā ar inflācijas ierobežošanas plānu, kurus es pagājušajā nedēļu izsludināju, kā arī virzība uz valsts budžetu ar pārpalikumu ir soļi pareizajā virzienā.

Diemžēl ekonomikas attīstības tendences liecina, ka straujā iekšzemes pieprasījuma izraisītais cenu kāpums valstī būtiski sadārdzina ražošanas izmaksas un mazina mūsu eksportētāju konkurētspēju. Augstā inflācija mazina ražošanas rentabilitāti uzņēmumiem, kuru produkcija tiek tirgota ārpus mūsu valsts robežām.

Tādējādi šobrīd izveidojusies situācija, kurā ievērojami tiek apgrūtināta Latvijas eksporta potenciāla izaugsme, kas ir galvenais priekšnoteikums mūsu valsts ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.

Apsveicami, ka pēdējo gadu laikā strauji auguši mūsu eksporta apjomi. Šā gada sākumā Latvijā bijis spraigākais eksporta pieaugums Baltijā, kā arī viens no straujākajiem Eiropas Savienībā. Taču vēl straujāk audzis imports uz Latviju, kas šā gada sākumā pārsniedzis visus pēdējo gadu rekordus. Līdz ar to Latvijas tekošā konta deficīts ar izteikti negatīvu tirdzniecības bilanci ir sasniedzis nepieļaujami lielus apjomus. Tas ir nepārprotams apliecinājums inflācijas nelabvēlīgajai ietekmei uz eksportu un padara mūsu ekonomiku nestabilāku.

Izmantojot šo iespēju, atkārtoti aicinu valdību vistuvākajā laikā nodrošināt, ka tiek izmantoti visi iespējamie instrumenti un resursi inflācijas mazināšanai, kā arī veikt nepieciešamās strukturālās reformas uzņēmēju konkurētspējas un tirgus konkurences veicināšanai. Ārkārtīgi svarīgi ir palielināt mūsu tautsaimniecības produktīvo jaudu un uzlabot konkurētspēju. Diemžēl piesaistītais ārvalstu kapitāls tiek izmantots ne tikai investīcijām, lai palielinātu mūsu tautsaimniecības ražošanas potenciālu, bet tiek novirzīts darījumos nekustāmā īpašuma tirgos, kā pamatā ir kredītu ekspansija.

Steidzami jāīsteno tādi pasākumi, kas nodrošinātu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un eksportu, jo šajā ziņā nemainīgi esam vienā no pēdējām vietām reģionā.

Eksporta gada balvas konkurss ir svarīgs apliecinājums, ka attīstībai ir svarīgs gan straujš eksporta apjoma pieaugums, gan jaunu eksporta produktu un pakalpojumu ieviešana, gan arī inovatīvi risinājumi produktu un pakalpojumu attīstībā.

Daudz esam runājuši par zināšanu un inovāciju lomu mūsu konkurētspējas veicināšanai. Nākamie septiņi gadi, kuros būs iespējams saņemt ievērojamu ES struktūrfondu līdzfinansējumu projektu īstenošanai, būs nozīmīgi arī jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kā arī ražošanas un eksporta kapacitātes stiprināšanai.

ES struktūrfondu līdzekļi varētu dod vērā ņemamus rezultātus mūsu tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai. Tādēļ valsts politika mērķtiecīgi jāvirza uz uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, finanšu pieejamības sekmēšanu, jaunu iniciatīvu attīstību un konkurētspējas veicināšanu, zinātnes sasniegumu un jauno tehnoloģiju ieviešanu ražošanā, kā arī produktivitātes paaugstināšanu. Turklāt mūsu konkurētspējīgo rūpniecības nozaru un pakalpojumu attīstība jāskata kopā ar atbalstu inženiertehniskajai izglītībai.

Savukārt Latvijas uzņēmējiem aktīvi un neatlaidīgi jāmeklē jaunas nišas un sadarbības iespējas, jācīnās par ES fondu apgūšanu un to efektīvu izmantošanu. Pieejamie finanšu resursi un atbalsta shēmas efektīvi jāizmanto, vēršot tos uz katra atsevišķa uzņēmuma, indivīda un valsts konkurētspējas palielināšanu un attīstību, lai valsts pēc iespējas ātrāk sasniegtu tā saukto Eiropas Savienības veco dalībvalstu līmeni.

Dāmas un kungi!

Esmu pārliecināta, ka Latvijā nav tādas nozares, kurām vietējais tirgus būtu pietiekams, un tām visām ir eksporta potenciāls, kas visiem līdzekļiem jāveicina. To apstiprina šis konkurss, kura dalībnieki šo trīs gadu laikā ir pārstāvējuši faktiski visas Latvijas tautsaimniecības nozares. Konkursa dalībnieku augstais līmenis un labie rādītāji eksporta apjomu kāpināšanā, kā arī jaunu un inovatīvu produktu radīšanā ir patiesi apsveicami un sniedz labu paraugu un ierosmi citiem Latvijas uzņēmējiem. Esmu pārliecināta, ka žūrijas komisijai bija īpaši sarežģīti izvēlēties labākos no labākajiem, kas konkursā tika pārstāvēti, jo faktiski jebkurš no jums ir sasniedzis vērā ņemamus rezultātus.

Apsveicu visus konkursa uzvarētājus un veicināšanas balvu ieguvējus ar sasniegtajiem spožajiem panākumiem. Novēlu jums un arī citiem Latvijas uzņēmumiem turpināt pilnveidot savu uzņēmumu kapacitāti un rast aizvien jaunus radošus risinājumus savu preču un pakalpojumu eksporta, kvalitātes un konkurētspējas palielināšanai!

Lai jums veicas!