Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Mihails Krasnovs intervijā “Jurista Vārda” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei un tieslietu redaktoram Jānim Plepam “Varas dalīšana un vārda brīvība Krievijā” 

Marta beigās Latvijā viesojās Krievijas konstitucionālo tiesību speciālists, Ekonomikas augstskolas Konstitucionālo un administratīvo tiesību katedras vadītājs profesors Dr.iur. Mihails Krasnovs. Vizītes laikā profesors M.Krasnovs piedalījās “Seminarium Hortus Humanitas” rīkotajos priekšlasījumos par konstitūciju, konstitucionālismu un politisko konkurenci, kā arī sniedza vairākas intervijas plašsaziņas līdzekļos.

Profesora vizītes laikā samērā plaši tika apspriests viņa jaunākais pētījums – grāmata “Personālais režīms Krievijā: institucionālās analīzes pieredze”. Šajā grāmatā M.Krasnovs kritizē Krievijas Konstitūcijā noteikto valsts iekārtas modeli, parādot tās defektus un aicinot veikt konstitucionālo reformu. Neapšaubāmi, šis pētījums ir ļoti nozīmīgs avots, lai izprastu Vladimira Putina režīma būtību.

Izmantojot iespēju pārrunāt Krievijas valsts iekārtas attīstības aktualitātes, “Jurista Vārds” profesoru M.Krasnovu aicināja uz interviju. Sarunā analizējām gan varas dalīšanas un vārda brīvības problēmas Krievijā, gan arī Latvijas kontinuitātes jautājumus un Krievijas iespējamos attīstības modeļus.

• Uldis Krastiņš “Konceptuāli par vainu administratīvajās tiesībās” 

Jaunā Administratīvo sodu likuma projekta tapšana ir pamudinājusi mani izteikt dažus apsvērumus par, manuprāt, visai būtiskiem pamatnoteikumiem, kas būtu apspriežami, veidojot jaunu plašu tiesību normatīvo aktu.

Vainas formu konstrukcijām formālo sastāvu nodarījumos, ar kādām izlīdzamies mācību (un ne tikai mācību) literatūrā, ir tīri teorētisks raksturs.

• Kristīne Jaunzeme “Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē” 

Laba administrācija ir kas vairāk nekā tiesības uz atlīdzinājumu par sliktu administrāciju. Prasība, lai valsts pārvaldes darbība būtu tiesiska, nosaka nepieciešamību pēc iekšējiem juridiskās kontroles mehānismiem, lai potenciālās kļūdas pēc iespējas mazinātu.

Turklāt valsts pārvaldes tiesiskuma prasība ir nesaraujami saistīta ar pienākumu ievērot un aizsargāt privātpersonas tiesības, saprātīgi izmantojot varu, tāpēc jebkurš valsts pārvaldes izdots akts var tikt apšaubīts, pieprasot tā pārbaudi.

Administratīvo aktu kā tādu valsts pārvaldes gribas izpaudumu, kas atšķirībā no citiem valsts pārvaldes aktiem, piemēram, vispārsaistošiem aktiem, vistiešākajā veidā ietekmē privātas personas tiesisko stāvokli, tiesiskums un pamatotība ir visbiežāk apšaubīta.

“Jurista Vārda” redakcija