Par viesabonēšanas pakalpojumiem publiskajos mobilo sakaru tīklos

Eiropas Parlaments 23.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja ar ES Padomi panākto vienošanos par viesabonēšanas pakalpojumiem publiskajos mobilo sakaru tīklos. Ar šādu lēmumu Parlaments pietuvina jaunās regulas pieņemšanu, lai cenas par viesabonēšanu Eiropā izdotos samazināt jau pirms vasaras atvaļinājumu perioda.

Pēc balsojuma deputāts Pauls Rībigs, kas pārstāvēja Eiropas Parlamentu sarunās ar ES Padomi, izteica gandarījumu par Vācijas prezidentūras apņemšanos panākt, ka regula stāsies spēkā jau jūnija beigās.

Līdz balsojumam plenārsesijā Parlaments intensīvās sarunās ar ES Padomi centās panākt iepriekšēju vienošanos, kas nepieciešama, lai likumprojektu varētu pieņemt pirmajā lasījumā.

Kopš sarunu sākuma visvairāk domstarpību raisīja jautājumi par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tarifu ierobežojumiem, tarifu sistēmas izvēles iespējām klientiem, prasībām par cenu pārskatāmību, spēkā stāšanās termiņiem un regulas pārskatīšanu.

Vienošanās paredz, ka vidējā vairumtirdzniecības cena (bez PVN), ko apmeklētā tīkla operators var uzlikt abonenta tīkla operatoram, nedrīkst pārsniegt 0,30 eiro minūtē. Atbilstoši Parlamenta prasībām šai summai pakāpeniski jāsamazinās par 0,02 eiro gadā. Ierobežojumi jāsāk piemērot divus mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Cenas samazināsies trīs gadu ilgā laikā – trīs gadi ir arī regulas darbības termiņš.

Maksimālie mazumtirdzniecības tarifi bez PVN būs 0,49 eiro minūtē viesabonentu izejošajiem zvaniem un 0,24 ienākošajiem. Maksimālais tarifs izejošajiem zvaniem samazināsies par 0,03 eiro gadā. Ienākošo zvanu tarifs samazināsies par 0,02 eiro otrajā gadā pēc regulas spēkā stāšanās, trešajā gadā – par 0,03 eiro. 

“Viesabonēšanas tarifi Eiropas Savienības (ES) teritorijā šobrīd ir nepamatoti augsti. Piemēram, Latvijas iedzīvotājam, zvanot uz mājam no kādas citas ES dalībvalsts, ir jāmaksā līdz pat 3 eiro minūtē, bet jau rudenī, pateicoties pieņemtajai regulai, tarifs nedrīkstēs pārsniegt 0,49 eiro minūtē neatkarīgi, no kuras ES dalībvalsts zvanīts,” pieņemto regulu komentēja Valdis Dombrovskis.

Tarifu ierobežojumi neattiecas uz īsziņām un multivides ziņojumu pakalpojumiem (SMS un MMS).

Parlamenta pārstāvji uzstāja uz nosacījumu, ka operatoriem regulas tarifi būs jāpiedāvā visiem abonentiem aktīvā, skaidrā un atklātā veidā.  

Tarifu sistēmas izvēle

Viens no strīdīgākajiem bija jautājums par tarifu sistēmas izvēles iespējām. Pirmā iespēja, ko piedāvāja sarunu puses: operatori turpina abonentiem piemērot līdzšinējos tarifus, un uz jauno, ierobežoto, Eiropas tarifu klientam jāpiesakās. Otra iespēja – jaunos tarifu ierobežojumus piemēro automātiski visiem abonentiem, ja vien klients neatsakās. EP Rūpniecības komiteja atbalstīja otro iespēju, un to Parlaments arī aizstāvēja sarunās ar Padomes prezidentūru.

No brīža, kad regula stāsies spēkā, operatoriem būs mēnesis laika, lai nodrošinātu Eiropas tarifa pieejamību visiem klientiem.

Sākot ar šo brīdi, jebkurš klients varēs izvēlēties saglabāt līdzšinējo tarifu vai pieteikties Eiropas tarifam. Operatoram klienta prasība jāizpilda mēneša laikā.

Ja klients izvēli neizdarīs, pēc diviem mēnešiem viņa pieslēgumam tiks piemērots Eiropas tarifs.  

Roberts Zīle atzinīgi novērtēja to, ka regulas darbības termiņš ir ierobežots: “Protams, vērtējot no ekonomikas teorijas viedokļa, iejaukšanās kādā tirgus segmentā, nosakot mazumcenas limitu, var tikt uzskatīta par tirgus ekonomikai neatbilstošu regulējumu. Bet, atceroties Eiropas Komisijas neveiksmīgos mēģinājumus ietekmēt viesabonēšanas tirgu ar citām metodēm, šis ir pēdējais likumdevēju instruments, un zīmīgi, ka tas arī būs terminēts laikā.”  

Prasības par patērētāju informāciju

Eiropas Parlaments vienošanos papildināja ar stingriem noteikumiem par cenu pārskatāmību. Vienošanās arī paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem klientiem obligāti jāsniedz personalizēta informācija par mazumtirdzniecības cenām gan attiecībā uz ienākošajiem, gan izejošajiem zvaniem.

Eiropas Komisijai būs jānovērtē jaunās regulas ietekme un par to jāiesniedz ziņojums ne vēlāk kā pusotru gadu pēc regulas spēkā stāšanās. Eiropas Komisija arī sekos attīstībai komunikāciju pakalpojumos, tostarp attiecībā uz īsziņām un multivides ziņojumu pakalpojumiem, lai vajadzības gadījumā izstrādātu kopīgus Eiropas Savienības noteikumus arī par šiem pakalpojumiem. Vienošanās paredz, ka regula zaudēs spēku pēc trim gadiem. Eiropas Komisijai būs jāizvērtē, vai šī termiņa beigās jāiesniedz jauns likumprojekts.  

“Vairums lietotāju nav informēti par izmaksām, ar kurām viņiem jārēķinās, zvanot vai saņemot zvanus ārzemēs. Tāpēc pašmāju mobilo sakaru operatoriem būs jānodrošina bezmaksas informācija par attiecīgās valsts tarifiem,” komentēja Valdis Dombrovskis.

Plānots, ka dalībvalstu nozares ministri kopīgo nostāju pieņems 7.jūnijā. Joahims Virmelings, uzstājoties Vācijas prezidentūras vārdā, teica, ka prezidentūra darīs visu, lai regula stātos spēkā, cik drīz vien iespējams, – jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 29.jūnijā. Komisāre Viviena Redinga debatēs pauda viedokli, ka regula oficiāli jāpublicē (t.i., tai jāstājas spēkā) vēl agrāk.

Eiropas Parlamenta preses dienests