Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr.148

2007.gada 26.aprīlī

Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas pašvaldībā

Apstiprināti ar Jelgavas domes 26.04.2007. lēmumu Nr.5/56

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15.p. 1.d. 7.p., 43.p. 1.d. 13.p., Latvijas Republikas Civillikuma 188.p.1d., 179.p.1.d., Latvijas Republikas likuma “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” 3.p. 3.d., Latvijas Republikas likuma “Par sociālo drošību” 5.nodaļu, Latvijas Republikas likuma “Bērnu tiesību aizsardzības likums” 26.p.2.d., 29.p., 37.p., Ministru kabineta 21.11.2006. noteikumiem Nr.946 “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”, Ministru kabineta 08.06.1999. noteikumiem Nr.208 “Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība “, Ministru kabineta 06.09.2005. noteikumiem Nr.668 “Par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru” 3.punktu, Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumiem Nr.275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtasno pašvaldību budžeta”, Ministru kabineta 12.12.2006. noteikumiem Nr.1006 “Noteikumi par valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību par uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī), saistīto izdevumu finansēšanā”, Ministru kabineta 03.06.2003. noteikumiem Nr.291 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, Ministru kabineta 01.07.2003. noteikumiem Nr.348 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Noteikumi nosaka Jelgavas pašvaldībā pieejamo sociālo pakalpojumu – sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu (turpmāk tekstā – Pakalpojumi) veidus, apjomu, piešķiršanas un saņemšanas kārtību un kārtību, kādā persona vai viņas likumiskais pārstāvis pieprasa Pakalpojumus Jelgavas pašvaldībā, Pakalpojumu apmaksas kārtību, kā arī lēmuma par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to sniegt pārsūdzēšanas kārtību.

1.2. Jelgavas pašvaldība piešķir Pakalpojumu personām, kuras uz tiesiska pamata deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā:

1.2.1. bērniem;

1.2.2. personām bez noteiktas dzīvesvietas.

1.3. Pakalpojumu persona pieprasa Pašvaldības iestādē “Jelgavas sociālo lietu pārvalde” (turpmāk tekstā – JSLP). 

2. Sociālo pakalpojumu veidi

2.1. Jelgavas pašvaldība nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

2.1.1. aprūpe mājās;

2.1.2. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pieaugušām personām;

2.1.3. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem;

2.1.4. dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem;

2.1.5. grupu dzīvoklis;

2.1.6. nakts patversme;

2.1.7. specializētā autotransporta pakalpojumi;

2.1.8. higiēnas pakalpojumi;

2.1.9. sociālā darba pakalpojumi;

2.1.10. psihologa pakalpojumi;

2.1.11. sociālā rehabilitācija bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;

2.1.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanai.

2.2. Jelgavas pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē personu statusu atbilstību valsts finansētu sociālo pakalpojumu saņemšanai. 

3. Aprūpe mājās

3.1. Aprūpi mājās bez maksas ir tiesīgas saņemt pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuras funkcionālo traucējumu dēļ nespēj patstāvīgi veikt ikdienas mājas darbus vai personīgo aprūpi, dzīvo vienas vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai kopā dzīvojošas personas veselības stāvokļa dēļ nevar nodrošināt minētajām personām nepieciešamo aprūpi.

3.2. Aprūpi mājās saskaņā ar Jelgavas domes apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem ir tiesīgas saņemt pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuras funkcionālu traucējumu dēļ nespēj patstāvīgi veikt ikdienas mājas darbus vai personīgo aprūpi:

3.2.1. ja ar šo personu kopā dzīvo darbspējīgas personas;

3.2.2. ja persona izīrē savu dzīvojamo platību trešajām personām un gūst ienākumus.

3.3. Aprūpi mājās nepiešķir personām:

3.3.1. kuras slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

3.3.2. kuras slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

3.3.3. kurām nepieciešama diennakts aprūpe;

3.3.4. kurām ir noslēgti Uztura līgumi;

3.3.5. kuras likumā noteiktajā kārtībā noformējušas sava privātīpašuma atsavināšanu (testaments, dāvinājums, pirkuma – pārdošanas līgums un tml.) trešajai personai, saglabājot īres tiesības šajā dzīvojamā platībā.

3.4. Aprūpi mājās pārtrauc, ja persona:

3.4.1. rakstiski pieprasa pārtraukt Pakalpojuma sniegšanu;

3.4.2. tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

3.4.3. maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

3.4.4. nepilda līguma saistības;

3.4.5. ir atguvusi pašaprūpes spējas, un aprūpe mājās nav nepieciešama;

3.4.6. pakalpojuma saņemšanas laikā ir noslēgusi Uztura līgumu;

3.4.7. atsavina vai izīrē savu dzīvojamo platību trešajām personām. 

4. Sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pieaugušām personām

4.1. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija (turpmāk tekstā – Institūcija) nodrošina mājokli, diennakts aprūpi un sociālo rehabilitāciju personām, kuras funkcionāla stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājā noteikto apjomu.

4.1.1. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

4.1.1.1.pensijas vecuma personas, kurām nav smagu garīga rakstura traucējumu;

4.1.1.2. invalīdi ar fiziska rakstura traucējumiem.

4.1.2. Pakalpojuma sniegšanu Institūcijā personai var pārtraukt:

4.1.2.1. persona apdraud citu personu veselību un dzīvību vai neievēro noslēgtā līguma un Institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;

4.1.2.2. personai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami Institūcijā sniegtie Pakalpojumi un tos var nomainīt ar Pakalpojumiem dzīvesvietā;

4.1.2.3. rakstiski pieprasa pārtraukt Pakalpojuma sniegšanu.

4.2. Īslaicīga sociālā aprūpe (turpmāk tekstā – Sociālās gultas) nodrošina diennakts sociālo un veselības aprūpi personām, kuras funkcionālo traucējumu dēļ sevi pašas nevar aprūpēt un kurām ārstēšanās stacionārā nav pamatota ar medicīniskajām indikācijām.

4.2.1 Sociālo gultu Pakalpojumus ir tiesīgas saņemt:

4.2.1.1. pensijas vecuma personas un invalīdi ar fiziskiem traucējumiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru;

4.2.1.2. trūcīgās personas;

4.2.1.3. personas bez noteiktas dzīvesvietas.

4.2.2. Sociālo gultu Pakalpojumus nepiešķir personām, ja tās slimo ar:

4.2.2.1. plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

4.2.2.2. akūtām infekcijas slimībām;

4.2.2.3. seksuāli transmisīvām slimībām.

4.2.3. Uzturēšanās laiks Sociālajās gultās ir līdz vienam mēnesim, un to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz JSLP lēmumu, kas tiek pieņemts saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu.

4.2.4. Pakalpojuma apmaksa tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

5. Sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem

5.1. Pakalpojums bērnam sociālu apstākļu dēļ no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam

5.1.1. Pakalpojumu bērnam sociālu apstākļu dēļ no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam nodrošina Institūcijā.

5.1.2. Pakalpojumu bērnam nodrošina pēc vecāku lūguma, ja:

5.1.2.1. sakarā ar ārstēšanos viņi nespēj bērnu aprūpēt;

5.1.2.2. bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt;

5.1.2.3. jaundzimušā mātei nav iztikas līdzekļu vai pajumtes. Šajā gadījumā māte uzņemama Institūcijā kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

5.1.3. Ja bērns atrodas krīzes situācijā (veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos, konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu, bērnam nav nodrošināta aprūpe un uzraudzība), Pakalpojumu Institūcijā var sniegt uz bāriņtiesas, valsts un pašvaldības policijas, veselības aprūpes iestādes, izglītības iestādes iesnieguma pamata.

5.1.4. Uzturēšanās laiks Institūcijā ir līdz sešiem mēnešiem.

5.1.5. Pakalpojuma sniegšanu Institūcijā bērnam var pārtraukt, ja:

5.1.5.1. bērna vecākiem tiek atņemtas aizgādības tiesības;

5.1.5.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

5.1.5.3. JSLP pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē.

5.2. Pakalpojums bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem

5.2.1. Bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus ievieto Institūcijā ar bāriņtiesas lēmumu, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

5.2.2. Ārkārtas gadījumā bērnu nekavējoties ievieto Institūcijā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

5.2.4.1. bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu;

5.2.4.2. policijas aktu par veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos pamestu bērnu.

5.3. Atbalsts ģimenēm un bērniem, kuri cietuši no vardarbības

5.3.1. Bērniem, kuri cietuši no vardarbības, ģimenēm un bērniem krīzes situācijās sociālo un psiholoģisko palīdzību vai diennakts sociālo rehabilitāciju sniedz Bērnu un ģimenes atbalsta centrā vai Krīzes centrā.

5.3.2. Pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:

5.3.2.1. bērni vecumā no 3 līdz18 gadiem;

5.3.2.2. vardarbībā cietušas personas ar bērniem;

5.3.3. Lai saņemtu Pakalpojumu:

5.3.3.1. bērns personīgi vēršas pēc palīdzības;

5.3.3.2. bērna vecāki vai aizbildnis vēršas pēc palīdzības;

5.3.3.3. lūgumu uzņemt bērnu Institūcijā var iesniegt bāriņtiesa, valsts vai pašvaldības policija, veselības aprūpes iestādes, izglītības iestādes.

5.3.4. Uzturēšanās laiks Institūcijā ir līdz trīs mēnešiem un to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, ja bāriņtiesa nav pieņēmusi lēmumu par bērna nodošanu aizbildnībā vai ievietošanu audžuģimenē vai Institūcijā.

5.3.5. Pakalpojumu pārtrauc šādos gadījumos:

5.3.5.1. pabeigts sociālās rehabilitācijas kurss;

5.3.5.2. JSLP vai bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

5.3.5.3. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

5.3.5.4. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

5.4. Atbalsts personām krīzes situācijā

5.4.1. Pakalpojumu nodrošina Bērnu un ģimenes atbalsta centra ģimeņu istabās Jelgavas domes Sociālajā mājā.

5.4.2. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

5.4.2.1. personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā;

5.4.2.2. ģimenes ar bērniem, kuras palikušas bez pajumtes, izņemot gadījumus, kad tās pašas pasliktinājušas savus dzīves apstākļus.

5.4.3. Uzturēšanās laiks ģimeņu istabās ir līdz trīs mēnešiem, objektīvu iemeslu dēļ uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

5.4.4. Ja persona ir nodarbināta vai gūst cita veida ienākumus, sākot ar ceturto mēnesi tā apmaksā īres un komunālos maksājumus saskaņā ar ēkas apsaimniekotāja izrakstīto rēķinu.

5.4.5. Ja personai ir noteikts trūcīgas personas (ģimenes) statuss, viņa ir tiesīga saņemt pabalstus pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā.

5.4.6. Pakalpojumu pārtrauc, ja:

5.4.6.1. beidzies noslēgtā līguma termiņš;

5.4.6.2. persona nepilda līguma saistības;

5.4.6.3. persona apdraud citu personu veselību un dzīvību vai neievēro noslēgtā līguma un iekšējās kārtības noteikumus;

5.4.6.4. persona rakstiski lūdz pārtraukt Pakalpojuma sniegšanu;

5.4.6.5. personai tiek piešķirts dzīvoklis pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. 

6. Dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem

6.1. Dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina:

6.1.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

6.1.2. sociālo prasmju attīstību;

6.1.3. izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

6.1.4. ēdināšanu.

6.2. Dienas centrā uzņem personas:

6.2.1. kurām noteikta invaliditāte;

6.2.2. kuras sasniegušas 16 gadu vecumu;

6.2.3. kuras neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus;

6.2.4. kuras nav nodarbinātas.

6.3. Pakalpojuma sniegšanu dienas centrā var pārtraukt, ja persona:

6.3.1. nepilda līguma saistības;

6.3.2. apdraud citu personu veselību un dzīvību vai neievēro noslēgtā līguma un iekšējās kārtības noteikumus;

6.3.3. bez attaisnojoša iemesla neapmeklē Dienas centru ilgāk par divām nedēļām;

6.3.4. uzsākusi mācības speciālajā izglītības iestādē, arodapmācības un vai profesionālās rehabilitācijas centrā;

6.3.5. uzsākusi strādāt algotu darbu;

6.3.6. apguvusi rehabilitācijas plānā noteikto kursu;

6.3.7. rakstiski lūdz pārtraukt Pakalpojumu sniegšanu.

6.4. Maksa par pakalpojumiem ir noteikta saskaņā ar Jelgavas domes apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem. 

7. Grupu dzīvoklis

7.1. Grupu dzīvoklī nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās Institūcijā.

7.2. Grupu dzīvoklī uzņem:

7.2.1. personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuras saņēmušas īslaicīgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Pusceļa mājā;

7.2.2. citas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās Institūcijā.

7.3. Pakalpojumu grupu dzīvoklī pārtrauc:

7.3.1. ja persona rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

7.3.2. ja persona ir nepiemērota dzīvei grupu dzīvoklī un personai ir jāatgriežas Institūcijā;

7.3.3. ja pakalpojums neatbilst personas vajadzībām un viņa tiek ievietota Institūcijā;

7.3.4. nepilda līguma saistības;

7.3.5. persona apdraud citu personu veselību un dzīvību vai neievēro noslēgtā līguma un iekšējās kārtības noteikumus;

7.3.6. persona saņēmusi dzīvokli pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

7.4. JSLP ar personu slēdz līgumu par uzturēšanos grupu dzīvoklī.

7.5. Persona maksā par Pakalpojumiem saskaņā ar Jelgavas domes apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem.

7.6. Ja Grupu dzīvoklī uzturas persona, kura nav Jelgavas pašvaldības iedzīvotājs vai par kuras ievietošanu Institūcijā lēmumu pieņēmusi cita pašvaldība, JSLP slēdz līgumu ar attiecīgo pašvaldību par uzturēšanās izdevumu samaksu.

8. Nakts patversme

8.1. Nakts patversmē (turpmāk tekstā– Patversme) uzņem bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušas pilngadīgas personas.

8.2. Patversme personām nodrošina:

8.2.1. naktsmītni, ēdināšanu;

8.2.2. personiskās higiēnas iespējas.

8.3. Patversmē neuzņem personas, kuras atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

8.4. No Patversmes izraida personas, kuras neievēro iekšējās kārtības noteikumus.

8.5. Maksimālais personas uzturēšanās laiks Patversmē ir 60 dienas.

8.6. Uzturēšanās laiku Patversmē virs 60 dienu termiņa pagarina ar JSLP vadītājas rīkojumu.

8.7. Par uzturēšanos Patversmē no personas iekasē maksu Jelgavas domes noteiktajā apmērā.

8.8. Ja persona nespēj samaksāt par Patversmes sniegtajiem pakalpojumiem, viņu iesaista līdzdarbības pienākumu izpildē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

8.9. Ja Patversmē uzturas persona, kura nav Jelgavas pašvaldības iedzīvotājs, Patversme slēdz līgumu ar attiecīgo pašvaldību par uzturēšanās izdevumu samaksu. 

9. Specializētā autotransporta pakalpojumi

9.1. Specializētā autotransporta pakalpojumus nodrošina personām, kuras funkcionālu traucējumu dēļ nespēj izmantot sabiedrisko transportu.

9.2. Pieprasot šo pakalpojumu pirmoreiz, persona JSLP iesniedz iesniegumu, kurā norāda deklarēto dzīvesvietu, brauciena mērķi, datumu, laiku, iespējamo izmantošanas ilgumu, pavadoņa nepieciešamību.

9.3. Atkārtotu pakalpojumu persona var pieprasīt telefoniski.

9.4. Specializētā autotransporta pakalpojumu piešķir bez maksas. 

10. Higiēnas pakalpojumi

10.1. Dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumus sniedz Higiēnas centrā.

10.2. Šo pakalpojumu var saņemt:

10.2.1. trūcīgas ģimenes;

10.2.2. aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji.

10.3. Lai saņemtu pakalpojumu, personai jāuzrāda šādi dokumenti:

10.3.1. izziņa par atbilstību trūcīgas personas statusam;

10.3.2. invalīda apliecība;

10.3.3. pensionāra apliecība.

10.4. Maksa par pakalpojumiem Higiēnas centrā ir noteikta saskaņā ar Jelgavas domes apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem. 

11. Sociālā darba pakalpojumi

11.1. JSLP nodrošina:

11.1.1. speciālistu konsultācijas ģimenēm ar bērniem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimenēm, atbalsta ģimenēm, uzticības personām, kurām nepieciešams sociālais un psiholoģiskais atbalsts;

11.1.2. bērna ārpusģimenes aprūpes laikā nepieciešamos pasākumus bērna un vecāku atkalapvienošanai;

11.1.3. bērna ārpusģimenes aprūpes laikā izglītojošu, sociālu un citu palīdzību bērna vecākiem, lai radītu apstākļus bērna aprūpes atjaunošanai ģimenē;

11.1.4. sociālo darbu ar sociālās atstumtības riska grupu personām.

11.2. Sociālais darbinieks:

11.2.1. palīdz personai noteikt, risināt vai mazināt sociālās problēmas un risināt personiskās, savstarpējās attiecības;

11.2.2. atbalsta personas attīstības iespējas, motivē patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot;

11.2.3. piesaista nepieciešamos resursus un organizē Pakalpojumus personas sociālo problēmu risināšanai;

11.2.4. sniedz informāciju par Pakalpojumiem, sociālo palīdzību un veido sadarbību starp personu un Pakalpojumu sniedzējiem. 

12. Psihologa pakalpojumi

12.1. JSLP nodrošina:

12.1.1. psihologa konsultācijas ģimenēm un personām, kuras nokļuvušas krīzes situācijās;

12.1.2. psihosociālo rehabilitāciju bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

12.2. Lai saņemtu šo pakalpojumu, persona vēršas personīgi pie pakalpojuma sniedzēja. 

13. Sociālā rehabilitācija bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām

13.1. Sociālo rehabilitāciju sniedz bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālās izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības – upuris, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

13.2. Pakalpojumu bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedz:

13.2.1. dzīvesvietā (ne vairāk par desmit 45 minūšu konsultāciju);

13.2.2. rehabilitācijas institūcijā ( sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām).

13.3. Ja saskaņā ar psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu nepieciešams, lai kopā ar bērnu rehabilitācijas institūcijā uzturas kāds no ģimenes locekļiem vai persona, kas bērnu aprūpē, šīs personas uzturēšanos attiecīgajā institūcijā apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

13.4. JSLP, ja nepieciešams, organizē bērna nokļūšanu pie pakalpojuma sniedzēja.

13.5. Pakalpojumu bērnam, kurš ir cietis no prettiesiskām darbībām, apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. 

14. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanai

14.1. Sociālās rehabilitācijas kurss sociālās rehabilitācijas institūcijā.

14.1.1. Bezmaksas sociālās rehabilitācijas kursu ir tiesīgas saņemt:

14.1.1.1. pensijas vecuma personas pēc akūtām slimībām vai hronisku slimību paasinājumiem, kuri nesaņem rehabilitāciju valsts programmas ietvaros un kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru;

14.1.1.2. trūcīgās personas akūtu vai hronisku slimību paasinājumu gadījumos, ja slimība radījusi funkcionālus traucējumus;

14.1.1.3. invalīdi, ja diagnoze un sindromu grupa neietilpst valsts programmas ietvaros un ir iedzimtu vai iegūtu organisku (piemēram, traumatisku, infekciozu, intoksikācijas, somatogēnu) nervu sistēmas bojājumu sekas (1.pielikums);

14.1.1.4. personas ar ortopēdiskām saslimšanām ar kustību un balsta orgānu funkciju traucējumiem, ķirurģiskām slimībām, anatomiskiem defektiem un deformācijām, iekšējo orgānu slimībām (2.pielikums).

14.2. Atkarīgo personu sociālā rehabilitācija

14.2.1. Pakalpojumu personām sniedz, lai panāktu šo personu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot viņu fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.

14.2.2. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt trūcīgās personas.

14.2.3. Pašvaldība apmaksā personas līdzdalības maksājuma daļu.

14.3. Higiēnas preces

14.3.1. Higiēnas preces bez maksas ir tiesīgi saņemt:

14.3.1.1. invalīdi, kuri pārvietojas riteņkrēslos;

14.3.1.2. bērni invalīdi ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ja viņi apmeklē izglītības iestādi.

14.4. Pretizgulējumu matrači, funkcionālā gulta

14.4.1.Inventāru bez maksas ir tiesīgas saņemt personas ar invaliditāti, kurām ir konstatēta dziļa funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe.

14.4.2. JSLP ar personu slēdz Patapinājuma līgumu.

14.5. Portidžas mācībsistēmas rehabilitācijas pakalpojums

14.5.1. Pakalpojumu bez maksas ir tiesīgi saņemt pirmskolas vecuma bērni ar garīgas attīstības traucējumiem, ja objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ šo pakalpojumu nav iespējams saņemt pirmskolas izglītības iestādē. 

15. Sociālo pakalpojumu piešķiršanas kārtība

15.1. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, persona JSLP iesniedz:

15.1.1. iesniegumu, norādot problēmu un tās vēlamo risinājumu;

15.1.2. dokumentus, kas apliecina personas, viņas laulātā un to personu ienākumus un materiālo stāvoli, ar kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus;

15.1.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīta medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesamība, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu dzīvoklī, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

15.1.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko Pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja Pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem vai bērns ar garīgās attīstības traucējumiem;

15.1.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja Pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

15.1.6. citus dokumentus atbilstoši attiecīgā Pakalpojuma veidam.

15.2. Ja persona apguvusi rehabilitācijas kursu dzīvei ārpus Institūcijas, minētās Institūcijas direktors JSLP iesniedz:

15.2.1. personas iesniegumu;

15.2.2. Institūcijas atzinumu, ka persona ir apguvusi rehabilitācijas plānā noteikto kursu dzīvei ārpus Institūcijas, norādot plānoto apjomu, saturu un tā izpildi;

15.2.3. rakstisku apliecinājumu, ka persona 12 mēnešu laikā varēs atgriezties Institūcijā, ja tā izrādīsies nepiemērota dzīvei grupu dzīvoklī;

15.2.4. sociālās rehabilitācijas plānu.

15.3. Ja bērns ir cietis no prettiesiskām darbībām, JSLP jāiesniedz šādi dokumenti:

15.3.1. bērna vecāku, aizbildņa vai Jelgavas bāriņtiesas iesniegums;

15.3.2. psihologa vai profesionāla sociālā darbinieka atzinums;

15.3.3. izraksts no bērna medicīnas kartes par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju ( ja tāda sniegta).

15.4. JSLP normatīvajos aktos noteiktajos termiņos izvērtē saņemtos dokumentus un pašvaldības iespējas nodrošināt personas vajadzībām atbilstošu Pakalpojumu un pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu.

15.5. Ja persona pieprasījusi valsts finansētu Pakalpojumu, JSLP normatīvajos aktos noteiktajā termiņā Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu pārvaldē. 

16. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība

16.1. Personas vai viņas apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem Pakalpojumiem, normatīvajos aktos un Jelgavas domes maksas pakalpojumos noteiktajā apmērā.

16.2. Ja bērns ir ievietots pašvaldības finansētā bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, vecākiem ir pienākums samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpes Pakalpojumiem.

16.3. Samaksu par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes Pakalpojumu pašvaldība pieprasa vienādās daļās no abiem vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.

16.4. Katra vecāka pienākums ir katru mēnesi samaksāt par saviem bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, minimālos uzturlīdzekļus JSLP kontā:

16.4.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

16.4.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

16.5. Ja vecāki nevar samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, tas nevar būt par pamatu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nesniegšanai. Maksa par Pakalpojumiem šajos gadījumos tiek segta no pašvaldības budžeta un pēc tam atgūstama no vecākiem Civillikumā noteiktajā kārtībā.

16.6. Ja vecāki nepilda šo noteikumu 17.2. punktā noteiktās saistības un nav nodarbināti, JSLP ir tiesīga viņus iesaistīt sabiedriskajos darbos. 

17. Personas līdzdarbības pienākumi

17.1. Personai ir pienākums:

17.1.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus;

17.1.2.līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanā;

17.1.3. sniegt ziņas par sevi;

17.1.4. aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;

17.1.5. izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);

17.1.6. pakļauties ārstēšanai un atveseļošanās pasākumiem.

17.2. Ja persona, kura vēlas saņemt vai saņem Pakalpojumus, ļaunticīgi (ļaunprātīgi) nepilda iepriekšminētos līdzdarbības pienākumus, var pilnīgi vai daļēji pārtraukt Pakalpojumu sniegšanu. 

18. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

18.1. JSLP rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu, norādot lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

18.2. JSLP lēmumu var apstrīdēt Jelgavas domē viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

18.3. Jelgavas domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Jelgavas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš