Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Nacionālo bruņoto spēku likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.

2.pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienības;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk — Drošības dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas — kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(3) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku sastāvā.

(4) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma un apstiprina Ministru kabinets.

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu,

b) obligātā militārā dienesta karavīri;

2) zemessargi;

3) militārie un civilie darbinieki;

4) uz apmācībām iesauktie rezerves karavīri.

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.

II nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku un to sastāvdaļu uzdevumi

6.pants. Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi

(1) Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2) piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) nodrošināt personālsastāva un militārā dienesta rezervju apmācību;

4) piedalīties valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu šajā likumā neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

7.pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) sagatavo karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

4) veic obligātā militārā dienesta karavīru apmācību;

5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

6) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) Zemessardze papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem piedalās arī vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā uzdevuma izpildē ir tiesīgi piedalīties vienīgi speciāli apmācīti zemessargi.

8.pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) sargā valsts jūras robežu un nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) piedalās ekoloģiskās uzraudzības veikšanā, meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un jūrā notikušo avāriju seku likvidēšanā;

5) meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina.

 

9.pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) veic gaisa transporta uzdevumus.

 

10.pants. Speciālo uzdevumu vienība un tās uzdevumi

(1) Speciālo uzdevumu vienība ir īpaši apmācīta vienība paaugstinātas bīstamības uzdevumu veikšanai.

(2) Speciālo uzdevumu vienība:

1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

2) veic glābšanas darbus uz sauszemes, gaisā un jūrā;

3) kara laikā veic speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs;

4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

(3) Speciālo uzdevumu vienības nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(1) Drošības dienests ir īpaša militāra valstiskās aizsardzības vienība ar operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Drošības dienests:

1) nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi).

(3) Saeimas amatpersonu un Saeimas institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents.

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Militārā policija:

1) sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) apsargā militāros objektus un amatpersonas, kuru sarakstu un apsardzes kārtību nosaka aizsardzības ministrs;

3) nodrošina militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklē un aiztur apsūdzētos vai notiesātos karavīrus, kas izvairās no izmeklēšanas vai soda izciešanas, kā arī karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

5) veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī to noziedzīgo nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās vienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) nodrošina to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis — mājas arests vai apcietinājums.

III nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēma

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību realizē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks.

(2) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku un Zemessardzes komandierus un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1) ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2) nodrošina attiecīgā bruņoto spēku veida nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par attiecīgā bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un tajos noteikto uzdevumu izpildi;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

IV nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku sadarbība, finansēšana un kontrole

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ir radusies vai draud rasties ārkārtēja situācija, Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku finansēšana un apgāde

(1) Nacionālie bruņotie spēki tiek finansēti no valsts budžeta.

(2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs. Nacionālo bruņoto spēku apgādes iekšējo kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(3) Nacionālo bruņoto spēku lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

19.pants. Nacionālo bruņoto spēku darbības kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku darbības civilo kontroli savas kompetences ietvaros veic aizsardzības ministrs, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents un Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku darbības iekšējo kontroli veic Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14.nr.) I nodaļas 1.–8.pants un II nodaļa.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļa un 10.panta 8.punkts.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 4.novembrī.

Rīgā 1999.gada 24.novembrī Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga