1992.gada 23.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Atļaujiet man apsveikt jūs ar Ziemassvētkiem un ar pēdējo plenārsēdes dienu šajā gadā. Es ceru, ka mēs ražīgi un laikus šodien beigsim plenārsēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums saskaņā ar plenārsēdes balsojumu – likumprojekts par budžetu pirmajā lasījumā.

Ziņotājs ir Platā kungs. Lūdzu tribīnē!

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Ministru padome iesniedz izskatīšanai grozījumus Latvijas Republikas valsts budžetā laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Šajā likumprojektā ir paredzēti izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko izdevumu palielināšanu budžeta iestādēs kopējā summā par 426 miljoniem rubļu ministrijām un valsts izpildinstitūcijām, kā arī mērķa subsīdijas un dotācijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem izglītības un sociālās nodrošināšanas iestādēm, kuru finansēšanai no valsts budžeta paredzēti 75 miljoni rubļu. Bez tam šajos budžeta grozījumos ir paredzēts palielināt mērķa subsīdijas un dotācijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem pabalstu izmaksai un kompensācijām 50 procentu apmērā mazturīgajām ģimenēm kopējā summā par 3 miljoniem rubļu, samaksai aizbildņiem un aizgādņiem – 1 miljona rubļu apmērā.

Šajos budžeta grozījumos ir iestrādātas atbilstoši Augstākās padomes lēmumam valsts budžeta garantijas pensiju izmaksai 850 miljonu rubļu apmērā. Iestrādāts ir valdības priekšlikums par Ārlietu ministrijas štatu pārskatīšanu attiecībā uz 60 vienībām, paredzot atbilstošu finansējumu. Sakarā ar nodokļu politikas funkciju nodošanu no Ekonomisko reformu ministrijas Finansu ministrijai paredzēta astoņu štata vienību un attiecīgo izdevumu nodošana no vienas ministrijas otrai. Nepieciešams budžetā iestrādāt izdevumus Finansu ministrijai kompensāciju izmaksai reabilitētajiem pilsoņiem atbilstoši tiesu lēmumiem. Faktiski visi šie izdevumi tiek finansēti, palielinot budžeta deficītu, tajā skaitā – no Latvijas Bankas, kā arī veicot valūtas konversiju, pārdodot Latvijas Republikas valūtas budžeta līdzekļus.

Bez tam budžeta projektā ir iestrādātas pozīcijas, kas saistītas ar atbilstošām izmaiņām valsts valūtas budžetā, tajā skaitā palielinot izdevumus Ārlietu ministrijai par 20 000 ASV dolāru, palielinot Iekšlietu ministrijas izdevumus par 1 627 000 dolāru, lai izdarītu norēķinus par Latvijas pilsoņu pasēm, kā arī lai izdarītu iestāšanās iemaksas starptautiskajā organizācijā “Interpol”.

Tāpat ir ierosināts palielināt komandējumu izdevumus Augstākajai padomei par 5000 ASV dolāru, palielināt Latvijas Bankas izdevumus par 2 480 000 dolāru, lai veiktu galīgos norēķinus par Latvijas naudas zīmju izgatavošanu, palielināt republikas Ministru padomes rezerves fondu par 351 000 dolāru, lai veiktu norēķinus ar Latvijas kuģniecību, kura ir izdarījusi maksājumus apmēram pirms pusgada, lai iegādātos papīru Latvijas rubļu iespiešanai.

Paredzēti šeit arī attiecīgi izdevumi, lai norēķinātos ar bankām par komisijas izdevumiem, kas saistīti ar naudas pārskaitījumiem, kā arī paredzēti līdzekļi valūtas konversijai, lai iegūtu Latvijas rubļus valsts budžeta deficīta segšanai.

Tās praktiski arī ir galvenās izmaiņas, kuras tiek ierosinātas izskatīšanai Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Tas būtu viss, Platā kungs?

J.Platais: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Grūbes kungs. Pēc tam – Jundža kungs.

G.Grūbe: Man, cienījamais Platā kungs, būtu jautājums par 4.punkta 4. un 5.apakšpunktu. Tātad palielināt Latvijas Bankas izdevumus un Latvijas Republikas Ministru padomes rezerves. Latvijas Banka uz šo brīdi nav iesniegusi savas darbības rezultātus. Es ceru, ka viņi iesniegs. Lai gan cerība ir laba lieta, bet kas notiks dabā, tas ir cits jautājums. Kāpēc mēs rīkojamies ar tik plašu žestu, kad trūkst naudas sociālajām vajadzībām, un šobrīd bez šādas analīzes paredzam veselus 2 miljonus dolāru Latvijas Bankai, kura, vismaz pēc maniem aprēķiniem, ir ļoti labi pelnījusi arī šajā periodā? Kas tā ir par īpašu labvēlību no valdības puses?

J.Platais: Vienošanās par to, ka Latvijas Republikas valdība segs izdevumus Latvijas Bankai, kuri saistīti ar naudas zīmju iespiešanu, ir panākta jau sen, praktiski pirms gada. Sakarā ar to Latvijas valdība turpina pildīt šīs saistības un ir izstrādājusi budžeta grozījumu projektā pēdējo norēķinu, kas saistīts ar šo izdevumu apmaksu Latvijas Bankai.

G.Grūbe: Platā kungs, jūs varētu arī pateikt, vai šī vienošanās ir akceptēta Augstākajā padomē? Vai tā ir tikai jūsu klusa kopdarbība kā daudzās lietās un vietās?

J.Platais: Vārdu sakot, šis jautājums bija praktiski Naudas reformas komitejas kompetencē. Šīs komitejas ietvaros tika panākta vienošanās, ka šāda apmaksa tiks izdarīta. Ja parlaments uzskata par mērķtiecīgu segt no Latvijas Republikas valsts budžeta šos izdevumus, tādā gadījumā, protams, parlaments var pieņemt lēmumu. Bet tas būs ārkārtīgi nekorekti, teiksim, ja valdība nespēs izpildīt savu vienošanos ar Latvijas Banku.

G.Grūbe: Platā kungs, ļoti atvainojos, ka es arī nekorekti tad iebildīšu: parlaments nemaz nav informēts par tādu lietu. Un es ceru, ka valdība beidzot par visām savām lietām, ko tā slēgusi ar banku, informēs parlamentu. Un tad mēs pieņemsim.

J.Platais: Diemžēl šis jautājums ir bijis nodots Naudas reformas komitejas pārziņā. Lēmums par šo operāciju finansēšanu savā laikā tika pieņemts atbilstoši tam, ka Naudas reformas komitejai bija tiesības veikt šādas darbības bez īpašas informēšanas.

Priekšsēdētājs: Jundža kungs, lūdzu!

T.Jundzis: Cienījamais Platā kungs! Visnotaļ atbalstot iesniegto likumprojektu, man tikai radies tāds jautājums. Bankas šobrīd veic visas operācijas. Mēs šo likumprojektu par izmaiņām budžetā apstiprinām šim gadam. 31.decembrī visas tā summas no attiecīgām ministrijām, kā jūs zināt, tiks norakstītas. Vai jūs piekristu, ja viens no lēmuma punktiem paredzētu, ka šīs summas attiecīgās ministrijas un resori var izmantot, piemēram, līdz 15.janvārim?

J.Platais: Šāds priekšlikums praktiski nav pieņemams, jo mums šie izdevumi šogad ir reāli jāizdara. Ja šos izdevumus mēs nepaspēsim šogad izdarīt, tādā gadījumā Finansu ministrija centīsies izdarīt attiecīgas korekcijas 1993.gada budžeta projektā, lai tās iestādes, kuras nesaņems šogad šo finansējumu, tiktu finansētas saimnieciskajiem izdevumiem nākamajā gadā, jo šie parādi būs jādzēš tā kā tā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kāds pierakstījies jautātājos? Lūdzu.

P.Gabrānovs: Es gribētu runāt par lauksaimniekiem. Četrus mēnešus nav saņemta nauda par valstij it kā pārdoto pienu un gaļu. Graudus es neskaitu. Lauksaimnieki ir galīgi izvesti no ierindas. Kas tiek domāts, kas tiek darīts?

J.Platais: Diemžēl pašreizējā brīdī ar budžeta līdzekļiem un budžeta starpniecību mēs šo jautājumu atrisināt nevaram. Valdība un finansu sistēma ir centusies nākt pretī lauksaimniekiem, darbojoties kopā ar Latvijas Banku, lai paātrinātu lauksaimniecības produkcijas realizāciju par konvertējamo valūtu. Sakarā ar to Latvijas Banka sola un praktiski jau ir veikusi attiecīgās operācijas, lai nodotu lauksaimniecības sistēmā līdzekļus un lai daļēji šo apmaksu segtu. Diemžēl ar budžeta starpniecību šeit mēs palīdzēt nevaram.

P.Gabrānovs: Bet kaut kas ir jādara. Četrus mēnešus nav saņemta alga, nevar nopirkt degvielu, rezerves daļas, nevar veikt remontus.

J.Platais: Jā, diemžēl situācija patlaban ir kritiska. Šeit ar budžeta līdzekļiem mēs atrisināt neko nevaram. Bet Lauksaimniecības ministrija un valdība šo jautājumu regulāri izskata. Mēs cenšamies pieņemt lēmumus, lai…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Jūs, Platā kungs, teicāt, ka situācija pašreiz ir kritiska. Kad jūs prognozējat situācijas uzlabošanos?

J.Platais: Ļoti sarežģīts jautājums. Patlaban svarīgākais ir ar maksimāli labiem rezultātiem pabeigt 1992.gada otrā pusgada budžeta izpildi, lai maksimāli samazinātu valdības aizņēmumu no bankas, par kuru diemžēl no 1.janvāra mums būs jāmaksā ārkārtīgi augsti aizņēmuma procenti.

Situācija ekonomikā var sākt uzlaboties ar to brīdi, kad mēs ar Starptautiskā valūtas fonda atbalstu saņemsim importa kredītus. Tuvākajās dienās saņemsim apmēram 56 miljonus ASV dolāru, lai varētu importēt degvielu, izejmateriālus. Šī nauda nonāks banku sistēmā un paplašinās kredītu resursus, kas ir Latvijas Bankas rīcībā. Galvenokārt uz šo pozīciju orientēts preču imports no ārvalstīm, kas varētu dot uzlabojumu ekonomikā. Patlaban vēl konkrētu aprēķinu par to, kādā veidā tas konkrēti notiks un cik ātri tas var dot pozitīvas izmaiņas ekonomikā, Finansu ministrijas rīcībā diemžēl nav.

Priekšsēdētājs: Paldies, Platā kungs! Debatēs pagaidām pierakstījies deputāts Grūbe.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi deputāti! Man jāizsaka nožēla, ka beidzamajās šā gada dienās būs jārunā par tādām lietām, kas nebūt nav patīkamas. Es gribētu pateikt arī to, ka, jau slēdzot iepriekšējā gada budžetu pagājušajā gadā, es teicu, ka tieši šādā situācijā mēs būsim arī šajā gadā un ka uz Ziemassvētkiem pēdējā dienā mums kaut ko “iespēlēs” arī par budžetu. Uzskatu, ka šādā formā tieši ir “iespēlēts”.

Es nezinu, kāpēc arī valdība šajā gadījumā tik mierīgi uzskata, ka par šo 4.punkta 4. un 5.apakšpunktu… Es uzskatu, ka šeit ir apzināta situācijas izmantošana, jo parlaments ies brīvdienās un bez kādas informācijas apstiprinās šo 4. un 5.apakšpunktu, neredzot ne bankas peļņu, ne iespējas bankai pašai apmaksāt šos rēķinus. Vienkārši parlamentam lūgs par apmēram 3 miljoniem dolāru nobalsot. Bez šaubām, atkal parādīsies pēc kāda laika, kā – redzat, to jau parlaments pieņēma. Un Latvijas Banka ir tikai tāda “aitiņa”, kas seko parlamenta “pēdiņās”.

Un šeit es arī izlasīju cītīgi, ko oponenti ir izteikušies par Lauku frakciju, uzskatot, ka Lauku frakcija aicina atgriezties sociālismā. It sevišķi mūsu cienījamā “Diena” cenšas visiem saviem lasītājiem to iegalvot. Es aicinu šodien to sociālismu neturpināt šajā formā vismaz un Latvijas Bankai pašai domāt, kā segt savus izdevumus, nevis no valsts kases paņemt 3 miljonus dolāru.

Turpinot šo ideju par sociālismu, mans priekšlikums ir, ka to varbūt var novirzīt uz kredītiem laukiem. Bez šaubām, nevis atdot, bet kredītu resursu palielināšanai. Tad Repšes kungam nebūs jābļauj, ka viņam nav kredītu resursu. Un tas, pēc maniem rupjiem aprēķiniem, būs vismaz 400 miljoni Latvijas rubļu.

Tāpēc mans priekšlikums ir balsot atsevišķi par 4.punkta 4. un 5.apakšpunktu un izslēgt 4., 5.apakšpunktu no šā budžeta projekta. Balsot tikai tad, kad būs iesniegta Latvijas Bankas informācija par tās finansiālo stāvokli. Un tad arī skatīties šo nepieciešamību. Bez šaubām, Latvijas valstij būs jāmaksā arī par naudas zīmju izgatavošanu. Bet no kuras kabatas, tas tomēr ir Augstākās padomes kompetencē. Es lūgtu šodien nesteigties un nemēģināt izmantot šo it kā apjukumu sakarā ar Ziemassvētku brīvdienām.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, neviens nav apjucis. Tā, debatēs vairāk neviens nav pierakstījies. Vai Budžeta komisijas ziņojums būs?

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Budžeta komisijas ziņojums varbūt pēc sava satura nedaudz sāk atkārtoties, bet atkārtojas arī situācija. Pirmais, ko es gribētu pateikt, ka šos budžeta grozījumus mēs saņēmām vēlu. Ceturtdien dokuments tika saņemts Prezidijā. Pirmdien to operatīvi izskatīja Budžeta komisija. Šodien mēs to skatām plenārsēdē.

Pirmais jautājums. Ir jāsaņem ļoti precīza atbilde no Finansu ministrijas par to, vai, ja šie grozījumi tādā veidā tiks pieņemti, tos varēs tehniski realizēt. Tātad skaidri un gaiši jāzina, kā strādās bankas šajā gada noslēguma posmā.

Pēc būtības runājot, Budžeta komisija šos grozījumus akceptēja, izņemot likumprojekta 4.punkta 4. un 5.apakšpunktu par valūtas pārskaitīšanu latu izgatavošanai un vērtspapīru papīra apmaksai no mūsu valūtas budžeta līdz papildu informācijas saņemšanai no Finansu ministrijas.

Šodien jūs dzirdējāt Finansu ministrijas vietnieka Platā kunga paskaidrojumu. Man šeit ir dokumentu kopijas par visu šo darījumu. Es ļoti gribētu, lai vēsturiski sīkāk to komentē cienītais premjers, jo šeit darījumus slēdza divas amatpersonas, proti, vācu firma, kas naudu izgatavo, un no mūsu puses Latvijas Banku pārstāvēja Einars Repše, bet valdību – Māris Gailis. Būtība ir tāda, ka valdība garantē samaksāt šīs izmaksas par latu izgatavošanu, bet detaļās šo maksājumu…

Premjer, ja es kļūdos, tad lūdzu komentēt mani! Es saprotu, ka darījums jau ir izdarīts, ka to apmaksājusi Latvijas kuģniecība un ka šobrīd šo summu mēs kompensējam Latvijas kuģniecībai. Pie tam šis darījums ir sācies februāra mēnesī. Atkal ir jautājums, kāpēc no februāra līdz decembrim tas nav cilāts Augstākajā padomē? Mums ir bijuši gan pirmā pusgada valūtas budžeta grozījumi, gan otrajam pusgadam mēs apstiprinājām valūtas budžetu, bet nekur šie izdevumi netika parādījušies. Tāpēc Budžeta komisija šos divus jautājumus neakceptēja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatētāju arī vairāk nav. Godmaņa kungs vēlas. Lūdzu.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tiešām jautājums ir jāizskata vēsturiski. Kam ir jāmaksā par Latvijas naudu, kas ir atbildīgais par Latvijas naudu? Kam ir jāmaksā par Latvijas naudu? Latvijas naudu drukā Latvijas Banka. Pilnīgs saimnieks par Latvijas naudas drukāšanu, tās emisiju ir Latvijas Banka. Latvijas valdībai bija uzdots nokārtot lietas tehnisko pusi, tas ir, papīra iegādi, drukāšanas sistēmu, visu, kas saistīts ar to, ko banka vienkārši nevar izdarīt. To mēs izdarījām. Sākuma periodā iepirkām arī papīru ar ūdenszīmēm, veicot visus nepieciešamos maksājumus. Es šeit domāju Latvijas rubļus, kad mēs sākām strādāt. Tur mēs visu nomaksājām. Tagad tā lieta ir pārgājusi Latvijas Bankas rokās un Latvijas Banka norēķinās ar paraugtipogrāfiju. Faktiski, ja es tagad nekļūdos, visus šos jautājumus Latvijas Banka ir paņēmusi uz sevi. Kad februārī bija runa par to, ka mums ir nepieciešams apmaksāt firmas…

Labi, te ir visādi komerciāli noslēpumi, ko es it kā nedrīkstu izpaust. Vienai no firmām Vācijā, kuru visi jau noteikti zina sakarā ar latu drukāšanu…

Situācija bija tāda, ka mums nav nekādas sajēgas par to, kāda ir Latvijas Bankas peļņa. Man vēl līdz šim brīdim nav nekādas sajēgas par to. Nekādas. Es nezinu. Esmu saņēmis pamatā dokumentus. Es nezinu. Vai te ir kāds no Latvijas Bankas, kas var paskaidrot?

Ar vienu vārdu sakot, palika tāda situācija, ka mēs esam nopietni noslēguši līgumu. Mums ir vajadzīgi lati. Par tiem ir jāmaksā. Lai mēs neiekrītam tā, kā iekrita savā laikā lietuvieši. Viņi gribēja nomaksāt ātrāk un lētāk. Tagad iznāk viņiem vēl 3,8 vai 3,5 miljonus dolāru pārmaksāt, lai visus pārdrukātu. Paldies Dievam, cik man ir informācijas un cik es pats esmu redzējis, lati tiek drukāti ar visu aizsardzību, ar metālisko ieliktni, tā ka tos viltot būs ļoti grūti.

Dabīgi, ka tajā laikā nebija skaidrības par Latvijas Bankas naudas rezervēm. Vienīgais, ko tā varēja izlikt tajā brīdī, bija acīmredzot Ulmaņa nauda, vairāk nekā arī viņiem faktiski nebija. Tādā gadījumā bija runa par to, ka budžetā šo jautājumu nevar risināt, jo vienkārši citas naudas valdībai nav. Tāpēc arī tajā laikā tika slēgts, lūk, šis līgums, jo Latvijas Bankas rezerves un Latvijas Bankas līdzekļi februārī nebija skaidri nevienam. Kā jūs zināt, Latvijas Banka savu bilanci taisa nevis tā, kā Latvijas budžetu – katru mēnesi par vietējiem budžetiem un par valsts budžetiem –, bet reizi gadā. Līdz ar to mēs nedrīkstam ar mūsu partneriem saraut visas attiecības un nostādīt situāciju tādā veidā, ka, ziniet, mēs te savā starpā nevaram noskaidrot, kas ko maksā, un mēs jums vienkārši nemaksāsim. No tā izriet lielas sankcijas, lieli sodi un tā tālāk.

Man būtu priekšlikums. Es nezinu, kāda ir Latvijas Bankas peļņa dotajā brīdī. Es neesmu arī, teiksim, noskaņots kaut kādā veidā bankai uzbrukt, jo es nezinu objektīvos datus. Varbūt kāds zina, varbūt Budžeta komisija zina, es šaubos. Tāpēc man ir priekšlikums varbūt šo jautājumu par 4.4. un 4.5. punktu sagatavot kā atsevišķu dokumentu ar Latvijas Bankas attiecīgu oficiālu pielikumu, kas paredzētu to, cik tā ir spējīga šo naudu apmaksāt.

Redziet, kas par lietu. Tāpat jau pār latu viennozīmīgi “komandieris” būs Latvijas Banka. Latvijas valdība tur iejaukties nevar, Latvijas valdība sagatavo visu, kas nepieciešams, visus transporta izdevumus. Ja mēs to neņemam uz sevi, tad mums ir jābūt simtprocentīgai pārliecībai, ka to uz sevi ņem Latvijas Banka. Ja Latvijas Banka atsakās no tā vai arī pasaka, ka naudas nav, tad mēs nedrīkstam saraut attiecības ar šo firmu, jo jūs saprotat, kādas sankcijas tādā gadījumā nāks mums virsū. Tāpēc arī ir parādījies šis ieraksts.

Es piekristu tam, ko saka Budžeta komisija, ka 4.punkts un 4.punkta 4. un 5.apakšpunkts prasa iepriekšēju, tā teikt, sagatavotību. Šis materiāls ir jāizskata uzreiz pēc parlamenta brīvdienām, piedaloties Latvijas Bankas pārstāvim. Tai ir jāsūta kaut kāds viņu klerks, kas te izstāsta, cik tad viņiem tās naudas ir. Ar Dievpalīgu es ceru, ka līdz gada beigām banka savu bilanci savedīs kārtībā un ka mēs varēsim gūt skaidrību, kas tad galu galā turpina maksāt. Latvijas Bankai ir Latvijas valdībai aizdota nauda, tā saucamā mums aizdotā, ko tā laiž apgrozībā, starp citu, uzpērkot rubļus. Es nezinu, varbūt var samazināt, teiksim, apgrozībā šo naudu un mēģināt izdot nebūt ne milzīgi lielos līdzekļus, kas šeit ir, no Latvijas Bankas viedokļa. Kā man šķiet, viņi ir saņēmuši pastiprinājumu no Valūtas fonda. Iespējams, ka viņi var to lietot galu galā arī mūsu nacionālās valūtas drukāšanai un visa nepieciešamā nosegšanai. Ir ļoti īpatnēja situācija. Es ar Repšes kungu runāju, ka viņš ir priekšnieks par naudu, bet maksā valdība. Tā ka tas tā jocīgi iznāk, ka faktiski maksā parlaments. Jo parlaments pieņem lēmumu par budžetu.

Man ir priekšlikums tādā gadījumā tiešām tad koncentrēties uz šiem diviem jautājumiem. Proti, sagatavot no Latvijas Bankas arī kaut kādu pārskatu. Tad mēs varētu redzēt, vai Latvijas Bankai šīs naudas pietiek vai nepietiek, un tad mēs varētu izdarīt secinājumu par to, vai mēs šos divus punktus varam pieņemt vai nevaram. Dabīgi, ka mēs nevaram kavēt mūsu attiecības ar ārzemju firmām. Es baidos: ja mēs pārāk ilgi pārcelsim šo maksājumu uz nākamo gadu, mēs varam stipri iekrist. Un tā ir problēma. Bet fakts ir tāds, ka sakarā ar to, ka Latvijas Bankas bilance nav skaidra arī valdībai un man tajā skaitā, vienkārši nekas cits neatliek, ka valdībai vai parlamentam ir jāuzņemas atbildība un mums tā nauda ir viņiem jāmaksā, jo kādam būs jāmaksā. Ja banka maksā, tad viss ir kārtībā, ja banka nemaksā, tad būs jāmaksā valdībai, neko citu es te neredzu. Es ierosinu 4. un 5.punktu atstāt kā atsevišķus, pārējos punktus lūgtu pieņemt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, daži deputāti izsaka vēlēšanos uzdot premjeram jautājumus, bet es domāju, ka premjers uzstājās debašu kārtībā un ka tādēļ nekādus jautājumus viņam nevar uzstādīt, jo viņš nav ziņotājs šajā jautājumā.

Ozola kungs debatēs. Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Praktiski premjera teiktais zināmā mērā izprovocēja nepieciešamību arī man izteikt dažus viedokļus, kuri jau tika diskutēti un vērtēti Budžeta komisijas sēdēs. Tas ir jautājums par Augstākās padomes un Latvijas Bankas attiecībām. Jākonstatē, ka mēs nepildām savu funkciju kā atbildīgie par Latvijas Banku. Patiešām ir tieši tā, kā premjers teica, ka arī mēs nezinām reālo situāciju Latvijas Bankā, tās peļņu, tās iekšējās tehnoloģiskās darbības. Ar šo momentu es saskāros, kad, izmantojot Budžeta komisijas lēmumu un pilnvaras, iepazinos ar atsevišķu šo struktūru darbību. Tas bija saistīts ar šo bēdīgi slaveno konversijas jautājumu un citiem jautājumiem.

Es gribētu jums, cienījamie kolēģi, atgādināt, ka joprojām viena Latvijas Bankas padomes locekļa vieta gaida vienu Latvijas Augstākās padomes deputātu, kurš praktiski integrētos šajā padomē. Tad vismaz mums būtu minimāla saikne ar tiem procesiem, kas notiek Latvijas Bankā. Pēc tam, kad mēs noraidījām mūsu kolēģa Krastiņa kunga kandidatūru, šī vieta ir palikusi vakanta. Es domāju, ka par šo jautājumu ir nekavējoties jādomā, jo tas dotu mums iespēju, pirmkārt, dziļāk izzināt tos procesus, kas notiek Latvijas Bankā, gatavot kvalificētu informāciju jau no Augstākās padomes pozīcijām par šiem procesiem, un, treškārt, mēs varētu tad tomēr nodrošināt vismaz minimālu parlamentāru uzraudzību pār Latvijas Banku. Tāpēc man ir lūgums: ja mēs uzreiz pēc Jaungada, ko es visnotaļ atbalstu, izvērtējam 4.4 un 4.5. punktu, tad skatīsim to kompleksi ar Latvijas Bankas padomes locekļa kandidatūras apspriešanu un izvērtēšanu Augstākajā padomē. Tad varbūt mēs varēsim pieiet šai problēmai daudz ciešāk un praktiski šos jautājumus kvalificēti arī risināt.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatēs runā Eglāja kungs, pēc tam – Plotnieka kungs.

V.Eglājs: Godātais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Ar banku mums šī konflikta situācija nemitīgi aug uz augšu pa visādām līnijām. Īsti nav skaidrs bankas statuss. Teiksim, Augstākajai padomei ir savs Augstākās padomes budžets, ar šo budžetu sedz visas tās maksas par telpām, par visu pārējo, un, protams, valsts banka neapšaubāmi ir valsts iestāde. Bet tagad, kad parādās, kas un par ko maksās, budžeta nauda ir valsts nauda un Latvijas Bankas nauda arī ir valsts nauda. Ja ir komerciālas privātas bankas, tad, protams, banku īpašnieki lemj, ko ar peļņu darīt. Par Latvijas Banku ir likums, kurš to attiecīgi reglamentē. Cik es atceros, tad ar Latvijas Bankas peļņu tiek audzēts Latvijas Bankas pamatkapitāls. Kad tas sasniedz noteiktu līmeni, tad visa peļņa tālāk tiek pārskaitīta budžetā. Tā ir likumā par banku. Tā ka principā bankas peļņa (banka ir izgājusi uz tādu, kā saka, stacionāru darbības režīmu) tiek skaitīta Latvijas valsts budžetā. Pagaidām acīmredzot vēl nekas nav sasniegts un nekas netiek skaitīts.

Šie finansu jautājumi nekad nav reglamentēti, jo bankai, protams, ir tekošie izdevumi, ir jāuztur telpas, ir jāmaksā par apkuri, par visu. Šeit Grūbes kungs ierosināja, ka arī naudas drukāšana ir bankas lieta. Bet naudas drukāšana, kā mēs zinām, ir sākusies jau agrāk. Nauda jau ir izdota, un nauda jau ir samaksāta.

Protams, šis jautājums mums ir jāizlemj kārtīgi, jo vēl ir tas, ka banka pati nosaka savas algas un valsts iestādes nosaka un Ministru padome arī. Izrādās, ka bankā algas ir vairākas reizes lielākas nekā deputātiem, un vispār šīs lietas nav nekādā likumā reglamentētas. Tādā situācijā parādās tā lieta, ka nav noregulēts, kurš maksās un taisīs un kā tur nu būs… Katrs rēķina, kā to lietu darīt.

Tāpēc es tomēr arī piekrītu, ka šie jautājumi jārisina tomēr kopā ar banku, kam var uzdot visus jautājumus, ar viņiem var izlemt un attiecīgi pieņemt kārtību, lai viss būtu reglamentēts, lai banka nevarētu pāriet tādā režīmā, kā ir tagad, kad mums ir valsts uzņēmumi, kas peļņu pārskaita uz ārzemēm, kaut gan valsts uzņēmumu peļņu es arī skaitu kā valsts īpašumu. Tā ka tā lieta ar valsts uzņēmumiem var dažādās situācijās… Teiksim, var valsts uzņēmumā ražot narkotikas …

Bankas padomi mēs šeit iecēlām. Pagaidām nevajadzētu uzskatīt, ka tie tajā Bankas padomē ir tie lielākie nelieši, ko mēs esam iecēluši. Bet tās attiecības… Mūsu vaina ir, ka tās nav reglamentētas. Protams, bankas vaina ir, ka viņi nav pietiekami prasījuši risināt šos jautājumus un ka šis jautājums nav izvirzīts. Bet pašlaik es skaitu, ka galvenais ir šī “lata lieta”. Tā nav bankas lieta, tā ir Latvijas valsts lieta. Nevar teikt tā, kā Grūbe saka, ka viņi tur paši ar pašfinansēšanos, kā mēs te vakar spriedām par muitu, ka no konfiscētā viņi tur būvēs kaut ko. Nevar pāriet uz to, lai arī Latvijas Banka šādā veidā strādātu. Tas ir nenopietni.

Latvijas nauda ir viena no mūsu valsts lietām, un jautājums ir jākārto tomēr tajā līmenī mums kopā ar bankas pārstāvjiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plotnieka kungs kā pēdējais no debatētājiem.

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Kaut arī parlamentam budžeta jautājumi ir un paliek paši būtiskākie un svarīgākie, tomēr mēs parasti šos jautājumus lemjam tad, kad ir jāiet brīvdienās, kad laika vairs nav un kad mums ir dilemma: vai jūs gribat kaut ko sagraut vai arī nobalsojat par attiecīgo likumprojektu. Likums tiek pieņemts, un viss turpinās uz priekšu.

Šajā sakarībā es gribētu jums visiem atgādināt, ka parlaments nes atbildību par finansu politiku. Parlaments un neviens cits. Ja no šīs tribīnes vismaz divas vai trīs reizes tika izteikti visdažādākie pārmetumi valsts bankai un bankas prezidentam gan par to, ka neviens nezina, ko dara banka, kāda ir tās peļņa, gan par to, ka bankas darbinieku algas ir ļoti augstas, tad man jāsaka, ka mums, no šīs tribīnes žēlojoties par šādu situāciju, ir jāsāk ar to, ka ir jāatzīstas, ka mēs neesam spējīgi nedz izstrādāt, nedz realizēt, nedz kontrolēt finansu politiku. Ja mēs būtu spējīgi to darīt, tad mēs sen būtu novērtējuši politiku, ko īsteno valsts banka visumā. Tā vietā, parasti izkritizējot, mēs vislabāko stereotipu garā sakām, ka valsts bankai ir tādi, tādi un tādi trūkumi. Bet, redziet, tomēr jau viss ir labi. Mēs atkal kārtējo reizi apliecinām uzticību un šajā klabošajā divjūgā vilksimies uz priekšu. Es baidos, ka šie finansu riteņi ilgi mūs nevedīs.

Šajā sakarībā man šķiet, ka vesela virkne punktiņu, kuri ir piedāvāti šajā likumprojektā, ir tādi, kas prasa ļoti nopietni, ļoti strikti izvērtēt valsts bankas darbību un beigu beigās parlamentam uzņemties atbildību par valsts bankas darba vērtējumu un izteikt to šeit gan personāli, gan arī politiskajā plāksnē.

Runājot par šo projektu, es gribētu teikt, ka te ir ne vien tie punkti, par kuriem mēs runājām, bet ir arī vēl daži citi, kas visnotaļ ir pietiekami apšaubāmi. Vai mēs esam parlamentā devuši atbildi uz jautājumu, cik auglīgi un mērķtiecīgi ir uzturēt to vai citu Latvijas rubļa kursu?

Tagad, kā jūs zināt, “Parex” eksperti saka, ka šis kurss kritīsies. Kritīsies vai ne, mēs nezinām. Tas acīmredzot būs atkarīgs no tās finansu politikas, kuru mēs īstenosim. Cik šī politika ir pamatota un cik tā ir dzīvotspējīga? Man šķiet, ka šajā zālē šodien mēs atbildēt uz jautājumu nevaram. Bet padomāsim tā! Tātad šā likumprojekta 2.punkta 2.apakšpunktā jūs atradīsit, ka, palielinot valsts budžeta deficītu par 1 miljardu 398 miljoniem un tā tālāk rubļu, to ir paredzēts segt ar ienākumiem no valūtas konversijas, saņemot vienu miljardu 260 miljonus. Tagad, ja jūs skatīsities nobeigumā, tad savukārt atkal 6.punkta 3.apakšpunktā jūs atradīsit, ka valsts valūtas budžeta deficīts arī ir ieplānots – 18 miljoni. Tātad vienu deficītu mēs sedzam it kā ar otru deficītu. Turklāt darām to tādējādi, ka valūtu valsts banka pārdod par tādu noteiktu kursu. Mēs zinām, ka šis kurss neatbilst reālajam valūtu kursu līmenim. Salīdzinot dažādus rubļus, tas neatbilst. Tātad faktiski mēs varbūt pat finansu ambīciju, nevis finansu politikas vārdā izbārstām ar bankas starpniecību to brīvi konvertējamās valūtas rezervi, kas mums ir un ko vajadzētu un varētu izlietot daudz lietderīgāk, vai arī vēl vairāk – mēs izbārstām aizņēmumus atkal to pašu finansu ambīciju vārdā.

Šajā sakarībā es ierosinātu ne vien 4.punkta 4.5. apakšpunktu… Es noteikti atbalstu priekšlikumu, ka šie punkti ir jāizslēdz. Premjera nostāja visnotaļ ir korekta, Grūbes kunga prasība visnotaļ pamatota. Bet šeit jāpievieno arī 6.punkts, jo šeit ir – “palielināt pārējos izdevumus”. Skan ļoti mīksti, ja? Bet šie pārējie izdevumi ir 7 miljoni 650 000 dolāru. Šie septiņarpus miljoni dolāru ir paredzēti atkal pārdošanai par to pašu valsts bankas noteikto kursu. Tātad mēs turpināsim šādā pašā garā strādāt, nezinot, kāds ir bankas darba rezultāts. Kāda ir peļņa un tā tālāk, un tamlīdzīgi.

Jāatliek ir arī 6.punkts. Es iestājos par to, lai mēs nobalsotu arī par šā punkta izslēgšanu. Tikai pēc tam mēs varam virzīt likumprojektu tālāk.

Vēl viens moments. Man jāsaka, ka cīņa ar ierēdņu skaita palielināšanu, protams, ir cīņa ar vējdzirnavām. Bet tajā pašā laikā, ja jūs uzmanīgi pavērosit 1.punkta 5.apakšpunktu, tad šeit jūs sastopat jau ne vairs vējdzirnavas, bet kaut ko citu. Visnotaļ korekti šajā likumprojektā ir paredzēts no Ekonomisko reformu ministrijas štata astoņas vienības nodot Finansu ministrijai. Viss korekti, ja? Kopējais ierēdņu skaits nepalielinās. Bet tālāk lasām uzmanīgi: “Palielināt Finansu ministrijas štata vienību skaitu par astoņām vienībām un izdevumus par 88 000 rubļu.” Bet es neatrodu nekur šeit – “samazināt Ekonomisko reformu ministrijas izdevumus par 88 000 rubļu”. Līdz ar to it kā izlīdzinātos šinī gadījumā un neko nepalielinātu. Nē. It kā štata vienību skaits formāli nav palielinājies, bet tajā pašā laikā izdevumi birokrātiskā aparāta uzturēšanai ir palielinājušies. Tātad atkal pat ļoti sīkā mērogā mums tiek piedāvāts risinājums, kas saistās ar ierēdņu skaita palielināšanos.

Ja mēs vērtējam kopumā, man, godājamie kolēģi, jāsaka, ka izbrīnu izraisa tas, ka šādi likumprojekti par grozījumu izdarīšanu seko viens otram. Visos gadījumos ir runa tikai par atsevišķām detaļām. Bet tajā pašā laikā pilnīgi neatrisināti ir kardinālie pamatjautājumi, kurus mēs visi apzināmies un kuri, neraugoties uz Ziemassvētku noskaņu, mūs nodarbina šajā zālē un kuri nodarbina cilvēkus ārpus šīs zāles. Tas ir pirmām kārtām jautājums par enerģētikas nesējiem, tas ir jautājums par dzīvokļu fonda ekspluatāciju, tas ir jautājums par to, kā mēs segsim šīs izmaksas. Šinī likumprojektā es neatrodu atbildi, piemēram, uz to: ja valdības pozīcija ir tāda, mēs pensionāriem šos 1500 nevarēsim piemaksāt, bet mēs varēsim segt ar atsevišķu čeku starpniecību.

Tas viss varbūt vārdos skan labi, bet, ja mēs to pavērojam darbos, šie 80–90 gadu vecie vientuļie cilvēki nezina, kur iet, viņi nav spējīgi aiziet, viņi ir pilnīgi bezpalīdzīgi. Es izdaru tādu konstatāciju, balstoties uz konkrētām sarunām ar konkrētiem cilvēkiem. Viņi nezina, un viņi nevar neko atrast. Tāpēc, manuprāt, tomēr, kad mēs sākam strādāt pie budžeta pilnveidošanas, mums jāpatur acu priekšā galvenie un centrālie jautājumi, kas nodarbina visus. Nevis lāpīt ar sīkiem ielāpiem, bet pamatlīnijās iestrādāt tās normas un tos nepieciešamos grozījumus, kas ir vajadzīgi, kas ir normāli šodienas situācijā un bez kuriem mēs nevaram darboties nedz valstī, nedz katrā pilsētā, nedz beidzot eksistēt katrā mājā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Platā kungu tribīnē galavārdam. Platā kungs, vai jums nepieciešams galavārds?

J.Platais: Īsa replika, atbildot uz Plotnieka kunga jautājumiem, kas attiecas uz Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas attiecībām. Šis lēmums ir pieņemts, lai nodotu šo funkciju. Ekonomisko reformu ministrijai līdz gada beigām ir jāizmaksā šiem cilvēkiem atlaišanas pabalsts, jo ne gluži visi cilvēki pāriet darbā uz Finansu ministriju no Ekonomisko reformu ministrijas, kas līdz šim nodarbojās ar šiem nodokļu politikas jautājumiem. Tas atbilst parlamenta akceptētajiem darba likumdošanas likumiem par to, kas pienākas cilvēkam, ja viņu atbrīvo no darba sakarā ar funkcijas reducēšanu vai štatu samazināšanu vienā vai otrā iestādē. No otras puses, no Finansu ministrijas jau patlaban reāli tiek prasīts, lai mēs veiktu šo darbu. Mums cilvēki ir jāpieņem darbā, lai šīs funkcijas veiktu. Tā ir īsa atbilde uz šo Plotnieka kunga jautājumu.

Kas attiecas uz Latvijas naudu, uz Latvijas naudas drukāšanu, Latvijas Republikas Finansu ministrija ir atvērusi atbilstoši līgumam akreditīvu, lai šo naudu apmaksātu. Vienīgais jautājums, ja Augstākā padome neakceptēs šo punktu, – to varētu pārcelt izskatīšanai tiešām uz jauno gadu, ņemot vērā to, ka izmaksas faktiski tiks izdarītas šogad, jo akreditīvu mēs atsaukt vairs nevaram. Bet var notikt diskusija par to, ka Latvijas Banka uzņemas šo izdevumu segšanu pati uz sava rēķina. Varbūt Naudas reformas komitejā nav pieņemts īsti precīzākais lēmums attiecībā uz izdevumiem, kas ir saistīti ar Latvijas naudas drukāšanu, jo Latvijas Banka uzņēmās atbildību un izdevumus, kas saistīti ar monētu kalšanu, bet papīrnaudas iespiešanas izdevumus uzņēmās Latvijas valdība. Diemžēl, pārbaudot citu valstu praksi, šeit tiek pieņemti pretēji lēmumi, ka valdība uzņemas monētu kalšanu un pilnībā sedz šos izdevumus, bet papīrnaudu par saviem līdzekļiem drukā un izlaiž centrālā banka. Šajā jautājumā tad mums ir vēlreiz jāatgriežas pie Latvijas Bankas un jālūdz šo sākotnējo lēmumu mainīt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vēl Godmaņa kungs kā līdzziņotājs, vai kādā formā? Ar repliku? Lūdzu.

I.Godmanis: Atvainojiet, lūdzu, ka es uzstājos divreiz. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es vienkārši gribētu mēģināt pa plauktiem salikt to sistēmu, kas te ir ierakstīta, jo bieži vien finansiālā valodā, profesionāli runājot, tas ir ļoti grūti saprotams.

Ja paņem to pašu sākumu, redziet, 1.1. punktā ir pati sula. Mēs kurinām Augstāko padomi, mēs kurinām Ministru padomi, mēs kurinām valsts iestādes, mēs kurinām slimnīcas un mēs kurinām pansionātus un visas citas vietas, bet, godīgi sakot, mums pretim nav ieņēmuma daļas. Vienīgā ieņēmuma daļa, kas mums var būt… Tātad ir divas iespējas: naudas iekasēšana no nodokļu maksātājiem, kas sastāda apmēram 4 miljardus plus… ja ne, tādā gadījumā tas mums ir jāparāda godīgi šeit papīrā kā budžeta deficīts. Mēs nevaram aizvērt acis un mierīgi kurināt, piemēram, valsts iestādes, neiestrādājot to budžetā. Tas ir godīgi jāparāda. Mēs nevaram noslēpties. Ja mēs pensionāriem… Un te nav tā, kā viņš saka.

Mēs tikāmies ar visām pašvaldībām, kurām zīmējām priekšā visas tās instrukcijas, ka pašvaldībām būs jānodarbojas ar to, ka vajadzēs parādīt tai tantiņai, kur to čeku ņemt un kur tas čeks aiziet. Tā sistēma ir gatava. Tā ir nepatīkama kā jebkurš jauns darbs. Bet mums nav citas jaunas naudas.

Mēs nedabūsim, ja paņemsim čeku vietā to, kas ir bezprocenta kredīts, un pēc tam sociālajā budžetā krāsim to, kas būs tieši parādā energonesējiem, tas ir, krāsim iekšā visu, kas nepieciešams “Latvijas gāzei”, “Latvenergo” un pašvaldību rīcībā esošajām katlumājām, krāsim pretim humāno palīdzību daļēji, krāsim naudu, kas nāk no 37 procentiem, krāsim naudu, kas nāk no cenu starpības. Tad ir lielāka iespēja, ka mēs spēsim izmaksāt to parādu energonesējiem. Un tā ir vienīgā izeja, kā mēs te tiekam cauri diemžēl.

Ja mēs ņemsim bankā kredītu, lai apmaksātu 1500 rubļus, tad no jaunā gada būs peldošais kredīts 120 procenti, un tad mēs runāsim ar banku drusciņ no valdības puses savādāk, jo 50 procentu kredīts ir viena lieta un 120 procentu ir cita lieta. Tad mēs ejam totālā konfrontācijā ar Latvijas Banku un liekam jautājumus šeit visasākajā līmenī. Ja neuzskatām, ka valdība taisa biznesu, izmaksājot pensionāriem algas vai pensijas… Tas nav bizness, un nav bizness arī tad, ja pašvaldība nopērk apkuri. Viņiem uzliek 85 un tagad vēl vairāk procentu. Tas nav bizness. Un to banka nedrīkst pelnīt.

Runājot vēl par sāli šeit iekšā, tātad 1.1.punkts ir lielākā nauda. Tā ir godīgi jāuzrāda šeit. Ja mēs to neuzrādīsim budžetā, tad parādīsies kaut kādi maksājumi, kuriem pretim nav ieņēmumu.

Kas attiecas uz valūtas budžetu, ko šeit teica Plotnieka kungs… Jā, mēs konvertējām valūtu, un tāpēc mēs pensijas līdz šim izmaksājām, nepaņemot no bankas kredītu. Te mēs drusciņ jūs maldinājām. Mēs domājām, ka mums nepietiks valūtas līdzekļu, kurus konvertējot varēs nomaksāt no budžeta pensijas. Mēs nomaksājām tās un nepaņēmām kredītu uz to lielo procentu. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka pēc punkta par 850 miljoniem sapnis par to, ka valsts budžetu no sociālā budžeta var nodalīt nost, ir izsapņots. Nevar. Tāpēc ka valsts budžets katru nedēļu pārskaita sociālajam budžetam naudu pensijām. Tas sapnis ir izsapņots. Un tie, kas visu laiku uzstājas, ka var krīzes situācijā budžetus nodalīt, ir totāli nokļūdījušies, viņiem ir jāatzīst sava kļūda. Ja viņi to neatzīst, tad viņi vāji orientējas matemātikā.

Pēdējais, ko jūs teicāt par valūtas budžeta deficītu. Šis valūtas budžeta deficīts mums ir godīgi šeit uzrādīts, jo tas nāk līdz nākamā gada ražai, kad tas ir jāatdod. Mēs paņēmām 14 miljonus no daudziem rūpniecības uzņēmumiem, lai lauksaimniekiem apmaksātu to vienu miljardu par lauksaimniecības ražojumiem. To mēs arī izdarīsim, bet tur termiņš nav vis 1.decembris vai 1.janvāris, tur termiņš ir nākamā gada raža, tas ir, septembris. Cita lieta, ka mums pirmie maksājumi parādīsies jau aprīlī. Tāda ir situācija. Mums ir godīgi jāparāda, ka tās ir divas dažādas lietas. Šis valūtas budžeta deficīts nav saistīts ar ārzemju parādiem. Tas ir saistīts ar iekšējo parādu, ko atdosim, tā teikt, gada laikā, realizējot pārtikas produkciju, pārcenojot pārtikas rezervi, viens. Otrkārt, pārdodot arī to, kas nāks no lauciniekiem, no tās faktiski kā jaunās…

Un pēdējais. Es te nezinu, vai no lauciniekiem uzstājās Caunes kungs vai kāds cits. Nauda (809 miljoni) atrodas Lauksaimniecības ministrijas kontā. Jautājums ir, cik ātri to novadīs līdz zemniekiem. Cik ātri novadīs, tas ir tipisks Lauksaimniecības ministrijas struktūru uzdevums. Mums bija dots solījums to izdarīt līdz 23., un tas ir
jāizdara.

Es ļoti lūgtu atbalstīt šos budžeta grozījumus. Es pilnīgi piekrītu, ka dokumenti kārtējo reizi nav kvalitatīvi, jo mēs neesam acīmredzot spējīgi kvalitatīvi tos sagatavot. Nāks nākamā valdība, tā to izdarīs. Bet gribu akcentēt jūsu uzmanību uz to, ka šeit nekas nav noslēpts, šeit ir godīgi parādīts tas, kāds ir bankas kredīts, šeit ir godīgi parādīts, cik mums ir attiecīgajā situācijā valūtas. Par 4. un 5.punktu es ierosinātu tiešām jautājumu atlikt un izskatīt pēc Jaungada, ņemot vērā bankas rezerves. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, praktiski mums ir viens priekšlikums, tas ir – akceptēt budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, izņemot 4.punkta 4. un 5.apakšpunktu. Citu priekšlikumu nav. Par balsošanas motīviem kāds vēlas izteikties? Nē. Paldies.

Lūdzu, balsosim. Rezultāts! Par – 68, pret – 2, atturas – 5. Līdz kuram datumam būs papildinājumi, grozījumi likumprojektā? Ozola kungs, jūs esat piecēlies kājās, varbūt deputātiem pasakiet!

I.Ozols: Es atvainojos, man šķiet, ka pēc pusdienas mums būs zināmas problēmas nobalsot par šo likumprojektu. Es aicinātu to darīt praktiski uzreiz pēc šā starpbrīža. Ja ir kādi priekšlikumi vai ierosinājumi, tad iesniedziet tos Budžeta komisijai nekavējoties, lai mēs varam izskatīt un lai pulksten 12.00 varētu otrajā lasījumā šo likumprojektu skatīt.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, tādā gadījumā, ja mēs šo 4.4. un 4.5.apakšpunktu neesam akceptējuši, vai tur vajadzīgs kāds saskaņojums, par kuru Budžeta komisijai vajadzētu dot savu atzinumu…

I.Ozols: Labojums ir vajadzīgs par 4.4. un 4.5.apakšpunktu. Ņemot vērā to, ka tas ir tikai strīpojums, kas prasa līdz ar to tikai skaitliskas izmaiņas, bet nekādu konceptuālu izmaiņu, es domāju, ka…

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā pēc pārtraukuma šīs skaitliskās izmaiņas vajadzētu darīt zināmas deputātiem.

Tātad mēs praktiski esam vienojušies, ka pēc starpbrīža, kad Budžeta komisija būs gatava ziņot, mēs varam skatīt šo jautājumu arī otrajā lasījumā.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums būtu vakar neizskatītais likumprojekts “Par pašvaldību savstarpējās palīdzības fondu”. Škapara kungs, es vienīgi gribētu deputātiem darīt zināmu Lemberga kunga viedokli. Viņš vakar bija ieradies speciāli no Ventspils, bet šodien savukārt viņš nevarēja ierasties un lūdza apspriesties ar deputātiem, vai nav iespējams šo jautājumu noņemt no darba kārtības.

Lūdzu, Škapara kungs, jūsu viedoklis!

J.Škapars: Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums tomēr šo jautājumu izskatīt, jo jautājumu jau vienreiz atlikām. Un es domāju, ka atsevišķiem deputātiem taču visu laiku šīs problēmas radīsies. Tāpēc es domāju, ka jautājumu vajadzētu izskatīt. Es saprotu, ka Ventspilī šī problēma ir lielāka, jo te ir lielāka ienākumu daļa un arī pārdalījuma procents varbūt ir augstāks. Bet diez vai mums vajadzētu atlikt viena deputāta dēļ.

Priekšsēdētājs: Paldies, Škapara kungs! Tātad es gribētu, godātie kolēģi, vēlreiz jūsu apstiprinājumu. Lemberga kungs kā galvenais opozicionārs šim likumprojektam šodien nevar būt klāt un ir lūdzis tā izskatīšanu atlikt. Kādas ir deputātu domas? Paldies.

Tādā gadījumā, Škapara kungs, lūdzu, jums vārds!

J.Škapars: Man ir šāds priekšlikums. Pagājušajā reizē par šo likumprojektu ziņoja mūsu komisijas konsultants Gailuma kungs. Jums šis ziņojums jau ir zināms. Vai ir nepieciešams atkārtot vēl to, kas tika teikts? Tāpēc es piedāvātu šādu šā jautājuma procedūru: atbildēt Gailuma kungam uz jautājumiem, tad varētu uzstāties debatēs un, kā parasti, balsot par šo likumprojektu konceptuālā lasījumā, pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad ziņojuma nav. Atbildes uz jautājumiem. Lūdzu Gailuma kungu kopā ar Škapara kungu tribīnē. Lūdzu jautājumus!

Čepānes kundze – pirmais jautājums.

I.Čepāne: Sakiet, lūdzu, vai, izstrādājot šo likumprojektu “Par pašvaldību savstarpējās palīdzības fondu”, jūs esat ņēmuši vērā ekoloģisko situāciju vienā vai otrā republikas reģionā?

I.Gailums, Augstākās padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas konsultants: Ekoloģiskā situācija, protams, ir ņemta vērā, izstrādājot šo likumprojektu, bet tas neattiecas tik lielā mērā uz to, kādi nodokļu atskaitījumi ir jānosaka bāzei, bet gan ir atstāts valsts budžeta mērķsubsīdiju ziņā. Līdz ar to bāze ir noteikta rajoniem un salīdzinoši līdzsvarota.

I.Čepāne: Tad man ir otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, kurā pantā šeit var redzēt to, ka ir ņemta vērā šī ekoloģiskā situācija, piemēram, Vents­pilī, Olainē un citos “karstajos” ekoloģiskajos rajonos?

I.Gailums: Tā nav šajā likumprojektā. Tas ir likumā “Par valsts budžeta tiesībām”, kur ir norādīts, ka no valsts budžeta pašvaldībām tiek izmaksātas mērķsubsīdijas. Tas joprojām paliks mērķsubsīdiju ziņā, nevis pamatbāzē.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi pirmajās rindās un Kostandas kungs, varbūt mēģināsim plenārsēdē uzvesties mazliet disciplinētāk! Lūdzu, turpiniet! Vai ir vēl kāds, kas jautā?

Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godājamais referent! Vai tomēr jūs precīzi nepateiktu, kādu metodiku jūs lietojāt, nosakot šos koeficientus? Ja jūs tīri matemātiski tikai summējat ienākumus un izdevumus, tā ir viena situācija. Ja jūs ņemat vērā dažādus apstākļus… Mani, piemēram, pilnīgi apmierināja atbilde uz Čepānes kundzes jautājumu. Kur parādās visi šie momenti jūsu metodikā? Kādā veidā?

I.Gailums: Es atvainojos, jūs runājat par 12.pantu vai 17.pantu?

A.Plotnieks: Es runāju gan par 12., gan arī par 16.

I.Gailums: Skaidrs. Vispirms, runājot par 12.pantu, tā būtība ir šāda: tām pašvaldībām, kuru ieņēmumi nesedz un nevar segt, ne arī simtprocentīgi atdot peļņas nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un apgrozījuma nodokli, no šā fonda pirmās daļas tiek izmaksātas summas… Kopsummā uz nākamo gadu šī prognozējamā summa ir 2,8 miljardu apmērā. Un šie procenti nav nekas vairāk kā procents no šīs summas, lai nosegtu pilnībā minimālos izdevumus pašvaldībām.

Kas attiecas uz 17.pantu, tas koeficients ir, lai noteiktu vidējo līmeni, jo skaidrs, ka rajoni ir dažāda lieluma, tajos ir dažāds iedzīvotāju skaits. Tāpēc 17.pantā nav nekas cits kā tikai katra rajona īpatsvars pašvaldību budžetu summā visā valstī kopumā.

A.Plotnieks: Tādā gadījumā es atļaušos vēlreiz precizēt par 12.pantu. Vai praktiski pie šādas jautājuma nostādnes likuma realizācijas rezultātā situācija nebūs tāda, ka tie, kas strādājuši labi un kuru ieņēmumi pārsniedz izdevumus, finansē tos, kas ir strādājuši slikti, jo jūs varat nosaukt tikai ienākumus un izdevumus un neko vairāk?

I.Gailums: Redziet, situācija šobrīd ir tāda, ka, piemēram, valsts uzņēmuma darbs no pašvaldības vadītāja katrā konkrētā rajonā ir atkarīgs ļoti minimāli. Tāpēc nebūtu pamata tajos rajonos, kur bankrotē lielie valsts uzņēmumi, iedzīvotājiem nonākt zem “sociālā sitiena”, kad tiek slēgtas slimnīcas, skolas un tā tālāk, un tā tālāk. Protams, šis likumprojekts arī atstāj to pašvaldību rīcībā, kuras strādā labi, pietiekami līdzekļu. Tās joprojām būs turīgākas, un izdevumi uz vienu iedzīvotāju būs lielāki. Bet šeit tomēr ir iestrādāts iekšā arī sociālās aizsardzības mehānisms, kāds ir visā Vakareiropā un it īpaši Skandināvijas valstīs.

A.Plotnieks: Tādā gadījumā vēl viens ļoti konkrēts jautājums par 12.pantu. Es ņemu Cēsis, visnotaļ simpātisku rajonu, bet tomēr – 6,1. Un Jelgava – 1,3. Kāds ir pamatojums?

I.Gailums: Pamatojums ir tāds, ka Cēsīs ir zemāka ieņēmumu bāze salīdzinoši ar izdevumu apjomu nekā Jelgavā.

A.Plotnieks: Tādēļ es atļaujos šinī gadījumā apkopot jūsu atbildi. Faktiski nekā vairāk kā ieņēmumu un izdevumu nav. Un nekāda cita pamatojuma jūsu koeficientiem nav.

I.Gailums: 12.pantā – jā, bet nākamais – 17.pants līdzsvaro, darbojas otrajā līdzsvarošanas līmenī.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, pēc tam – Eglāja kungs!

O.Kehris: Godātais referent! Man arī divi jautājumi. Pirmais. Kāds pamatojums ir tam, ka šajā likumprojektā par pamatu tiek ņemts rajons un vispār netiek skatīts pagastu budžetu līmenis? Kāpēc mēs ignorējam pagastu līmeni? Vai Latvijā tie neeksistē? Vai varbūt tas ir saistībā ar turpmāko pašvaldību reformu?

I.Gailums: Tas nav saistīts tik daudz ar turpmāko reformu, bet šī metodika, kas līdzsvaro pašvaldības augstākajā līmenī, protams, ietekmē arī zemāko līmeni. Šajā likumprojektā nav paredzēta katra rajona pagastu savstarpējā līdzsvarošanās. Tur jums ir taisnība. Domāju, ka vajadzētu tomēr, manuprāt, būt tik demokrātiskiem un to atstāt rajonu ziņā.

O.Kehris: Paldies. Un otrs jautājums. Ja tomēr pieņem tādu varbūtību, ka šīs pārdales rezultātā ne tikai visas pašvaldības kļūtu nabadzīgas, bet dažas no tām kļūtu pilnīgi… un tomēr, vienalga, nespētu savilkt galus kopā, kāds tad būtu korekcijas mehānisms? Vai tad Augstākajai padomei tika piedāvāts mainīt likumprojekta 12.pantā šos koeficientus? Teiksim, no 1,376 uz 1,390? Un tas būtu ļoti saistīts jautājums. Vai valdībā ir skatīts šis jautājums un tā redz šo budžeta sabalansēšanu?

I.Gailums: Attiecībā uz valdību, es, protams, atbildēt nevaru. Es varu pateikt tikai to, ka premjers piedalījās Tautas frontes frakcijā, kur jūs arī bijāt klāt. Valdības pozīciju es nevaru tīri juridiski paskaidrot.

O.Kehris: Es atvainojos, bet jautājuma būtība jau bija, ko jūs domājat darīt, ja kāds no šiem rajoniem… Tomēr tādu mums vēl vajadzētu. Vai arī jūs uzskatāt, ka viss šeit ir ideāls, ka šis skaitlis ir ideāls un ka tādā gadījumā nekādas korekcijas šeit vairs nekad nebūs vajadzīgas? Bet, ja tomēr, neskatoties uz to, ka Daugavpils rajonam ir 3,402, vienalga, viņi sals vai viņiem būs ļoti lielas problēmas, kas tādā gadījumā tiks darīts? Vai tādā gadījumā mums būs jāizmaina likums šajā 12.pantā no 3,04 uz kādu citu skaitli? Tāda ir šā mana jautājuma būtība. Vai šeit mēs nesarežģīsim dzīvi?

J.Škapars: Jautājuma būtība būs sarežģīta tad, kad mēs apspriedīsim budžetu janvāra mēnesī. Aizvakardien notika valdības tikšanās ar pašvaldībām. Šobrīd jau ir tāda situācija, ka visām pašvaldībām ir lieli parādi. Tie pārsniedz aptuveni 2,5 miljardus rubļu tikai par apkuri vien. Turklāt ir milzīgi parādi attiecībā uz kredītiem, kurus viņi šobrīd nespēj un laikam arī nespēs samaksāt. Šī problēma pastāv ļoti asa, un diez vai uz visiem šiem jautājumiem mēs šobrīd spēsim atbildēt.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, pēc tam – Albertiņas kundze.

V.Eglājs: Man jautājums tāds. Es sapratu, ka to visu koeficientu noteikšanai, kas principā nosaka visu budžeta pārdali, ir ņemti vērā subjektīvie faktori, tas ir, kā cilvēki katrā vietā ir pildījuši budžetu. Šeit es nekur neredzu tādu lietu, ka būtu ņemti vērā objektīvie faktori, proti, ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi, vides piesārņotība, kas atstāj ļoti būtisku iespaidu uz iespējamiem ieņēmumiem un iespējamiem, kā arī nepieciešamiem izdevumiem.

I.Gailums: Eglāja kungs, tas viss ir ņemts vērā. Te ir milzīgas aprēķinu tabulas. Ja jums ir vēlēšanās, mēs individuāli varam izskatīt kaut vai katru rajonu. Šos ciparus pamatot nemaz nav tik vienkārši. Starp citu, bija doma pārrakstīt mašīnrakstā un deputātiem izdalīt visus šos milzīgos aprēķinus. Bet es šaubos, vai būtu tik cītīga studēšana. Ja jums ir tādas vēlmes par kādu rajonu, mēs tik tiešām varam “izskriet” tā ātri…

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze, pēc tam – Zeiles kundze.

S.Albertiņa: Kolēģi, atgriezīsimies pie 3.panta 2.apakšpunkta! Pašvaldību fonda daļā līdzekļi pārskaitāmi no tām pašvaldībām, kuru ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī pārsniedza vidējo līmenī valstī, ja? Tātad es jūs esmu pareizi sapratusi. Bet vai es esmu jūs pareizi sapratusi sekojošā gadījumā? Praktiski, varētu teikt, pašvaldībām, kuru ieņēmumi pārsniedz vidējo līmeni valstī, būtībā līdzekļi tiek izņemti. Sauksim lietas īstajā vārdā!

I.Gailums: Tiek izņemti. Nevis izņemti, bet pašvaldības pārskaita fonda otrajā daļā valstij tikai katru trešo rubli no tās summas, kas ir virs vidējā līmeņa.

S.Albertiņa: Katru trešo rubli…

I.Gailums: Katru trešo rubli. Tas šeit ir iekšā.

S.Albertiņa: Tas nozīmē, ka ventspilnieki… Es pilnīgi saprotu Lemberga kunga uztraukumu, kuram ir ārkārtīgi smaga ekoloģiskā situācija, bet vienlaikus ir arī lieli ienākumi, ka viņš būs spiests pārskaitīt pašvaldību fondā savus ienākumu pārsniegumus pār izdevumiem un pēc tam gaidīt no valsts, kad viņam tiks kaut kas subsidēts, lai viņš varētu savest savu pilsētu kārtībā. Es jūs pareizi esmu sapratusi?

I.Gailums: Kas attiecas uz Ventspili, tad, ziniet, tur ir tādas summas, es jums varu pateikt, rēķinot uz 3.ceturksni, ka Ventspils ir 182 procentus virs vidējā valstī.

S.Albertiņa: Ventspils bija tikai viens piemērs, tāpēc ka Lemberga kungs bija satraucies. Es viņu ļoti labi saprotu. Bet tas nav vienīgais gadījums. Tātad, vēlreiz precizējot, tas nozīmē, ka vides aizsardzības problēmas turpmāk tiks risinātas tikai uz valsts subsīdiju rēķina?

I.Gailums: Ne tikai. Arī no vietējiem budžetiem. Bet arī uz valsts subsīdiju rēķina, kā tas, starp citu, ir arī līdz šim.

S.Albertiņa: Jā, bez šaubām, man ir ļoti liels pamats uztraukumam, jo es ļoti labi zinu, kāda ir situācija ar valsts budžetu, un zinu, cik… Un mazlietiņ satraucos arī par to, vai valsts budžetam būs tādi ienākumi, lai viņi to varētu darīt. Bet tā nu ir jūsu problēma.

I.Gailums: Tas nav šodienas jautājums. Tas ir valsts budžeta jautājums.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, pēc tam – Godmaņa kungs.

V.Zeile: Man ir vairāki jautājumi. Pirmais jautājums. Kā jūs aptvērāt ārpusbudžeta līdzekļus un konstatējāt faktisko stāvokli, kad darījāt šos aprēķinus? Un vai jūsu likumprojektā ir iestrādāta kāda norma, kas reglamentē obligātu ārpusbudžeta līdzekļu uzrādīšanu un ierēķināšanu kopējos aprēķinos?

I.Gailums: Zeiles kundze, Augstākā padome jau pieņēma attiecīgu lēmumu par valsts budžeta koncepciju, kur jautājuma problēma par ārpusbudžeta līdzekļiem būtībā ir atrisināta. Šeit, aprēķinot nākamā gada prognozes, ir ņemti vērā tie atlikumi, kas paliek uz nākamo gadu ārpusbudžeta kontos. Bet es pieļauju arī iespēju, ka Tautas deputātu padomes priekšsēdētāji visas šīs summas varētu arī neuzrādīt, jo problēma tik tiešām šajā ziņā ir liela. Un šis likumprojekts arī tiek virzīts, lai savestu pašvaldību finansiālo sistēmu kārtībā.

V.Zeile: Mazu komentāru. Tā bija tikai koncepcija. Bet nekur tālāk nekas nav iestrādāts likumā. Es piedāvāju tomēr ņemt vērā un reglamentēt arī šajā likumprojektā šo problēmu, proti, ārpusbudžeta līdzekļu obligātu uzrādīšanu un ņemšanu vērā pie kopējās līdzekļu summas.

Otrais jautājums ir tāds. Kad šis likums stāsies spēkā un kādā veidā? Kā ir ņemts vērā šis likumprojekts, izskatot 1993.gada valsts budžeta un pašvaldību budžeta projektu?

I.Gailums: Manuprāt, būtu ļoti loģiski, ka šodien tas tiktu pieņemts pirmajā lasījumā. Un tālāk skatīts kopā ar valsts budžetu, jo kopsakarības ir diezgan lielas. Ja, protams, valdībai nebūs iebildumu pret šādu kārtību.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, pēc tam – Kinnas kungs.

I.Godmanis: Man ir trīs jautājumi. Pirmais. Kāpēc jūs šo projektu neiedevāt valdībai izskatīšanai?

I.Gailums: Šo projektu Prezidijs ir nosūtījis valdībai izskatīšanai. Kad tas tika skatīts frakcijas sēdē, jūs bijāt klāt.

I.Godmanis: Tam nav nozīmes. Nav oficiāla valdības atzinuma par šo projektu. Otrs…

I.Gailums: Ir Finansu ministrijas atzinums.

I.Godmanis: Jā, bet ir jābūt valdības atzinumam. Vai Finansu ministrijas atzinums ir pozitīvs?

J.Škapars: Es vēlētos papildināt šo jautājumu. Godmaņa kungs, es domāju, ka šo projektu mēs oficiāli nosūtījām gan Finansu ministrijai, gan valdībai. Es domāju, ka Finansu ministrijas pienākums ir to virzīt valdībai. Finansu ministrija mums savu atbildi ir devusi attiecībā uz šo budžeta projektu.

I.Godmanis: Es varu pateikt, ka valdības sēdē tas nav izskatīts. Un tas nav saistīts tikai ar Finansu ministrijas kompetenci vien.

Otrs man ir tāds jautājums. Ja Finansu ministrija ir fonda turētāja, kas ir fonda rīkotājs?

I.Gailums: Fonda rīkotājs? Protams, Finansu ministrija.

I.Godmanis: Kas rīkojas ar naudu?

I.Gailums: Finansu ministrija.

I.Godmanis: Finansu ministrija. Un tur arī ir fondi.

I.Gailums: Jā.

I.Godmanis: Tad man nav skaidrs, kas būs fonds kā tāds. Kāda institūcija? Vai vienkārši naudas sakopojums?

I.Gailums: Naudas sakopojums. Un tas ir pateikts 1.pantā, ka tā ir vietējo budžeta līdzekļu naudas sastāvdaļa.

I.Godmanis: Trešais un pēdējais jautājums man ir šāds. Redziet, līdz šim, kad bija runa par to, kādus normatīvus Finansu ministrija izmanto, attiecīgi pārskaitot vai atskaitot nost naudu, tad parastais pārmetums bija tas, ka šie normatīvi līdz pašvaldībām netiek novadīti. Ja Finansu ministrija ņems to vērā, ko jūs esat iestrādājuši, un turpmāk tādā pašā secībā, kā mēs esam strādājuši līdz šim, apspriežot valsts budžetu, ņemam vērā to, kas ir likts priekšā jūsu likumā attiecībā uz procentiem, vai ir nepieciešams speciāls likums? Kur ir šāda likuma jēga? Piespiest pašvaldības zināmā mērā maksāt vai nemaksāt? Es vienkārši neredzu šeit jēgu speciālam likumam. Es atbalstu jūsu iniciatīvu, bet kur ir jēga likumam, ka Finansu ministrija tur naudu, Finansu ministrijai ir jāatskaitās gan pašvaldībām, gan parlamentā, apspriežot budžetu, kādi normatīvie indikatori tiek ņemti vērā, lai vienai no pašvaldībām ņemtu nost, otrai liktu klāt, un kā dalīt? Kur ir jēga šīm likumam pamatā, ja fonds nav atsevišķa institūcija, ja fondam nav juridisko tiesību, bet fonds ir vieta, kurā tiek sakoncentrēta nauda?

J.Škapars: Fonds ir izveidots ar tādu jēgu, lai pašvaldības padarītu šinī ziņā patstāvīgas. Līdz šim Finansu ministrija rīkojās ar šiem līdzekļiem atbilstoši saviem ieskatiem. Tagad Finansu ministrija rīkosies ar šiem līdzekļiem atbilstoši šim likumam, jo šinī likumā ir noteikts šā fonda tiesiskais statuss. Ārpus šā tiesiskā statusa Finansu ministrija rīkoties nevarēs.

Otrā jautājuma daļa. Attiecībā uz kritērijiem, kādā veidā fonds veidojas. Kritēriji ir. Tie pamatā ir divu kārtu kritēriji. Pirmais ir prakse, kāda bija. Šeit pastāv ļoti plaši aprēķini. Gailuma kungam un komisijai šie aprēķini ir, mums pat bija ideja tos izdalīt, bet tās ir daudzas tabulas, ar kurām acīmredzot vienkārši tikt skaidrībā būs grūti.

Otrs kritērijs ir izdevumu kritērijs. Kādi ir pamatos izdevumi un izdevumu normatīvi? Izejot no izdevumu normatīviem un līdzšinējās prakses, tad arī veidojas, tā sakot, tie apjomi, kādos būtu jāpārskaita no vienām pašvaldībām uz citām.

I.Godmanis: Tad man ir tikai pēdējais jautājums, kurš reizē ir sakarā ar to, ka 12.00 sākas valdības sēde un ka es vairs nevaru būt šeit klāt. Man ir priekšlikums tādā gadījumā izskatīt šo jautājumu konceptuāli tādā veidā, ka uzstājas Gailuma kungs un reizē arī finansu ministrs ar savām argumentācijām, no valdības pilnvarotām argumentācijām. Jo es baidos, ka šeit mēs varam zināmā mērā nokļūdīties. Man ir tāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungam jautājums. Kamēr Kinnas kungs nāk, es gribētu darīt premjeram zināmu, ka Augstākās padomes Prezidijs pirms vairāk nekā mēneša pieņēma speciālu lēmumu, ar kuru visas deputātu iniciatīvas un komisiju iniciatīvas tiek nosūtītas valdībai. Tā ka šis projekts valdībā pēc attiecīgas Prezidija sēdes noteikti jau bija.

Lūdzu, Kinnas kungs, un pēc tam Grūbes kungs.

J.Kinna: Gailuma kungs, lūdzu, izkliedējiet manas bažas! Lasot šo likumu, izskatās, ka varētu to pieņemt ar visiem tiem koeficientiem un tā tālāk kā Pašvaldību savienības iekšējās kārtības noteikumus līdzekļu savstarpējā kooperācijā un pēc tam savstarpējā sadalē. Vai šeit nav mēģinājums ar likuma palīdzību legalizēt, obligatizēt Pašvaldību savienību? Vai šāds precedents kaut kur ir pasaulē, ka tiek pieņemti šādi likumi, ar kuru palīdzību tiek kaut kādā veidā kooperētas vai organizētas pašvaldības?

I.Gailums: Pasaulē šāda prakse ir. Kā jau minēju, tā ir visā Vakar­eiropā un arī Skandināvijas valstīs. Kas attiecas uz jautājuma pirmo daļu, tad Gorbunova kungs man neļaus samelot, ka šis likumprojekts tika apspriests, pašvaldībām tiekoties ar komisijām, kur no 33 augstākā līmeņa pašvaldību vadītājiem par šo likumprojektu nobalsoja 27. No 33 tātad 27 bija par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, pēc tam – Ozola kungs.

G.Grūbe: Es katrā ziņā varētu teikt, ka šī iniciatīva – mēģināt beidzot sakārtot kaut kādā veidā šos sasāpējušos jautājumus – ir apsveicama. Bet man būtu varbūt jautājums tādā virzienā. Tātad tomēr nodokļi un arī šī jautājuma sakārtošana būtu jāvirza uz to, lai veicinātu ražošanu, veicinātu tirdzniecību un sakārtotu nodokļu iekasēšanu. Es domāju, ka par to mums it kā nebūtu jāstrīdas.

Bet es gribētu jautāt par tādu lietu. Es jau vismaz trīs četras reizes šajā zālē esmu runājis par to, ka mums būtu tomēr jāizskata jautājums ne tikai par zemes nodokļa pilnīgu atstāšanu pašvaldībām, ar kuru tās rīkojas un arī nodrošina tā iekasēšanu, bet arī varētu runāt par ienākuma nodokli, apgrozības nodokli un varbūt vēl arī par citiem nodokļiem. Vai šis jautājums šādā griezumā tika izskatīts? Un kāpēc jūs šādu pieeju noraidījāt?

I.Gailums: Redziet, šeit ir izmantota diferencēto nodokļu metodika. Šie diferencētie nodokļi ir redzami pielikumos, kas ir paredzēti kā grozījumi nodokļu likumos. Atstāt pilnībā – jūs teicāt. Bet pēc savas būtības šeit gan ir, ņemot apgrozījuma nodokli pēc 12 procentu likmes, kāda tā ir šobrīd, vairumā rajonu, atskaitot Rīgas rajonu, simtprocentīgi arī paliek apgrozījuma nodoklis, peļņas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Līdz šim prakse ir tāda, ka sākumā akumulē šo naudu valsts budžetā un pēc tam dala dotācijās un mērķa subsīdijās. Tas nav lietderīgi pat no klasiskās ekonomikas teorijas viedokļa, jo nauda šajā garajā ceļā inflācijas rezultātā zaudē savu vērtību. Tāpēc šajā metodikā ir paredzēts, ka no rajoniem nodokļi lielākā masā ieplūst tieši pašvaldību budžetos.

G.Grūbe: Jā, es, Gailuma kungs, tikai precizēšu, ka tieši tādā veidā es arī piedāvāju, proti, noteiktus nodokļus, nemēģinot caur šo, ka skaidri un gaiši, tāpat kā ar zemes nodokli, pateikt, ka tas ir pašvaldību nodoklis. Tas tad arī ieinteresētu attīstīt tirdzniecību, ražošanu un visus šos jautājumus, nevis bremzēt. Un tad ir šie pārdalošie nodokļi, par kuriem, bez šaubām, ir nepieciešami stingri normatīvie dokumenti. Noteikti vajag ar likumu šos koeficientus noteikt, lai es zinātu, ka divu, trīs gadu laikā tie nemainīsies vienkārši, “uz brokastu laiku”. Un tad es zināšu arī, kā man strādāt. Pēc šāda principa. Es te gan drusciņ redzu atšķirību mūsu viedokļos.

I.Gailums: Atšķirības nav attiecībā uz rajoniem. Atšķirība ir attiecībā uz republikas pilsētām. Ja republikas pilsētām, proti, Rīgai, Vents­pilij, Daugavpilij, Jelgavai un Rēzeknei, atstāj tādas pašas atskaitījumu likmes, respektīvi, simtprocentīgas, tad krasi samazinās nauda valsts budžetā un krasi palielinās pilsētu budžetos, jo 1 procents republikas pilsētā nozīmē pavisam citu summu nekā rajona līmenī.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Ozola kungs, pēc tam – pārtraukums.

I.Ozols: Man ir vairāki jautājumi, cienījamais Gailuma kungs. Pirmais jautājums. Jūs 1.pantā fiksējat, ka līdzekļi no pašvaldību fonda nav pārskaitāmi valsts budžetā. Es pilnīgi atbalstu šādu viedokli, bet gribētu atgādināt, ka likumā “Par budžeta tiesībām” ir noteikts, ka pašvaldību budžeti ir valsts budžeta sastāvdaļa. Sakiet, kur jūs regulējat arī pretējo darbību starp valsts budžetu un pašvaldības budžetu? Vai jūs paredzat šajā likumprojektā par pašvaldības palīdzības fondu reglamentēt savstarpējās attiecības atgriezeniskā virzienā?

I.Gailums: Savstarpējās attiecības šajā likumprojektā ir reglamentētas tā, ka tiek sadalīti būtībā valsts budžeta līdzekļi. Tie tiek nodalīti no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Ja parlaments vai valdība, pieņemot lēmumu vai likumu, palielina izdevumus vietējām pašvaldībām, tad šī daļa tiek segta. Tā tas ir arī visās citās valstīs. Tā ka mums tas ir arī likumā “Par budžeta tiesībām”. Jo, pieņemot šo likumu, likums “Par budžeta tiesībām” paliek spēkā un darbojas.

I.Ozols: Es atvainojos, mani interesē konkrēti. Jūs no valsts budžeta tātad pašvaldībām vairāk nekādus papildu budžeta asignējumus neplānojat?

I.Gailums: Atskaitot mērķsubsīdijas, nē.

I.Ozols: Otrs. Jūs 7.pantā daudzskaitlī runājat, ka pašvaldību fondiem ir konti bankās. Vai tas nozīmē to, ka visos reģionos būs konti? Kāpēc daudzskaitlī “konti” ir vajadzīgi, es nesaprotu?

I.Gailums: Tas ir atkarībā no nepieciešamības. Es nedomāju, ka to vajadzēja tik… Vai jūs domājat citādi? Te nav konceptuālu domstarpību.

I.Ozols: Ja jūs paredzat, ka šā fonda rīkotājs ir Finansu ministrija, es nesaprotu, kāpēc ir vajadzīgi daudzās bankās konti un kāpēc tādā gadījumā nevar būt viens konts, kas ir Finansu ministrijas rīcībā?

I.Gailums: Labi, es piekrītu jums.

I.Ozols: Un neizprotu, kāpēc konflikta situācija starp fondu un Finansu ministriju būtu jārisina saimnieciskajai tiesai, ja tas ir likumā regulējams.

I.Gailums: Nevis starp fondu un Finansu ministriju, bet gan starp pašvaldībām un Finansu ministriju, realizējot šo likumu.

I.Ozols: Tad pēdējais jautājums. Vai neuzskatāt, ka šis fonds atbilst faktiski likumam “Par sabiedriskajām organizācijām un fondiem” un ka tas varētu būt kā sabiedrisks fonds ar speciālu likuma statusu? Mums tāds ir paredzēts.

I.Gailums: Es domāju, ka šajā gadījumā tā ir pārāk nopietna lieta un ka atstāt to sabiedriskās organizācijas statusā būtu mazliet nenopietni. Tas ir apmēram tādā pašā juridiskā līmenī kā privatizācijas fonds. Tas ir domāts pēc tādas shēmas, nevis kā sabiedriska organizācija.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Škapara kungu un Gailuma kungu tribīnē! Jautātājos pierakstījusies vispirms Zeiles kundze, pēc tam Eglāja kungs un tad – Edmunds Krastiņa kungs. Lūdzu… (No zāles kaut ko ierosina.)

Godātie kolēģi, tāda balsojuma plenārsēdē nebija, mēs pabeigsim šo un tad ķersimies pie budžeta. Godātie kolēģi, lūdzu, nediskutējiet par procedūras jautājumiem patlaban! Pabeigsim šo jautājumu un tad, kad budžeta… Vai te kāds dokuments arī tiks izdalīts vai būs tikai ziņojums? Zeiles kundze, lūdzu, sekojiet situācijai! Kad zālē būs pietiekams deputātu skaits, lai balsotu, mēs varēsim to izvirzīt. Šobrīd turpināsim šo jautājumu.

Lūdzu, Zeiles kundze, jums jautājums! Zeiles kundze nejautās, jautās Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es gribētu zināt, ko cer panākt ar šā likuma palīdzību? Kur ir tas pozitīvais efekts? Vai tas ir taisnīgums vai kaut kāda ražošanas efektivitāte, kas tur ir pamatā?

I.Gailums: Pirmais moments, ka Finansu ministrija nevarēs manevrēt un ka ierēdņi pēc saviem ieskatiem nevarēs taisīt pašvaldību budžeta lielumu. Tiek nodrošināta vietējo budžetu patstāvība. Tas ir viens moments.

Otrs moments. Šajos krīzes apstākļos, kad daudzos rajonos lielā mērā bankrotē valsts uzņēmumi, tiek radīts aizsardzības mehānisms tiem rajoniem, kas nonāk lielā krīzes situācijā.

Trešais moments ir tas, ka, protams, pieņemot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tiks atvieglotas debates par valsts budžetu tajā daļā, kas skar pašvaldības.

V.Eglājs: Nē, bet es tā sapratu. Es it kā sapratu, ka tas, ka rajona pašvaldība dalīs pagastiem budžetus, būs labāk, nekā ja valdība dalīs kā līdz šim. Tas ir acīm redzams.

I.Gailums: Rajoni jau arī šobrīd dala šos budžetus pagastiem, diemžēl tas ir tā. Bet šeit šī decentralizācija tiek novirzīta jau no Finansu ministrijas līmeņa līdz rajonu līmenim. Šajā likumprojektā tomēr ir kritēriju mehānisms, arī juridiskais mehānisms, kādā veidā šie līdzekļi jāpārdala pagastiem.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze jautās, ja?

V.Zeile: Jā, man ir jautājums. Mēs zinām, ka Finansu ministrija ir valdības sastāvdaļa, finansu ministru ieceļ Augstākā padome un Augstākā padome ir tiesīga arī izteikt Finansu ministrijai vai valdībai neuzticību un prasīt maiņu. Kura fiziskā persona pārstāvēs šo fondu, kā šī fiziskā persona tiks iecelta un kāda būs tās juridiskā atbildība Augstākās padomes priekšā?

I.Gailums: Šeit lietas būtība ir tāda, ka neviena fiziska persona papildus netiks iecelta. Likumā ir teikts, ka šos aprēķinus veic Budžeta departaments. Tātad tas būs uz Kaminska kunga pleciem, proti, atbildība par šā likuma realizāciju. Es piebildīšu to, ka, pastāvot šādam likumam, Finansu ministrija nevar nevienu rubli ne pa labi, ne pa kreisi novirzīt, piemēram, paņemt no Preiļu rajona un atdot Ventspils pilsētai.

V.Zeile: Paldies. Otrs jautājums. Jūs teicāt, ka no Finansu ministrijas jums ir slēdziens. Vai varētu deputātus iepazīstināt ar šo rakstisko Finansu ministrijas slēdzienu?

I.Gailums: Nav problēmu. Uz otro lasījumu ir iespēja izdalīt.

V.Zeile: Bet tieši tagad, jo mēs gribētu redzēt, kas tur ir par iebildumiem, nevis tagad izšķirties par konceptuāliem balsojumiem, neredzot valsts institūcijas, vienīgās valsts institūcijas oficiālo slēdzienu.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Man pirmais jautājums ir par šā fonda līdzekļu uzkrāšanu un izlietošanu. Vai nebūs tā, ka, teiksim, 11.pants radīs situāciju, ka mēneša laikā šie līdzekļi krāsies, būs bez aprites un tikai nākamajā mēnesī tiks sadalīti? Cik lielā mērā tādā veidā tiks sasaistīti brīvie finansu līdzekļi? Kāds visu laiku būs šeit vidējais atlikums, kas būs faktiski sasaistīts un izņemts no aprites?

I.Gailums: Šā atlikuma praktiski nav, jo 11.pantā ir rakstīts: “ne vēlāk kā katra mēneša 5.datumā”. Tas nozīmē, ka, tikko nauda ir ienākusi šā fonda pirmajā daļā, Finansu ministrija tūlīt to var un tai vajag to pārskaitīt pašvaldībām. Tāds ir ministrijas pienākums.

E.Krastiņš: Kādā veidā šī pārskaitīšana tādā gadījumā notiks? Kādā secībā? Vai proporcionāli visām? Ja tur, teiksim, ienāks 10 tūkstoši rubļu, vai tad katrai pa rublītim pārskaitīs? Kā tas viss notiks tādā gadījumā?

I.Gailums: Kas attiecas uz pirmo fonda daļu, tad tur ir proporcionāli, bet otrajā fonda daļā pārskaitīšana ir atrunāta šajā likumā. Tiek pārskaitīts sākumā tām pašvaldībām, kuras ir viszemāk zem šā vidējā līmeņa, kur krīzes situācija ir vislielākā. Tālāk pārskaita pieaugošā secībā. Tas likumā ir atrunāts.

E.Krastiņš: Bet, Gailuma kungs, man tad vēlreiz jāprecizē savs jautājums. Nepārskaitīs taču katru dienu! Reizi nedēļā vai kā tas notiks?

I.Gailums: Šie pārskaitījumi notiks atkarībā no tā, kā veidosies fonda ieņēmumi. Kad tiks ieskaitīta nauda fonda pirmajā vai otrajā daļā, tad tā arī tiks pārskaitīta.

E.Krastiņš: Tad pēc summu lieluma vai pēc … Regulāri vai kā… Es tomēr nesaprotu to mehānismu.

I.Gailums: Es nesapratu, vai jūs jautājāt šobrīd par fonda pirmo daļu vai par fonda otro daļu?

E.Krastiņš: Par pirmo.

I.Gailums: Pirmā daļa tiek pārskaitīta proporcionāli, kā to paredz 12.pants.

E.Krastiņš: Bet kādos termiņos? Vai pēc summu apjoma? Kā tas notiek? Taču ne jau katru dienu skaitīs to naudu!

I.Gailums: Katru dienu, protams, nauda arī neienāks. Katru dienu neskaitīs, bet es domāju, ka šeit redakcija ir pilnīgi normāla. Šeit būtībā ir debates par 11.pantu. Šeit ir – ne vēlāk kā katra mēneša 5.datumā. Ja jums ir kādi priekšlikumi, tad, laipni lūdzam, uz otro lasījumu.

E.Krastiņš: Bet, Gailuma kungs, es jums uzdodu jautājumu. Vai nekrāsies šie atlikumi? Jūs sakāt, ka nē, jo, tikko līdzekļi ienāks, tā tos tūlīt pārskaitīs. Tad es jums prasu, kādā veidā. Jūs sakāt, ka proporcionāli. Katra tikko ienākusī summa tiek pārskaitīta. Tad es jums prasu, cik bieži tiks pārskaitīts, un jūs man nevarat atbildēt. Ja tas ir tā, kā tur ir teikts, tad tas nozīmē līdzekļu iesaldēšanu mēneša laikā.

J.Škapars: Krastiņa kungs, es domāju, ka te nekāda īpaša līdzekļu iesaldēšana nenotiks, to var izdarīt arī mēneša laikā. Te 11.pantā ir pilnīgi skaidri pateikts, ka ne vēlāk kā katra mēneša 5.datumā Finansu ministrija pārskaita visus pašvaldību fonda pirmajā daļā uzkrātos līdzekļus rajonu pašvaldībām. Kāds tur īpašs iesaldējums iznāk!

E.Krastiņš: Paldies. Nākamais jautājums. Cik saprotu, tad šā likuma pieņemšana ir cieši saistīta ar paredzētajiem trim labojumiem nodokļu likumos. Likumā par palīdzības fondu es redzu koeficientus ar trim zīmēm aiz komata. Turpretī nodokļu likumu labojumos šeit, kā saka, operējam ar 10 procentiem. Pēc kādiem kritērijiem ir izrēķināts šis atskaitījuma procents no katra nodokļa lieluma attiecīgajās pilsētās? Vai tur ir vai nav kāds pamatojums? Tas ir vienkārši tā paņemts apaļš skaitlis, un viss?

I.Gailums: Nē, nav paņemts apaļš skaitlis, ir aprēķini. Turklāt tur nav operēts ar desmitniekiem, tur tomēr ir operēts ar vieniniekiem. Šie skaitļi ir izrēķināti no tā, izrēķinot vispirms minimālos izdevumus, un tad uz prognozētajiem ieņēmumiem nākamajā gadā tiek izrēķināti šie aprēķini. Man ir liela tabula par šā nodokļu pārdales mehānisma sadalījumu starp rajoniem un pilsētām. Ja jums ir vēlēšanās, tad starpbrīdī vai vēlāk ir iespēja iepazīties.

E.Krastiņš: Vārdu sakot, tur pretī katram ir arī aprēķins.

I.Gailums: Jā, protams.

E.Krastiņš: Tad vēl nākamais jautājums. Līdz šim vienīgais nodoklis, ko dalīja rajoni starp pagastiem un pilsētām, bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tagad par tādu kļūst arī peļņas nodoklis. Kādas tad vispār paliek pagasta pašvaldības funkcijas budžeta sastādīšanā?

I.Gailums: Tās ir noteiktas gan likumā “Par pašvaldībām”, gan arī šā likuma 4., 5. un 6.pantā. Tur ir noteikts, kāda ir šī kārtība, kādā veidā notiek vienošanās starp pagastiem līdzekļu sadalē un pārdalē.

E.Krastiņš: Vārdu sakot, šī pagastu pārstāvju pilnvaroto sapulce?

I.Gailums: Jā.

E.Krastiņš: Un ja tā nespēj vienoties?

I.Gailums: Tas arī ir atrunāts šajā likumprojektā. Ja nespēj vienoties, tad izlemj rajona Tautas deputātu padome.

E.Krastiņš: Tātad šī galējā dalītāja tomēr joprojām paliek padome.

Vēl pēdējais jautājums par koncepciju, ko izstrādā šī Pašvaldību reformu padome un kur šis izlīdzināšanas fonds tomēr tiek piedāvāts pilnīgi atšķirīgā veidā. Vai šeit neradīsies kaut kāds konflikts starp šo pašvaldību padomi, kas strādā pie tomēr atšķirīgas koncepcijas, manā skatījumā, un to, ko mēs tagad varbūt pieņemsim?

I.Gailums: Situācija ir tāda, jūs nenoliegsit, ka šī reformu padome uz nākamo budžeta gadu nekādu likumprojektu neizstrādās. Bet situācija valstī ir tāda, ka atlikt šā jautājuma izlemšanu vienkārši nevar. Nebūs nekādu problēmu, ja šis likumprojekts uz 1994.gadu tiks grozīts saskaņā ar reformu padomes nostādnēm.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamais Gailuma kungs! Lai mēs varētu nobalsot par šā likumprojekta piedāvātajām konceptuālajām nostādnēm, sakiet, kādos jau spēkā esošajos likumos ir jāizdara izmaiņas? Jūs varat noskaitīt visus tos likumus?

I.Gailums: Nepieciešams izdarīt grozījumus nodokļu likumos. Tas šeit ir pievienots. Grozījumi nodokļu likumos būs nepieciešami arī sakarā ar valdības koncepciju. Šos grozījumus es esmu redzējis. Konceptuālu atšķirību šeit nav, arī tur tiek paredzēti diferencētie nodokļu atskaitījumi.

Ir nepieciešami arī daži grozījumi likumā par pagastiem un likumā par pilsētas pašvaldību. Savukārt likums par Rīgas pilsētu kā galvaspilsētu, kas tikai nesen tika pieņemts, jau ir izstrādāts pēc šādas metodikas un tur grozījumi nav nepieciešami.

I.Ozols: Un vēl?

I.Gailums: Likumprojektā “Par budžeta tiesībām”.

I.Ozols: Projektā vai likumā?

I.Gailums: Likumā.

I.Ozols: Un vēl?

I.Gailums: Tas ir viss.

I.Ozols: Un kā ar saimniecisko tiesu? Es pārbaudīju, saimnieciskajai tiesai šīs pilnvaras, ko jūs šeit paredzat, pagaidām nav ar likumu noteiktas.

I.Gailums: Bet pretrunu nebūs starp šiem diviem likumiem!

I.Ozols: Bet katrā ziņā tā būs likumtiesību pārkāpšana.

Pēdējais jautājums. Vai jūs neuzskatāt, ka, lai varētu patiešām pozitīvi lemt (un šis jautājums noteikti ir risināms pozitīvi), vai nevajadzētu iesniegt vienlaikus visu likumdošanas paketi arī ar pārējiem labojumiem, lai mēs patiešām būtu pārliecināti, ka tas, ko jūs apgalvojat, proti, ka nodokļu labojumi patiešām ir, un lai mēs to redzētu. Pretējā gadījumā pietiek vienu vai divus grozījumus šeit noraidīt, lai šo likumu praktiski nevarētu iedarbināt. Tas viss ir jādod paketē. Jūs piekrītat tam?

I.Gailums: Redziet, ja pirmajā lasījumā par šo likumprojektu tiks nobalsots, tad šeit jau, pirmkārt, par nodokļu likumiem ir klāt. Nākamajā, es jums pilnīgi piekrītu, šis likumprojekts ir jālaiž kopā ar pārējiem grozījumiem pirmajā lasījumā un kopā ar valsts budžetu.

Priekšsēdētājs: Paldies Gailuma kungam. Debatēs pierakstījusies Čepānes kundze, Platā kungs, Eglāja kungs, Seiksta kungs, Ozola kungs un Škapara kungs.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātais Birkava kungs, godātie kolēģi! Tā kā debatēs ir pierakstījušies daudzi cilvēki un, kā redzu, pierakstās vēl joprojām, es varbūt nerunāšu par šā likumprojekta neatbilstību pašreiz spēkā esošajai likumdošanai. Mani galvenokārt pamudināja runāt šodien un sīkāk iepazīties ar šo likumprojektu “Par pašvaldību savstarpējās palīdzības fondu” šā likumprojekta izskatīšana Tautas frontes frakcijas sēdē. Es šo likumprojektu tad nebiju izlasījusi, biju tikko kā dabūjusi, bet Dineviča kungs Gailuma kungam uzdeva ļoti interesantu jautājumu. Viņš teica tā – sakiet, lūdzu, kur te būs taisnība? Piemēram, Alūksnes rajonā ir tīrs gaiss un zaļa zālīte, Ventspils pilsētā ir netīrs gaiss un zaļas zālītes nav, bet tagad Ventspilij būs jāmaksā Alūksnes rajonam par to, ka viņi dzīvo šajā labvēlīgajā ekoloģiskajā vidē. Tāpēc es arī pievērsos drusciņ tuvāk un gribu jūs iepazīstināt ar to, kā šis likumprojekts saskan ar ekoloģiskajām tiesībām, ar imperatīviem, kas paredzēti ekoloģisko tiesību normās.

Es, cienījamie kolēģi, tāpat kā Gailuma kungs, atsaukšos uz Rietumu pieredzi, lai gan pēdējā laikā tas ir ļoti nepopulāri. Kad Rietumos es esmu jautājusi, kāpēc iedzīvotāji, kas dzīvo nelabvēlīgas ekoloģiskās situācijas rajonos, neprotestē, ka viņiem apkārt ir lieli rūpniecības uzņēmumi vai ekoloģiski bīstamas ražotnes, un kāpēc viņi neprasa tos slēgt, atbilde ir viennozīmīga. Viņi saka tā, ka viņiem esot daudz labāk dzīvot tur, nekā tajos rajonos, kur nav šo ekoloģiski bīstamo ražotņu, jo viņiem valsts maksā par to papildu līdzekļus, lai viņi varētu labāk dzīvot.

Kā tad pašlaik ir mums? Es Gailuma kungam jautāju, vai šajā likumprojektā ir iestrādātas šīs ekoloģiskās normas? No sākuma viņš teica, ka ir. Kad es viņam jautāju, lai viņš man pasaka, kurā pantā konkrēti, to viņš man nevarēja pateikt un teica, ka jautājums par ekoloģiskās situācijas uzlabošanu vienā vai otrā vietā tiekot risināts ar valsts subsīdiju palīdzību.

Cienītie kolēģi! Es gribētu teikt, konsultējoties ar kolēģi Albertiņas kundzi, ka šo subsīdiju gandrīz vispār mums nav šīm vajadzībām un nav arī plānotas nākamajam gadam. Ja mēs paskatāmies likuma “Par vides aizsardzību” 10.pantu, tad redzam, ka šajā pantā ir ierakstīts, ka, runājot par pašvaldību kompetenci šajā jomā, pašvaldībām ir jāorganizē rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu vides aizsardzības programmu izstrādāšana, vides aizsardzības objektu celtniecība, rekonstrukcija, papildināšana un tā tālāk. Tajā pašā laikā likuma “Par vides aizsardzību” 38. un 39.pantā, kur ir runa par īpašām ekoloģiskām situācijām, proti, par ekoloģiski potenciāli bīstamu situāciju, tik tiešām ir norādīts, ka normalizēšanai nepieciešamie pasākumi tiek finansēti no valsts budžeta mērķa līdzekļiem, no vairākiem dažādiem fondiem, kuri faktiski mums ir tukši un nedarbojas. Tādējādi, es domāju, ka šajā likumprojektā “Par pašvaldību savstarpējās palīdzības fondu” šī ekoloģiskā situācija, par ko mēs (atcerieties, kolēģi!) vismaz pirms pieciem gadiem kliedzām, ka ir jāslēdz tas un tas un jānormalizē situācija… Mēs pašlaik to nedarām. Ja Gailuma kungs runā par krīzes situāciju Latvijā, tad viņš ir pilnīgi aizmirsis, ka arī šajā ziņā Ventspilī ir krīzes situācija. Es domāju, ka Ventspils iedzīvotājiem, protams, pateicoties arī Lemberga kunga aktīvajai darbībai, ir jādzīvo labāk nekā tajā rajonā, kur pašvaldības priekšgalā ir tāds cilvēks, kas nolaiž rokas gar sāniem un gaida, kad viņam Lembergs kaut ko dos. Un viņam ir pilnīgi pamatotas tiesības prasīt, lai viņiem būtu zināmā mērā augstāks dzīves līmenis nekā tajos rajonos, kur šī vides piesārņotība nav tādā līmenī.

Otrkārt, es domāju, ka pašlaik republikā tiek izstrādāts pašvaldību reorganizācijas jautājums.

Es, Škapara kungs, jūs nevaru pārbļaut, man liekas, es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, klausīsimies Čepānes kundzi! Sevišķi pirmajā rindā! Ozola kungs, Škapara kungs un Krastiņa kungs.

I.Čepāne: Es atvainojos, es esmu pieradusi tomēr, ka tad, kad es runāju, studenti mani klausās. Un tagad jūs sēžat šeit it kā studenti… Es nevaru runāt, kad redzu, ka jūs traucēju. Tāpēc es ļoti atvainojos.

Nākamais. Runājot par rajonu pašvaldību reorganizāciju, es domāju, ka šim likumprojektam noteikti jābūt tikai pagaidu likumam, jo es neticu, ka var paļauties uz to, ka rajonos būs īpaša demokratizācija, sadalot šos līdzekļus, kā teica Gailuma kungs. Tā ir utopija. Tas ir otrs.

Un trešais, ko es gribēju teikt, ka šeit, kā pareizi teica Ozola kungs, vispirms vajadzētu iesniegt visus šos priekšlikumus, kas ir jāizmaina likumdošanā, kas faktiski veido mūsu “jumta” likumu šajā tiesību nozarē. Un pēc tam šādu likumprojektu arī iedot klāt. Jo pretējā gadījumā, ja netiek izdarītas izmaiņas likumā “Par budžeta tiesībām”, es domāju, mēs šo likumprojektu nevaram izskatīt. Un es, kolēģi, aicinātu, ja gadījumā mēs nobalsojam par šo likumprojektu un tas tiek pieņemts pirmajā lasījumā, tad noteikti konceptuāli šajā likumprojektā ir jāiestrādā normas (lai gan mūs uzskata par tādiem muļķīšiem, ka mēs neko no šiem aprēķiniem nesaprotot) par ekoloģiskajām prioritātēm, kas ir paredzētas likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Nākamais runā Platā kungs. Pēc tam – Eglāja kungs.

J.Platais: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Finansu ministrija lūdz jautājumu tomēr šodien neskatīt pirmajā lasījumā, jo nodokļu likumos tiek projektētas izmaiņas. Tāpat arī izmaiņas ir paredzētas tālāk funkciju pārdalē, ko fiksēs vienīgi un tikai likums “Par valsts budžetu 1993.gadam”. Sakarā ar to šo jautājumu nevar skatīt atsevišķi, atrauti no valdības budžeta priekšlikumiem. Jautājums jāskata kontekstā cieši kopā ar valsts budžeta priekšlikumiem, tā balansēšanas daļu, nodokļu likuma priekšlikumiem un visu pārējo. Tādēļ Finansu ministrija ierosina šo jautājumu šodien neskatīt un izskatīt kopā ar budžetu. Viss.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatēs Eglāja kungs. Pēc tam – Seiksta kungs.

V.Eglājs: Cienījamie kolēģi, šajā likumā es šo to jautāju un tomēr atbildes nesaņēmu. Te tika teikts, ka pamatā ņemta attīstīto valstu koncepcija, ka tādas pārdales notiek. Bet šeit, kā arī Čepānes kundze atzīmēja, šis likums attiecas uz pārejas laiku, lai mēs kaut kādā veidā savāktu galus kopā. Šajā ziņā, man liekas, koncepcija tai situācijai, kas mums tagad ir, lai savāktu tos galus kopā, būtiski atšķiras no tā visa, kas ir Rietumu attīstītākajās valstīs, kur pats pamats ir, lai nodrošinātu, tā teikt, status quo, proti, lai stabilizētu to situāciju, kāda ir izveidojusies. To dara gan, lūk, ar visādām pārdalēm. Mēs redzējām, ko visu dara, teiksim, lai visas tās valūtas lietas stabilizētu, visas tās kronas, kā tā lieta notiek. Tā ir viena politika, lai stabilizētu tās tieksmes, kas veidojas, lai izvestu no līdzsvara ārā. Un šī koncepcija atšķiras no tās, kas mums tagad ir. Mums tagad ir ekonomika un visa dzīves attīstība. Viss pārējais milzīgi strauji mainās.

Un tagad tāda lieta. Es šaubos, vai ar to pamatu, kas tur ir, vai ar tādiem līdzekļiem kaut ko var taisīt. Ar likumu mēs varam noteikt daudzko. Protams, ar likumu var reglamentēt, ja kaut kas tiek voluntāri dalīts. Ar likumu vienkārši mēs pārliekam dalīšanas funkcijas no vienas vietas uz otru. Es neesmu pārliecināts, ka tā dalīšana būs labāka, jo ir vispirms tas dalītāja sindroms. Tas, kam ir cerības tikt pie dalīšanas, vienmēr būs par to, lai viņam būtu šīs dalīšanas funkcijas. Tas ir tas.

Otra lieta. Dalīšana pati par sevi ir ļoti būtiska. Es uzskatu, ka tā ir maksimāli jāizslēdz. Agrāk bija atbildība, partijas atbildība, tajā vietā tagad ir jāstājas ekonomiskajai atbildībai. Ekonomiski var atbildēt īpašnieks. Es tā arī nesapratu, vai tas ir likums, lai uzlabotu taisnīgumu vai lai veicinātu efektivitāti. Šie jēdzieni nekādi nav identiski. Tie pat vairāk ir pretrunā. Kaut gan, ja ir efektīva ekonomika, tad arī cilvēkiem visiem kopumā tas nāk labumā. Tā ir otrā lieta.

Trešais. Šeit tīri par šiem koeficientiem. Kas ir faktiski tā būtība, kā tad tiks pārdalīts? Čepānes kundze māca studentus, viņai ir pieredze. Es arī mācu. Es mācu, kā vajag izrēķināt riņķa laukumu. Ja šo riņķi mēra ar kaut kādu divu metru mēru, ar ko laukuma malas mēra, tad, protams, ja diametrs iznāk trīs metri, tad, pareizinot ar “?”, var dabūt, cik zīmes aiz komata patīk. Ja ir viens mērs izdarīts ar kaut kādu precizitāti, tad, aprēķinu ceļā reizinot un dalot, tās zīmes, kā var redzēt uz kalkulatora, aug nemitīgi. Un es skaitu, ka ir principiāli aplami dot šādi. Ja mums ir kaut kādas lietas, kas iet iekšā aprēķinos, ir ar precizitāti divas zīmes, tad arī rezultāts nevar būt precīzāks par divām zīmēm. Jo galu galā mēs liekam šos koeficientus. Ja es ieraugu, ka koeficients ir 3,126, tad man nav saprotams, ar ko tas 3,126 ir labāks nekā 3,125? Varbūt pieci ir apaļāks skaitlis? Bija teikts, ka aprēķinu metodikā viss ir ņemts vērā, bet, kad es redzu šādus skaitļus, man rodas dibinātas šaubas par aprēķinu lietām, jo es pats esmu rēķinājis ekonomiskās efektivitātes pēc visādiem veidiem. Ja rēķinātājs kaut ko grib, viņš oficiāli var izrēķināt to, ko vajag. Un šinī vietā, protams, Lemberga kungam būs vienmēr pretenzijas, ka no viņa ņems daudz nost un maz viņam dos. Un neviens viņam nepateiks, ka, lūk, te ir ļoti zinātniski rēķināts. Ja mēs gribam tā, tad mums likumā jāizdala jauns pants, ka rēķināšana notiek tā un tā. Šo ciparu izmainīšana notiek tā un tā. Un tad arī likumdevējs… Bet tad ir viss likums…

22.pantā ir ierakstīts, ka rajonu un republikas pilsētu pašvaldības, kur ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī ir bijuši zem vidējiem ieņēmumiem valstī, nākamajā ceturksnī no pašvaldību fonda saņem naudas līdzekļus, kas trešdaļas apmērā sedz šo negatīvo starpību. Protams, trešdaļu var arī skaitīt ar daudzām zīmēm – 0,3333… Bet tādā veidā nevar, jo izskatās, ka šeit tā būtība drusku ir aizmiglota ar autoru steigšanos un ka šeit viss ir rēķināts ļoti augstā līmenī.

Man ir bail, ka rēķināts ir ne pēc tās metodes, kas attiecas uz mums. Es esmu pārliecināts, ka mūsu situācijai nekādas tādas metodikas nav un ka tā dalīšana būtu nesalīdzināmi labāka, ja pašvaldības sanāktu kopā, strīdētos un nospriestu: jā, mēs redzam, jums tiešām tā ir, un vienotos par sadalījumu, kā tas ir vajadzīgs. Vismaz tad viņi paši būtu dalījuši, un tā lieta būtu. Tad arī pašvaldības būtu par savstarpējās palīdzības fondu. Ja likums nosaka taupīšanu, tad es neredzu palīdzību. Tad mēs varam teikt, ka arī nodokļu iekasēšanā mums ir savstarpējās palīdzības fonds, ka mūsu valsts budžets arī ir savstarpējās palīdzības fonds, ka mēs no vieniem ņemam, Budžeta komisija dala un viens otram palīdz. Paldies.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs. Pēc tam – Ozola kungs.

G.Grūbe: Es atvainojos. Par procedūru drīkstētu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es ļoti atvainojos Seiksta kungam, es lūgtu pēc Seiksta kunga uzstāšanās balsot par debašu pārtraukšanu.

Priekšsēdētājs: Debatēs ir pierakstījies vēl Ozola kungs, Škapara kungs, Gulbja kungs un Kehra kungs.

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Godātie kolēģi! Es negribētu šeit ieslīgt varbūt tīri mehānisma iztirzāšanā un matemātiskās apcerēs, jo, ja mēs pieņemam, tad tas tomēr ir vairāk otrā lasījuma, nevis pirmā lasījuma uzdevums. Mums šodien ir jāvienojas, vai mēs koncepciju atbalstām vai neatbalstām. Es minēšu dažus argumentus, kuru dēļ, manuprāt, koncepcija būtu jāatbalsta. Varbūt pats svarīgākais arguments būtu tas, ka ekonomiskajā ziņā mums pāri stāvošās Eiropas valstis gandrīz visas iet šo ceļu. Tas ir pārbaudīts, ne jau mūsu izdomājums. Un ne jau Pašvaldības komisijas izdomājums, bet kaut kur akumulēts ar citu valstu pieredzi.

Otrs arguments, ko es gribētu teikt, godātie kolēģi. Runa nav vis par to, lai pēc sociālisma principa nonivelētu un nolīdzinātu. Runa ir par kaut cik līdzīgu starta pozīciju radīšanu ceļā uz tirgus ekonomiku. Es gribētu šeit teikt, ka tā nav Valkas, Krāslavas vai Alūksnes rajona vaina, ka tur, nomaļus no lieliem ceļiem stāvot, nav šīs infrastruktūras. Un tas nav ne Ventspils, ne Rēzeknes, ne Daugavpils nopelns, ka tur šī infrastruktūra ir un ka šie uzņēmumi ir. Man Kodoliņa kungs teica, ja viņi ir izputējuši, tad viņi neko nevarēšot dot. Bet tā jau ir atkal cita problēma, kāpēc izput ne tikai bijušie vissavienības uzņēmumi, bet pat kokapstrādes uzņēmumi. Tā ir cita vaina. Meklēsim cēloņus dziļāk un neskatīsimies tikai to, kas virs ūdens parādās!

Godātie kolēģi! Man jau vajadzētu šeit drīzāk protestēt pret to. Es it kā Rēzeknē dzīvoju, un man vajadzētu būt citādai pozīcijai. Ja mēs šeit skatāmies ne no šauri lokālām, bet no kaut cik vēl palikušām valstiskās domāšanas potencēm, tad acīmredzot būtu jāskatās uz to, lai mēs tomēr šeit radītu starta pozīcijas.

Godātie kolēģi, man ir ļoti simpātiska premjera doma, ko es dzirdēju frakcijā, kad viņš teica, ka šī ideja ir jāatbalsta ar vienu nosacījumu, ka tas nosacītais subsidētājs vai tas, no kā tos līdzekļus ņems, konkursa veidā varētu prasīt, kura no šīm subsidējamām pašvaldībām iesniegs labāku variantu. Šo domu nevajadzētu norakstīt. Tā, manuprāt, ir progresīva un pieņemama doma. Taču nosvītrot likumprojektu kā tādu, manuprāt, būtu vieglprātība vislielākajā mērā.

Mani druscītiņ Gailuma kunga ziņojumā pārsteidza tas, ka tomēr ar valdības instancēm līdz galam nav saskaņots. Ja finansu ministra vietnieks uzskata, ka šodien nav galīgi pieņemams, tad acīmredzot komisija nav līdz galam šeit kaut ko nostrādājusi. Tāpēc man ir viens priekšlikums. Neraugoties uz lēmumu, ko mēs pieņemsim, nevajadzētu šo likumprojektu norakt. To varētu atlikt, pieaicinot Finansu ministriju vai valdību, vai vēl kaut ko, vai kopā ar budžetu, bet katrā ziņā iesākto darbu nevajag norakstīt un koncepciju kā tādu vajag atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, Grūbes kunga priekšlikums bija pārtraukt debates. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 42, pret – 10, atturas – 11. Līdz ar to debates ir pārtrauktas.

Mums bija līdz šim trīs priekšlikumi. Viens, kā es saprotu, izriet no jautājuma būtības. Tas ir Škapara kunga priekšlikums – konceptuāli pieņemt pirmajā lasījumā. Ir finansu ministra vietnieka un vēl dažu deputātu priekšlikums atlikt skatīšanu un to turpināt kopā ar budžetu. Un bija Seiksta kunga priekšlikums – nenorakt. Acīmredzot mums būs vispirms jābalso par…

Lūdzu, Škapara kungs, izsakiet savus apsvērumus!

J.Škapars: Es tomēr aicinātu balsot par diviem priekšlikumiem. Viens ir komisijas priekšlikums – pieņemt šo likumprojektu, jo likumprojekts tomēr ir saskaņots ar visām institūcijām, to skaitā arī ar Finansu ministriju.

Es gribētu piebilst vēl, ka visās darba grupās, kurās mēs strādājām un kurās es piedalījos, piedalījās Finansu ministrijas pārstāvis Platā kungs. Tas ir daudzkārt izskatīts. Ja te kaut kādi jauni apsvērumi ir nākuši varbūt arī valdībai, kurus šodien citādi interpretē, nekā toreiz to darīja Platā kungs, tas jau ir viņu iekšējais jautājums. Tāpēc man ir ļoti liels lūgums šo jautājumu izskatīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka te tomēr mēs ejam vismaz soli uz priekšu uz pašvaldību patstāvību. Te cita ceļa varbūt nav.

Tāpēc es ierosinu izskatīt šos divus jautājumus, lemt par diviem balsojumiem: vienu – par pieņemšanu un otru, protams, par šā priekšlikuma noraidīšanu.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, pēc tam – Grūbes kungs. Es, kungi, domāju, ka mēs te tagad par procedūru runājam, ja? Lūdzu.

J.Gulbis: Tā kā man jau otro dienu pēc kārtas neizdodas tikt debatēs vispār, tomēr es gribētu pateikt arī savas domas un šoreiz domas no Rīgas pilsētas pašvaldībām un atgādināt arī to, ka visā republikā no 33 pašvaldībām 27 ir atbalstījušas šo koncepciju. Es domāju, ka pirmajā lasījumā par to vajadzētu šodien nobalsot, tad projekts ietu otrajā lasījumā jau kopā ar budžetu un tad varētu tur strīdēties. Bet nevajadzētu aizkavēt šo likumu, jo tā tiešām ir vēlēšanās to “norakt”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūgtu atbalstīt projektu, pieņemot pirmajā lasījumā, bet neuzskatīt par konceptuāliem šos koeficientus. Tātad koeficientu apspriešanu turpināt otrajā lasījumā. Tātad par konceptuāliem neuzskatīt koeficientus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es gribētu teikt, ka šis likums ir revolucionārs likums tādā nozīmē, ka kardināli pārskata jautājumu par Latvijas valsts budžetu kā vienota valsts budžeta sastāvdaļu, jo, kā jau mēs vienojāmies ar budžeta autoriem, tad piedāvātajā redakcijā Latvijas valsts budžets nākotnē sevī kā vienotā sistēmā vairs neiekļauj vietējo pašvaldību budžetus. Un tas jau ir patiešām ļoti konceptuāls jautājums, ko pašreizējā mirklī caur šā likuma prizmu mēs nevaram vērtēt, tas ir jāvērtē, praktiski izvērtējot likumu “Par budžeta tiesībām” pirmām kārtām.

Atcerēsimies, ka jautājumu par sociālās apdrošināšanas budžetu mēs risinām gluži pretējā virzienā, pārliecinoties par to, ka tas praktiski ir nekontrolēts, piedodiet, nefunkcionē Latvijas valstisko interešu virzienā. Bet tajā pašā laikā kā pašu par sevi saprotamu mēs atbalstītu konceptuālo nostādni, proti, jautājumu par pašvaldību savstarpējās palīdzības fondu vai – kā tas Rietumeiropā tiek traktēts – par pašvaldību budžeta līdzsvarošanas fonda izstrādi. Jā, šī vienīgā konceptuālā nostādne ir noteikti atbalstāma un šinī virzienā ir jāstrādā, jo, piedodiet, ja arī Škapara kungs teica, ka ar Platā kungu ir saskaņots šis jautājums, neesam tomēr dzirdējuši no tribīnes, kāds ir Finansu ministrijas viedoklis par piedāvāto likumprojektu. Lai varētu konceptuāli visu kopumā vērtēt no valdības pozīcijām, es tomēr vēlētos dzirdēt tādā gadījumā Finansu ministrijas atsauksmi par šo likumprojektu, kas ir iesniegta Pašvaldības komisijā.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Man ir ļoti žēl, ka man kā komisijas priekšsēdētājam nebija iespēja uzstāties šo debašu noslēgumā un ka nobalsoja par debašu izbeigšanu. Acīmredzot šeit vēl tiek apspriesti būtiski jautājumi. Arī tas, ko Ozola kungs izvirzīja. Šeit galvenais ir pārdales mehānisms un šis pārdales fonds jeb savstarpējās palīdzības fonds, kas tiek izveidots.

Revolucionārs… Varam saukt to par revolucionāru, bet tā ir normāla parādība, ka patiesībā šis pārdales fonds tiek izņemts no Finansu ministrijas subjektīvās izrīcības, ka Finansu ministrija tīri subjektīvi var noteikt, cik lielu summu dos tam vai citam rajonam, tam vai citam pagastam.

Es nesaku, ka šis projekts ir līdz galam atrisināts konsekventi, jo šeit mēs decentralizējam rajonu līmenī.

Tāda ir jautājuma būtība. Es pieņemu Grūbes kunga priekšlikumu, ka mēs šos koeficientus varētu atstāt apspriešanai otrajā lasījumā. Tas ir ļoti racionāls priekšlikums. Šie koeficienti ir sarežģīti, te mēs varētu precizēt arī pēc šīm debatēm. Man liekas, ka šis priekšlikums ir ņemams vērā.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Par balsošanas motīviem. Es gribētu atbalstīt šo likumprojektu kā mēģinājumu demokrātiski risināt jautājumu par līdzekļu sadalījumu starp pašvaldībām ar viņu pašu rokām. Tajā pašā laikā es kategoriski noraidu likumprojektu tajā daļā, kurā tas ir konstruēts pilnīgi voluntāri, jo atbildēs uz jautājumiem mēs ieguvām, manuprāt, izsmeļošu ainu, ka nekas vairāk kā ieņēmumi, izdevumi un starpība. Šajā likumā ir jāiestrādā precīzi kritēriji, sākot tik tiešām ar izvietojumu, ar dabas resursiem, ar ekoloģisko vidi, ar kapitālās būvniecības vērtību attiecību rajonā un tā tālāk. Tam jābūt ierakstītam likumā, lai nebūtu šis voluntārais līdzekļu pārdalījums.

Otrais moments, manā izpratnē, šo likumprojektu tomēr nevar pieņemt atrauti no budžeta, jo tas ir sākums jaunai budžeta politikai. Tāpēc tas būtu jāizskata kopīgi. Tikai tad mēs varētu pieņemt tik tiešām zinātniski pamatotu likumu. Es aizstāvētu šādu pozīciju.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Par balsošanas motīviem. Es gribētu piekrist Plotnieka kungam, ka tas ir jāskatās kopsakarībā, jo es gribu pateikt deputātiem, ka ar visu to, ka mēs pārmetam Finansu ministrijai to vai citu subjektīvismu… Bet, mīļie kolēģi, fakts ir nenoliedzams. Valsts budžetā šodien mēs noslēgsim gadu ar 3,4 miljardu budžeta deficītu, bet uz 1.decembri pašvaldību budžetos ir 1,2 miljardi neizlietotu līdzekļu. Mēs varam skatīt un komentēt klasiski, kā mēs gribam, bet faktiski šeit ir burtiski par visām pašvaldībām. To arī mēs ņemsim vērā. Tātad piedāvāju šo jautājumu skatīt kompleksi ar valsts budžeta projektu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es it kā pēc loģikas varētu piekrist Zeiles kundzei, bet jautājums jau ir tāds, ko es arī esmu saņēmis kā precīzu skaidrojumu tātad Prezidija sēdē, ka valdība iesniedz budžetu un ka valdībai ir saistoši tie lēmumi, kas pieņemti Augstākajā padomē. Tātad budžeta projekts nebūs saistīts ar šo likumprojektu. Vai varēsim to izskatīt pēc tam, kad būs iesniegts budžets, vai nevarēsim? Tā ka es šeit, salīdzinot ar Seiksta kunga teikto, gribētu teikt, ka ne tikai nevajadzētu “norakt”, bet ar šādu balsojumu jau šis projekts ir “norakts”.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Es gribētu attiecībā uz to, ko Zeiles kundze teica par lielo pārpalikumu. Vēlreiz. Mēs pārpalikumu radām mākslīgi. Visi rajonu vadītāji, kas šeit ir, labi zina, kā šis pārpalikums tiek radīts. Pārskaitām naudu pēdējā brīdī. Tā ir nauda, kas ir jāizmaksā burtiski tekošajā mēnesī. Un tagad mēs inkriminējam visām pašvaldībām, ka ir šie milzīgie pārpalikumi. Mums ir citi skaitļi, mums ir skaitļi par to, ka 2,15 miljardi pašvaldībām ir parāds attiecībā uz kurināmo vien. 2,15 miljardi.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs.

O.Kehris: Ekonomikas komisija atbalstīja šā likumprojekta ideju, bet neatbalsta šā likumprojekta koncepciju. Krīzes apstākļos valstī ir nepieciešama viena Finansu ministrija, nevis vairākas, manuprāt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad vispirms formulēsim pirmo balsošanas priekšmetu. Balsosim par priekšlikumu, ar kuru šā likumprojekta apspriešana šeit tagad tiek pārtraukta, bet tiks turpināta kopā ar budžetu. Es pareizi formulēju? Pēc tam, Grūbes kungs, tiks balsots par jūsu priekšlikumu – akceptēt bez koeficientiem. Lūdzu, precizējiet!

G.Grūbe: Es iebilstu kategoriski pret pirmo formulējumu, tas ir, pret likumu. Ja šādā veidā, tad budžets, bez šaubām, ir autonoms un šis projekts ir autonoms. Tādā veidā tos nedrīkst nekādā ziņā apvienot, jo budžetu tikai iesniedz uz likuma pamata. Nekādā ziņā projekts nevar iespaidot iesniegto budžeta projektu.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā lūdzu šā priekšlikuma autorus precizēt savu formulējumu! Zeiles kundze vai Platā kungs?

J.Platais: Ierosinām šo jautājumu izskatīt vienlaikus ar budžetu paketē. Tas nenozīmē, ka šie rādītāji, šī ideja jāiestrādā pašā budžetā, bet tie ir cieši savstarpēji saistīti.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mums, starp citu, Prezidija noteiktajā kārtībā ir noteikts, ka par konceptuāliem tiek uzskatīti visi balsojumi (un tie jāskata paketē), kuri maina iepriekšējo likumdošanu. Tādēļ šāds priekšlikums ir balsojams.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka likumprojekta skatīšana tagad tiek pārtraukta un ka tas tiks skatīts paketē ar pārējiem budžeta jautājumiem.

Lūdzu, atsauciet režīmu, Škapara kungs vēlas precizēt!

J.Škapars: Cienījamo vadītāj, es domāju, ka tomēr mums vajadzētu ievērot tādu procedūru, kāda tā ir bijusi. Komisija ir iesniegusi projektu, mēs pieņemam Grūbes kunga ieteikto labojumu, tas tiešām ir pareizi attiecībā uz šiem cipariem. Tos vajag apspriest nopietni un detalizēti nākamajā lasījumā. Bet vajadzētu par mūsu iesniegto projektu nobalsot. Un tad balsot par tiem labojumiem, ko izteikusi Finansu ministrija.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, procedūra nav pārkāpta, bet ir vienkārši domstarpības, manuprāt, šobrīd par to, kā es formulēju vai kā Platā kungs formulēja šo balsojumu. Ja šis balsojums nav tādā veidā pieņemams un par šādu formulu mēs nevaram balsot, tādā gadījumā es to vienkārši nelieku uz balsošanu. Vai kāds uzstāj tieši uz šādas formulas balsošanu? Zeiles kundze neuztur šādu balsojumu, jo tas zināmā mērā ir neskaidri formulēts. Tāpēc es lūdzu tos cilvēkus, kas izvirzīja šo, mēģināt precizēt.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Mēs esam tiesīgi lemt jautājumu, kādā secībā un ko izskatām un ar ko saistām. Ne vienreiz vien mēs šādas paketes esam veidojuši. Es šinī gadījumā aizstāvu viedokli, ka mums šis likumprojekts jāapvieno vienā paketē ar likumprojektu par budžetu un tad arī jāizskata. Tā arī to lūdzu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, pēc tam – Silāra kungs.

V.Zeile: Ja vadāmies pēc radikālākā priekšlikuma, tad es domāju, ka radikālākais priekšlikums ir šis, ko izteica Platā kungs un Plotnieka kungs. Tādā secībā arī ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Man pilnīgi nav saprotams, kā var par diviem dažādiem likumiem vienlaikus balsot pirmajā lasījumā. Ko nozīmē šī pakete? Kā šo paketi jūs liksit uz balsošanu? Tie ir divi – budžets un likumprojekts. Paketē par diviem nevar vienlaikus balsot pirmajā lasījumā. Vai nu mēs izskatām un par to balsojam, izejot no šā likumprojekta koncepcijas, pirmajā lasījumā, vai, ja būs nobalsots par budžetu pirmajā lasījumā, tad atkrīt šā likumprojekta balsošana.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, var saskaņot budžeta un likumprojekta koncepcijas un balsot atsevišķi…

I.Silārs: Bet ne paketē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Pēc tam – Grūbes kungs.

E.Kide: Es tomēr gribētu papildināt Silāra kunga teikto, ka arī manā izpratnē šis likumprojekts ir pilnīgi atsevišķi no budžeta. Kādēļ? Mēs pieņēmām budžeta koncepciju un, pamatojoties uz to, jau pašlaik top budžets. Es saprotu, ka budžeta projekts ir gatavs. Ja to saliek kopā ar šo projektu, kad pārveido pilnīgi visu budžeta veidošanas un dotāciju mehānismu, tad arī viss budžets pārveidosies un pat budžeta veidošana pārveidosies. Salikt kopā, manuprāt, nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs! Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tikai varu pievienoties Kides kungam, jo, kā saka, šo matemātiku, kā veido budžetu, veido likumi un šis ir praktiski budžetam saistošs likums, vai tas tiek pieņemts vai netiek pieņemts. Tādēļ mēs varam balsot tikai par vienu priekšlikumu – pieņemam šo koncepciju vai nepieņemam. Saistīt kopā tos vienkārši nevar.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Es arī atbalstu to pašu, ko teica Kides kungs. Nav taču viss sabāžams un nav pat reāli izskatāma visa šī pakete vienā lasījumā. Šeit ir iesniegts pavisam noteikts, pavisam skaidrs likumprojekts. Mēs varam izšķirties šodien, ko darīt ar šo likumprojektu. Pēc tam, kad skatīsim otrajā lasījumā un kad skatīsim budžetu, mēs varam saskaņot attiecīgās pozīcijas.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs.

I.Ozols: Piedāvātais likumprojekts, kā mēs ar Škapara kungu jau pārspriedām, pašreizējā mirklī satur normas, kas ir pretrunā septiņiem spēkā esošajiem valsts likumiem. Es praktiski uzskatu, ka izskatīt šo likumprojektu un balsot konceptuāli, atraujot no šiem septiņiem likumprojektiem, kuros jāizdara ļoti radikālas, kā jau es teicu, revolucionāras izmaiņas, nevar. Tie jāskata kompleksi. Tikai tad, kad mēs esam šajos jautājumos, šajos astoņos likumprojektos konceptuāli nonākuši pie konsensa, mēs varam praktiski iestrādāt to likumā par 1993.gada budžetu. Kamēr tas nav praktiski atrisināts, mēs nevaram ķerties klāt pie šā likumprojekta konceptuāla balsojuma.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, tādā gadījumā formulējiet, ko lai es lieku uz balsošanu!

I.Ozols: Risināt kompleksi vienā paketē visus šim likumprojektam pakārtotos likumprojektus, kur jāizdara labojumi. Jo, kā es teicu, mums ir jāpieņem lēmums, ka no valsts budžeta sistēmas iziet ārā pašvaldības budžets.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs.

O.Kehris: Kolēģi, es personīgi nesaprotu, ko mēs šeit “tamborējam”. Ir iesniegts likumprojekts. Tas ir izdiskutēts, mēs atbalstām vai neatbalstām šo koncepciju. Ko mēs darīsim pēc tam, tas jau būs pēc tam. Mēs tagad spriežam, kas būtu, ja būtu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ņemot vērā, ka pirmais balsojums nav precīzi noformulēts un deputātiem tas nav skaidrs, es to nevaru likt uz balsošanu. Jūs varat izteikt savu attieksmi, tādējādi nobalsojot “pret”.

Uz balsošanu es lieku jautājumu par likumprojektu pirmajā lasījumā bez koeficientiem. Lūdzu, par balsošanas motīviem, Silāra kungs!

I.Silārs: Es tiešām griežos pie kolēģiem un gribu teikt, ka tikai tad, ja mēs šo koncepciju pieņemsim pirmajā lasījumā, būs jāskatās, vai ir jāizdara labojumi tajos septiņos, bet mēs nevaram sākt runāt par septiņiem un labot paketē, kamēr šo koncepciju neesam pieņēmuši. Tādēļ es aicinu apstiprināt un pieņemt šo koncepciju un tālāk līdz otrajam lasījumam saskaņot ar Juridisko pārvaldi, kur būs jādara labojumi, un iesniegt tālāk, lai normāli varētu risināt.

Priekšsēdētājs: Vai visiem ir skaidrs, par ko mēs balsosim? Lūdzu balsošanas režīmu. Likumprojekts pirmajā lasījumā, izņemot koeficientus. Rezultāts: par – 46, pret – 21, atturas – 20. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Zeiles kundze, varam balsot par budžetu otrajā lasījumā.

V.Zeile: Cienītie kolēģi, es jūs lūdzu paņemt 402.dokumentu. Sāksim skatīt likumprojektu. Likumprojektā lūdzu izdarīt šādas izmaiņas. Atrodiet 4.punktu, kurš skan: “Palielināt valsts valūtas budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim izdevumos par…” Lūdzu, 11 579 000 ASV dolāru vietā ierakstiet 8 748 000! Svītrojam 4.4.punktu un 4.5.punktu par izmaksu akceptēšanu bankai 2,8 miljonu dolāru apmērā un Ministru padomes rezerves fondam 350 000 dolāru apjomā sakarā ar naudas zīmju izgatavošanu un vērtspapīru iegādi.

5.punkts skan: “Palielināt valūtas budžeta deficītu par 3 915 000 dolāru.” Tā vietā deficīta summa ir 1 084 000 ASV dolāru.

6.punkta 3.apakšpunkts skan: “4.pantu izteikt šādā redakcijā…” Lūdzu, mainīsim summas! Izdevumos ir 46 488 000 saskaņā ar 5.pielikumu. Valsts budžeta deficīta summa mainās – 16 042 000 dolāru.

9.punkts tiek svītrots un tiek formulēts šādā redakcijā: “Latvijas Bankai nodrošināt ar šo likumu iedalīto līdzekļu kases operāciju veikšanu līdz 1992.gada 30.decembrim.” Tas ir saskaņā ar vairāku deputātu priekšlikumu, jo rodas šaubas, vai atlikušajā laika posmā varēs praktiski veikt kases operācijas saskaņā ar šajā budžetā iedalītajiem līdzekļiem.

Tātad 10.punkts skan: “Likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.” Tās ir skaitliskās izmaiņas pašā likuma tekstā. Līdz ar to arī tiek ienestas attiecīgās izmaiņas pielikumos. Vai jūs gribētu kopīgi pārskatīt pielikumus?

Priekšsēdētājs: Nav vajadzīgs. Paldies.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai par atsevišķiem pantiem deputātiem ir kādi priekšlikumi, iebildumi, papildinājumi? Nav. Vai kāds vēlas runāt par balsošanas motīviem? Nav. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par budžetu otrajā un arī pēdējā lasījumā, jo ir tikai divi lasījumi. Rezultāts: par – 72, pret – 2, atturas – 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums… Es atvainojos, lūdzu!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj! Es ļoti atvainojos, es esmu pret gaismu, un tāpēc mani neredz. Un es maziņš arī esmu. Es ļoti lūgtu cienījamo plenārsēdes vadītāju un cienījamos kolēģus atļaut varbūt kā nākamo izskatīt 431.dokumentu, tas ir, vakardien izdiskutēto Muitas kodeksu otrajā lasījumā. Šī viena panta labojumu. Lai mēs, gadu nobeidzot, pie visiem tiem daudzajiem labajiem, brīnišķīgajiem darbiem, kas ir mūsu groziņā, pieliktu vēl vienu labu darbiņu, lai no 1.janvāra šis jautājums jau risinātos.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es ļoti cītīgi un kārtīgi esmu gaidījis visu, neesmu mēģinājis jaukt šodienas kārtību, tāpēc es lūgtu sēdes vadītāju virzīties pēc grafika, kāds ir paredzēts.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es lūgtu jūs nobalsot par to, ka mēs šodien izskatām Geidāna kunga jautājumu, jo tas ir izdalīts. Bet rīkosimies tādā kārtībā, kāda mums ir paredzēta. Es domāju, ka mēs samērā raiti tiksim galā.

Balsosim par to, ka Geidāna kunga ierosinātais jautājums tiek iekļauts šodien darba kārtībā. Lūdzu balsosim. Pēc tam – Kinnas kungs. Rezultāts: 38 – par, 8 – pret, 22 – atturas. Iekļauts.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Birkava kungs, man ir jautājums par procedūru. Es saprotu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es saprotu, ka mēs pieļaujam procedūras pārkāpumus lēmumos. Es vēl saprotu, ka mēs pieļaujam procedūras pārkāpumus budžeta likumā un balsojam par dokumentiem, kuru nav, un tā tālāk. Bet kāpēc mēs pieļaujam pārkāpumus likumos, kodeksu labojumos un tā tālāk? Es ļoti saprotu Geidāna kunga apetīti. Tomēr mums nav neviena atzinuma par šo dokumentu otrajā kārtā. Lai nu Geidāna kungs ievēro vismaz procedūras jautājumus!

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, procedūra nav pārkāpta, jūs varēsit savu attieksmi izteikt tad, kad mēs apspriedīsim.

Skatīsim nākamo darba kārtības jautājumu par piena pārstrādes valsts uzņēmumu privatizāciju.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Birkava kungs, man ir neliela replika Kinnas kungam. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam nekur pieļaut nekādus likumu pārkāpumus, mēs to nevaram pieļaut nevienā gadījumā, lai arī būtu runa par budžeta likumiem, par piena pārstrādi vai par Geidāna likumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu referentu tribīnē. Piena pārstrāde otrajā lasījumā.

R.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi, es lūgtu jūs paņemt 416.dokumentu, kurš ir šodien skatāmā dokumenta projekts otrajam lasījumam. Pirms skatīšanas es gribu paskaidrot, ka šeit ar divām iekavām apzīmētie cipari nozīmē panta daļas jeb rindkopas, lai nebūtu pārpratumu. Un ar vienu iekavu ir apakšpunkti attiecīgajā daļā. Tātad, ja jūs vēlaties konkrēti nosaukt, par kādu daļu ir runa, kādā pantā, tad atsau­cieties uz panta daļu un uz apakšpunktu!

Mums šodien ir jāskata dokuments acīmredzot otrajā lasījumā. Laikā starp pirmo un otro lasījumu ir saņemti priekšlikumi no Buķeles kundzes, no Ēlerta kunga, kā arī no Tautas pašvaldību un sabiedrisko lietu komisijas, kuros izteiktās domas un ierosinājumi, pēc komisijas domām, ir praktiski iekļauti. Tāpēc jūs šeit neatrodat noraidīto priekšlikumu sarakstus, par kuriem būtu jābalso. Tāpēc es aicinu sēdes vadītāju saskaņā ar otrā lasījuma procedūru virzīties uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Tātad, Krūmiņa kungs, es domāju, mēs virzīsimies pa lappusēm. Un jūs norādiet attiecīgi lappuses, kur ir balsojamie momenti!

R.Krūmiņš: Jā, es vēl mazliet aizmirsu piebilst. Būtiskie labojumi, kas izdarīti laikā starp pirmo un otro lasījumu, ir atzīmēti kursīvā. Tas ir, viņš ne sevišķi labi izceļas, bet, attiecīgo pantu skatot, to konstatēt var.

Priekšsēdētājs: Tātad 1.lappuse.

R.Krūmiņš: Šeit, ja drīkst, es mazliet pakomentēšu. 1.pantā ir diezgan būtiski pārstrādāta redakcija pēc pašas komisijas deputātu priekšlikumiem. Un šeit ir radīta lielāka skaidrība par tiem uzņēmumiem, kas pakļauti šā likuma darbībai.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds tieši balsojams jautājums?

R.Krūmiņš: Ja deputāti neizvirza šādus priekšlikumus, tad parastajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uzstāj, ka ir kādi balsojami jautājumi pirmajā lappusē? Nav. 2.lappusē, lūdzu!

R.Krūmiņš: Šeit es gribētu mazliet pakavēties pie procedūras 3.pantā. Mums acīmredzot vēl laikā līdz trešajam lasījumam vajadzēs mazliet piestrādāt, lai radītu vēl lielāku skaidrību, jo šeit mēs diezgan ievērojami tīri izkārtojuma ziņā pārstrādājām 3.pantu, lai radītu lielāku skaidrību par pašu privatizācijas procedūru. Acīmredzot uz trešo lasījumu būs nepieciešams iestrādāt termiņus, lai būtu lielāka pārskatāmība. Iepriekšējā lasījumā radās jautājums par to, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai varētu realizēt šo likumu. Šobrīd, precizējot visas tās normas, kas likuma atsevišķos pantos ir paredzētas, es varu precīzi pateikt, ka, ievērojot un pieļaujot likuma realizācijā maksimālos termiņus, šis laiks ir septiņi mēneši, neskaitot sabiedrības reģistrāciju, lietu nodošanu un pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man jāatvainojas, es laikam nesapratu, ka skata pa lapām, nevis lappusēm. Man ir jautājums par 2.lappusi. Pirmkārt, par 1.panta pirmās daļas 3.punktu, par nodošanu no bilances uz bilanci citiem uzņēmumiem, uzņēmējiem. Vai šeit ir domāti uzņēmēji kā juridiskās personas, kā fiziskās personas vai visi kopā? Vai jūs šeit nedomājat kaut kā diferencēt?

R.Krūmiņš: Šeit ir domāti visi uzņēmēji. Bet faktiski reāli ir, ja es nekļūdos, pienotavu grupa. Varētu teikt, Aizkraukles rajonā pienotava ir nodota bijušajai agrofirmai, tagad paju sabiedrībai “Koknese”. Te ir runa par bijušo agrokombinātu, tagad paju sabiedrību “Daugava” Jēkabpils rajonā un par vienu pienotavu Saldus rajonā. Privatizējot šos lauksaimniecības uzņēmumus, tie tika pieprasīti kā valsts kapitāla daļas un kā tādas tās arī ir domātas šinī pirmās daļas 3.punktā.

I.Ēlerts: Un par 2.pantu. Tātad jums bija pirmajā lasījumā: “ja tajos noteiktās normas neatšķiras vai nav pretrunā ar šo likumu”. Es iesniedzu priekšlikumu, lai izslēgtu šo vārdu “neatšķiras”, jo nav iespējams, ka divu likumu normas būtu pilnīgi vienādas. Bet pretrunā tas varētu nebūt. Jūs esat izvēlējušies tieši pretēji un atstājuši šo vārdu “neatšķiras”, bet ir izslēgti vārdi – “nav pretrunā”, kas būtu loģiskāk. Jūsu paskaidrojumus šajā lietā! Tas, protams, ir trešā lasījuma jautājums, bet es gribētu dzirdēt jūsu pamatojumu.

R.Krūmiņš: Jā, faktiski šis bija viens no tādiem pantiem, par ko mums tīri procesuālā ziņā un tīri teorētiskā plāksnē bija diezgan lielas diskusijas, proti, par šo atšķiršanos vai neatšķiršanos. Juridiskā pārvalde iebilda pret tādu praksi, ka mēs ieliekam pantā kaut kādu normu un paredzam faktiski iespēju, ka viens likums varētu būt pretrunā otram. Bet šeit ir jāņem vērā tas, ka attiecībā uz dažādiem uzņēmumiem, dažādām uzņēmumu grupām šī privatizācijas kārtība var būt dažāda. Un šeit mēs izvēlamies tādu variantu, ka, lai atsevišķas normas no citiem privatizācijas likumiem nebūtu jāatkārto šajā likumā, mēs piemērojam, teiksim, ar īpatnībām, kuras šeit ir atrunātas. Ja mēs tās ņemam vērā, tad darbojas tās normas, kuras ir atrunātas šajā likumā.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai nepieciešams balsot par 2.lappusi, par kādu no izmaiņām? Mēs virzāmies pa lappusēm, Ēlerta kungs, tālāk. Pa lappusēm, nevis pa lapām.

Tātad 3.lappuse. Šeit nebija nekādu rakstisku grozījumu un izmaiņu. 4.lappuse. Deputātiem ir kādi papildinājumi? 5.lappuse. 6.lappuse.

R.Krūmiņš: 6.lappusē, ja drīkst, es mazliet paskaidrošu. Šeit ir mainījušās pagasta funkcijas sakarā ar to, ka šobrīd atsevišķu parakstīšanos mēs neparedzam atsevišķām fiziskajām personām, bet šeit viņu veidotajām kooperatīvajām sabiedrībām, lai vienkāršotu šā likuma realizēšanas procedūru… Tāpēc mazliet ir mainījušās šīs funkcijas. Te tās kursīvā ir arī izceltas.

Priekšsēdētājs: Vai nepieciešams balsot par šīm izmaiņām? 7.lappuse. 8.lappuse.

R.Krūmiņš: 8.lappusē 10.pantā ir papildināts, kādi dokumenti ir jāiesniedz reģistrācijai, šo uz piena pārstrādes uzņēmumu bāzes izveidoto statūtsabiedrību reģistrācijai.

Priekšsēdētājs: Vai nepieciešams balsot par šīm izmaiņām? Nē. 9.lappuse. 10.lappuse. 11.lappuse. 12.lappuse. 13.lappuse. 14.lappuse. 15.lappuse. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par balsošanas motīviem?

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Rezultāts: 56 – par, pret – nav, 4 – atturas, plus Krūmiņa balss. Tātad 57 – par. Kad iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam?

R.Krūmiņš: Man būtu lūgums iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 4.janvārim. Un man būtu ļoti liels lūgums, iesniedzot priekšlikumus, vadīties pēc 416.dokumenta, jo laikā starp pirmo un otro lasījumu mēs saņēmām pēc dažādiem citiem dokumentiem šos priekšlikumus un mums bija ļoti grūti strādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais likumprojekts – par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos. Grūbes kungs, lūdzu, tribīnē!

G.Grūbe: Ziņotājs ir Ābeles kungs kā likumprojekta autors.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Ābeles kungu tribīnē.

D.Ābele, Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pārstāvis: Labdien, cienījamie deputāti! Tātad šodien jums tiek piedāvāts likumprojekts par agroservisa īpašuma privatizāciju.

Priekšsēdētājs: Runājiet, lūdzu, mikrofonā, lai labāk ir dzirdams!

D.Ābele: Tiek piedāvāts likumprojekts “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos”. Nerunāšu par situāciju laukos, tā deputātiem tāpat ir zināma. Gribu uzsvērt, ka zemnieku situāciju vēl sarežģī līdzšinējo servisa uzņēmumu monopolstāvoklis attiecībā pret lauksaimniekiem. Zemnieku materiāltehniskā bāze ir nepietiekama ražošanai, tāpēc tiem ir ļoti būtiski saņemt agroservisa pakalpojumus. Diemžēl to šobrīd liedz zemnieku finansiālais stāvoklis.

Šajā situācijā es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka tiešām, nepārspīlējot, reāli sāk iet bojā valsts īpašums, kas atrodas agroservisa uzņēmumos. Servisa uzņēmumu situācija nav viennozīmīga. Kā objektīvu, tā subjektīvu apstākļu dēļ agroservisa uzņēmumi atrodas uz bankrota sliekšņa. Šodien daudz tiek runāts un rakstīts par zemnieku aizsardzību. Es negribu pieiet šim jautājumam no politiskās puses, tomēr gribu teikt to, ka, mūsuprāt, zemnieks šajā situācijā reāli tiks aizsargāts tikai tad, ja tam būs iespēja izvēlēties servisa uzņēmumu, kas sniegs šim zemniekam pakalpojumus. Ja viņu neapmierinās viens pakalpojumu sniedzējs, tad viņš griezīsies pie cita. Tātad zemnieku, manuprāt, var aizsargāt tikai konkurence.

Šajā likumprojektā par pamatu ir iestrādāta nianse, ka privatizācijas rezultātā nepieciešams izveidot konkurējošu uzņēmumu sistēmu Latvijā.

Tātad ir divi uzskati: viens ir šis, un otrs ir uzskats, ka, lai atrisinātu zemnieku problēmas, īpašums ir jānodod zemnieku rokās. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka tādā gadījumā vietā ir paruna, ka slīcēju glābšana tiks atstāta pašu slīcēju rokās.

Mūsu likumprojekta variantā par pamatu tika likta konkurence no agroservisa uzņēmumu puses attiecībā pret zemniekiem. Taču diemžēl mums šīs konkurējošās sistēmas nav, tāpēc acīmredzot patiesais republikā ejamais ceļš ir kaut kur pa vidu.

Izstrādājot šo likumprojekta variantu, par galveno, realizējot īpašuma privatizāciju agroservisā, mēs izvirzījām uzdevumu sākt veidot šādu savstarpēji konkurējošu servisa uzņēmumu sistēmu.

Otrkārt, neizspiest no ražojošajām jaudām uzņēmējus.

Treškārt, struktūrās, kuras ievērojamā apjomā sniegušas pakalpojumus konkrētā rajona zemniekiem, dot iespēju iegūt īpašumā daļu kapitāla tātad arī šiem zemniekiem.

Lai velti nekavētu jūsu uzmanību, es gribētu varbūt iepriekš atbildēt uz dažiem jautājumiem, kuri cienījamajiem deputātiem jau varētu būt radušies.

Tātad kāpēc ir vajadzīgs šis specifiskais likums par īpašumu privatizāciju agroservisa uzņēmumos. Formāli varētu sacīt tā, ka ir Augstākās padomes lēmums, ka īpašuma privatizācija agroservisa uzņēmumos notiks pēc specifiska likuma. Bet pēc būtības, realizējot pēc vispārējā likuma, neveidosies šī savstarpēji konkurējošo uzņēmumu sistēma, jo vispārējais likums gan ļauj šādu uzņēmumu decentralizāciju jeb diversifikāciju izdarīt, taču diemžēl nespiež to darīt. Vadoties pēc līdzšinējās pieredzes, kas ir Latvijā, nav pamata cerēt, ka šāda diversifikācija, ja uz to nespiedīs ar likumu, praktiski notiks.

Savukārt īpašuma pāreja zemniekiem tik augstas ražošanas koncentrācijas un centralizācijas uzņēmumos, kādi ir agroservisa uzņēmumi, pēc būtības uzņēmumu funkcionēšanā neko nemainīs, bet faktiski saimnieciski nonāks tikai pašreizējās vai jaunās administrācijas rokās. Un šeit pēc būtības neko nevarēs palīdzēt arī kooperācija no zemnieku puses, jo tā reālos zemniekus atbīdīs tālāk un reāli var teikt, kontrole varēs tikt izdarīta tikai par peļņas ieguvi. Tieši tāpēc, manuprāt, šis likums ir ļoti būtisks.

Ja jūs pievēršat uzmanību tā nosaukumam, tad redzat, ka nevis privatizē uzņēmumu, pārveidojot to kādā no uzņēmējdarbības formām, bet privatizē īpašumu uzņēmumā, sadalot to tehnoloģiski un organizatoriski tālāk nedalāmos objektos, kur manta tiek privatizēta un uz šīs mantas pamata tiek veidota vesela uzņēmējdarbības formu sistēma.

Vēl viena nianse, uz kuru gribētu vērst jūsu uzmanību. Vadoties pēc privatizācijas pieredzes lauksaimniecības uzņēmumos, ir kļūdaini mēģināt visu dažādības paleti, kura pastāv agroservisa uzņēmumos, reglamentēt ar vienu likuma tekstu un prasīt, lai likums darbotos autopilota režīmā. Pieredze rāda, ka tas nerealizējas. Tāpēc likumprojektā iestrādāts mehānisms, kas, Augstākajai padomei nosakot galvenos nosacījumus, procesa nianses atsevišķos uzņēmumos ļauj vadīt valdībai.

Specifiski ir veidotas arī privatizācijas komisijas. Ir izmantots vispārējais likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām”. Ņemot vērā, ka katrā rajonā ir tikai viena tipa servisa uzņēmums, privatizācijas komisija būs vai nu nepamatoti, neefektīvi liela, vai arī ar zemu kompetences pakāpi.

Otrkārt, piedāvātais atklātums, demokrātisms un uzņēmēju brīvās konkurences mehānisms neļauj savu līdzdalību privatizācijas komisijā izmantot savtīgos mērķos. Tāpēc privatizācijas komisijas izveidošanā un darbībā ir fiksētas atsevišķas nozarei nepieciešamas īpatnības.

Vēl kopumā ko gribētu pateikt par šo likumprojektu? Daudzi šķēpi ir lauzti, bijušas daudzas diskusijas Lauksaimniecības komisijā. Šis likums tika iesniegts komisijā vairāk nekā pirms gada, un šis piedāvātais variants ir it kā kompromisa variants starp vairākām pusēm. Gribu teikt, ka šis likumprojekts ir vajadzīgs kā zemniekiem, tā arī servisā strādājošajiem.

Mēs no savas puses labprāt uzklausītu deputātu domas, un mēs esam gatavi priekšlikumus iestrādāt. Protams, ja tie nesalauž piedāvāto mehānismu. Šis likums ir aprobēts, var teikt, Finansu ministrijā, Tieslietu ministrijā, Ekonomisko reformu ministrijā un, protams, Lauksaimniecības ministrijā. Piezīmes ir izmantotas, tas, kas bija, mūsuprāt, pieņemams, ir iestrādāts.

Vēl gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šā likumprojekta novilcināšana vai pieņemšana vēlākā laikā Latvijai var ļoti dārgi izmaksāt kā tiešā, tā pārnestā nozīmē, jo jau šobrīd, tikai lai apturētu viena meliorācijas uzņēmuma darbību, tas valstij izmaksās apmēram piecus miljonus rubļu. Cienot jūsu laiku, par šo jautājumu principā tā īsi ir viss. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Jautā Ziediņa kungs. Pēc tam – Ēlerta kungs.

Z.Ziediņš: Cienījamo autor, es nesen iepazinos ar šo likumprojektu, un man ir viens konkrēts jautājums. Kad tagad starp iespējamajiem pretendentiem vai nākamajiem ieguvējiem tiek sadalīts šis agroservisa uzņēmums, nekur nevienā no pantiem (es te atzīmēju kādus piecus) nav minēti bijušie īpašnieki, kuri saņemtu, manuprāt, savu īpašuma daļu bez kādas izsoles vai bez kādām pretenzijām. Kāda ir jūsu nostāja pret privātajiem īpašniekiem, bijušajiem servisa uzņēmumu īpašniekiem. Ja jūs to pieņemat, tad te ir jālabo kādi seši vai septiņi panti, iestrādājot bijušo īpašnieku īpašuma daļu šajos privatizētajos uzņēmumos.

D.Ābele: Ja šis jautājums ir saasinājis jūsu uzmanību šādā virzienā, es esmu gatavs vēl izskatīt cauri, bet atbildēšu principā. Mūsuprāt, nelikumīgi atsavinātais bijušo īpašnieku (tātad likumīgo īpašnieku) īpašums nevar tikt privatizēts, tas ir vienkārši jāatdod atpakaļ. Privatizēt var tikai valsts īpašumu, bet šī īpašuma daļa ir jāatdod atpakaļ īpašniekiem.

Z.Ziediņš: Paldies. Es tieši teicu, ka te ir pretenzijas ļoti daudzos punktos. 4.panta pēdējā daļa. Atkal šis tipiskais ieraksts no lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas likuma. Nekustamie līdzekļi nošķirami tikai tad un kustamie nošķirami tikai tad, ja tas netraucē nekustamo līdzekļu apsaimniekošanu. Jūs zināt, kāda situācija ir mazajos uzņēmumos. Tur viss ir saistīts kompleksā. Ja mēs saglabājam šādus ierakstus, tāpat kā saglabājam ierakstus 13.pantā… Tajā 6.lappusē strādājošo kolektīvu lēmums… Ja mēs saglabājam šo ierakstu, 7.pantā vispār neieliekot iekšā, ka komisijas pienākums ir arī novērtēt šo bijušo īpašnieku apjomu (un tas ir, es domāju, primārais pienākums – novērtēt un tikai pēc tam sākt dalīt pēc tām septiņām vai deviņām pozīcijām)…

Visos pārējos pantos ir jāieliek iekšā dzelžains pamatojums par bijušā īpašuma atgriešanu. Tas ir konceptuāls jautājums. Tas šeit nav iestrādāts vispār šajā likumā. Bijušā īpašnieka daļa te vispār nav atrunāta ne ar vienu vārdu.

D.Ābele: Es domāju, ka šis būtībā nav diskutējams jautājums. Es viennozīmīgi jums piekrītu. Tādā gadījumā vēl ir jāpārskata, ja jums šķiet, ka tas šeit…

Z.Ziediņš: Nekā nevar dzirdēt.

D.Ābele: Ja jums šķiet, ka šīs nianses šeit nav ņemtas vērā, es esmu gatavs tās vēlreiz uzsvērt, bet mēs likumprojektu rakstījām uz privatizējamo valsts īpašumu. Bet privatizācijas komisijai ir jānosaka un jānovērtē viss īpašums. Pirms valsts īpašuma privatizācijas bijušo īpašnieku daļa bija jāatgriež bijušajiem īpašniekiem. Lēmumā par spēkā stāšanās kārtību ir atsevišķs pants, līdz kuram laikam bijušajiem īpašniekiem ir jāpiesaka savas pretenzijas.

Z.Ziediņš: Paldies. Tātad lūdzu iestrādāt šajos pantos, sevišķi 7.pantā un 13.pantā un sevišķi 4.pantā, šos punktus. Droši vien tur vēl būs kādi panti pa vidu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Man ir jautājums par to pašu tēmu kā Ziediņa kungam. Un divi konkrēti jautājumi. Pirmkārt, kādēļ jūs neļaujat iespēju iegūt daļu no kapitāla daļām izveidojamajā uzņēmējsabiedrībā bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem? Bijušajam īpašniekam, nevis bijušajam darbiniekam. Bijušie darbinieki jums ir, bet bijušā īpašnieka nav. Kāpēc?

D.Ābele: Es atbildēšu uz šo jautājumu tādā veidā. Iegūt papildu īpašumu bijušais īpašnieks var tad, ja viņš ir šis bijušais, var teikt, strādājošais, ja uz viņu attiecas šie strādājošā nosacījumi. Bet to īpašumu, kas viņam ir piederējis, viņš nediskutējot saņem atpakaļ. Kāpēc tā ir? Tas ir tāpēc, lai servisa uzņēmumu īpašums (pēc būtības valsts īpašums) nonāktu to uzņēmēju īpašumā, kas nodarbosies ar tā apsaimniekošanu.

I.Ēlerts: Vai tad es nepareizi būtu sapratis, ka šie uzņēmumi ir pārveidojami par uzņēmējsabiedrībām?

D.Ābele: Pilnīgi nepareizi. Šeit es jau mēģināju uzsvērt to, ka vispirms uzņēmums tiek sadalīts, decentralizēts un tālāk īpašums tiek privatizēts. Īpašnieki lemj, kāda uzņēmējdarbības forma turpmāk šajā objektā tiks izveidota. To skaitā ir arī bijušie īpašnieki, kuru īpašums ir šeit iekšā.

I.Ēlerts: Labi. Paldies. Otrs jautājums. Vai 19.panta pirmajā daļā jūs nemulsina tas, ka pagaidām vēl nav šādu Latvijas Republikas likumu, kas reglamentētu īpašumtiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem?

D.Ābele: Uzņēmumiem. Bet uz īpašumu šinī gadījumā…

I.Ēlerts: Arī uz īpašumu, protams, nav. Ir tikai likumi par namīpašumiem un par zemi.

D.Ābele: Es saprotu šo jautājumu tādā veidā: ja ar tiesas lēmumu vai citādu juridiski atzītu lēmumu tiks pierādīts, ka nelikumīgi atsavinātā īpašnieka īpašums ir šeit iekšā, tad viņš ar šo īpašumu rīkosies kā īpašnieks.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Godātie kolēģi, neviens nav arī pieteicies debatēs. Ja kāds nepieteiksies debatēs, tad mēs varētu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vai kolēģi uzskata to par iespējamu? Man tikai precizējums. Vai 15.pantā šie divi varianti ir konceptuāli un vai tie būtu apspriežami kā konceptuāli?

D.Ābele: Man būtu priekšlikums šo jautājumu par 15.panta diviem variantiem deputātiem pārdomāt un izvēlēties.

Priekšsēdētājs: Nebalsot kā par konceptuāliem.

D.Ābele: Nebalsot kā par konceptuāliem?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ja debatēs neviens nav pierakstījies un ja neviens neizsaka pretenzijas, mēs varētu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Ziediņa kungs, lūdzu!

Z.Ziediņš: Es vēlreiz gribētu lūgt, lai komisija apņemas šo bijušo īpašnieku daļu konceptuāli iestrādāt, jo tā nav tur nevienā pantā, nevienā. Tur būs jālabo pieci, seši vai varbūt pat desmit panti.

Es vēlreiz minēšu piemēru. Ja mazas pilsētiņas “Lauktehnikā”, manā bijušajā īpašumā, manā mājā ir iekšā agroservisa uzņēmums, tad tas tagad pēc šā likuma konceptuāli ir neatdalāms, jo nevar taču izlikt to virpu un frēzi ārā no mājas! Bet man vajag māju, nevis visu “Lauktehnikas” sistēmu. Tāpēc šī privātā īpašnieka daļa ir jāatdala konceptuāli.

Priekšsēdētājs: Darba grupai tas jāņem vērā, jo tas tiek izteikts un fiksēts stenogrammā. Godātie kolēģi, ja mēs turpinām diskusiju, tad rīkosim pārtraukumu, ja ne, varbūt lai īsi runā Grūbes kungs. Tad balsosim vai arī rīkosim pārtraukumu.

G.Grūbe: Man būtu lūgums sēdes vadītājam – motivēt tādā veidā, ka pieņemt pirmajā lasījumā ar konceptuālu ievirzi, ka jāiestrādā jautājums par bijušo īpašnieku īpašuma atdalīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

G.Grūbe: Un otrs, lai es nenāktu otrreiz pie mikrofona, lūgtu arī kolēģus līdz 7.janvārim iesniegt savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā ar konceptuālu ievirzi, ka vajag iestrādāt arī bijušo īpašnieku tiesības. Rezultāts: par – 38, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Līdz 7.janvārim lūdzu jūsu priekšlikumus.

Pārtraukums līdz pulksten trijiem.

 

(Pārtraukums)