1992.gada 23.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Atļaujiet turpināt pēdējo šā gada plenārsēdi! Mūsu darba kārtībā ir palikuši četri jautājumi: kontinentālais šelfs un ekonomiskā zona, gaisa kodeksa projekts, likumprojekts par muitu un Geidāna kunga atskaite. Blumberga kungs vēlas ko teikt? Viņš atvainojas par to, ka ir nokavējies. Proti, gaisa kodeksu es pieminēju. Blumberga kungs, šo kodeksu mēs noteikti šodien pieņemsim.

Tātad – likumprojekts “Par kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu”. Lūdzu ziņotāju! Lūdzu, droši uz priekšu! Es neredzu Emša kungu. Vakar mēs ar viņu runājām par šo jautājumu. Lūdzu, stādieties priekšā, lai deputāti zina, kas ziņo.

Godātie deputāti, ziņotāja ir Jūras lietu ministrijas Juridiskās daļas vadītāja Ieva Miļūna, kas ir arī šā likumprojekta autore.

I.Miļūna, Jūras lietu ministrijas Juridiskās daļas vadītāja: Godājamie deputāti! Šis likumprojekts par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu ir ārkārtīgi svarīgs un nozīmīgs – gan runājot par Latvijas ekonomikas attīstību, gan – vēl jo vairāk – runājot par Latvijas attiecībām ar pārējām Baltijas reģiona valstīm. Diemžēl jāatzīmē, ka likums izstrādāts pārāk vēlu un tāpēc pati dzīve ir piespiedusi jūs daudzos citos likumprojektos iekļaut normas, kas nosaka republikas institūciju tiesības un pienākumus attiecībā uz ekonomisko zonu vēl pirms šā likuma pieņemšanas vai pat tā izskatīšanas.

Gribētu vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka šajā likumprojektā ir iekļautas normas, kas regulē gan ekonomisko zonu, gan kontinentālo šelfu. Protams, bija vairāki iebildumi sakarā ar to, ka kontinentālā šelfa tiesiskais statuss un ekonomiskās zonas tiesiskais statuss ir atšķirīgi jēdzieni. Bet ir tāda īpatnība, ka Latvijas Republikas ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas pilnīgi sakrīt. Līdz ar to tiesības un pienākumi, kā arī reglamentējošās normas abos likumprojektos būs vienādas. Tāpēc tika pieņemts lēmums veidot vienu likumprojektu. Protams, strikti atdalot tās normas, kas reglamentē tikai kontinentālo šelfu, un tās normas, kas reglamentē tikai ekonomisko zonu. Tādējādi šā likumprojekta 4.panta 4. un 5.punktā ir runa tikai par kontinentālo šelfu, te ir noteiktas Latvijas Republikas tiesības šajā reģionā.

Nākamajos pantos ir runa par ekonomisko zonu. Jāatzīmē būtiska atšķirība tiesiskajā statusā: kontinentālais šelfs un tā dzīļu bagātības ir Latvijas Republikas īpašums, bet ūdens daļā virs kontinentālā šelfa šobrīd Latvijas Republikai faktiski ir tikai ekskluzīvas tiesības. Likumprojekts ir izstrādāts, ļoti cieši ievērojot tās tiesiskās normas, kuras iekļautas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Konvencijā par jūras tiesībām.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem būs jautājumi? Alkšņa kungs, lūdzu! Kamēr Alkšņa kungs nāk, es pārjautāšu: jūs teicāt, ka projekts ir saskaņots ar Jūras konvenciju. Kura gada?

I.Miļūna: 1982.gada.

Priekšsēdētājs: Vai 60 valstis to jau ir ratificējušas? Vai konvencija jau ir stājusies spēkā?

I.Miļūna: Tā vēl nav stājusies spēkā.

Priekšsēdētājs: Vēl nav stājusies spēkā?

I.Miļūna: Nē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Man ir jautājums par 1. un 2.pantu. Vai jūs tomēr nevarētu vēlreiz paskaidrot? Šeit ir rakstīts, ka Latvijas Republikas kontinentālais šelfs ir jūras dibena virsma un tā dzīles zemūdens rajonos, kas piekļaujas Latvijas Republikas piekrastei, bet atrodas aiz teritoriālās jūras robežām. Sakiet, kur zīmējumā ir Latvijas Republikas valsts robeža?

I.Miļūna: Valsts robeža ir teritoriālās jūras robeža.

L.Alksnis: Tātad “teritoriālās jūras robežas” vietā varētu teikt arī “Latvijas valsts robeža”. Tātad iznāk, ka kontinentālais šelfs ir ārpus Latvijas valsts robežām?

I.Miļūna: Jā.

L.Alksnis: Cik tas ir plats?

I.Miļūna: Kontinentālo šelfu mēra dziļumā, nevis platumā. Konvencijas normas nosaka, ka valsts piekrastes kontinentālais šelfs ir tā daļa, kas atrodas aiz teritoriālās jūras robežām, līdz 200 metru dziļumam vai līdz dziļumam, kādā ir iespējama dabas resursu izstrāde. Ja ir tehnoloģijas, kas ļauj izstrādāt dzīļu resursus dziļāk par 200 metriem, tad valsts noteiks savu kontinentālo šelfu, kas būs dziļāks par 200 metriem. Tā kā Baltijas jūrā tāda dziļuma nav, mūsu kontinentālais šelfs robežosies ar Zviedrijas Karalistes kontinentālo šelfu. Faktiski tas ir tādā pašā attālumā no piekrastes kā ekonomiskā zona. Baltijas jūra ir par seklu un par mazu, lai mēs izstrādātu citu normu – tādu, kāda ir precīzi noteikta konvencijā.

L.Alksnis: Bet vai Latvijas valstij ir tiesības rīkoties aiz savas valsts robežām? Vai tā ir tiesiska?

I.Miļūna: Jā. Tāda ir starptautiskās konvencijas norma. Un tā attiecas uz kontinenta turpinājumu zemūdens rajonos. Tur ir mūsu īpašuma tiesības, kādu mums nav ūdens masā virs šā jūras dibena.

L.Alksnis: Tātad reāli pastāv tāda robeža, kur Latvijas kontinentālais šelfs saskaras ar Zviedrijas kontinentālo šelfu?

I.Miļūna: Jā. Tāpēc tas ir iestrādāts 3.pantā. Konkrētās robežas un koordinātes mēs nevaram nosaukt, jo mums nav attiecīga līguma ar Zviedriju.

L.Alksnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Neviens nav pieteicies. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem?

Einiņa kungs, lūdzu!

V.Einiņš: Jūras lietu komisija izskatīja šo likumprojektu un saskaņā ar mūsu valsts interesēm atzīst par nepieciešamu, lai tas tiktu pieņemts. Ja kāds no deputātiem šaubās par vienu vai otru normu un viņš ir lasījis starptautiskās konvencijas, kurām mēs neesam pievienojušies, tad varu pateikt, ka mūsu valstij ir tiesības iestrādāt savos likumos tās konvenciju normas, kuras mēs atzīstam, kaut arī šīm konvencijām mēs neesam pievienojušies. Es lūdzu un aicinu visus deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies referentei! Balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā. Ja Silāra kungs un Zatulivitera kungs vēlas nobalsot par kontinentālo šelfu un viņi to ir paguvuši izdarīt, lūdzu rezultātu. 41 – par. Tātad, godātie kolēģi, lūdzu jūsu priekšlikumu par otro lasījumu. Vai ir konkrēti termiņi, kad otrajā lasījumā mēs varētu skatīt likumprojektu par kontinentālo šelfu? Ja citu priekšlikumu nav, tas varētu būt 7. vai 6.janvārī. 5. vai 6.janvārī, es atvainojos, Dobeļa kungs precizē.

Nākamais darba kārtības jautājums – Latvijas Republikas Gaisa kodekss. Par šo jautājumu mums ziņo Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta galvenais speciālists Vismaņa kungs. Lūdzu.

V.Vismanis, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta galvenais speciālists: Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Gaisa kodeksu izstrādāja komisija Latvijas Republikas satiksmes ministra vietnieka Ulda Pētersona kunga vadībā, un šo komisiju ir apstiprinājusi mūsu valdība, Latvijas Republikas Ministru padome. Gaisa kodeksa projektu ir akceptējusi valdība, un tas tiek iesniegts jums izskatīšanai un pieņemšanai.

Gribas atzīmēt, ka Latvijas Republikas vēsturē šis varētu būt trešais likumdošanas akts, kas regulē attiecības civilās aviācijas un vispār aviācijas darbības sfērā. Pirmie divi likumi tika pieņemti 20. un 30.gados, tātad, ja nemaldos, šis ir trešais likums, ja jūs to pieņemsit. Gribētos nedaudz atgādināt, ka šī darbības sfēra mūsu republikas likumdošanā pēdējos 50 gados vispār bija tabu. Visu to lēma Maskavā, izņemot dažas pavēles, kuras izdeva tepat blakus, bijušajā Latvijas Civilās aviācijas pārvaldē, – par prēmijām, pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba.

Gaisa kodeksa pieņemšana pašreiz ir ļoti aktuāla un varētu būt pat nedaudz jau nokavēta. Pirmkārt, tādēļ, kā es jau teicu, ka līdz šim faktiski Latvijas Republikā nav pieņemts neviens likumdošanas akts, kas regulētu attiecības civilās aviācijas darbības sfērā. Otrkārt, arī tādēļ, ka notiek straujš process jaunu aviācijas uzņēmumu dibināšanā un privatizācijā. Pēc neilga laika var rasties zināma anarhija, bet tas būtu ļoti, ļoti nevēlami, jo aviācijas transports ir saistīts ar visaugstāko bīstamību. Tādēļ arī aicinu jūs izskatīt šo projektu un to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, kādi būs jautājumi par Gaisa kodeksu?

Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Man tāds jautājums: sakiet, lūdzu, vai, izstrādājot šo likumprojektu, ir ņemta vērā arī tā pieredze, kas gūta citās valstīs, kad tur tika izstrādāti analoģiski kodeksi? Un, ja tāda palīdzība ir saņemta, tad kuras valstis mums visvairāk ir palīdzējušas?

V.Vismanis: Nu, vispirms jau tika principiāli analizēts, par ko ir runa. Nav lielas atšķirības no bijušās PSRS analogā kodeksa, tas attiecas uz regulēšanas priekšmetu, jo PSRS bija Čikāgas konvencijas dalībvalsts.

Es personiski pēc struktūras izanalizēju arī Amerikas Savienoto Valstu, Šveices, Zviedrijas un Vācijas aktu. Turklāt lielu palīdzību mums sniedza zviedru civilās aviācijas administrācijas pārstāvji. Viņi izstrādāja rekomendācijas, kuras arī tika ņemtas vērā. Gaisa kodeksa otro projektu mēs pārtulkojām angliski, un eksperts Notstrema kungs deva par to savu atzinumu, kurš arī ir ņemts vērā. Un tas ir viss.

R.Apsītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Endziņa kungs? Kamēr Endziņa kungs nāk, es gribētu darīt Vismaņa kungam zināmu, ka projekts ir nodots arī Baltijas juridiskajam centram Kardozo universitātē Ņujorkā recenzēšanai, bet diemžēl vēl nav saņemta atbilde. Līdz otrajam lasījumam, jācer, tā būs.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man ir līdzīgs jautājums. Vai projekts ir nodots arī kādai juridiskajai ekspertīzei?

V.Vismanis: Oficiālas juridiskās ekspertīzes kā tādas nav bijis. Vienīgi esam saņēmuši zviedru civilās aviācijas administrācijas eksperta Notstrema kunga atzinumus, kuri šeit ir ņemti vērā.

A.Endziņš: Bet Ministru padomes Juridiskā pārvalde, Tieslietu ministrija?

V.Vismanis: Jā, tur projekts ir akceptēts, ar visiem atzinumiem un zieģeļiem iesniegts jums.

A.Endziņš: Tā pavirši iepazīstoties, es tomēr saprotu, ka, no juridiskā viedokļa raugoties, ir šādas tādas pretrunas. Piemēram, jau pašā sākumā, kur jūs rakstāt – tikai Latvijas Republikas jurisdikcija. Tāds formulējums manī rada šaubas. Un 2.pantā uzreiz: ja starptautiskajos līgumos ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanā, tad jāievēro starptautisko nolīgumu noteikumi. Bet viens taču izslēdz otru!

V.Vismanis: Bet diemžēl šis princips, ja nemaldos, ir visos mūsu likumdošanas aktos. Ka regulējam paši, bet…

A.Endziņš: Tas ir pārāk kategorisks formulējums, tomēr to varētu labot, gatavojot projektu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Vēl ir kādi jautājumi? Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Vai Blumberga kungs varētu darīt zināmu komisijas atzinumu?

O.Blumbergs: Komisija vairākkārt ir izskatījusi šo projektu, izskatījusi to tapšanas gaitā. Ir izdarīta vesela virkne labojumu. Faktiski šis nav pirmais modelis. Ir ļoti rūpīgi strādāts. Es domāju, ka varbūt ir palikušas atsevišķas negludas frāzes, bet tās būtībā ir viegli labojamas līdz otrajam lasījumam. Aicinu deputātus balsot par šo dokumentu, lai to varētu 6.datumā atkārtoti izskatīt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies Vismaņa kungam. Vai kāds vēlas runāt par balsošanas motīviem? Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es domāju, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kas pierādīja, ka mēs vēl diezgan daudz ko esam spējīgi izdarīt šajā pašā sastāvā. Jāsaka, ka šis dokuments ir patlaban ienācis jau ar zināmu nokavēšanos. To vajadzēja daudz agrāk izskatīt. Es ceru, ka otro un trešo lasījumu mēs varēsim apstiprināt daudz īsākā laikā, jo šis dokuments ir vajadzīgs mūsu aviācijas sistēmai. Es jau vairākkārt esmu konstatējis, ka mēs bieži neesam izdarījuši to, ko varētu šajā laikā izdarīt. Es ļoti aicinu visus atbalstīt projektu un iesaku pēc iespējas ātrāk strādāt ar to tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 40 – par, pret un atturas – nav. Lūdzu iesniegt savas piezīmes un papildinājumus līdz 5.janvārim. Es pareizi sapratu Blumberga kungu – vai viņam ir cits termiņš?

Nākamais darba kārtības jautājums – papildinājumi un grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā. Es domāju, aicināsim Geidāna kungu tribīnē.

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie izturīgie kolēģi, kuriem ir spēks un griba būt līdz galam, es tā jūtu, ka mēs visi būsim arī līdz 5.jūnijam šeit. Dod Dievs, ka mūsu tomēr tad būtu vairāk.

Runājot par 431.dokumentu, vispirms, mīļie kolēģi, jūs redzat, ka šajā redakcijā ir ņemti vērā visu to kolēģu priekšlikumi, kuri vai nu uzrakstīja, vai pienāca klāt un vienkārši pateica, ko viņi gribētu grozīt šajā tekstā. Es tagad vērsīšu jūsu uzmanību uz šiem grozījumiem.

Pirmām kārtām procenti. Mēs nobalsojām konceptuāli, bet atļāvām procentu lielumu noteikt jums šodien. Tātad no kurienes ir radušies šie 60 procenti? Es atsaukšu atmiņā vakardienas runu. Cienījamā Gulbja kunga gan nav klāt, bet liels paldies viņam par atbalstu, es to nekad nebiju cerējis. Viņš teica, ka vajadzētu vismaz 40 procentu un varbūt pat vairāk. Freimaņa kungs jau teica, ka vajagot vairāk, jo jādomā arī par celtniecības izdevumiem. Kodoliņa kungs no tribīnes teica, mums visiem dzirdot, ka pat 100 procenti esot par maz, jo tas tikpat neglābšot situāciju. Nu, mēs esam drusciņ optimistiskāki, neesam tik lieli pesimisti, daļēji tas tomēr glābs situāciju.

Nākamais grozījums ir sestajā rindā no augšas, šeit rakstīts: “no šīs summas puse ir izlietojama”. Atcerieties vakardien bija trīs ceturtdaļas. Nu, tā kā mums ir nākusi klāt jauna izdevumu pozīcija – pašā pēdējā teikumā – “kapitālo robežbūvju celtniecība”, tad trīs ceturtdaļas reāli vairs nevar palikt, tāpēc mēs samazinājām uz pusi.

Nākamais grozījums ir trešajā rindā no apakšas. Vakar izskatītajā redakcijā mums bija – muitas iestādēm darbinieku materiālajai stimulēšanai. Jundža kungs rakstveidā ir iesniedzis lūgumu iekļaut šeit arī robežapsardzību. Mēs tam pilnīgi piekritām un iekļāvām. Liepiņa kungs ne tikai vakar “Dienā” rakstīja, bet arī šorīt, runājot radio, ieteica mums likt aiz auss, ka arī policija piedalās šajos procesos un arī tai pienākas sava daļa. Mēs pilnīgi piekrītam. Ir iekļauta arī policija, turklāt nešķirojot – valsts vai municipālā policija. Kristovska kungs arī šodien bija atnācis un pamatoti lūdza ņemt vērā zemessargu piedalīšanos un iekļaut arī viņus. Visus šos priekšlikumus mēs esam iekļāvuši, jo uzskatām, ka tie ir pamatoti. Runa šajā gadījumā ir par to darbinieku materiālo stimulēšanu, kuri tieši piedalījušies pārkāpumu atklāšanā, tātad arī sodīšanā. Un tas būtu pilnīgi vienalga. Ja kādā situācijā muitnieku nebūs, bet būs tikai zemessargi vai robežsargi, tad tas, dabiski, attieksies tikai uz viņiem.

Nākamais grozījums ir pēdējā rindā, kur paredzēta viena ceturtā daļa kapitālo robežbūvju celtniecības finansēšanai. Freimaņa kungs un šodien arī Jundža kungs man to pamatoja, un es tam pilnīgi piekrītu. Es jums varu pateikt, ka to nezina vienīgi tas, kurš šobrīd nesaskaras konkrēti ar celtniecību. Skaitļi ir pavisam elementāri. Decembra sākumā ar Līvānu māju saistītie zemes darbi maksāja oficiāli 3,5 miljonus. Bet mums nav tikai zemes darbi, mums ir celtniecība! Tāpēc šī ceturtdaļa vismaz dos kādu artavu robežbūvju izveidošanā.

Šie ir tie grozījumi, kurus mēs izdarījām. Esam pateicīgi arī Likumdošanas jautājumu komisijai, kura vakar piedāvāja ļoti būtisku grozījumu. Tātad līdzekļi jāieskaita budžetā un tikai no turienes tos var dabūt, nevis kāds pa tiešo. Pilnīgi pieņemami. Tas bija uzreiz pareizi pamanīts.

Tādi ir šie grozījumi. Mēs pieņēmām visu, kas mums tika pateikts vai uzrakstīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es atvainojos, kas tas ir par lasījumu?

Priekšsēdētājs: Otrais lasījums.

A.Endziņš: Kas ir atbildīgā komisija? Geidāns vai Likumdošanas jautājumu komisija? Kas tā ir par lietu, un kas tā ir par procedūru tagad, es nesaprotu!

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs…

A.Endziņš: Kalt dzelzi, kamēr tā karsta? Vēl bija rakstveida priekšlikums, kuru iesniedza vakar Freimaņa kungs. Tas tagad ir atdots Juridiskajai pārvaldei, lai varētu visu apkopot. Pēkšņi šodien tas viss parādās zālē! Es kategoriski protestēju pret tādu kārtību!

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, jūs laikam neesat bijis klāt, kad mēs nobalsojām. Šo pretrunu jau mēs konstatējām arī vakar, kad valdība iesniedza dokumentu, bet atbildīga ir Likumdošanas jautājumu komisija, tādēļ jums netiek liegts vārds.

A.Endziņš: Es atvainojos, bet tādā gadījumā tas ir pavisam cits dokuments!

Priekšsēdētājs: Jā, šodien to izdalīja.

A.Endziņš: Tādā gadījumā – kā tas var būt otrais lasījums? Tad tas ir pirmais lasījums un runa ir par citu dokumentu. Tikai komisija var iesniegt plenārsēdei, nevis Geidāna kungs vienpersoniski! Parādiet man, lūdzu, kur reglamentā tāda kārtība ir noteikta!

I.Geidāns: Ja drīkst, es atbildēšu. Es ļoti atvainojos, cienījamo kolēģi, bet nebija domāts aizskart jūsu goda jūtas vai atņemt jūsu pienākumus. Atcerieties manus vārdus! Vakar es teicu, ka uzskatu Likumdošanas jautājumu komisiju par augstāko institūciju mūsu valstī, tāpēc visu cieņu pret jums! Šis ir tikai manis piedāvātais variants, kuru es…

A.Endziņš: Paldies, Geidāna kungs, bet mēs atrodamies Augstākajā padomē, un pastāv noteikts reglaments un noteikta kārtība!

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, nav absolūti nekādu pretrunu, jo pirmajā lasījumā vakar tika nobalsots par dokumentu, un šis ir variants, kuru iesniedz kā šā dokumenta papildinājumu. Tā ir panta redakcija, un mēs to varam apspriest bez jebkādām problēmām…

A.Endziņš: Es saprotu, bet atbildīgā komisija ir Likumdošanas jautājumu komisija. Un bez saskaņošanas ar atbildīgo komisiju tagad iesniegt… Tas ir pavisam cits dokuments, nevis tas, kuru iesniedza Likumdošanas jautājumu komisija! Otrais lasījums, iesniedz Latvijas Republikas tautas deputāts Geidāns, apakšā parakstījies Muitas departamenta priekšnieks – un uz priekšu! Un to tagad sauc par otro lasījumu? Tā to saprast?

I.Geidāns: Projekts otrajam lasījumam, iesniedz deputāts Geidāns.

A.Endziņš: Pēc kādiem reglamentiem? Kāds reglaments ļauj iesniegt pēc pirmā lasījuma vēl vienu dokumentu, kā tagad dara deputāts Geidāns? Ar kādām tiesībām? Ar muitas priekšnieka tiesībām?

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs! Vienīgais reglamenta pārkāpums, un tur jums taisnība, ir tas, ka acīmredzot šo dokumentu nav skatījusi Likumdošanas jautājumu komisija.

A.Endziņš: Komisija to nav redzējusi, mēs to tagad saņemam plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Bet mēs nobalsojām, ka šodien šo jautājumu skatīsim, un, ja jūs to neesat skatījuši, tad tā ir jūsu komisijas, nevis reglamenta vaina.

A.Endziņš: Es atvainojos, kas tā ir par praksi? Jā, ja mēs vadāmies pēc principa, ka Augstākā padome var visu, tad – uz priekšu! Paldies par uzmanību.

I.Geidāns: Cienījamais Endziņa kungs! Es dziļi atvainojos, bet tā tas nebija domāts. Šī redakcija nebūt neapstrīd jebkuru jūsu variantu. Tā ir tikai viens no iespējamiem variantiem, un es kāpu tribīnē paskaidrot, lai visi saprastu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man arī šajā sakarā ir jautājums. Pirmo projektu, kuru es arī atbalstīju, jo domāju, ka tas ir pareizs, bija iesniegusi valdība. Un atbildīgā komisija bija Likumdošanas jautājumu komisija. Es saprotu, ka atbildīgā komisija projektu nav redzējusi. Jautājums: vai arī otro projektu ir iesniegusi valdība vai ne?

I.Geidāns: Šo otro iesniedz Geidāns.

E.Cilinskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūgtu cienījamos kolēģus balsot par to, ka šā jautājuma izskatīšanu pārtraucam. Bez šaubām, ņemot vērā Geidāna kunga iesniegumu, Likumdošanas jautājumu komisijai vajadzētu to skatīt. Pēc 4.janvāra varēsim turpināt darbu šīs problēmas sakarā.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es esmu pretējās domās. Mums ir otrais lasījums, un viss ir gluži normāli. Te ir redakcija, kuru deputāts Geidāns ir iesniedzis. Es saprotu, ka Likumdošanas jautājumu komisija ir atbildīgā komisija. Jautājums ir tikai tāds – kurš ziņo otrajā lasījumā? Te ir tā lieta. Vai nu ziņo Likumdošanas jautājumu komisija, vai Geidāna kungs, kas, protams, nav Likumdošanas jautājumu komisija. Dokuments ir sagatavots pēc būtības. Es atgādināšu, ka Likumdošanas jautājumu komisija noraidīja, neatbalstīja valdības projektu, bet vakar plenārsēde ar ievērojamu balsu vairākumu to atbalstīja, un otrais lasījums ir iekļauts mūsu šodienas darba kārtībā ar plenārsēdes lēmumu. Otrajā lasījumā ir jābalso par katru redakciju atsevišķi: ja ir vairākas redakcijas, tad ar relatīvo balsu vairākumu tiek pieņemta un akceptēta tā redakcija, kura saņēmusi vairāk balsu. Tā ka man liekas, ka jāturpina izskatīšana. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Kad no rīta jautājums tika likts uz balsošanu un es arī piedalījos šajā balsošanā, man nebija tādas informācijas, ka atbildīgā komisija nav iepazinusies ar šo materiālu. Tādēļ es uzskatu, ka pirms balsošanas man nebija patiesas informācijas, un es atsaucu pats savu balsi “par”, jo ar Prezidija lēmumu arī mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijai tika uzdots izskatīt šo likumprojektu. Pirmajā lasījumā mēs to izskatījām un akceptējām, bet šādu variantu arī mūsu komisija nav skatījusi un nav apspriedusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es arī lūgtu šo jautājumu atlikt uz vēlāku laiku, lai valdība varētu veikt zināmu ekspertīzi par šiem procentiem. Bez šaubām, es piekrītu, ka šie procenti, kas sākotnēji bija noteikti, ir mazi, tomēr tie jāsaista ar zināmiem budžeta aprēķiniem. Tāpēc būtu korekti, ja valdība dotu savu atzinumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Procedūras pārkāpums patiešām ir noticis tāpēc, ka arī man nebija informācijas, ka atbildīgā komisija to nav skatījusi, jo citādā ziņā šie iesniegtie priekšlikumi pilnīgi atbilst otrajam lasījumam, tie ir rakstiski iesniegti. Bet mūsu prakse vienmēr ir bijusi tāda, ka atbildīgā komisija šos priekšlikumus izskata. Tā ka šā jautājuma izskatīšanu turpināt mēs nevaram. Ja vienīgi atbildīgā komisija neuzskata par iespējamu to izdarīt tagad.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Paldies, Birkava kungs, ka jūs atzināt to, ko es jums iepriekš teicu.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, tieši šajā sakarībā es jums gribēju lūgt precīzāku informāciju, nevis vispārīgus pārmetumus.

Endziņa kungs, kad komisija izskatīs šos priekšlikumus un kad mēs šo jautājumu varam likt uz balsošanu?

A.Endziņš: Komisija šos priekšlikumus var izskatīt 4.janvārī, ne agrāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to šā jautājuma skatīšanu turpināsim 4.janvārī. Paldies Geidāna kungam! Geidāna kungs, labu gribēdams, mazliet apsteidza notikumus, neiesniedzot to izskatīšanai atbildīgajai komisijai.

Godātie kolēģi! Mums ir palicis viens jautājums – Geidāna kunga pārskats. Kādi ir priekšlikumi par šīs apspriešanas reglamentu? Geidāna kungs, cik laika jums vajadzētu?

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj, cik jūs atļausit, tik es uzskatīšu par pietiekamu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu priekšlikumus! Geidāna kungs, varbūt pasakiet pats, cik ilgam laikam šis pārskats ir gatavots?

I.Geidāns: Es saprotu, ka ļoti ilgām runām nav ne laika, ne īstā reize, tāpēc domāju, ka ar 10 minūtēm pietiktu.

Priekšsēdētājs: 10 minūtes ziņojumam, un atlikušo laiku izmantojam jautājumiem.

I.Geidāns: Lai nopietni visu izklāstītu, man vajadzētu 20 minūtes, ja kolēģi ir ar mieru klausīties.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka nekavēsim laiku. Lai Geidāna kungs sāk savu ziņojumu.

I.Geidāns, Finansu ministrijas Muitas departamenta priekšnieks: Godājamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, ka tādā nereizē iznāk, bet mēs visi esam šajā procesā drusciņ līdzvainīgi. Atvainojiet, ka es tā saku, bet es lauzos pie vārda drusciņ ātrāk, lai kaut kādā veidā, pirmkārt, viestu skaidrību sakarā ar to lielo kņadu, kas ir sacelta ap manu personu un muitu, un, otrkārt, man ļoti gribējās, šo gadu beidzot, dzirdēt jūsu domas par muitas darbu un uzklausīt priekšlikumus, kā muita lai maina savu darbu nākamgad. Vairāk par pusgadu mums laika nav palicis, bet vismaz tā pusgada laikā.

Savu pārskatu es gribētu sadalīt divās daļās. Pirmā daļa būtu tas, ko es vēlos pastāstīt, bet otrā – jūsu uzdotie jautājumi un tas, ko es neesmu paguvis.

Es varu reāli sniegt pārskatu apmēram par gadu, jo sakarā ar oficiālo pavēli es sāku strādāt pagājušā gada 2.decembrī. Un šo periodu es gribētu sadalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pārejas periods – no decembra līdz februārim, jo tie bija tie divi oficiāli izsludinātie mēneši, kad tika likvidēta Ministru padomes muita un nodibināts departaments Finansu ministrijā. Es šo laiku sauktu par uzklausīšanas laiku, jo tajā laikā es apbraucu visu robežu, iepazinos ar muitniekiem, ar pašvaldībām, ar ministriju vēlmēm, uzklausīju visus priekšlikumus, kādi tika izteikti attiecībā uz muitu. Un, kad šie divi mēneši bija beigušies, tika pasludināts pārejas periods vai, pareizāk sakot, pārbaudes laiks. Tolaik darba likumdošanas akti atļāva sešus mēnešus. Šo sešu mēnešu laikā, mēs to nosaucām par pārbaudes periodu, gribējām izmēģināt ļoti daudzas tēzes, kas tika izteiktas šajos iepriekšējos divos mēnešos. Tās skāra šādus jautājumus.

Pirmkārt, izmēģināt cilvēkus amatos. Es jums gribu pateikt konkrētus skaitļus. PSRS laikā Latvijā bija muita tikai četros punktos, tas ir, ostās – trijās jūras ostās un lidostā. Tur strādāja mazliet vairāk par 200 cilvēkiem. Tagad mēs pa visu valsti izveidojām muitu, klāt nāca 1000 neapmācītu cilvēku, kuri nekādās muitas skolās nebija mācījušies. Līdz ar to radās nepieciešamība izmēģināt amatos ļaudis, kuri nekad nebija strādājuši par muitniekiem, izmēģināt jaunas struktūras, izmēģināt jaunus likumus un jaunus nosacījumus, jo vienu lielu daļu no PSRS likumiem mēs atcēlām, bet vietā pagaidām jaunu nebija. Paldies Dievam un paldies jums, mīļie kolēģi, ka, sākot darbu, mums bija Muitas kodekss. Un tas ir mūsu balsts vēl līdz šai dienai. Mēs izmēģinājām arī dažādas darba formas.

Pirmais darbs bija vislielākais, kuram pretdarbība jūtama vēl līdz šim. Tā ir decentralizācija. Kad sāku darbu, viss bija centralizēts Rīgā. Muitniekiem pat no Ventspils, Alūksnes, Latgales, Ainažiem bija jā­brauc pēc algas, kā arī jebkurā jautājumā uz Rīgu, un tas viss tika lemts šeit. Mēs veicām pilnīgu decentralizāciju, izveidojām kultūrvēsturisko novadu muitas, sākām uz vietas kārtot kadru jautājumus un grāmatvedības jautājumus. Visu atdevām novadiem, lai tie lemj.

Nākamais, ko izdarījām, mēs radījām diferencētas struktūras. Pētījuši divu mēnešu laikā transporta plūsmas, mēs noskaidrojām, ka tās var krasi sadalīt trīs grupās. Un, vadoties pēc tā, izveidojām diferencēta lieluma muitas kontroles punktus, lai vienā punktā nebūtu lieku cilvēku, bet otrā – pietrūktu.

Mēs izmēģinājām strādāt muitas punktos un pēc pāris mēnešiem konstatējām, ka tikai muļķis vai godīgais brauc caur muitas punktiem, visi pārējie brauc pāri robežai jebkurā vietā. Atcerieties – tajā laikā mums robežsargu nebija. Mēs sākām veidot robežapsardzību no muitas, kaut arī tas mums nebija jādara. Tas bija juridisks pārkāpums, bet cita ceļa nebija. Mēs veidojām mobilas patruļas. Sākumā kopā ar policiju, taču spēku nepietika. Tad mēs to darījām kopā ar zemessargiem. Tas arī bija grūdiens zemessargu darbības attīstībai, jo mēs sākām viņiem maksāt par darbu, palīdzējām iegādāties apbruņojumu, tehniku. Kopā ar zemessargiem mēs patrulējām uz robežas. Tajā laikā krasi pieauga konfiscēto preču daudzums, jo šīm patruļām tiešām izdevās ļoti daudzus noķert.

Nākamais. Mēs izveidojām savu “Muitas Vēstnesi”, atjaunojām to kā oficiālu laikrakstu. Visi, kas interesējas, ir to redzējuši. Mēs izveidojām arī struktūras, meklējot savas attīstības koncepciju, un ar 1.jūniju sāka darboties izvedmuita.

Kāpēc tas tolaik bija vajadzīgs? Atcerieties, toreiz, vasaras sākumā, mūsu veikali bija tukši, bet rūpnīcās preču it kā bija diezgan, taču tas viss ceļoja galvenokārt pāri dienvidu robežai uz Poliju. Tāpēc tika ieviesta izvedmuita. Es gribu vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma, jo kolēģi bieži man nepelnīti pārmet, ka muita ir tādu vai citādu tarifu pieņēmusi… Muita nevienu tarifu nepieņem, visu pieņem Tarifu padome vai valdība. Muita ir tikai kontroles institūcija, kas ne atļauj, ne aizliedz, ne lemj, bet tikai kontrolē.

Ar jūniju mēs ieviesām vispārējo deklarēšanu, un es uzskatu, ka 1.jūnijs ir neatkarīgas, suverēnas valsts muitas dzimšanas diena, jo tajā dienā mēs sākām deklarēt uz visām debespusēm, arī uz austrumiem. Un tad sākas tā lielā cīņa pret mums dažādos veidos. Mēs izveidojām nekad agrāk nebijušu dzelzceļa muitu, sākām aprast ar tranzīta ceļiem, sākām nodibināt nekad nebijušus kontaktus ar ārvalstu muitām un piesaistīt viņu interesi. Pamatā visus līdzekļus, ko mums no viņiem izdevās iegūt, mēs izmantojām apmācībai – pirmām kārtām vadītāju apmācībai. Es ar lepnumu varu teikt, ka šodien tikai divi direktora vietnieki nav mācījušies ārzemēs. Visi pārējie to ir darījuši Vācijā vai Austrijā, vai Somijā, vai Zviedrijā, apgūstot muitas darbā nepieciešamās zināšanas. Pēdējais brauciens bija uz Šveici.

Es ar lepnumu varu teikt, ka ar savu darbību mēs viesām pārliecību Eiropā un panācām starptautisku atzīšanu – 22.jūnijā Starptautiskā muitas koordinācijas padome Latviju kā 114.locekli uzņēma savā vidū. Es gribu piebilst, ka neviena mūsu avīze par to nav rakstījusi, neskatoties ne uz kādām mūsu pūlēm.

Nākamo periodu, sākot ar augustu, es gribētu nosaukt par reorganizācijas periodu. Septembrī tika ieviesta ievedmuita uz rubļa zonu, novembrī – uz dolāra zonu. Septembrī tika izveidota speciālā robeža, ņemot vērā arī vietējo reģionu iedzīvotāju un pašvaldību vēlēšanos. Sadalījām visu robežu divu veidu robežpunktos.

Tika oficiāli noteikti un publicēti muitas punkti, kuri ir atzīti par starptautiskajiem tranzīta ceļiem un kuros tiek muitotas preces. Šajos punktos muita strādā kopā ar robežsargiem. Nākotnē arī migrācijas dienests nāks klāt. Visos pārējos robežas pārejas punktos strādā tikai robežsargi. Caur šiem punktiem ir atļauts braukt cilvēkiem, kuri var uzrādīt oficiālu personību apliecinošu dokumentu un kuriem nav muitojamas kravas. Šie punkti šobrīd ir sāpju bērns. To darbība vēl nav pilnīgi atrisināta.

Īsumā gribētu pieskarties tam, kādu mēs redzam savas muitas attīstību perspektīvā. Mūsu augstais nams, mūsu pašu kolēģi, mēs visi kopā esam pieņēmuši nākamā gada koncepciju budžetā, kurā skaidri ierakstīts, ka muitai uz robežas jāsāk iekasēt ne tikai ievedmuita un izvedmuita, bet arī akcīzes nodoklis un apgrozījuma nodoklis. Tātad muitas darbība pamatā mainās. Tai jāpāriet no “somām un bagāžniekiem” uz “kravām un konteineriem”, tā tēlaini sakot. Tātad uz robežas ir jāsāk strādāt deklarēšanas nodaļai, jo šodien reāli, arī valdība nāca pie šāda slēdziena, var šos nodokļus iekasēt tikai uz robežas. Tāpēc ir jāizveido visa šī sistēma.

Kā šodien vēl nav? Tās ir deklarēšanas nodaļas uz pašas robežas. Tas ir jāizveido. Ir jāizveido arī apsargājami slēgti automašīnu stāvlaukumi aizturētajam transportam, jo, kolīdz mēs sākam deklarēt, jārēķinās ar transportu, kas nāk iekšā bez dokumentiem. Tas ir jāaiztur, lai noskaidrotu. Ir vajadzīgas muitas noliktavas, kur uzglabāt tās preces, kas tiek aizturētas uz robežas. Līdz šim tādu nebija, jo mēs to nedarījām. Ir jāizveido arī mobilais transports tieši muitas apkalpošanai. Un ir jāizveido kompjūteru ķēde, vienots tīkls, lai mēs varētu operatīvi nodot informāciju uz centru un saņemt informāciju par tranzīta kravām, vai tās ir izgājušas, ienākušas, no kurienes un tā tālāk.

Ir jāizveido sakaru sistēma. Es jums varu pateikt, tas jau droši vien nav nekāds noslēpums, ka ir vesela virkne muitas punktu, kuros nav pat telefona, par elektrību nemaz nerunājot. Uz robežas jāizveido arī tādas struktūras, kas neskar muitu, bet skar visu valsti. Pirmām kārtām tie ir naudas maiņas punkti, pagaidām šo darbu veic privātās struktūras. Mūsu mēģinājumi atrisināt šo jautājumu kopā ar Latvijas Banku panākumus nav devuši. Ir jāizspriež jautājums par inkasāciju. Es jums kā noslēpumu varu pateikt, lai gan tas nav nekāds noslēpums, ka joprojām nav atrisināts jautājums par to, kā iekasēto citu valstu valūtu, teiksim, Krievijas rubļus, Igaunijas kronas, iemaksāt bankā. Banka vienkārši neņem pretī. Tā pieprasa, lai mēs pērkam Latvijas rubļus un nododam tos bankā. Tas ir absurds, bet tā diemžēl ir. Mums ir jāizveido…

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, cik jums laika vēl vajadzēs?

I.Geidāns: Ja drīkst, trīs minūtes. Es uzskaitītu tos punktus, un tad jūs man uzdotu jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Geidāns: Nākamais. Uz starptautiskajiem tranzīta ceļiem ir jāizveido kapitālas būves, par kurām jau runāja Kodoliņa kungs. Visās pārējās vietās mēs paredzam pagaidu saliekamās konstrukcijas, jo lielākas mēs šobrīd nespējam ne finansiāli, ne arī tehniski dabūt gatavas. Tātad kapitālā celtniecība tikai uz starptautiskajiem tranzīta ceļiem.

Ir jāizveido muitas skola. Mēs esam izveidojuši centru pēc Eiropas parauga. Ir jāizveido muitas revidentu struktūras, kuru pagaidām nav, bet ļoti daudz netiek maksāts. Tiek noformēti dokumenti, bet netiek maksāti šie muitas maksājumi. Ir jārada Eiropas Kopienas likumdošanai tuvināti likumdošanas akti. Pagaidām pamats ir mūsu Muitas kodekss. Manuprāt, ir jāizveido sava tipogrāfija, jo mēs ļoti daudz maksājam par dokumentu iespiešanu.

Un tad, manuprāt, vēl divi tādi globāli jautājumi. Esmu pilnīgi par to koncepciju, kuru atbalsta arī Lietuvas un Igaunijas muitu direktori, pēdējā laikā arī Baltkrievijas muitas direktors, – par Baltijas muitas ūnijas izveidošanu. Es runāju Ekonomikas komisijā ar saviem kolēģiem, un arī viņi piekrita, ka paļauties uz parlamentu vai valdību nevar. Es lūgtu Ekonomikas komisiju nākt palīgā izveidot iniciatīvas grupu. Mums jābūt tam kodolam, kurš risina šo jautājumu.

Vēl lielāks jautājums ir par to, kādā veidā turpmāk strādās muita. Es redzu tikai vienu reālu veidu – apvienot trīs struktūras vienā, tā, kā tas ir daudzās valstīs. Tādā vai citādā variantā. Mēs esam iepazinušies ar dažādiem variantiem gan brīvās tirdzniecības zonas septītniekā, gan Eiropas Kopienā, taču neviens no šiem variantiem precīzi Latvijai neder. Tā ir informācija, uz kuras bāzes mums jādomā par savu Latviju. Mēs muitas vadībā esam nākuši pie atzinuma, ka ir jāapvieno divi trīs spēki. Pirmkārt, tas ir Muitas departaments, otrkārt, uz Finansu inspekcijas bāzes jāizveido Nodokļu departaments, treškārt, robežsargi jāpievieno pie šiem diviem kā Robežapsardzības departaments. Izveidojot šādu vienotu struktūru, vienalga, ar kādu nosaukumu, tam nav būtiskas nozīmes, robežsargi tajā pildītu nevis militāras, bet gan civilas struktūras funkcijas, strādātu analoģiski kā Šveicē. Mēs tā bijām izdomājuši. Tur mēs ieraudzījām, kā tas notiek reāli.

Nākamais: kādā veidā samazināt investīcijas, samazināt izdevumus muitas punktos un uzlabot to darbu ar klientiem, lai klientam nebūtu katrā valstī katrreiz jāapstājas un lai viņš netiktu katrreiz tirdīts. Varbūt izveidot uz šiem tranzīta ceļiem ar robežvalstīm kopīgus muitas punktus? Tad klients apstājas vienreiz un nokārto savas formalitātes ar abām valstīm. Arī kaimiņu republiku muitu vadītāji to atbalsta. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Silāra kungs jautā.

I.Silārs: Es jums, Geidāna kungs, atkārtošu tos jautājumus, ko uzdevu jums vakar personiskā sarunā. Vai jūs neesat konstatējis to, ka muitnieki šobrīd būtībā streiko, acīmredzot gaidīdami šo likumprojekta labojumu, kas noteiks: ja viņi kaut ko noķers un viņiem no tā kaut kas atleks, tad viņi sāks kontrolēt muitu Rīgas lidostā. Es jums varu nosaukt divus konkrētus datumus: 14.novembris. Ieradās lidmašīna no Frankfurtes, bet pagājušo piektdien – no Helsinkiem. Muitnieki nestrādā. Pirmajā gadījumā, ko es minēju, muitnieki nav pamanījuši, ka lidmašīna ir atlidojusi. Viņi nevar noskaidrot, kurš atnesīs atslēgu, lai ieslēgtu caurskates aparātu. Piektdien es vispār neredzu neviena muitnieka, es meklēju robežsargus, lai noskaidrotu, kur tad ir muitnieki. Es redzu: visi iet. Atbrauc ar reisu no Ņujorkas, tur lielākā daļa ir Amerikas pasažieri. Bagāžas – cik nu var pastiept un pastumt. Muitnieka nav neviena. Robežsargi paskaidro: viņiem ir saplīsis tas aparāts. Nu, piedodiet, ja tā strādā muita, vai mums ir vajadzība meklēt likumus, kā varam viņiem vēl naudu iedalīt, varbūt tad viņi sāks strādāt. Man tomēr gribētos zināt, kāda ir šī prakse. Es jums varu nosaukt punktus no novembra līdz decembrim, ko pats esmu piedzīvojis. Un nekas nav mainījies. Vismaz šā mēneša laikā.

I.Geidāns: Cienījamo kolēģi Silār! Man ir jāatvainojas Latvijas muitas vārdā, ja jums ir nācies piedzīvot to. Man arī jāsaka, aizstāvot muitu, ka mēs nevienā dienestā neesam pasargāti arī no sliktiem darbiniekiem. To, ko jūs man teicāt, mēs pārbaudījām. Tā ir tikai, es atvainojos, ne pagājušā, bet aizpagājušā piektdiena. Helsinku reiss. Aparāts bija saplīsis, un viņi…

I.Silārs: Es ielidoju pagājušo piektdien. Un teicu jums nevis par aizpagājušo, bet gan par pagājušo. Tas nozīmē, ka ne tikai pagājušajā, bet arī aizpagājušajā tā ir bijis. Ja jūs man sakāt, ka tas bija aizpagājušo piektdien, tātad tas nozīmē, ka aizpagājušo piektdien bija saplīsis un viņi uz tā paša pamata arī pagājušo piektdien nekontrolēja.

I.Geidāns: Cienījamais Silāra kungs! Viņi to apstrīdēja, viņi teica, ka ir lūguši, lai atver somas. Pasažieri galvenokārt ir bijuši latvieši no svešatnes, kuri ārkārtīgi protestējuši, ka viņiem tiek pārbaudītas somas. Tāpēc muitnieki bija no tā atteikušies, lai nebūtu šo konfliktu, jo tie bija galvenokārt tautieši, kas bija ielidojuši, tā viņi man paskaidroja.

I.Silārs: Piedodiet, vai muitnieka priekšā ir nozīme tam, kādā valodā cilvēks runā? Un pēc tā viņš kontrolē?

I.Geidāns: Dabiski, ka ne. Jūsu sašutums, cienījamo kolēģi, ir pamatots, bet es jums vēlreiz atvainojos muitas vārdā. Šie gadījumi nav raksturīgi.

I.Silārs: Jūs piedodiet, man nevajag atvainošanos muitas vārdā, man vajag dzirdēt, kādi disciplināri pasākumi ir veikti. Jums šajā gadījumā ir jāatvainojas Latvijas valstij, ne man.

I.Geidāns: Jā. Silāra kungs, jūs nezināt, no kurienes nāk konfiscētā manta. Es vakar nosaucu. Pa visu Latviju ir ienākuši 23 miljoni, bet muita ir apstrādājusi un nodevusi vienu miljardu 800 tūkstošus. Tātad šī nav tā vieta, kur mēs ciešam tos lielos zaudējumus. Es ļoti atvainojos, ir bijusi nepareiza informācija, bet tas nebūt nenozīmē, ka arī tur nav kārtīgi jāstrādā.

Un vēl viena lieta, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību. Silāra kungs, jūs taču ļoti daudz braucat pa ārzemēm. Jūs redzat, kā notiek citur. Nevienā valstī vairāk par 2 procentiem no vieglajām mašīnām nepārbauda. Tātad divas no 100. Cilvēki, tajā pašā Frankfurtē, iet cauri absolūti visi. Nevienu nepārbauda. Pārbauda tikai drošības dienests, nevis muita. Tā ka dažādās valstīs ir dažāda pieeja. Mēs tomēr daļu pārbaudām. It īpaši atsevišķus reisus. Mēs pārbaudām čartera reisu no Telavivas, no Čardžas…

I.Silārs: Paldies. Viss skaidrs. No jūsu atbildes es sapratu, kāda ir jūsu pieeja. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais jautā Kodoliņa kungs, pēc tam – Dobeļa kungs.

A.Kodoliņš: Vai var divus jautājumus?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kodoliņš: Pirmais jautājums. Divi Eiropas Kopienas eksperti bija atbraukuši uz Latviju izvērtēt muitas darbu. Kā jūs vērtējat viņu darbu? Vai pieņemat viņu atzinumus, kas izteikti garā dokumentā, ko viņi iesniedza attiecīgajām Eiropas Kopienas institūcijām, par pareiziem un piekrītat, ka šo ekspertu darbs bija tāds, ka viņi varēja pareizi iepazīties ar Latvijas muitas stāvokli?

I.Geidāns: Cienījamais Kodoliņa kungs! Jūs jau vakar par to runājāt. Šodien es jums atbildēšu: jūs nesen esat sācis strādāt par ministra vietnieku. Jūs pirmo reizi saskārāties ar šo jautājumu, jums nav pilnīgas informācijas. Muitā ir strādājuši apmēram 64, es šodien saskaitīju, kolēģi no dažādām valstīm. Divi dāņi ir tikai divi no 64. 62 atzīst mūsu muitu par vienu no perspektīvākajām Baltijā un domā, ka tieši mums ir jāpalīdz, bet divi neatzīst. Kāpēc neatzīst? Neatzīst tāpēc, ka mēs neapvienojamies ar Finansu inspekciju, pārvēršot to par Nodokļu inspekciju. Es piekrītu viņu koncepcijai. Es to pieņemu, bet šodien mēs to nevaram izdarīt. Ja jūs runājat par pēdējo dāni, tad, cienījamais Kodoliņa kungs, ja jūs turpināsit jautāt, es būšu spiests atbildēt. Kurš no mums nepiedalījās šajā apspriedē?

A.Kodoliņš: Šajā Eiropas Kopienas iesniegtajā dokumentā, kurā ir analizēta visa muitas darbība, minēts fakts, ka muita apseko divus procentus no precēm, kas iet pāri robežai. Tātad pēc fakta, nevis pēc dokumentiem, bet faktiski apskatās, ka, lūk, tiešām caur šo muitas punktu iziet tāda un tāda prece. Kā jūs komentētu šo faktu?

I.Geidāns: Es komentēju to tā, ka mēs vēl vairāk, jūs nupat dzirdējāt, divreiz vairāk nekā Frankfurtē skatām cauri. Bet es gribu jums vēlreiz atkārtot, cienījamais Kodoliņa kungs, ir divas dažādas koncepcijas: viena koncepcija ir, ka katra vieta ir jāizkrata līdz vīlītei, vienalga, ko tas maksātu un prasītu, neskatoties, kādu efektu tas dod. Un otra koncepcija ir, ka tomēr galvenais ir klients, ka muita ir viņam pakārtota, ka muitas darbībai jāizvēršas tur, kur tā dod maksimālo efektu, tas ir, deklarēšanas nodaļās. Katras apskates veikšanā ieguldītā nauda nedod mums ne morālu, ne finansiālu ienākumu. Tāpēc visus mēs nekad neesam apskatījuši un nekad arī neapskatīsim. Šodien mēs uz robežas pārbaudām apmēram 60–70 procentus pilsoņu kravu, kaut gan Eiropā – 2 procentus kravu, tikai 2 procentus, jo lielākā daļa nāk iekšā ar kravas dokumentiem, krava ir noplombēta vai atrodas konteineros, tie tiek nosūtīti uz iekšzemi, uz deklarēšanas nodaļām. Mēs nevēlamies uz Latvijas robežas tās kilometriem garās rindas, kādas ir Lazdijos.

Priekšsēdētājs: Jautā Dobeļa kungs, pēc tam – Blumberga kungs.

J.Dobelis: Geidāna kungs, varbūt vienā teikumā: kā saprast ideju par Robežapsardzības departamenta izveidošanu? Kam tas būs pakļauts?

I.Geidāns: Robežapsardzības departaments būtu, mūsuprāt, analoģiski kā Šveicē pakļauts muitas administrācijai un veiktu uniformētās apbruņotās muitas funkcijas posteņos uz ceļiem. Civiltērpā ļaudis strādā deklarēšanas nodaļā, viņi nebūtu bruņoti.

J.Dobelis: Tātad tas būtu muitai pakļauts?

I.Geidāns: Jā. Vienotai administrācijai.

J.Dobelis: Bet tad šā jautājuma otra puse: Latvijas armija šodien tiek veidota, paredzot robežapsardzību kā galveno tās funkciju nākotnē. Tā ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Ja mēs izņemam robežapsardzību no Aizsardzības ministrijas pakļautības, man rodas jautājums: ar ko nodarbosies Aizsardzības ministrija, jo bez šīs funkcijas tai vēl ir tikai viesu sagaidīšana ar orķestri un dažas ātrās reaģēšanas vienības funkcijas. Es tomēr nezinu, vai jums nevarētu būt arī kāds cits variants, jo citādi mēs Latvijas armiju… No kā mums tad pamatā sastāvēs Latvijas armija?

I.Geidāns: Dobeļa kungs, es uzskatu, jūs esat augstākās klases speciālists šajos jautājumos. Un es drīzāk ieklausītos jūsu viedoklī nekā savā, bet savā laikā mēs veidojām robežsargus, jo citu spēku nebija. Tad, kad mēs bijām radījuši jau pietiekamu finansiālo potenciālu un izveidojuši robežapsardzi, mēs sākām veidot armiju un aizsardzības spēkus. Līdz ar to mums ir arī cits reālais spēks, bet tas vēl nenozīmē, ka viņi ir izslēgti no valsts apsardzības.

J.Dobelis: Es domāju, ka mēs vēl vienosimies par to, kā to visu formulēt, jo robežapsardzībai pilnīgi pāriet muitas pakļautībā…

I.Geidāns: Simtprocentīgi ne, jo viņi būs uniformās un bruņoti, bet muitniekiem jābūt civiltērpā un neapbruņotiem.

J.Dobelis: Tieši par to ir runa. Labi. Paldies.

I.Geidāns: Mani kolēģi gan tam nepiekrīt, mani kolēģi saka, ka mums ir jābūt uniformā un bruņotiem. Es tomēr, cik varu, bremzēju šo procesu un uzskatu, ka priekš tā ir citas struktūras.

J.Dobelis: Labi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs jautā, pēc tam – Ziediņa kungs.

O.Blumbergs: Es ar lielu gandarījumu noklausījos deputāta Silāra kunga jautājumus un nedzirdēju deputāta Geidāna atbildi. Tātad atvainošanās notika deputātam Silāram. Bet vai deputāts Geidāns ir gatavs atvainoties Latvijas valstij vai nav?

I.Geidāns: Jā. Par visu muitas darbību. Un arī par savu.

O.Blumbergs: Paldies. Tas mani apmierina.

I.Geidāns: Visā nopietnībā.

Priekšsēdētājs: Ziemassvētki ir tāda piedošanas reize.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Divi ļoti nopietni jautājumi: pirmais saistās ar parlamenta noslēgtajiem brīvās tirdzniecības līgumiem. Ar šo grupu. Sakiet, lūdzu, kāda ir muitas iniciatīva, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu ar tuvākajām pierobežas zemēm – Igauniju un Lietuvu? Manuprāt, jūs savas bezdarbības dēļ, nenoslēdzot līgumus par šo brīvo tirdzniecību ar tuvajām pierobežas zonas zemēm, nostādāt visu situācijā, kad tirdzniecība vispār nav iespējama.

I.Geidāns: Cienījamo kolēģi! Es jūs dziļi cienu, jo esat viens no tiem darbīgajiem deputātiem, kas tiešām bieži brauc pāri robežai un reāli jūt, kā tā darbojas. Tāpēc esmu pilnīgi un nedalīti jūsu pusē attiecībā uz koncepciju, ka vispirms mums bija jāizveido ūnija savā starpā un tikai tad ar citām valstīm, taču šos līgumus neslēdz un negatavo muita, tos gatavo un slēdz Ārējās tirdzniecības ministrija, un tās darbinieki saka, ka šodien finansiāli, ekonomiski un politiski mums svarīgāk ir vispirms vienoties ar Rietumu pasauli.

Z.Ziediņš: Es atvainojos, konkrēts jautājums: kāda ir muitas iniciatīva, lai mēs beidzot noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu ar Lietuvu un Igauniju?

I.Geidāns: Mēs esam sagatavojuši vairākus likumprojektus par Baltijas ūnijas izveidošanu, bet diemžēl tie valdībā uz priekšu nekust, kaut gan runāts ir vismaz trijās Baltijas sanāksmēs, kurās esmu piedalījies. Tāpēc es lūdzu palīgā Ekonomikas komisijas deputātus šo jautājumu virzīt caur parlamentu.

Z.Ziediņš: Lūdzu jūsu projektu gan uz Ekonomikas, gan uz Rūpniecības komisiju.

Un otrs jautājums. Tagad ir spēkā noteikumi, ka fiziskā persona algas minimuma apjomā var izvest no Latvijas preces un šis izvedums netiek aplikts ar muitas nodokli.

I.Geidāns: Jā.

Z.Ziediņš: Paldies, ka jūs pateicāt “jā”. Nevienā dokumentā nav reglamentēts, kādu materiālu izvešana ieskaitāma šajā grupā. Tāpēc man ir konkrēts jautājums – uz kāda pamata Latvijas muita uzskata, ka kokmateriālu tranzīts, arī izvedums jebkādā veidā (vai tas ir apaļkoks, sagataves vai gatavā mēbele) tiek uzskatīts vienīgi un tikai par firmas īpašumu, bet šie paši noteikumi par kokmateriālu, tā sagatavēm it sevišķi, neattiecas uz fizisko personu? Kas ir tiesīgs izvirzīt šādus noteikumus, ka šis jautājums neattiecas uz fizisko personu? Vai tā ir valdība, vai tas esat jūs? Un kāpēc tādā gadījumā, apejot Augstāko padomi un Ministru padomi, jūs izdodat noteikumu, ka šis izvedums attiecas uz juridiskajām personām, bet neattiecas uz fiziskajām personām.

I.Geidāns: Cienījamo kolēģi, šajā gadījumā es varu vēlreiz atkārtot, ka muita neizdod ne likumus, ne lēmumus, tā nenosaka normas. To visu dara Tarifu padome un valdība. Šajā gadījumā tas ir valdības 300.lēmuma 6.punkts, kurā skaidri pateikts, ka jebkurai privātpersonai ir atļauts izvest mantas 15 minimālo algu apmērā nekomerciāliem mērķiem, bet, es uzsveru, ne vairāk kā trīs vienādus priekšmetus.

Z.Ziediņš: Paldies. Es konkretizēju jautājumu. Kāpēc šo 15 minimālo algu apmērā es nedrīkstu nekomerciāliem mērķiem izvest zāģmateriālus, ja es gribu, piemēram, Vācijā uzcelt, jūs atvainojiet, vienu mazu mājiņu, kur aiziet un pasēdēt vienatnē? Kāpēc? Kāpēc attiecībā uz zāģmateriālu izvedumu tiek traktēts, ka tas ir komerciāliem mērķiem? Un kas var dot šo traktējumu? Kas ir cilvēks, kas var dot šo traktējumu?

I.Geidāns: Cienījamo kolēģi, jūsu sabiedriskais raksturs jau viesa muitā neticību, ka jūs tur vienatnē sēdēsit, tāpēc muita to uzskatīja par komerciālu darījumu un šo kokmateriālu kravu tomēr neļāva izvest.

Z.Ziediņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Man ir divi jautājumi vienā reizē. Kā jūs izskaidrojat to, ka Latvijā var iekļūt tik milzīgi daudzumi spirta un ka no Latvijas var izkļūt tik milzīgā daudzumā narkotikas?

I.Geidāns: Ja godājamais kolēģis man atļaus, es sadalīšu atbildi divās daļās. Sākšu ar to garšīgāko – ar spirtu. Redziet, tie spirta daudzumi bija pamatā. Atcerieties, 28.maijā tika pieņemts 198.valdības lēmums, ar kuru tika pasludināts, ka ar novembri no dolāra zonas izvedamajām precēm iestāsies muitas režīms un būs jāmaksā ievedmuita. Tirgotāji ir nadzīga un gudra tauta, viņi tūlīt sarēķināja, ka jāieved vairumā spirts un arī citas mantas, kamēr nav šīs ievedmuitas, lai ar novembri laistu to visu tirgū. Tas ir viens.

Otrs ceļš ir nelegālais ceļš pāri robežai, kurš diemžēl vēl nav noslēgts. Kontrabanda pastāv. Pagaidām mēs nespējam to simtprocentīgi apkarot.

Un trešais ceļš ir tas ceļš, pret kuru es pagaidām nesekmīgi karoju valdībā. Tas ir konsignācijas noliktavu jēdziens. Es uzskatu, ka Latvijas muitai mūsu ekonomiskajā situācijā ir jāizslēdz no savas aprites konsignācijas jēdziens, ja tā ir atbrīvota no ievedmuitas. Savā laikā man izdevās valdībai pierādīt, ka nedrīkst konsignāciju atbrīvot no ievedmuitas. Godmaņa kungs piekrita, ar 300.lēmumu no ievedmuitas tika izņemts konsignācijas atbrīvojums, bet pēc tam Ārējās tirdzniecības ministrija panāca, ka to ielika atpakaļ. Šodien jebkurš gudrs tirgotājs ved iekšā preces konsignācijas noliktavās, un viņam nav jāmaksā ievedmuita. Es uzskatu, ka tas nedrīkst būt.

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs jautā.

I.Geidāns: Es atvainojos, es uz otro jautājumu neatbildēju.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos! Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Otrs jautājums bija par narkotikām. Runājot konkrēti par šo procesu, kamēr nav pabeigta izmeklēšana, es jums, mīļie kolēģi, visus faktus nevaru stāstīt. Gan jau tie pamazām presē parādīsies. Es tikai gribu pateikt, ja jums interesē, es jums varu parādīt dokumentu kopijas. Tas viss tika vests ārā oficiāli ar remantadīna nosaukumu, un mums nav pamata pret to iebilst vai to apšaubīt. Cits jautājums, ka šīs zāles nav remantadīns.

Otrs jautājums ir tāds, ka pamatoti vajadzētu domāt, un mēs domājam par to, un pašlaik Kodoliņa kungs uzdeva jautājumu, tas kungs man atveda vēstuli, un arī tās trīs telegrammas bija par to. Mēs esam vienojušies ar Dānijas muitu, ka viņi mums izsūtīs apmēram 40 nelielus komplektus narkotiku noteikšanai, ka Zviedrijas muita mūs apmācīs, kā ar tiem rīkoties. Ja atceraties, arī publikācijā “Dienā” bija skaidrots, ka tas viss tika izvests, maskējoties ar oficiālu zāļu nosaukumu. Un arī kodēts un formēts tā. Līdz ar to es neuzskatītu… Un vēl viena lieta, mīļie kolēģi. Tas nav manis attaisnojums, manas muitas attaisnojums, bet šīs zāles izgāja cauri arī Čehoslovākijas muitai, Vācijas muitai, kuras es uzskatu par profesionāli nesalīdzināmi augstākām nekā Polijas muita un Lietuvas muita. Tas nav attaisnojums, dabīgi, es piekrītu. Bet nu…

Priekšsēdētājs: Jautā Stepičeva kungs.

M.Stepičevs: Geidāna kungs, mans pirmais jautājums ir sakarā ar jūsu domu par muitas un robežsargu apvienošanu vienā dienestā. Tā godīgi runājot, es pirmo reizi mūžā dzirdu, ka muita un robežsargi būtu apvienojami, nekur pasaulē tā nav. Jūs minējāt par kaut kādu policijas vienību. Mūsu koncepcijā nav paredzēta robežsargu policija. Armija. Līdz ar to, ja jums tāda ideja rodas, varbūt jums vajadzētu vispirms mainīt aizsardzības koncepciju un tad pāriet uz šo ideju reklamēšanu, jo pašreiz nav tas īstais laiks, lai šādu ideju varētu mēģināt pat priekšlikumu veidā izvirzīt. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais jautājums. Es ne visai piekrītu dažiem kolēģiem par to, kādā veidā būtu jāstrādā muitai, un es nedomāju, ka, izskatot visas somas, jūs kaut ko panāktu. Tādēļ mans jautājums ir šāds. Mūsu muitā es pārliecinājos, pirmkārt, ka tā strādā neprofesionāli, otrkārt, ka tā vispār nestrādā, jo muitā strādāt – tas nenozīmē, cik somas pārbaudītas, bet gan pareizi saskatīt cilvēku, ar acīm viņu pavadīt un pēc tam noteikt, vajag kontrolēt vai nevajag. Tieši šā momenta nav.

Un otrs. Es domāju, ka neviena tehnika, pat tā brīnišķīgākā tehnika, kas stāv ostā, lidostā, nespēs konstatēt narkotikas, ja tās būs ievietotas kaut kur somā. Noteikti ne. Es kā speciālists šajā tehnikas nozarē zinu, ka noteikti nekonstatēs. Tādēļ man ir jautājums: vai jums ir paredzēts izmantot suņus, dažādu citu tehniku? Vācijā, piemēram, ir speciāla elektronika, ar ko var noteikt dažas narkotikas.

Un trešais jautājums – ja jau jūs uzskatāt, ka caur ostu galvenā kontrabanda neiet, tad kāpēc jūs nepārņemat to Rietumu pieredzi un neļaujat cilvēkam iziet divus koridorus: vienu – zaļo, otru – sarkano? Un uz zaļā tiešām ķer, bet uz sarkano pārbauda deklarēto preci. Ja visus šos jautājumus risinātu kompleksā, tad muita sāktu strādāt, bet, ja jūs totāli sāksit vandīties pa somām, diez vai ar šo pieredzi, kāda šodien ir, ko panāksit. Rezultāts būs nulle. Ko jūs domājat par to visu? Varbūt es kaut kur kļūdos?

I.Geidāns: Cienījamo kolēģi, pēc jūsu jautājumiem es sapratu, ka jūs tiešām esat ne tikai braucis, bet arī kritiski vērtējis ar domu, kā būtu labāk. Esmu ļoti pateicīgs par vērtējumu, ja jūs sakāt, ka ir pāragri runāt kā par koncepciju… Mīļo kolēģi, tā ir mana koncepcija, un tā strādā Šveicē, tur brīnišķīgi strādā robežapsardze, kas ir bruņota un uniformēta vienība muitā un strādā uz ceļiem, bet muitnieki ir civilā un nebruņoti, tie strādā tikai deklarēšanas nodaļās. Uz ceļiem mēs redzam tikai robežsargus. Muitniekus ne. Bet tā visa ir viena struktūra ar vienu vadību, ar vienu skolu un vienu apmācību. Vēl mēs Šveicē redzējām, ka vienā punktā strādā kopā divas valstis, tas ir, to, ko arī mēs gribam panākt uz savas robežas. Bet runāt par to, ka tā ir koncepcija, dabīgi, ka ne. Tā ir mūsu… Un mēs gribam, lai jūs to izvērtējat un pasakāt vai nu “jā”, vai “fui”, vai “bravo”…

Priekšsēdētājs: Un šajā gadā pēdējais jautājums. Vārds Bela kungam.

A.Bels: Godājamais Geidāna kungs! Jūs minējāt dažādus periodus muitas darbā. Lūdzu, pastāstiet tuvāk par krāsaino metālu periodu un to, kāda ir jūsu vadītās institūcijas loma visās šajās norisēs, kas nodarīja mūsu valstij ievērojamus zaudējumus. Kā tas bija, kā tas ir, un kā tas būs?

I.Geidāns: Savā laikā nebija absolūti nekādu ierobežojumu, veda ārā brīvi pa labi un pa kreisi, pēc tam nāca, kad es stājos darbā, licenču ēra, kas darbojās līdz oktobrim, kad Ārējās tirdzniecības ministrijā tika dotas licences firmām uz tonnāžu un šo tonnāžu veda ārā, turklāt pilnīgi vienalga ko. Tas bija periods, kurā mums nebija atļauts iejaukties. Un tikai burtiski pēdējos mēnešos muitai tika dotas kaut kādas tiesības iejaukties šajā procesā, ko mēs kopā ar kriminālpoliciju arī darām.

Man jāatzīst, ka mūsu sadarbība ir auglīga, mēs esam ļoti daudz aizturējuši, bet vienlaikus ir tāds jautājums: Latvija ir tranzīta zeme, valdībā daļa no ministriem aizstāv tēzi, ka Latvijai ir jābūt tranzīta zemei, mēs ar to pelnām un attīstāmies. Mūsu situācijā es kā muitnieks un pilsonis labāk nevēlētos, ka mēs esam tranzīta zeme, jo tas mums nes pārāk daudz nelaimju. Šodien mēs reāli nespējam kontrolēt tranzītu. Mēs domājām ieviest jauninājumus, kurus apstrīdēja Eiropas muita, arī dāņi, kā nevajadzīgus. Viņi nesaprot mūsu situāciju, viņi uzskata, ka tad, ja šoferis uz robežas deklarējis kravu, viņš to aizvedīs līdz objektam, jo citādi firma nevar eksistēt. Bet mums vēl to firmu nav un kravas neved uz objektiem. Tāpēc jautājums ir par to… Mēs esam noslēguši dažādas vienošanās, mums ir kopēja pavēle ar zemessargu štābu, ar Kristovska kungu, kā reglamentēt savu darbību kopīgi ar zemessardzi šajā procesā, mums ir tehnoloģiskā shēma, ko beidzot parakstījām kopā ar robežsargiem, kā mēs strādāsim uz robežas kopā ar viņiem, mums ir kopēja pavēle ar Kupras kungu, ar Čevera kunga dienestu, kā mēs strādāsim kopā ar policiju šajos jautājumos. Mēs esam panākuši vienošanos, ka tad, ja metāli tiek pārkrauti arī no plombētām struktūrām uz vagoniem vai kā citādi vai ja tiek iekrauti metāli, muitniekam nav tiesību, sākot ar 15.decembri, bez kriminālpolicijas klātbūtnes vispār tur piedalīties. Attiecībā uz to kuģi jautājums pašlaik tiek izmeklēts. Es arī labāk pagaidītu izmeklēšanas rezultātus un tad spriestu, jo pagaidām pēc tiem datiem, kas ir manā rīcībā, bet dabīgi, ka man nav visu materiālu, tur pārkāpuma nebija. Pārkāpums bija pavisam no citas puses.

Es jums gribu pateikt pavisam citu lietu, mīļie kolēģi. Jūs sakāt, ka muitai jābūt stingrākai, muitai jāskatās… Kaut vai tā pati vagonu lieta. Tā beidzās ar to, ka visiem, kam mēs uzlikām sodus, tos noņēma, neviens sodus nemaksā, pat attiecībā uz tiem diviem muitniekiem, kam es izteicu rājienu, vakar tiesa pieņēma spriedumu, ka man šis rājiens jāatceļ un man jāuzliek administratīvs sods. Man ir jāuzliek. Redziet, tāda ir reālā situācija. Pat ja mēs uzskatām, ka vajadzētu sodīt, ne vienmēr mēs to varam izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies Geidāna kungam. Vai Dobeļa kungs vēl grib jautāt Geidāna kungam? Lūdzu.

J.Dobelis: Geidāna kungs, tā pēdējā frāze par tranzītu. Latvija kā tranzīta valsts. Man ir jums jautājums: kādi jums būtu priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu stāvokli tieši kā tranzīta valstij? Vai mēs gribam vai negribam, bet mēs tāda esam. Jūs vēl labāk nekā mēs citi zināt tos daudzumus, ko cauri Latvijai ved ārā no Krievijas uz Rietumu pasauli… Sakiet, lūdzu, vai jums ir vismaz pāris ļoti īsu priekšlikumu, kā mēs varētu uzlabot savu stāvokli, tieši izmantojot to, ka esam tranzīta zeme, kaut arī mums tas nepatīk?

I.Geidāns: Jautājums ir pamatots. Es piekrītu Gūtmaņa kungam, viņš ir speciālists savā nozarē, un viņš saka, ka ir jābūt tranzītam, tas nes peļņu valstij, piekrītu Zausājeva kungam, ka viņš saka, ka to mēs varam izmantot saviem mērķiem, bet tas mums, dabīgi, sarežģī visu saimniecību, acīmredzot ir jāmaina kontroles sistēma. Principā jāmaina. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs gribētu apvienoties ar robežsargiem. Teikšu, mīļie kolēģi, atklāti: šodien robežsargi ar muitniekiem uz robežas nesaprotas, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc abos dienestos ir daudz pārkāpumu, kāpēc tiek izlaistas nelegālas kravas. Reālo izeju es redzu starpvaldību vienošanās aktā, kas noteiktu, ka robežvalstis laiž savas kravas tranzītā cauri Latvijai tikai dokumentētas, otrs – mūsu kontroles dienesta pastiprināšana uz robežas.

Priekšsēdētājs: Paldies, Geidāna kungs! Mums ir atlicis vienīgi dokuments, kuru sekretariāts tikko izdalīja, bet, tā kā šis dokuments nav oficiāli iekļauts šīsdienas darba kārtībā… Godātie kolēģi, principā jautājums ir iekļauts darba kārtībā, jābalso nav, tādēļ es domāju, ka tas ir ļoti vērtīgs, lai jūs pārdomātu to līdz 4.janvārim.

Es apsveicu jūs visus Ziemassvētkos un novēlu veiksmīgu 5.Saeimas vēlēšanu gadu! Plenārsēdi pasludinu par slēgtu. Paldies. (Aplausi.)

 

(Sēdes un 5. sesijas beigas)