• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par konkursa "Klimata pārmaiņas - vispasaules vides problēma" uzvarētājiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2007., Nr. 91 https://www.vestnesis.lv/ta/id/158412

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 2007.gada 5.jūnija sēdē

Vēl šajā numurā

07.06.2007., Nr. 91

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par konkursa “Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma” uzvarētājiem

 

01.JPG (14567 bytes) 02.JPG (11324 bytes)

Pirmo vietu un Vides ministrijas balvu (1000 Ls) ieguvušais radošās apvienības “Brainchild” (Jānis Cirsis, Dmitrijs Frolovs, Matīss Zvaigzne un Aivars Baranovs) veidotais plakāts “Gaiziņš – 25”; vides ministrs Raimonds Vējonis plakātu konkursa “Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma” veiksmīgāko darbu izstādes atklāšanā un uzvarētāju apbalvošanā tirdzniecības centra “Spice” plašajā, sabiedrības ieinteresēti apmeklētajā vestibilā 5.jūnijā
Foto: VSIA “Vides projekti”; Andrejs Strokins, A.F.I.

 

5.jūnijā, Pasaules vides dienā, šajā saules kveldētajā Latvijas dienā, Rīgas tirdzniecības centrā “Spice” vides ministrs Raimonds Vējonis un Lielbritānijas vēstnieks Ians Bonds atklāja plakātu konkursa “Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma” veiksmīgāko darbu izstādi un apbalvoja uzvarētājus.

Konkursu organizēja Vides ministrija un Lielbritānijas vēstniecība Rīgā sadarbībā ar valsts SIA “Vides projekti” un mākslas izglītības centru “Trīs krāsas”.

Klimata pārmaiņas jeb globālā sasilšana ir process, ko izraisa pieaugošais ogļskābās gāzes, kā arī citu piesārņojošo un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu līmenis atmosfērā, kas kļuvis ļoti aktuāls mūsu visu planētai.

Konkursa žūrijas komisija izvēlējās divus uzvarētājus un piešķīra četras veicināšanas balvas:

1.vieta (Vides ministrijas balva – 1000 Ls) – radošajai apvienībai “Brainchild” (Jānis Cirsis, Dmitrijs Frolovs, Matīss Zvaigzne un Aivars Baranovs) par darbu “Gaiziņš – 25”.

1.vieta augstskolu un mākslas skolu grupā (Lielbritānijas vēstniecības balva – ceļojums divām personām uz Lielbritāniju – dizaina izstādi “100% Design”, kura notiks 2007.gada septembrī Londonā) – Karīnai Stefanišinai (Liepājas Mākslas vidusskola, 17 gadi) par darbu “Pasaule raud!”.

Veicināšanas balvas: Inesei Vēriņai par darbu “Zudušie elementi”, Rolandam Gasieram – “Winter Olimpics 2025” un Arhatam (Māris Jurjāns) – “Negāzē, kur dzīvo”.

Vides ministra Raimonda Vējoņa speciālbalva – Indrai Mercai (Latvijas Mākslas akadēmija) par darbu “Ledus lāča atmiņas”, tirdzniecības centra “Spice” direktores Ivetas Lāces balva – Mārim Subačam par darbu “3 domas par dabu”.

Konkursa veiksmīgāko darbu izstāde tirdzniecības centrā “Spice” būs aplūkojama līdz 25.jūnijam. Visus žūrijas izvēlētos plakātus būs iespēja novērtēt arī ikvienam plakātu izstādes apmeklētājam, piedaloties skatītāju balsojumā. Darbs – skatītāju simpātija – saņems “Spice” dāvanu karti 50 latu vērtībā.

Konkursam “Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma kopumā iesniegti vairāk nekā 70 mākslinieku, datorgrafiķu, reklāmas speciālistu, kā arī studentu un skolēnu sagatavoti plakāti.

Mākslas zinātniece Ramona Umblija: “Plakāts ar savu izteiksmi uzrunā mūs publiskajā telpā, pilsētas krāsainajā un steidzīgajā vidē, tāpēc tam ir jābūt ātri pamanāmam, kodolīgam. Ne velti, lai problēmu padarītu “karstu”, plakātā tiek lietoti spēcīgi simboli un spilgti salīdzinājumi. Vairāki konkursa “Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma” dalībnieki tiešā vārda nozīmē “cepa uz pannas” dažādus objektus, lai akcentētu vienu no klimata pārmaiņu sekām – globālo sasilšanu; savukārt citi globālo problēmu aktualizēja filozofiski vai ar estetizēti attālinātu tēlu palīdzību.”

Izvērtējot darbus, žūrijas dalībnieki īpašu uzmanību pievērsa trīs kritērijiem: plakāta oriģinalitātei, profesionāli mākslinieciskajai vērtībai un sabiedrību uzrunājošam saturam. Savukārt, nosakot labāko augstskolu un mākslas skolu audzēkņu darbu, žūrija vēl papildus skatījās, lai plakātā klimata pārmaiņas būtu atspoguļotas pārsteidzošā vai pat šokējošā veidā.

Pirmajā konkursa darbu vērtēšanas kārtā tika atlasīti veiksmīgākie plakāti izstādei, bet otrajā posmā žūrija no tiem izvēlējās uzvarētājus. Diskutējot, kuru no plakātiem atzīt par labāko, atklājās, ka uz galveno – Vides ministrijas – balvu pretendē seši plakāti.

Pēc darbu novērtēšanas un uzvarētāju izvēlēšanās Ramona Umblija atzina: “Iesniegto konkursa darbu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu valoda ir ļoti dažāda, un tās profesionālisms – arī. Taču kopsavilkumā plakātu konkurss vērtējams no vairākiem aspektiem: pirmkārt, ir iegūti interesanti, sabiedrību uzrunājoši plakāti par vienu no šodienas aktuālākajām problēmām, kuras priekšā stāv cilvēce. Otrkārt – konkurss ir rosinājis māksliniekus pievērsties sociālajam plakātam – vienam no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem vides reklāmas veidiem. Mākslinieku interese un iesniegtie darbi liecina, ka regulāra šādu konkursu rīkošana nākotnē varētu kļūt par pamatu sociālā plakāta renesansei Latvijā.”

Atklātā plakātu konkursa “Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma” mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņu iemesliem un sekām, kā arī aicināt sargāt vidi un samazināt klimata pārmaiņas veicinošas darbības.

Klimata pārmaiņas jeb globālā sasilšana ir process, ko izraisa pieaugošais ogļskābās gāzes, kā arī citu piesārņojošo un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu līmenis atmosfērā. Šīs gāzes aiztur saules siltumu Zemes atmosfērā, un līdz ar to notiek tās pastāvīga sasilšana. Pētījumi liecina, ka vidējā temperatūra pasaulē pēdējo 130 gadu laikā ir paaugstinājusies par 0,6 grādiem pēc Celsija. Novērots, ka 20.gadsimts bijis vissiltākais gadsimts pēdējo tūkstoš gadu laikā.

Klimats vienmēr ir mainījies un dabisku cēloņu dēļ turpinās mainīties. Tomēr bīstamo klimata pārmaiņu – siltumnīcas efekta – galvenais rašanās cēlonis ir cilvēku saimniecisko darbību kopums. Visvairāk emisiju (gāzu ieplūšana atmosfērā ar dūmiem un tvaikiem) veido oglekļa dioksīds. Šī gāze galvenokārt izdalās, dedzinot fosilos jeb no zemes dzīlēm iegūtos, neatjaunojamos dabas resursus (naftu, ogles, dabas gāzi un kūdru), kas ir visvairāk izmantotais enerģijas avots pasaulē – gan siltuma un elektroenerģijas ražošanai, gan degvielas ieguvei. Diemžēl cilvēku darbības rezultātā notiek arī masveida mežu izciršana, taču koki ir būtiski gaisa attīrītāji, jo uzsūc daļu cilvēku radītās ogļskābās gāzes. Bez oglekļa dioksīda ir arī citas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, piemēram, metāns un slāpekļa oksīds. Tās sastopamas izgarojumos, kas rodas izgāztuvēs, lopkopībā un rīsu audzēšanā. Daļa no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm tiek ražotas arī rūpnieciski, lai tālāk izmantotu sadzīves elektronikas, piemēram, saldēšanas sistēmu ražošanā.

Arvien pieaugošā Zemes temperatūra rada būtiskas klimata pārmaiņas – pasaules okeāna līmeņa celšanos un plašu piekrastes teritoriju applūšanu. Tāpat aizvien biežāk notiek dabas katastrofas (vētras, plūdi), bet dažviet pasaulē valda ilgstoši sausuma un karstuma periodi. Globālās sasilšanas rezultātā ir apdraudēta arī daba – zinātnieki prognozē, ka pieaugošās Zemes temperatūras dēļ gadu gaitā izmirs daudzas augu un dzīvnieku sugas. Viņi arī norāda: ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas arvien palielināsies, paredzama dzeramā ūdens krājumu samazināšanās, kā rezultātā pasaulē radīsies nopietnas sociālas problēmas un pat jauni militārie konflikti.

SIA “Vides projekti” Sabiedrības informēšanas daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!